Kas vieno Facebook, LinkedIn, EA, Apple un PayPal, u.c.? Daudzi jau zina vai nojauš – pirmkārt, šie uzņēmumi strādā e-komercijas nozarē, taču galvenais – tie nodokļu plānošanas nolūkā izmanto uzņēmumus Īrijā, pirmie divi pat tur ir izveidojuši savus grupas galvenos uzņēmumus.

Kāda respektējama Īrijas nodokļu konsultāciju uzņēmuma rakstā¹ minētas 10 būtiskākās priekšrocības šai pasaulē populārajai holding-kompāniju jurisdikcijai. Turpmāk, ņemot vērā attiecīgajā rakstā izceltās 10 Īrijas nodokļu priekšrocības, izsakoties sporta terminoloģijā, piedāvāju uzspēlēt futbolu – kurš holdinga režīms labāks – Latvijas vai Īrijas?

1. peļņa no akciju pārdošanas nav apliekama – 1:0

Kā princips tas ir ieviests abās valstīs, tomēr Īrijā tas ir ierobežots ar vairākiem priekšnosacījumiem. Piemēram, to var izmantot tikai Eiropas Savienības (ES) un Īrijas nodokļu konvenciju rezidenti, 5% kapitāla daļas vai akcijas jātur vismaz 12 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu periodā, meitas uzņēmumam, kura akcijas tiek atsavinātas, jānodarbojas ar tirdzniecību. Latvijā šādu ierobežojumu nav. Tas arī nozīmē, ka atšķirībā no Īrijas kompānijām, Latvijas kompānijas var tirgoties Londonas biržā, un to šādi gūtā peļņa neapliksies ar UIN, turklāt tas attieksies arī uz krietnu daļu no vērtspapīriem, ne vien akcijām vai kapitāla daļām. Šai jautājumā Īrijas aizsardzība ir samērā blāva blakus Latvijas uzbrukumam.

Parasti, runājot par Īriju, prātā nāk viskijs, lieliska mūzika vai darba un labākas dzīves meklētāji no Latvijas. Arī Dubultais Īru ar Nīderlandes sviestmaizi vairāk izklausās pēc kaut kā no ēdienkartes, kaut arī tās ir nodokļu pasaulē sen pazīstamas frāzes. Jā, Īrija nu jau daudzus gadus gozējas nodokļu pasaules uzmanības lokā. Kādēļ? Salīdzinoši zemā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 12,5% likme te nav galvenais iemesls. Arī manis iepriekš aprakstītais holdingu režīms (1) nav par iemeslu – tas ar dažādām modifikācijām pastāv vairumā ES valstu. Tomēr Īrija ir populāra, it sevišķi ASV biznesa aprindās, citas UIN īpatnības dēļ. To žurnāls The Economist savā š. g. 18. oktobra rakstā sauc par Īrijas lielāko caurumu, t.s. Double Irish (2). Kā strādā šis Dubultais Īru? Kas lācītim vēderā? Kā Latvijas uzņēmumiem tas būtu izmantojams?

Pieņemsim, Latvijā darbojas uzņēmums Krievijas Balzāms (KB). No savas peļņas tas samaksā valsts budžetā Latvijas 15% UIN, kas arī, protams, var nebūt daudz. Lai samazinātu ar UIN apliekamo ienākumu, slēpt ieņēmumus ir pretlikumīgi un tādēļ – bīstami. Tādēļ būtu jāskatās uz legālām izdevumu palielināšanas iespējām (parasti ar zaudējumiem, procentiem, autoratlīdzību u.c.). Tādēļ KB var izveidot meitas uzņēmumu Īrijā (KB IRL, sk zīmējumu zemāk) un šajā meitas uzņēmumā var izveidot patentus, tehnoloģijas, firmas, sistēmas, zinātību u.c. intelektuālo īpašumu, par ko KB maksātu uz KB IRL autoratlīdzību. KB ar Latvijas UIN apliekamā peļņa būtiski samazinātos par šiem autoratlīdzību maksājumiem uz KB IRL. Šādām izmaksām Latvijā nepiemēro arī ieturējuma nodokli.

