Īrija apsver iespēju izveidot «slikto banku», kurā tiktu apvienotas nacionalizētās bankas Anglo Irish Bank (AIB) un būvnieka Irish Nationwide finanšu divīzijas sliktie aktīvi. Šo struktūrvienību arī paredzēts izmantot, lai pārņemtu sliktos kredītus no citām grūtībās nonākušajām bankām, ziņo Reuters.

Īrijas ierēdņi izskata iespējas apvienot Irish Nationwide un AIB pēc tam, kad abas finanšu iestādes pārvietos savus aizdevumus uz Īrijas Valsts aktīvu pārvaldes aģentūru (NAMA). Jaunizveidotajā «sliktajā bankā» paliks tikai abu iestāžu sliktie kredīti, turklāt šajā finanšu iestādē tiek plānots nodot arī citu banku sliktos aktīvus.

AIB un Irish Nationwide apvienotajā finanšu iestādē varētu tikt iepludināti sliktie kredīti no tādām kompānijām kā Bank of Ireland, Allied Irish Banks, Irish Life & Pemanent, kā arī EBS.

Lielākā problēma šī plāna realizēšanā ir finansējums jaunizveidotajai «sliktajai bankai». Tiekot izskatīta iespēja finansējumu piesaistīt no Eiropas Centrālās bankas.

Sliktie kredīti, vāja kreditēšana un augsts bezdarba līmenis uztur spriedzi monetārajā savienībā

Lai arī politiķu aprindās aizvien vairāk tiek runāts par to, ka eirozonas ekonomiskās problēmas ir aiz muguras, un to apstiprina arī atsevišķi dati, izaugsme ir tik trausla, ka jebkura lielāka sašūpošanās pasaules finanšu tirgos monetāro savienību, pie kuras pieder arī Latvija, varētu iegrūst atpakaļ krīzē. Tiesa, monetārajai savienībai pēc septiņu ceturkšņu pārtraukuma beidzot ir izdevies uzrādīt ekonomikas pieaugumu ne vien salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu, bet arī gada griezumā, izaugsmei sasniedzot 0,5%. Jāatzīst gan, ka uz strauju attīstību turpmāk pārāk nav ko cerēt. Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka šogad monetārās savienības tautsaimniecība augs apmēram par procentu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) rosina samazināt slieksni klientu maksātspējas vērtēšanai, aizņemoties jau, sākot no 100 eiro, salīdzinot ar līdzšinējiem 427 eiro. Portāls db.lv uzklausa gan PTAC, gan nebanku tirgus pārstāvju viedokļus par esošo tirgus situāciju un potenciālajām izmaiņām.

PTAC vadītājas Baibas Vītoliņas viedoklis: Ātrie kredīti vairs netiek izsniegti tik bezatbildīgi kā agrāk un uzlabojas klientu maksātspējas vērtēšana.

Tomēr PTAC uzskata, ka nepieciešams pazemināt aizņēmuma slieksni, no kura tiek vērtēta klienta maksātspēja – no līdzšinējiem 427 eiro līdz 100 eiro. B. Vītoliņa uzsver, ka PTAC uzdevums ir sargāt tos patērētājus, kuri paši sevi nesargā. «Kreditētājiem ar likumu noteikts, ka maksātspēja ir jāvērtē. Mūsu skatījumā tā vērtēšana nedrīkst paļauties tikai uz patērētāja paša sniegtajiem datiem, jo ja viņam kredīts ir nepieciešamas, viņš var uzrādīt nepatiesus datus. Bet, piemēram, banku praksē nepatiesu datu norādīšana ir kriminālā atbildība. Mēs uzskatam, ka maksātspēja būtu jāvērtē pat no 1 eiro, bet pagaidām piemērojam 100 eiro slieksni.»

AS Citadeles banka (Citadele) pārdošanas cena ir līdz 150 miljoniem latu, atzina kādreizējais bankas vadošais darbinieks un pašreizējais Krievijas komercbankas M2M Private Bank vadītājs Roberts Idelsons.

