Hārvarda universitātes profesors Nīls Fergusons pieprasījis, lai ekonomists Pols Krugmans atzīst savas kļūdas, vairāku gadu garumā sludinot nenovēršamu eirozonas sabrukumu.

Apjomīgā komentārā žurnālā Business Insider Hārvarda universitātes ekonomikas vēstures profesors N. Fergusons analizējis P. Krugmana daudzu gadu gaitā publicētos rakstus, norādot uz neskaitāmajām ekonomista prognozēm, kas izrādījušās nepareizas.

«Savā populārajā New York Times slejā un blogā P. Krugmans regulāri lepojas, ka viņam bijusi taisnība par krīzi un tās sekām. Tos, kas uzdrīkstējās viņam nepiekrist, viņš pasludināja par klubu, kas «vienmēr kļūdās»,» norāda N. Fergusons.

Pats Nobela prēmijas laureāts ekonomikā atzinis tikai divas kļūdas, ko pieļāvis vēl pirmskrīzes laikā, - ka viņš pārāk zemu novērtējis informācijas tehnoloģiju iespaidu uz produktivitāti un pārvērtējis Buša administrācijas federālā deficīta nozīmīgumu. Visās pārējās lietās, pēc P. Krugmana domām, viņam bijusi taisnība.

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) nav laidis garām izdevību paust savu viedokli par Latvijas «veiksmes stāstu», šoreiz piesaucot citu ekonomistu pausto «nepareizo faktu interpretāciju» par ASV atveseļošanos no krīzes un salīdzinot viņu teikto ar Latvijas gadījumu.

Strauja ekonomikas izaugsme īsā laika posmā uzreiz pēc dziļa ekonomikas krituma nenozīmē veiksmes stāstu – tādā gadījumā ASV atradās savas izaugsmes augstumos Lielās depresijas laikā - šādu viedokli saistībā ar ASV ekonomiku pauduši ekonomisti Kenets Rogofs (Kenneth Rogoff) un Karmena Reinharta (Carmen Reinhart). Šādā gadījumā daudz labāk ir salīdzināt produkcijas apjomus un bezdarba līmeni ar pirmskrīzes līmeni, savā blogā The New York Times P. Krugmans citē ekonomistus K. Rogofu un K. Reinhartu.

«Ir daudz cilvēku, kuri patiešām, patiešām ienīst to, ko es saku,» atzinis Nobela prēmiju ieguvušais ekonomists Pols Krugmans. Viņš bieži tiekot zākāts, piemēram, par komunistu vai meli, raksta CNBC.

Krugmans ir profesors Prinstonas universitātē.Viņš ir autors vai līdzautors septiņām grāmatām, taču dusmas izsauc tieši viņa komentāri izdevumā New York Times.

«Tas ir šokējoši, kad pirmoreiz ar to jāsastopas. Tas ir tā - ak Dievs, viņi ienīst mani,» atminējies Krugmans. Taču, pēc Krugmana vārdiem, ar šādu naidu jāsaskaras vairumam cilvēku, kuri medijos publicē savus komentārus, un tagad viņš tos pat gandrīz vai izbaudot. Ekonomistu uzjautrinot arī cilvēku atstātie balss ziņojumi viņa biroja tālrunī, kas bieži esot «ļoti neķītras skaļas frāzes».

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) ķēries klāt Latvijas un Islandes krīzes pārvarēšanas scenāriju salīdzināšanai.

ASV ekonomists P. Krugmans un neatkarīgā organizācija Council on Foreign Relations nav viensprātis, vai Islande ar devalvācijas un kapitāla kontroles palīdzību ir kļuvusi par «pēckrīzes brīnumu».

«Tiku brīdināts par ļoti stulbu uzbrukumu man saistībā ar Islandes ekonomikas analīzi,» savā blogā The New York Times norāda P. Krugmans. Lai pierādītu to, ka Islande ir veiksmīgi pārvarējusi krīzi, bet Latvija nav, P. Krugmans izmantojis Baltijas valstu un Islandes ekonomiku salīdzinājumu.