Īrijā 2016.gada aprīlī dzīvoja 19 933 Latvijas valstspiederīgie, liecina pēdējie Īrijas Centrālā statistikas biroja tautas skaitīšanas dati par Īrijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem.

Kā vēsta portāls «baltic-ireland.ie», Latvijas valstspiederīgo kopiena kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011.gadā samazinājusies par 3% jeb 660 cilvēkiem. 2011.gadā Īrijā dzīvoja 20 593 Latvijas valstspiederīgie.

5771 jeb 29% no tiem kā dzīvesvietu norādījuši Dublinu, bet, atšķirībā no brazīliešiem, spāņiem, itāļiem, francūžiem un vāciešiem, viņu dzīvesvietas pārsvarā bija nomalēs, nevis pilsētas centrālajā daļā. Ārpus Dublinas un tās piepilsētām daudz latviešu dzīvo Dundalkā, Navanā, Tulovā, Portloisā un Monaganā.

35% no Latvijas piederīgajiem dzīvoja Īrijas pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 000. 43% Īrijā dzīvojošo latviešu bija vecuma grupā no 25 līdz 39 gadiem. Šai grupai atbilst tikai 22% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita. Vidējais Latvijas valstspiederīgo vecums 2016.gada aprīlī bija 31,7 gadi, savukārt visu valsts iedzīvotāju vidējais vecums ir 37,3 gadi, vēsta portāls.

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī, ziņoja britu laikraksts "The Guardian".

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".

Aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojuši nepilni 20 tūkstoši Latvijā dzimušu cilvēku, liecina šīs valsts tautas skaitīšanas dati.

Tautas skaitīšanas ietvaros secināts, ka aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojuši 19,98 tūkstoši Latvijā dzimušu cilvēku. To skaits kopš 2006. gada aprīļa tautas skaitīšanas palielinājies par 5,9 tūkstošiem. Latvijā dzimušo Īrijas iedzīvotāju vidū lielāko īpatsvaru veidojušas sievietes.

Ārzemnieki veido 17% no Īrijas iedzīvotāju skaita un kopš tautas skaitīšanas 2006. gadā straujāk audzis ir rumāņu (+110%), indiešu (+91%), poļu (+83%), lietuviešu (+40%) un latviešu (+43%) skaits.

Visvairāk ārzemēs dzimušo Īrijas iedzīvotāju nāk no Polijas. Aizvadītā gada aprīlī Īrijā dzīvojis 115,1 tūkstotis poļu, kuru skaits kopš 2006. gada pieaudzis par aptuveni 52 tūkstošiem.

No amata atkāpies Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Fils Hogans, kas bija izpelnījies pārmetumus par Īrijā Covid-19 krīzes dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, trešdienas vakarā pavēstīja viņa biroja vadītājs Pīters Pauers.

Hogans saņēmis nopēlumu, jo pagājušajā nedēļā savā dzimtenē Īrijā apmeklēja saviesīgu pasākumu, ar to pārkāpjot ierobežojumus, kas Covid-19 krīzes dēļ noteikti Īrijā.

Spiediens uz Hoganu trešdien pastiprinājās, kad Īrijas premjerministrs Mihals Mārtins paziņoja, ka Pauers sniedzis "mainīgus naratīvus" par Hogana pārvietošanos.

Valdošajā koalīcijā esošās Zaļās partijas līderis Eimons Raiens pavēstīja nacionālajai raidsabiedrībai RTE, ka valdība vairs neuzticas komisāram Hoganam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena bija lūgusi Hoganam paskaidrojumu par viņa rīcību Īrijā un bija izskatījusi viņa atbildi kopš otrdienas.

Tirdzniecības komisāra amats ir viens no svarīgākajiem EK, un viņš ir atbildīgs par tirdzniecības vienošanos apspriešanu 27 ES dalībvalstu vārdā ar partneriem visā pasaulē. Hoganam bija arī svarīga loma sarunās ar Lielbritāniju par tās pēcbreksita tirdzniecības attiecībām ar ES.

Līdz pievakarei Īrijā, Dublinas iecirknī, 11.Saeimas vēlēšanās nobalsojuši 508 cilvēki.