Viņš skaidroja, ka bankas cena lielākoties veidojas, sasummējot tās kapitāla apjomu un iespējamo prēmiju.

Ņemot vērā visas problēmas, kas bijušas Latvijas banku sektorā un neskaidrību par ekonomikas un tirgus izaugsmes perspektīvām, pēc viņa aplēsēm, cena, par kuru var pārdot jebkuru banku Latvijā, ir viena tās kapitāla līdz pusotra kapitāla vērtībā. Tas esot atkarīgs no tā, cik banka ir pelnoša, kādos tirgos strādā un kādus klientus apkalpo.

Viņaprāt, Citadeles priekšrocība ir tā, ka visi sliktie kredīti no tās ir izņemti ārā un nav aktīvu, kas samazinātu pirkuma cenu, tāpēc viens no galvenajiem faktoriem būtu tās pelnītspēja nākotnē.

Saeimas deputātu iecerētā “atlaižu” piešķiršana hipotekāro kredītu ņēmējiem nesasniegs iecerēto mērķi, bet radīs negatīvas sekas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) atkārtoti aicina parlamentu izmantot tās atbalsta iespējas, ko sniedz šī brīža nodokļu režīms, neradot jaunu, neloģisku, neproporcionālu birokrātiskā sloga radošu nodevu. Bankas šajā situācijā primāri aizstāv nevis savas, bet kredītņēmēju intereses, jo tieši kredītņēmēji nākotnē saskarsies ar šīs “atlaides” negatīvajām sekām, it īpaši jau minēto birokrātisko procesu, lai to izmantotu.

Problēmas ir dažiem, tās nav sistēmiskas un tiek risinātas

Atsevišķu politiķu virzīto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas paredz ieviest jauna veida nodevu bankām, un iegūtos līdzekļus novirzīt “atlaides” segšanai hipotekāro kredītu ņēmējiem, pavada pārmetumi bankām plašā amplitūdā. Sākot ar to, ka bankām savā starpā nav konkurences, līdz tam, ka bankas pašas neko nedarot kredītņēmēju atbalstam. Tas neatbilst patiesībai. Asociācija ir vairākkārt norādījusi uz patieso ainu kredītmaksājumu statistikā, pamatojot to ar banku rīcībā esošajiem datiem. Piemēram, to, ka pēdējo trīs mēnešu laikā no 3476 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 57 gadījumos. Nedz arī tas, ka pēdējo trīs mēnešu laikā 2 082 mājsaimniecībām ir samazināta bankas procentu likme, 54 gadījumos veikta pamatsummas atlikšana, 51 gadījumā pagarināts kredīta atmaksas termiņš, bet 10 gadījumos nofiksēta procentu likme (šāda iespēja vairāk tika izmantota gada sākumā). Vienlaikus šajā laikā hipotekārās kreditēšanas apjomi nav būtiski sarukuši, dažos mēnešos (piemēram, 2023.gada jūnijā) tie pat bijuši līdzvērtīgi vai lielāki nekā pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) sāka celt procentu likmes.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) komercaktīvu pievienošana varētu celt AS Citadele banka (Citadele) vērtību, atzina investīciju baņķieris IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, ja aktīvu pārnešana tiks veikta pareizi, valstij vajadzētu iegūt vienu, bet spēcīgāku, lielāku un arī efektīvāku banku, samazinot strādājošo cilvēku skaitu un kopējo biznesa sistēmu padarot efektīvāku.

Rungainis atzinīgi novērtēja sāktās diskusijas par abu valstij piederošo banku komercaktīvu apvienošanu, jo šis jautājums bijis jārisina jau pirms diviem gadiem, kad valsts īpašumā nonāca AS Parex banka.