Piemērā par Islandes veiksmi un Latvijas neveiksmi krīzes pārvarēšanā ekonomists salīdzinājis divas «iedomātas» valstis – I un L.

Valdību agresīvie tēriņi finanšu sistēmas atbalstīšanai palīdzējuši pasaulei izvairīties no otras Lielās depresijas, taču līdz pilnīgai ekonomikas atlabšanai jāgaida vēl vismaz divi gadi.

Šādu viedokli paudis Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pauls Krugmans, raksta Associated Press.

Viņš uzskata, ka globālās krīzes sliktākais periods jau esot garām, par ko liecina ekonomikas un eksporta izaugsmes rādītāju stabilizēšanās. Pēc viņa domām globālās ekonomikas atlabšanas procesā vēl varētu rasties problēmas, jo valdību tēriņi nav bijuši noturīgi ilgtermiņā un nodarbinātības rādītāji joprojām atpaliek no citiem ekonomikas indikatoriem.

Visticamāk Āzija piedzīvos straujāku ekonomikas atlabšanu nekā ASV un Eiropā, jo reģionā ievērojami straujāk pieaug uz eksportu balstīta ražošana.

Mazajām valstīm, tādām kā Somija, jāsamazina algas, lai tādējādi spētu nodrošināt sociālo aizsardzību iedzīvotājiem. Tā paziņojis Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans (Paul Krugman).

Viņš arī uzsver, ka nākamajos mēnešos, neskatoties uz IKP pieauguma tempu, bezdarbnieku skaits turpinās palielināties. Ekonomikas atveseļošanās būs ilga, tāpēc droši jāizmanto aizlienētā nauda, lai nodrošinātu sociālo aizsardzību. «Tādā veidā tādas mazās valstis spēs izvairīties no cilvēka trūkuma valstī,» sacīja P. Krugmans

«Galvenā problēma ir tāda, ka šī ir pasaules finanšu krīze un atrisināt jautājumu, kā palielināt eksportu, var tikai sameklējot citu planētu uz kurieni eksportēt preces. Es domāju, ka Ķīnas ekonomika ir pietiekami liela, lai tā būtu kā lokomotīve, kas izved pasauli no šīs krīzes,» uzsver P. Krugmans.

Nobela prēmijas ekonomikā laureātam Polam Krugmanam (Paul Krugman) ir personīgs aizvainojums uz Baltijas valstīm, tādēļ viņš publiskajā telpā skarbi izsakās par Latvijas un Igaunijas ekonomiskajiem sasniegumiem, citējot Pītersona starptautiskās ekonomikas Institūta Vašingtonā ekonomista Andersa Oslunda (Anders Aslund) teikto, raksta BBN.

P. Krugmans varētu būt bijis «sāpināts», jo viņa prognozes par Baltijas valstu nespēju atlabt no ekonomiskās krīzes izrādījušās nepareizas. Jau vēstīts, ka P. Krugmans pirms vairākiem gadiem smagākākā krīzes posma laikā Latvijā izteicās, ka «Latvija būs nākamā Argentīna», paužot, ka Latviju neizbēgami sagaida bankrots, un vienīgā glābšanās izeja būtu valūtas devalvācija.

«Tagad redzams, ka izcilais ASV ekonomists ir kļūdījies. Viņš pats gan nav gatavs to atzīt, tādēļ tagad apgalvo, ka, piemēram, Igaunija nevar būt piemērs valstīm, kas vēlas no krīzes glābties, veicot taupības pasākumus,» norāda institūta vadošais pētnieks A. Oslunds.

Latvijas ekonomikas attīstības stāsts ir unikāls, tādēļ to nevarēs izmantot neviena citas valsts, uzskata ASV ekonomists Pols Krugmans.

