Mājokļu pieejamība 3.ceturksnī Rīgā augusi gan ceturkšņa, gan gada griezumā un Rīga izvirzījusies vadībā Baltijas valstu galvaspilsētu vidū, samērā spēji apsteidzot Tallinu, liecina AS Swedbank mājokļu pieejamības indekss (MPI).
Pieejamības kāpumu Rīgā veicinājis gan straujš algu kāpums, gan zemākas mājokļa kredīta procentu likmes, gan arī dzīvokļu cenu neliels samazinājums attiecībā pret pērnā gada 3.ceturksni. Pieejamība bijusi augstāka nekā pirms gada arī Viļņā un Tallinā – līdzīgi kā Rīgā to veicinājis procentu likmju samazinājums. Pieejamības kāpums kaimiņu galvaspilsētās gan nebija tik spējš kā Rīgā, to piebremzējis mērens dzīvokļu cenu pieaugums.
Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, mājokļu pieejamības indekss (MPI) 3.ceturksnī Rīgā ir audzis salīdzinoši strauji, no 143 līdz 160. Indeksa vērtība 160 nozīmē, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un, kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi bija par 60% augstāki, nekā tas nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk par 30% no ģimenes kopējiem ienākumiem. Indeksa kāpumu veicināja joprojām straujā vidējās neto algas izaugsme par 8%, kā arī mājokļa kredītu procentu likmju kritums par 0,13 procentpunktiem. Mājokļu cenas, savukārt, vidēji pat nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar 3.ceturksni pērn – par 2,1%.
«Vietējo iedzīvotāju aktivitāte mājokļu tirgū ir turpinājusi atgūties pēc vārgā pirmā ceturkšņa. Trešajā ceturksnī rezidentu darījumu skaits spēji pieauga, pat nedaudz pārsniedzot pērnā gada vidējo līmeni. Pircēju noskaņojums, šķiet, ir uzlabojies un te zināmu artavu sniegusi arī valsts atbalsta programma mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Cenas blokmāju dzīvokļiem mikrorajonos, kas veido lielāko daļu no dzīvokļu piedāvājuma Rīgā un ko joprojām visbiežāk pērk vietējie iedzīvotāji, 3.ceturksnī turpinājušas augt līdzīgā tempā kā šogad kopumā – par 5% gada griezumā. Savukārt cenas jaunajiem projektiem vidēji bijušas zemākas nekā pirms gada – tas izskaidrojams gan ar atsevišķu lētāku projektu ienākšanas tirgū, gan ar pārspīlēti augstām cenām pērnā gada jūlijā-augustā (vismaz daļēji Imigrācijas likuma izmaiņu dēļ septembrī), gan, iespējams, arī ar joprojām vārgu nerezidentu pieprasījumu,» saka Andrejs Semjonovs, Swedbank ekonomists.
Tallinā MPI 3.ceturksnī pieauga līdz 147, no 142 gadu iepriekš. Pieejamību veicinājušas par 0.11 procentpunktiem zemākas procentu likmes un spējš algu kāpums par 7,9% gada griezumā. Pērn novērotais straujais dzīvokļu cenu kāpums ir piebremzējies un šogad 3.ceturksnī bija jau mērenāki - 5,8%.
Viļņā MPI auga nedaudz vairāk nekā Tallinā, par 7 punktiem, bet joprojām bija zemākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū – 131 punkts 3.ceturksnī. Uzlabojumu gada griezumā veicināja vērā ņemams samazinājums procentu likmēs par 0,33 procentpunktiem. Dzīvokļu cenas gada griezumā augušas par 3,8%. Tikpat liels 3.ceturksnī ir bijis arī neto algu gada pieaugums.
3.ceturksnī laika posms, kas mājsaimniecībai Rīgā nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai pilnas atbildības mājokļu kredītam, gada griezumā samazinājās par divarpus mēnešiem un sasniedza 25 mēnešus. Mājokļa kredīta ar ierobežotu klienta atbildību (ar tā saukto nolikto atslēgu principu) pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamais laiks ir būtiski lielāks, jo ir nepieciešama arī lielāka pirmā iemaksa. Uzkrāšanas laiks var būt ilgāks arī tad, ja mājsaimniecībai ir vienlaikus jāmaksā arī par īri. Savukārt mājokļa kredīta ar valsts galvojumu ģimenēm uzkrāšanai nepieciešamais laiks var būt ievērojami īsāks – tam nepieciešama mazāka pirmā iemaksa, un tās atvieglojums ir atkarīgs no apgādājamo skaita. Tallinā uzkrāšanas laiks samazinājās par aptuveni divām nedēļām un sasniedza 29,7 mēnešus. Savukārt Viļņā tas bija nemainīgs - 36,4 mēneši.
Rīgā standarta mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai šī gada 3.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 193 eiro mēnesī, savukārt Tallinā un Viļņā, attiecīgi - 293 un 219 eiro.