Tā kā portfeļu integrācijas procesam no lēmuma pieņemšanas brīža būšot nepieciešams vismaz gads, Rungainis pieļauj, ka tas dos iespēju politiķiem novilcināt Citadeles pārdošanu, ar kuru jau patlaban, šķiet, neviens nesteidzas.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) aicina ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu savu padotības iestāžu darbā nodrošinot labai pārvaldībai atbilstošu principu ievērošanu – pirms jauna administratīvā sloga un ierobežojumu noteikšanas izvērtēt līdz šim pieņemto izmaiņu ietekmi, un tikai tad vērtēt nepieciešamību pēc jaunām izmaiņām, informē LAFPA.

Nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi uzskata, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) priekšlikums no 427 EUR līdz 100 EUR pārskatīt slieksni, no kura patērētājiem papildus jāiesniedz dokumentāli pierādījumi pirms aizdevuma saņemšanas, šobrīd nav saprotams un pamatots.

Ar šā gada 1. janvāri stājās spējā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuru mērķis bija noteikt kredītdevējiem pienākumu stingrāk izvērtēt patērētāju maksātspēju. Ir apkopoti tikai pirmo sešu mēnešu dati, kad PTAC jau atkal virza jaunus, pēc būtības līdzīgus ierobežojumus, turklāt bez jebkādas analīzes un izvērtējuma par iespējamo ietekmi uz tirgu un finanšu resursu pieejamību, uzsver LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš, aicinot ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu jautājumu par slieksni, no kura kredītņēmējiem papildus jāiesniedz dokumentāli pierādījumi, vērtēt tad, kas būs pieejami pietiekami dati, kas ļautu izdarīt pamatotus secinājumus par situāciju nozarē.

Situācija ar nekustamo īpašumu kredītiem uzlabojas, to veicina interese no Krievijas, ceturtdien informē laikraksts Dienas bizness.

Vienlaikus problēmu ieilgšanu bankas lēš mājsaimniecību kredītiem. Gada laikā ievērojami uzlabojusies operācijām ar nekustamajiem īpašumiem izsniegto kredītu kvalitāte, kas tādējādi bankām samazina uzkrājumu veidošanas izmaksas, veicina bilanču attīrīšanos un ļauj uzrādīt peļņu. Šogad pirmajā ceturksnī ar peļņu jau strādāja vairākas bankas, arī lielās, kas slikto kredītu dēļ iepriekšējos pāris gados cieta daudzu desmitu miljonu latu zaudējumus. Tomēr kopējās situācijas uzlabošanos vēl kavē sliktie kredīti, kas turpina pieaugt mājsaimniecībām izsniegto kredītu dēļ, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Operācijas ar nekustamajiem īpašumiem un mājsaimniecībām izsniegtie kredīti veido lielāko daļu no banku kopējā kredītportfeļa - attiecīgi 15,6% un 40,2%.

Nākamajā gadā recesija eirozonas problēmvalstīs varētu vēl vairāk padziļināties, uzskata Coface Lietuva direktora vietnieks, Kredītrisku parakstīšanas nodaļas vadītājs Mindaugs Sventickas.

Tomēr tas atkarīgs no risinājumiem, kādus valstis pieņems, viņš uzskata, norādot, ka visām Eirozonas valstīm jāizlemj, kā rīkoties pašreizējā situācijā, un ir jāsaprot, ka risinājumam vajadzīgs laiks, taču, ja tās rīkosies atbilstoši izveidotam rīcības plānam, problēmas iespējams atrisināt.

Ir skaidrs, ka gandrīz visas Eirozonas valstis atrodas recesijā, un tā padziļinās arvien vairāk, norāda M.Sventickas, šogad prognozējot Itālijā 2,3% IKP kritumu, bet Spānijai 1,5% kritumu. Tikai Vācijā var prognozēt 0,9% IKP pieaugumu, kas arī nav nekāds īpašs pieaugums, piemēram, salīdzinot ar pērno gadu, tomēr, ar citām valstīm salīdzinot, tas ir labs skaitlis pašreizējā situācijā, uzsver eksperts, piebilstot, ka Vācija daudz eksportē uz jaunajiem tirgiem un tajā pašā laikā ir labi integrēta Eirozonā, tādēļ, ja kaimiņiem ir slikti, tad cieš visi.