Viņš uzsver, ka Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) eksperti izveidojuši ziņojumu par Latviju, un Baltijas valstsir kļuvusi par fiskālās politikas karu simbolu, taupības aizstāvji tai piešķir ikonas statusu, norāda P. Krugmans. Viņš norāda, ka Latvija piedzīvojusi milzīgu ekonomikas kritumu pēc 2007. gada, kam sekoja ātra, bet vēl nepabeigta atgūšanās, un pēdējie dati liecina, ka atveseļošanās varētu sākt palēnināties, un bezdarba līmenis ir daudz augstākā līmenī nekā tas bija pirms krīzes.

Latvijas dati no 2007. līdz 2013. gadam izskatās līdzīgi ASV datiem no 1929. līdz 1935. gadam, kad liela daļa uzskatīja, ka ASV 1935. gadā aizvien bija Lielās Depresijas laikā, tādēļ, ja uz Latviju raugās no šī skatu punkta, tā neziskatās īpaši labi – labāk gan nekā Grieķija, bet ne labi, saka ekonomists.

Pēc laikraksta The New York Times atskata uz Latvijas izvēlēto ceļu ekonomikas krīzes pārvarēšanai un tā sekām, Latvijas veiksmes stāsta apskatīšanai kārtējo reizi pievērsies arī Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans.

P. Krugmans savā blogā ASV laikraksta New York Times interneta vietnē norāda, ka ir zināma taisnība apgalvojumam, ka situācija Latvijā uzlabojusies, tomēr tā esot vēl ļoti smaga, neskatoties uz daudzu kāri to saukt par «brīnišķīgu veiksmes stāstu».

Ekonomists atgādina, ka bezdarba līmenis Latvijā, lai arī samazinājies, joprojām ir ļoti augsts. Savukārt bezdarba līmeņa kritums ir saistīts ar emigrācijas apmēriem. «Tā nav lieta, kuru varētu saukt par triumfālu veiksmes stāstu. Vismaz ne vairāk, kā ASV ekonomikas daļējo atveseļošanos no 1933. līdz 1936. gadam, varētu saukt par uzvaru pār [Lielo] Depresiju,» raksta P. Krugmans.

Vairākos, tostarp konservatīvos, pasaules ziņu portālos izplatījušās ziņas, ka izšķērdīgs dzīvesveids un neapdomīgas investīcijas līdz bankrotam novedušas ekonomistu Polu Krugmanu.

Pati ziņa par slavenā ekonomista bankrotu ir izplatījusies no interneta satīras izdevuma The Daily Currant. Savukārt pēc tam to esot publicējis kāds Austrijas tiešsaistes izdevums, ko savukārt pārpublicējuši citi portāli. Businessinsider.com ziņo, ka ziņas par Krugmana bankrotu, lai gan šorīt vēl bija redzamas, daudzviet jau esot izņemtas.

Arī pats P. Krugmans savā blogā norādījis, ka redzējis ziņas par savu bankrotu un šajā sakarā jau nācies atbildēt kādas Krievijas televīzijas žurnālistiem. Ekonomists tāpat norāda, ka nav agrāk reaģējis uz nepatiesajām ziņām par savu bankrotu, jo gribējis redzēt, kuri mediji uz šo joku iekritīs.

Slavenais ekonomists Pols Krugmans (Paul Krugman) savā blogā The New York Times vēlreiz atgriezies pie Baltijas valstu tēmas, lai atkal uzsvērtu - Baltijas valstu veikums krīzes pārvarēšanā nav nekas tāds, ar ko būtu jālepojas.

«Neapšaubāmi, tas ir labi, ka ekonomikas [Latvijas un Igaunijas ekonomikas - red.] ir nedaudz atguvušās, bet vai tas ir labākais, ko cilvēki var panākt, demonstrējot taupības brīnumus,» savā blogā Latvijas un Igaunijas «veiksmes stāstu» taupības pasākumu ieviešanā turpina apstrīdēt Nobela prēmijas ekonomikā laureāts.

Šoreiz ekonomists pievērsies Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP) un bezdarba līmenim un to rādītāju 2012. gada prognozēm, jautājot, vai šie rezultāti ir labākais, ko var «demonstrēt taupības brīnumi».

Nobela prēmijas laureāts, Prinstonas universitātes profesors Pols Krugmans aicinājis Balto namu nacionalizēt Volstrītu.