Pārējos divos iecirkņos, kas atrodas Īrijā, līdz pēcpusdienai bija nobalsojuši vēl kopumā aptuveni 200 cilvēki, aģentūrai LETA pastāstīja Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vija Buša.

Buša vērtēja, ka līdz plkst.12 vēlētāju aktivitāte bijusi samērā neliela, bet pēc tam piedzīvots lielāks pieplūdums. Viņa prognozēja, ka atlikušajās stundās cilvēki turpinās nākt. Daļa iedzīvotāju zvanījuši, lai noskaidrotu, līdz cikiem strādās iecirknis.

Viņa prognozēja, ka vēl 100-200 cilvēki līdz iecirkņa slēgšanas laikam nobalsos, tādējādi aktivitāte kopumā varētu sasniegt vai pat pārsniegt pērnā gada līmeni, kad Īrijā vēlēšanās piedalījās 817 cilvēki.

Īrijā pērn reģistrējušies 2195 iebraucēji no Latvijas, viesstrādnieku skaitam turpinot samazināties jau trešo gadu pēc kārtas, liecina Īrijas Sociālo un ģimenes lietu ministrijas apkopotie dati.

2010.gadā darbam Īrijā reģistrējās 3134 Latvijas iedzīvotāji, bet 2009.gadā 3919 un 2008.gadā 3727 iebraucēji no Latvijas, vēsta Īrijas latviešu ziņu portāls Baltic Ireland.

Kopumā Īrijā 2011.gadā reģistrēti 67 840 iebraucēji no citām valstīm, salīdzinot ar 69 039 iepriekšējā gadā.

2011.gadā Latviju iebraucēju skaita ziņā pārspēja astoņas valstis - Polija ar 8087 imigrantiem, Lielbritānija ar 7423, Brazīlija ar 4939, Rumānija ar 3841, Lietuva ar 3555, ASV ar 2705, Francija ar 2664 un Spānija ar 2604 iebraucējiem.

Kā liecina Īrijas Sociālo un ģimenes lietu ministrijas dati, laika posmā no 2000.gada jūnija līdz 2011.gada decembrim Īrijā personas kods (PPS) piešķirts 48 031 Latvijas iedzīvotājam.

Igaunija, salīdzinot ar 18 citām valstīm, ir viena no valstīm, kurā ir lielākais nodokļu slogs mazu algu saņēmējiem, savukārt Īrija šajā ziņā ir priekšpēdējā vietā. Pretēja situācija iezīmējas, ja aplūko nodokļu slogu bagātajiem - tad Igaunija atrodas saraksta lejasgalā ar mazāko nodokļu slogu, bet Īrija - augšgalā, liecina kompānijas UHY pētījums.

Cilvēks, kura atalgojums ir ekvivalents 25 tūkstošiem ASV dolāru gadā, Igaunijā pēc nodokļu nomaksas var paturēt 78,1% nopelnītā, bet Īrijā - 95,7%. Savukārt 200 tūkstošus ASV dolāru pelnošs cilvēks Igaunijā var sev paturēt 76,3% naudas, bet Īrijā - 56,0%. Latvija šajā sarakstā nav iekļauta.

Baltoties uz šo pētījumu, britu mediji sūdzas, ka Lielbritānijā, salīdzinot ar lielajām ekonomikām, ir vieni no augstākajiem nodokļiem gan mazo algu, gan lielo algu saņēmējiem.

Tā, piemēram, belfasttelegraph.co.uk norāda, ka šajā valstī ir septītais augstākais nodokļu slogs cilvēkiem, kuri pelna mazāk nekā 25 tūkstošus ASV dolāru gadā. Tajā ir arī septītais augstākais nodokļu slogs cilvēkiem, kuri pelna vairāk nekā 200 tūkstošus ASV dolāru gadā.