Drošība ir nevis izvairīgumā pret nerezidentu kapitālu, bet gan drošā un caurskatāmā biznesā, un citu izvēļu Latvijai nemaz nav

Devons Dodsons Arčers ir Norvik Bankas jaunais akcionārs, un jo lielāka intriga ar viņu runāt DB bija tāpēc, ka Latvijai pēdējā laikā pievērsušies iepriekš pasīvie ASV investori, un tas notiek tieši banku sektorā. Mēģinājumi Arčera kungu notvert sarunai Rīgā vai pat Skype apmēram divu mēnešu garumā gan līdzinājās kaķa un peles attiecībām, kurās brīžiem nevarēja saprast, kurš ir kurš. Iznākumā saruna tomēr notiek ar Skype starpniecību, Arčera kungam esot Dubaijā. Viņš atvainojas par iepriekšējām komunikācijas grūtībām un skaidro, ka tās radušās ļoti saspīlētā darba grafika dēļ, pēdējā fāzē ieejot sarunām par izlīgumu un investīcijām Igaunijas kompānijā Winergy. Ar to Norvik līdz šim bija tiesas darbi, savukārt pašai Winergy – investīciju prasība pret Latvijas valsti. Līdz ar D.D. Arčera kļūšanu arī par Winergy investoru attiecības ir normalizētas, un sakārtoti arī Norvik aktīvi.

Itālijas valdība ir pieņēmusi ārkārtas dekrētu par pasaulē vecākās bankas Banca Monte dei Paschi di Siena (BMPS) un citu grūtībās nonākušu banku glābšanas paketi 20 miljardu eiro apmērā, piektdienas naktī pēc valdības ārkārtas sēdes paziņoja premjerministrs Paolo Džentiloni.

Šī lēmuma mērķis ir nodrošināt «visplašāko iespējamo» aizsardzību pilsoņu ietaupījumiem un padarīt Itālijas banku sektoru «spēcīgāku un stingrāku», sacīja Džentiloni.

Dažas stundas pirms tam BMPS ceturtdienas vakarā atzina, ka nav spējusi iegūt 5,2 miljardu eiro investīcijas sava kapitāla palielināšanai.

BMPS nepieciešams noslēgt piecu miljardu eiro piesaistīšanas centienus līdz decembra beigām pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) noraidīja bankas lūgumu tai piešķirt vairāk laika līdzekļu iegūšanai.

BMPS, kas darbojas kopš 1472.gada un tiek uzskatīta par pasaulē vecāko banku, valsts intervences rezultātā faktiski tiks nacionalizēta.

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Latvijas Krājbanka kopš nonākšanas Snoras īpašumā audzējusi aktīvus par 193%, nepilnos piecos gados nopelnot 11 miljonus latu, šodien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas izcelsmes uzņēmējam Vladimiram Antonovam piederošās Lietuvas komercbankas Snoras īpašumā Latvijas vecākā komercbanka nonāca 2005.gada septembrī. 2005.gada beigās Krājbankas kopējais aktīvu apjoms bija 241,65 miljoni latu, kas tolaik bija 11. lielākais banku sektorā. Kopš tā laika bankas aktīvi auguši teju trīs reizes, šogad jūnija beigās sasniedzot 709 miljonus latu, liecina Krājbankas finanšu pārskati.

Krājbanka pēc aktīvu apjoma patlaban atrodas desmitajā vietā, kas liecina, ka bankas izaugsme iespēju robežās notikusi līdzīgi kā sektorā kopumā, tostarp arī tā sauktajos treknajos gados, kad bankas audzēja savus aktīvus, galvenokārt pateicoties izsniegtajiem kredītiem.

Eiropā lielākais kredītu pārvaldības pakalpojumu sniedzējs «Intrum» iegādājies Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles aizdevumu portfeli, kurā ietilpst nodrošinātie un nenodrošinātie tā dēvētie sliktie kredīti.