«Daži analītiķi, to vidū arī es, uzskata, ka vismaz dažām bankām nepieciešama liela kapitāla iepludināšana uz nodokļu maksātāja rēķina. Vienīgais ceļš, lai to izdarītu, ir dažu banku nacionalizācija uz laiku,» Krugmans izteicies The New York Times. Viņa raksts Bankās ne viss ir kārtībā kļuvis par atbildi uz jauniem skandāliem, kas saistīti ar bonusu izmaksu bankām, kuras sākušas uzrādīt pozitīvus finanšu rezultātus.

Pēc ietekmīgā ekonomista domām banku sistēmas reforma ir nepieciešama valstij, kur lielākās investīciju bankas, nepaspējušas izkļūt no recesijas, jau sākušas gūt peļņu tirgū, kamēr finanšu – kredītu organizācijas un reālais ekonomikas sektors joprojām stagnē.

Aizņemšanās izmaksas parādu skartajās eirozonas valstīs ir ievērojami kritušās, tomēr tas nav tādēļ, ka taupības politikas ir ierobežojušas parādus – tie joprojām aug, lielākoties deflācijas un sarūkošo ekonomiku dēļ, jaunākajā blogā norāda ekonomists Pols Krugmans.

Viņš uzsver - tajā pašā laikā ir bijusi ievērojama nolīdzināšanās starp parāda un procentu likmēm. Lielākoties tas noticis Dragi efekta dēļ, jo Eiropas Centrālā banka ir devusi signālu, ka tā rīkosies nepieciešamības gadījumā, tādējādi novēršot likviditātes paniku. Ir iespējams, ka nedaudz ir samazinājusies politiskā riska prēmija, jo Eiropas valstis ir izrādījušas pārsteidzoši stingru nostāju palikt pie eiro jebkurā gadījumā.

«Tādēļ – vai eiro krīze ir beigusies? Nē – tā nav beigusies, kamēr vien parāda dinamika dziedās duetā ar iekšējo devalvāciju,» saka P. Krugmans. «Mēs vēl neesam piedzīvojuši, ka kāda no krīzes skartajām valstīm ir sasniegusi tādu punktu, kad krītošās relatīvās algas veicina atgūšanos, ko vada eksports vai kad taupības pasākumi patiešām atmaksājas ar parāda nastas samazināšanos,» norāda P. Krugmans.

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, ir cieši saistīta ar globālajiem procesiem, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piedzīvojot strauju atgūšanos 2011. gadā ar kāpumu 6,2% apmērā, Latvijas izaugsmes temps ar katru turpmāko gadu ir palēninājies, noslīdot līdz 2,7% pērn. Valdība ir uzstādījusi mērķi sasniegt izaugsmi 5%. Tajā pašā laikā ir skaidri redzami šķēršļi, kas bremzē izaugsmi un uz kuriem gadu no gada norāda investori, analītiķi un citi valdības partneri. Neveicot reformas, turpmākajos gados izaugsme solās būt izteikti mērena, jo ārējie apstākļi var izrādīties drīzāk izaugsmi ierobežojoši, nevis veicinoši. Protams, ņemot vērā ES fondu ietekmi, IKP pieaugums var īslaicīgi uzplaiksnīt. Kā var raksturot ārējo vidi, runas par stagnāciju un kādēļ ir tik būtiski sakārtot lietas uz vietas?, jautā eksperts.

Latvijas premjerministrs piektdien devis prettriecienu Pola Krugmana kritikai par Latvijas taupības pasākumiem, sakot, ka Nobela prēmiju ieguvušajam ekonomistam ir «grūtības atzīt savu kļūdu», vēsta CNBC. Premjers arī norādījis, ka nav pareizi pretstatīt taupību pret izaugsmi, jo ir nepieciešamas abas.