Īrijā un Lielbritānijā – valstīs, kur ir vislielākā no Latvijas izbraukušo cilvēku kopiena, parakstu vākšanā par krievu valodu kā otru valsts valodu piedzīvota rekordaugsta aktivitāte, laikrakstam Neatkarīgā apliecinājusi Centrālās vēlēšanu komisijas informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Kopumā par krievu valodu kā otro valsts valodu Īrijā parakstījušies 282 Latvijas pilsoņi, bet Lielbritānijā – 493. Šī aktivitāte vairākkārt pārsniedz to, kas konstatēta iepriekšējās parakstu vākšanās. Piemēram, par apturētajiem sociālo pabalstu likumiem Īrijā parakstījās 77, bet Lielbritānijā 45 cilvēki, savukārt par grozījumiem Satversmē, kas paredz atlaist Saeimu (2008. gada pavasaris) Īrijā parakstījās 75, bet Lielbritānijā 107 balsstiesīgie, liecina CVK apkopotā informācija.

«Runājot par lielo aktivitāti Dublinas iecirknī, jāsaka, ka pārsvarā tomēr nāca parakstīties krievu tautības cilvēki, turklāt – organizēti, un tas liek domāt, ka Īrijā pieejamajos krievu valodā rakstošajos medijos un sociālajos tīklos bija piestrādāts pie reklāmas,» Neatkarīgajai norādījusi portāla balticireland redaktore Laima Ozola. Viņa piebildusi, ka neba tikai krievvalodīgie bijuši aktīvi uz parakstīšanos. «Īrijā ir daudz ģimeņu, kurās latvietis vai latviete par dzīvesbiedru ir izvēlējies cilvēku no kādas bijušās PSRS republikas – ukraini, moldāvu, baltkrievu vai lietuvieti. Daļa no šiem latviešiem parakstījās par krievu valodu kā otro valsts valodu,» sacījusi L. Ozola.

Vēstniecība Īrijā informē, ka sadarbībā ar Īrijas centrālo Dzimtsarakstu biroju iegūta statistika par 2013. gada pirmajā pusgadā Īrijā reģistrētām Latvijas valstspiederīgo personu laulībām. Gada pirmo sešu mēnešu laikā reģistrētas 86 laulības, no kurām 55 laulības ar trešo valstu pilsoņiem, kuriem Īrijā ir nepieciešama vīza/uzturēšanās atļauja, – no tām 33 laulības ar Pakistānas pilsoņiem, raksta Baltic Ireland.

Ievērojama daļa laulību ar Latvijas pilsoņiem, uz kuru pamata trešo valstu pilsoņiem Īrijā tiek pieprasītas Īrijas uzturēšanās atļaujas un brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienības teritorijā, tiek slēgtas arī citās valstīs – Pakistānā, Indijā, Nigērijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Spānijā, Kiprā, Tanzānijā, Taizemē, Libānā, kā arī Latvijā. Šajā gadā trijos gadījumos Īrijas institūcijas arī veic pārbaudes par iespējami dubulti noslēgtām laulībām Latvijā un Īrijā.

Vēstniecība atgādina, ka šā gada 1. aprīlī Latvijā stājās spēkā Krimināllikuma grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par ļaunprātīgu personas nodrošināšanu ar iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties (arī fiktīvu laulību ceļā) ne tikai Latvijas Republikā, bet arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tai skaitā Īrijā, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā.

Pirmo reizi pēc divu gadu pārtraukuma, starptautisko finanšu palīdzību saņēmusī Īrija pārdevusi valsts parādzīmes, tādējādi atgriežoties obligāciju tirgū. Īrijai izdevies piesaistīt 500 miljonus eiro lietu finansējumu, teikts valdības paziņojumā.

Īrija pārdevusi trīs mēnešu parādzīmes ar likmi 1,8 procentu apmērā. Valsts valdība cer, ka veiksmīgā atgriešanās jau šogad ļaus sekmīgi pārdot vidēja un ilga termiņa obligācijas.

Kā norāda Financial Times – Īrija bauda pieaugošu investoru uzticēšanos, ko sekmējusi valsts apņēmīgā pieturēšanās aizdevuma programmas noteikumiem, kā arī aizvadītās nedēļas Eiropas Savienības (ES) samitā izlemtais, kas ļautu Dublinai pārstrukturizēt savus parādus.

Īrija bija spiesta lūgt starptautisko aizdevumu 2010. gadā, kad sabruka tās īpašumu tirgus. Krīzes rezultātā valsts valdība bija spiesta iepludināt bankās 64 miljardus eiro. Ar parādu pārstrukturizāciju Īrija vēlas samazināt valsts parādu, kas pašlaik sasniedzis 108% no IKP.