«Danske Bank» Igaunijas filiāles aizdevumu portfeļa iegāde stiprina «Intrum» vadošo tirgus stāvokli un nodrošina mums iespēju paplašināt mūsu kompetenci nodrošināto aizdevumu pārvaldībā,» paziņojumā presei norāda «Intrum Baltics» izpilddirektore Ilva Valeika.

Abas puses jau parakstījušas attiecīgās vienošanās un prasību portfelis ticis nodots.

«Intrum» darbību veic 25 Eiropas valstīs, un uzņēmums nodarbina vairāk nekā 8000 speciālistu.

«Intrum» izveidots 2017.gadā, kad apvienojās «Intrum Justitia» un Lindorff. Uzņēmuma galvenais pārvaldes birojs atrodas Stokholmā.

Kā ziņots, Igaunijas finanšu grupā «LHV Group» ietilpstošā banka «LHV Pank» šomēnes panāca vienošanos iegādāties «Danske Bank» Igaunijas struktūrvienību, kas nodarbojas ar privāto aizdevumu izsniegšanu.

Pirms trim gadiem pārņemtās Parex bankas nosaukumu vēl arvien nesošā tā dēvētā sliktā banka no nākamā gada zaudēs bankas statusu un turpmāk darbosies kā komercsabiedrība.

To, informējot par valdības slēgtajā sēdē otrdien pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz Parex banku, norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce un Privatizācijas aģentūras pārstāvis Vladimirs Loginovs.

Amatpersonas uzsver, ka jau kopš Parex bankas sadalīšanas labajā jeb Citadele bankā un sliktajā jeb Parex bankā, pēdējā nodarbojas tikai ar sliktajā bankā nonākušo aktīvu pārvaldību, cenšoties atgūt pēc iespējas lielākus līdzekļus. Atteikšanās no bankas statusa ļaušot Parex ietaupīt vērā ņemamas summas.

Atbilstoši bāzes scenārijam, Parex bankas mērķis ir atgūt līdzekļus vismaz tādā apmērā, lai nosegtu Valsts kases noguldījuma atlikušo daļu, kas ir 440 milj. Ls.

Līdzīgi kā vairākām citām bankām iepriekš, šobrīd Norvik bankas kapitālam problēmas rada sliktie kredīti.

Tomēr tā dēļ Norvik banka, pēc aktīvu apjoma astotā lielākā banku tirgū ar 60 tūkstošiem aktīvo klientu, uzreiz nav jāslēdz ciet - kamēr bankas akcionāri spēj nodrošināt pietiekamu kapitālu, banka var turpināt darbu. Tiesa gan, šajā ziņā situācija, iespējams, bijusi saspīlēta iepriekš lielākā Norvik bankas Islandes akcionāra Straumborg Ehf dēļ, un tāpēc ar kapitāla nodrošināšanu nav veicies tik raiti, kā vajadzētu, secina DB, ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju.

Bažas par Norvik bankas nepietiekamo kapitālu un iespējamo maksātnespēju vakar izplatīja portāls pietiek.com. Reaģējot uz šo ziņu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, uzsverot, ka Norvik banka ir maksātspējīga un nodrošina saistību izpildi pret klientiem pilnā apmērā.

Slovēnija plāno pārdot savu lielāko telekomunikāciju operatoru, kā arī otru lielāko banku, tādējādi cenšoties uzlabot situāciju savās finansēs un izvairīties no starptautiskā aizdevuma.

Ekonomisko nedienu nomocītā valsts izstrādā tautsaimniecības reformu plānu, lai izvairītos no maksātnespējas, un atjaunotu investoru uzticamību. Tāpat valsts politiskajiem spēkiem jāvienojas par budžeta izdevumu samazināšanu, tomēr to apdraud vienprātības trūkumus valdošajā koalīcijā, vēsta Reuters.