«Krugmans 2008. gada decembrī slaveni pateica, ka Latvija ir jaunā Argentīna, ka tā neizbēgami bankrotēs un tagad viņam acīmredzot ir grūtības atzīt, ka viņš kļūdījās un tāpēc viņš cenšas meklēt problēmas saistībā ar to, kā Latvija atlabst no ekonomikas krīzes,» intervijā CNBC stāstījis Valdis Dombrovskis.

«Bet es domāju - skaidrs fakts, ka pēdējos divus gadus mēs baudām strauju izaugsmi, liecina - tā, iespējams, bija pareizā stratēģija,» stāstījis Latvijas premjers.

CNBC atgādina, ka pēc ekonomikas «sabrukuma» 2008. gadā Latvijas valdība ķērās pie apjomīgiem taupības pasākumiem, kas noveda pie iekšzemes kopprodukta būtiska krituma.

Polijai vajadzētu izvairīties no iekrišanas «eiro lamatās», uzskata Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans, kurš iepriekš kritizējis «Latvijas veiksmes stāstu».

Savā interneta blogā ASV laikraksta The New York Times vietnē, P. Krugmans norāda, ka Polija ir viens no Eiropas relatīviem «veiksmes stāstiem» - valstij izdevies izvairīties no tautsaimniecības krituma un tās rīcībā ir viena no kontinenta spēcīgākajām valūtām.

Ekonomists raksta, ka, lai gan Polijas ekonomikas izaugsmes temps pēdējā laikā sagrīļojies, tomēr, salīdzinot ar Eiropas standartiem, valstī ir atsvaidzinošs ekonomisko šausmu trūkums.

P. Krugmens pauž, ka Polijas ekonomikas relatīvajam veiksmīgumam palīdzējis fakts, ka valsts ne tikai saglabājusi savu valūtu, bet arī tas, ka zlotam ir «peldošs» kurss, tādējādi krīzes apstākļos tā varējusi izmantot savus monetāros instrumentus.

Ir nožēlojami redzēt, ka Eiropas līderi apgalvo par atgūšanos pēc viena ceturkšņa pozitīva pieauguma ar 1,2% gada likmi, savā blogā New York Times norāda ASV ekonomists Pols Krugmans.

«Ja jūs esat cietis milzīgu ražošanas apjomu un nodarbinātības kritumu, vajadzētu būt ilgam straujas izaugsmes periodam, lai atgūtu zaudēto, citādāk veiksmīga atgūšanās tiek definēta pārāk viegli,» viņš norāda.

Lai ilustrētu pamatojumu, P. Krugmans publicējis grafiku, kurā salīdzināts Latvijas bezdarba līmenis no krīzes sākuma līdz pašreizējam brīdim un ASV laika posmā no 1929. gada līdz 1935. gadam.

«Dīvaini ir to teikt, bet lielākā daļa no mums uzskata, ka ASV aizvien 1935. gadā atradās Lielās Depresijas laikā,» viņš norāda. «Zinu, ka latvieši norāda, ka iepriekšējā izaugsme nebija ilgtspējīga, tādēļ patlaban Latvija tuvojas pilnai nodarbinātībai. Es tikai vēlos uzsvērt, ka maza izaugsme pēc dziļas lejupslīdes, un Eiropai kopumā tā ir maza izaugsme – ne uz ko nenorāda,» viņš saka.

Latgalē, Rugāju novadā ar zīmolu "Metta Steel" tiek ražotas ilgtspējīgas dizaina mēbeles mājai un sabiedriskajai telpai - metāla lampas,locīta metāla un nelīmēta ozolkoka plaukti, bāra krēsli un citi produkti.

"Gribējās radīt kaut ko skaistu un paliekošu, kaut ko tādu, ko citi neražo. Produktu ar augstu pievienoto vērtību. Apmierināt savu tieksmi pēc pašizpausmes. Iepriekšējas nodarbes uzlika rāmjus, šī nē," stāsta zīmola "Metta Steel" idejas autors Andris Gals.