Gatavojot politikas dokumentus, pēdējā laikā Latvijā vairākkārt bijusi runa par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu, tā saukto ekonomisko bēgļu, atvešanu atpakaļ mājās. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pat nosaucis 100 000 cilvēku, ko plāno atgūt. Taču, tiekoties ar latviešiem Īrijā, laikraksts Diena uzzinājis, ka daudzi no viņiem nejūtas dzimtenē gaidīti un politiķu izteikumus sauc par ķeksīšu ievilkšanu - esmu runājis, rūpes ir paustas.

Daži latvieši piekrituši sarunai, jo esot dusmīgi par tukšo runāšanu. Par atgriešanos runā tikai retais - tās pārsvarā ir vēl Īrijā neiesakņojušās jaunās ģimenes, kurām nav bērnu vai bērni vēl neiet skolā, raksta laikraksts. Taču daudzbērnu ģimenes, kuras Latviju pametušas, lai Īrijā paglābtu bērnus no nabadzības, nevēlas viņus atgriezt apstākļos, no kuriem ar lielu piepūli un smagu darbu izrāvuši.

Laikraksts stāsta par kādu Īrijā sastaptu ģimeni. 1999. gada novembrī no ģimenes pirmais uz Īriju atbrauca Vitauts Barkus, un pēc pieciem gadiem viņam pievienojās sieva Ilze ar trim bērniem. Dēls Pēteris piedzima pēc gada, taču - pēc mammas vēlēšanās - tieši Latvijā. Kā teikusi Ilze Barkus: «Man tobrīd bija ļoti patriotiskas sajūtas.» Kad mazais piedzima, ģimene centusies noturēties Latvijā, bet ne Ilzei, ne Vitautam darbu neizdevās atrast, un 2007. gadā ģimene otrreiz sēdās lidmašīnā uz Dublinu. Tā viņi jau piecus gadus turpina augt zem Zaļās salas sargājošā lietussarga. Te piedzimusi viņu mazā Elizabete, kurai pēc dažām dienām būs divi gadi.

«Mans iespaids, ka Īrija pirms tam bija viengabalaina sabiedrība. Var strīdēties, vai tā bija laba vai slikta. Viens no pozitīvajiem efektiem bija, ka imigranti Īriju padarīja vairāk atvērtu, jo, iespējams, pirms tam sabiedrības zināšanas par pārējo pasauli bija saistāmas ar Apvienoto Karalisti, ASV, Austrāliju, Kanādu, Franciju vai Vāciju,» tā intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, kādu devumu Īrijas sabiedrībai ir snieguši latvieši, atbildējis Īrijas vēstnieks Latvijā Eidans Kirvans (Aidan Kirwan).

«Austrumeiropas cilvēki parādīja mums, kāda ir viņu pieeja, un tas bija labs ieguldījums. No īru puses bija dažādas attieksmes. Francijā labējie spēki biedēja – «Poļu santehniķi! Nē, paldies!», bet īriem bija cita attieksme – «Lai viņi brauc pie mums». Viss gāja labi, mums nebija problēmu ar darbaspēku, un ieguldījums bija pozitīvs.

«Burbulis» veidojās vājas pārvaldības un vājas banku uzraudzības dēļ un savā ziņā arī cilvēku dēļ, kuri vēlējās labāku dzīves līmeni. Tam nebija nekāda sakara ar imigrantiem,» skaidrojis vēstnieks.

«Pēc mūsu statistikas datiem, Īrijā dzīvo 20 000 latviešu. Viņiem darbs Īrijā deva pozitīvus rezultātus – varēja nopelnīt labas algas, jo mums minimālā stundas likme ir 8,65 eiro. Lielākā daļa latviešu Īrijā strādā legāli un saņem vismaz 300 eiro nedēļā. Labumu gūst arī Latvijā palikušās ģimenes, jo apmēram 2,5 procentus no Latvijas IKP veido imigrantu atsūtītā nauda mājiniekiem. Šī nauda devusi ieguldījumu Latvijas ekonomikai un labklājībai. Es nedomāju, ka ir bijuši būtiski izaicinājumi Īrijā, kas saistīti ar latviešiem,» viņš akcentējis.