Šādos apstākļos Slovēnijas valdība apsver bankas Nova Kreditna Banka pārdošanu, kas līdz šim atradās valsts īpašumā. Paātrināt privatizāciju aicinājusi Slovēnijas Centrālā banka – īpaši uzsverot nepieciešamību pēc šī procesa sektoros, kur «tirgus ir daudz efektīvāks nekā valsts».

Tā dēvēto slikto kredītu apjoms Spānijas bankās pērnā gada novembrī pieaudzis līdz 192,5 miljardiem eiro jeb 13,08% no kopējā aizdevumu portfeļa, salīdzinot ar 12,99% oktobrī, liecina Spānijas Centrālās bankas apkopotā informācija.

Tādējādi slikto kredītu apjoms sasniedzis jaunu augstāko līmeni kopš 1962.gada, kad tika sākti šādu datu apkopošana.

Slikto kredītu kategorijā iekļauti tie aizdevumi, par kuriem aizņēmējs nav veicis maksājumu vismaz trīs mēnešus.

Spānijas banku darbību joprojām apgrūtina sliktie kredīti, kas tika izsniegti desmit gadus ilgušā nekustamo īpašumu sektora burbuļa laikā, taču 2008.gadā tas pārsprāga, novedot valsts ekonomiku recesijā un miljoniem cilvēku zaudējot darbu.

Varam būt mierīgi par to, ka, kādā rītā pamostoties, banku sistēmā nenotiks kaut kas līdzīgs kā 2008. gadā, tomēr stresa testa dati diezin vai ļauj gavilēt pašām bankām

Lai arī nesen publicētie eirozonas banku stresa testu dati kopumā nav vērtējami kā negatīvi un gaisina bažas par pēkšņas finanšu krīzes atnākšanu, finanšu sektora darbības mērogu paplašināšanās un vienlaikus reģiona ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās šobrīd nešķiet sevišķi drīza.

Īsais rezumējums: Eiropas Centrālās bankas (ECB) vispārējā novērtējumā no 130 lielajām finanšu iestādēm stresa testus nav izturējušas 25 bankas, savukārt 13 bankām nepieciešama kapitāla piesaiste nākamo sešu līdz deviņu mēnešu laikā.

Pēc tirgus ekspertu slēdzieniem, iegūtie dati bija iepriecinoši ar to, ka, pētot bilances zem glītā iesaiņojuma, neizdevās atrast neko toksisku, tāpat beidzot no dienas kārtības noņemts jautājums, cik veselīga patiesībā ir Eiropas banku sistēma. Tādējādi no šāda viedokļa varam būt mierīgi par to, ka, kādu rītu pamostoties, banku sistēmā nenotiks kaut kas līdzīgs kā 2008. gadā, proti, rodoties finansiālām problēmām, kādām pāris lielām kredītiestādēm zem jautājuma zīmes nonāk viss finanšu sektors. Tomēr iegūtie dati diezin vai ļauj gavilēt bankām un rimties satraukumiem, ka parādu krīzes sekas nu ir pārvarētas.

Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka (Krājbankas) administrators ir pārdevis aptuveni 400 nekustamo īpašumu, bet vēl ap 40 palikuši nepārdoti, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska.

Viņa atzina, ka starp vēl nepārdotajiem īpašumiem vienīgais tiešām vērtīgais īpašums ir kāda villa Jūrmalā, taču tai ir policijas nodrošinājums, jo atzīts, ka īpašums ir ar noziedzīgu nodarījumu saistīta manta. Pārējie vēl pārdodamie nekustamie īpašumi droši vien nonāks otrajā un trešajā izsolē, prognozēja KPMG Baltics pārstāve. Viņa uzsvēra, ka tie īpašumi, kas bija viegli pārdodami, ir jau veiksmīgi pārdoti. Tagad palikuši sarežģīti gadījumi.

Novērots, ka pirmajās izsolēs nepērk labos īpašumus ar labajiem vērtējumiem. Taču Krājbanka nav vienīgā kredītiestāde, kurai ir sliktie kredīti un kas tirgo īpašumus, tādējādi tirgū piedāvājums ir liels, skaidroja Petrauska.