Uzņēmuma piedāvājumā ir dažādi plaukti un konsoles no locīta metāla un nelīmēta ozolkoka, kā arī radīti gaismas ķermeņi - stāvlampas un griestu lampas, mēbeļu komplekti guļamistabai, skaistumkopšanai un citi. "Mums ir vēlme parādīt to, ka pamatīgam un ilglaicīgam ir vērtība. Kāpēc cilvēkiem patīk braukt uz senatnīgām pilīm un skatīties, kā tās no akmeņiem būvētas? Skaisti! Masīvas kāpnes no ozolkoka turas jau gadus trīssimt. Un neviens nepriecājas par saplākšņa mēbelēm, kas izturējušas tikai līdz modes tendenču maiņai," komentē A.Gals.

Piecus gadus pēc ekonomiskās krīzes sākuma Ziemeļeiropā, pateicoties valdību īstenotajiem taupības pasākumiem, situācija ir nostabilizējusies, bet Eiropas dienvidos tā joprojām saglabājas smaga, ko izraisījusi tikai daļēja reformu ieviešana vai, ļaunākajā gadījumā, papildus fiskālie stimuli.

Tā komentārā finanšu medijā Bloomberg norāda dažkārt pretrunīgi vērtētais Zviedrijas ekonomists Anderss Oslunds, kurš kopā ar Valdi Dombrovski sarakstījis grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi».

Krass kontrasts ir starp Latviju un Grieķiju – divām mazām valstīm, kuras ekonomiskā krīze skāra vissmagāk. Abas valstis piemēroja atšķirīgu krīzes risināšanas politiku – Latvija stingru taupības režīmu, savukārt Grieķija valsts izdevumu samazinājumu uzsāka vēlu un nepilnīgi.

Latvijas iekšzemes kopprodukts divu gadu laikā (IKP) samazinājās par 24%, tomēr jau 2011. gadā Latvijas ekonomika auga par 5,5%, bet pērn, visticamāk, valsts tautsaimniecības izaugsme būs 5,3% apmērā, kas ir straujākais temps Eiropas valstu vidū. Tikmēr Grieķija turpinās ciest no recesijas, kas valstī plosās jau vairākus gadus, un Grieķijas IKP samazinājies par 18%. Ekonomists norāda, ka 2008. un 2009. gadā finanšu krīze Latvijā izskatījusies baisāka nekā Grieķijā, taču tad abas valstis izvēlējušās atšķirīgus ceļus.

Eiropas līderi, uzturot pie dzīvības «sapuvušo» eiro, novedīs reģionu līdz sabrukumam, pavēstījis ASV miljardieris un investors Džordžs Soross. Savukārt Nobela prēmijas laureāts Pols Krugmans uzskata, ka, nodarbojoties ar «jukušiem» taupības pasākumiem, Eiropa veic ekonomisko un politisko pašnāvību.

«Eiro draud iznīcināt Eiropas Savienību (ES), bet tās līderi, ar vislabākajiem nodomiem cenšoties ieviest nepieņemamus noteikumus, ved to līdz sabrukumam,» sarunā ar Francijas laikrakstu Le Monde sacīja Dž. Soross.

Pēc Sorosa domām, eiro ieviešana novedusi pie lielām atšķirībām, pretēji gaidītajam valstu tuvināšanās procesam. «Vājākās eirozonas valstis ir negaidīti atklājušas, ka atrodas Trešās pasaules valstu situācijā, bet nestrādājošu noteikumu ievērošanas piespiešana situāciju padara vēl sliktāku,» sacīja Dž. Soross, vēsta Express.co.uk.

Neatkarīgi no Dž. Sorosa cits ekonomikas zinātnes smagsvars un Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans savā slejā laikrakstā The New York Times brīdināja, ka finanšu krīze Eiropā draud atgriezties ar jaunu sparu. Pirms pāris mēnešiem viņš jutis zināmas cerības par Eiropu, taču pašlaik tās izgaisinājušas Vācijas «jukušās» taupības programmas, un vienīgais risinājumus būtu, ja visas eirozonas valstis pamestu monetāro savienību.

Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanu kritizējošais ASV ekonomists Pols Krugmans un Nobela prēmijas ekonomikā ieguvējs Rīgā neieradīsies. Pirmā Rīgas Ekonomikas foruma organizatori nolēmuši atcelt P. Krugmana dalību forumā, par iemeslu minot politisko ažiotāžu.

Viens no foruma organizatoriem, Pāvels Morozovs norādīja, ka P. Krugmana uzaicinājums piedalīties forumā izraisījis negaidītu politisko rezonansi, jo pasākuma norise sakrīt ar lēmuma paziņošanu par Latvijas iestāšanos eirozonā.

«Domstarpības saistībā ar profesora P. Krugmana izteicieniem pārāk politizē mūsu pasākumu. Tā kā Pirmā Rīgas Ekonomikas foruma pamatmērķis ir Latvijas pievilcības palielināšana, tai skaitā arī investoriem, esam izlēmuši koncentrēt mūsu spēkus uz Latvijas Republikas konkurences priekšrocībām - transporta un loģistikas, banku un finansu jomām, kā arī uz jauniem, prioritāriem ekonomikas attīstības virzieniem - jaunās enerģētikas un jaunajām tehnoloģijām,» skaidroja P. Morozovs.

Svētdien Tallinā uz operas skatuves debitēja kantāte, ko iedvesmoja Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa tvitera ķilda ar amerikāņu ekonomistu Polu Krugmanu, ziņo nacionālā raidorganizācija ERR.

15 minūtes garais priekšnesums nodēvēts par Nostra Culpa, un abu strīdnieku partijas izpilda mecosoprāns Irisa Oja. Libretu sarakstījis komentētājs Skots Dīls, bet mūzikas autors ir latviešu komponists Eižens Birmanis.

Kā jau ziņots, Nobela prēmijas laureāts Krugmans 2012.gada jūnijā savā blogā pievērsa uzmanību tam, ka Igaunijā neesot notikusi īpaša tautsaimniecības atveseļošanās, savukārt Ilvess ar vairākiem dusmīgiem tvītiem aizstāvēja Igauniju.

«Labāk rakstīsim par kaut ko tādu, par ko mums nav nekādas saprašanas, būsim pašapmierināti, valdonīgi un aizbildnieciski. Galu galā viņi ir tikai melnstrādnieki,» tviterī rakstīja Ilvess. «Liekas - Nobels tirdzniecībā nozīmē, ka tu vari gudri izrunāties par fiskāliem jautājumiem un pasludināt manu valsti par «tukšaini».»

Nobela prēmijas laureātam Polam Krugmanam (Paul Krugman) izdevies pamatīgi sakaitināt Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu pēc tam, kad viņš savā blogā New York Times apšaubīja Igaunijas ekonomiskos sasniegumus.

Krugmans savā blogā, atsaucoties uz Eiropas statistikas biroja Eurostat datiem, norāda, ka krīzes laikā – 2008., 2009. gads – Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) «nogāzās» rekordlielos tempos. Lai arī pēc krīzes valsts IKP ievērojami audzis, tas tomēr joprojām atrodas tālu no pirmskrīzes līmeņa. «Labāk nekā nekas, laikam – bet, vai tā ir caurlaide ekonomikas triumfam?» raksta Krugmans.

Šī informācija pamatīgi aizkaitinājusi Igaunijas prezidentu, kurš savā Twitter kontā Krugmanam veltījis vairākus asus ierakstus, piemēram: «Let's sh*t on East Europeans: their English is bad, won't respond & actually do what they've agreed to & reelect govts that are responsible.» («Uzd******m austrumeiropiešiem: viņu angļu valodas zināšanas ir sliktas, neatbild un tik tiešām dara to, par ko ir vienojušies, un pārvēl valdības, kas ir atbildīgas»)

Būtībā neviena [Eiropas] valsts nav atguvusi finanšu tirgu uzticību, izņemot Latviju, ziņu kanālam CNN atzinis Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmens, kurš iepriekš kritizēja Latvijas taupības pasākumus kā neefektīvus.

Runājot par Eiropas problēmām, P. Krugmans atzina, ka diez vai Eiropas finanšu tirgi atgūs uzticību, pat ja tie veiks stingras taupības programmas.

Pēc ekonomista domām, Eiropa parādu krīzi nevar atrisināt pati. Krugmans ir pārliecināts, ka Eiropai nepieciešams panākt augstāku inflācijas līmeni nekā ASV. «Mēs, iespējams, tiksim galā ar [inflācijas līmeni] 2%-3% apmērā. Viņiem vajag vismaz 3%-4%,» sacīja ekonomists.

P. Krugmens stāstīja, ka Eiropas ekonomika šogad pārdzīvos recesiju, kas ietekmēs arī ASV. «Ļaudis, kuri domā, ka [Eiropas recesija] būs īsa un sekla, maldās,» uzsvēra eksperts.

Kā ziņots, starptautiskā reitingu aģentūra Standard and Poor's piektdien paziņoja, ka pieņemts lēmums samazināt deviņu eirozonas valstu kredītreitingus - par vienu pakāpi līdz AA+ pazemināts ES ekonomikas giganta Francijas augstākais kredītreitings AAA, Itālijas reitings samazināts par divām iedaļām līdz BBB+, Spānijai par divām iedaļām līdz A, vēl par divām iedaļām samazināti reitingi Kiprai, Itālijai, Portugālei.

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko līdzi akciju tirgiem, droši vien būs pārsteigti par šādu ievadu un sarkastiski vaicās: «vai tad bija jābūt?». Atbildēšu, ka decembra beigās daudzi cilvēki to paredzēja un no tā baidījās.

Atgādināšu dažus faktus par 2018.gada decembri: tika piedzīvotas vislielākās svārstības decembrī akciju tirgus vēsturē, smagākais nedēļas kritums vairāku gadu laikā, sliktākais Ziemassvētku vakars tirgū un citi.

Kopumā jaunā gada brīvdienas visiem brokeriem un investoriem bija neskaidrību pilnas un viņi ar pesimismu gaidīja janvāri. Taču pasaules gals neiestājās.

Kopumā sakot, janvāris kārtējo reizi apstiprināja to, ko es ne reizi vien esmu teicis – tirgus var pievērst uzmanību kādai jaunai tēmai, pārspīlēti reaģējot uz katru ziņu, bet tikpat ātri zaudēt interesi par šo tēmu un vispār uz to nereaģēt. Tā bija arī ar ASV valdības darba apturēšanu – decembrī katrs jaunums, kas saistīts ar termiņa pagarināšanu vai, tieši pretēji, pārtraukšanu, izraisīja tirgus kritumu vai izaugsmi, savukārt janvārī uz šīm ziņām tirgus īpaši nereaģēja. Tā notika arī ar decembrī aktuālo tēmu par ASV un Federālo Rezervju sistēmas vadītāja pretrunām – janvārī tā tika atstumta otrajā plānā. Kopumā tirgū atkāpās visas bailes. Tiesa gan, pirmajā gada darbdienā tirgus gan piedzīvoja kritumu, reaģējot uz negaidīto Apple vēstuli akcionāriem, kurā kompānija pazemināja pārdošanas apjomu prognozes, taču pēc tam iestājās spēcīgas izaugsmes periods, kas turpinājās līdz pat mēneša beigām. Tirgus ignorēja ikvienu negatīvu ziņu (piemēram, neveiksmīgo Lielbritānijas parlamenta balsojumu saistībā ar Breksita plānu) un ar prieku uzņēma ikvienu pozitīvu ziņu. Tomēr jāatzīst, ka pozitīvo ziņu ir bijis pietiekami daudz. Starp tām var minēt valdības darba atsākšanu un FRS paziņojumu par vieglāku ASV monetāro politiku, arī veiksmīgu ASV un Ķīnas tirdzniecības politikas sarunu virzību. Rezultātā labais uzvarēja un visi ASV indeksi ievērojami pieauga. Interesanti, ka līdzīgu izaugsmi piedzīvoja visi indeksi – Dow, Nasdaq un S&P 500 – katrs palielinājās par aptuveni 8%.