Kamēr Īrijas iedzīvotājiem taupības pasākumu ietvaros būs jārēķinās ar būtiskiem atalgojuma samazinājumiem, valsts premjers Braiens Kovens (Brian Cowen) turpinās būt labāk atlalgotais premjers Eiropas Savienībā, saņemot 200 tūkstošus eiro gadā. Viņu atalgojuma samazinājums skars simboliski - gada laikā viņa alga tiks samazināta par 14 tūkst. eiro.

Kopumā Īrija 2011. gada budžetā paredzējusi ietaupīt 6 miljardus eiro, no kuriem 4 miljardi eiro tiks rasti, samazinot tēriņus, savukārt 2 miljardus eiro valsts paredzējusi iekasēt, mainot nodokļu sistēmu. Laika posmā no 2011. līdz 2014. gadam īrija plāno ietaupīt 15 miljardus eiro.

Vienu miljardu eiro Īrija plāno ietaupīt samazinot valsts sektorā strādājošo atalgojumu no 5% tiem, kuri pelna līdz 30 tūkstošiem eiro gadā, līdz 15% tiem, kuri pelna vairāk nekā 200 tūkstošus eiro gadā. Lai mazinātu iedzīvotāju sašutumu par algu samazināšanu, atalgojums būtiski tiks samazināts arī valdības vadītājiem, lai rādītu piemēru citiem, norāda Īrijas finanšu ministrs Braiens Lenihens (Brian Lenihan).

Vēl pirms četriem gadiem Īrija tika uzskatīta par ekonomisko fenomenu, kuru mēdza dēvēt par ķeltu tīģeri. Tieši tāpēc uz Zaļo salu devās desmitiem tūkstošu latviešu. Pēc pašreizējām aplēsēm, Īrijā ir palikuši apmēram 30 tūkst. latviešu.

Statistikas dati liecina, ka bezdarba līmenis Īrijas republikā pārsniedz 14%. No bezdarbniekiem 81% ir īru, pārējie – iebraucēji, raksta Neatkarīgā.

Vissmagāk ekonomiskā krīze ir skārusi celtniecības nozari, teic baltic-ireland.ie redaktore Laima Ozola. Tieši šajā nozarē vēl pirms dažiem gadiem strādāja ļoti daudz latviešu, kuri šobrīd vai nu maina specializāciju, vai arī saņem bezdarbnieku pabalstus.

«Latviešus ļoti ietekmēja celtniecības beigšanās. Valodas nav, izglītības nav, darbu vairs nevar dabūt. Daudzi aizbrauc prom uz Zviedriju, Norvēģiju, Vāciju,» norāda Aiga Bērzlapa no Īrijas vidienes. Viņa piebilst, ka lejupslīde skārusi arī izklaides un ēdināšanas nozari – cits pēc cita veras ciet bāri, alkohola cenas veikalos kļūst aizvien zemākas.

Latvija un Īrija arī jūlijā bija vienīgās Eiropas Savienības (ES) valstis, kur patēriņa cenas gada izteiksmē samazinājās, tomēr arī Latvijā un Īrijā deflācijas temps noplaka.

ES statistikas biroja Eurostat pirmdien publiskotie dati liecina, ka Īrijā šogad jūlijā salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi pagājušajā gadā patēriņa cenas kritās par 1,2%, bet Latvijā - par 0,7%. Vēl jūnijā cenu samazinājums bija lielāks - 2% Īrijā un 1,6% Latvijā.

Jūlijā augstākā gada inflācija bija Rumānijā (+7,1%), Grieķijā (+5,5%) un Ungārijā (+3,6%). Arī Igaunijā un Lietuvā jūlijā cenas būtiski cēlās - attiecīgi par 2,8% un 1,7%.

Divpadsmit mēnešu deflācija reģistrēta tikai Īrijā (-2,4%) un Latvijā (-1,8%), bet lielākā divpadsmit mēnešu inflācija - Ungārijā (+5,1%), Rumānijā (+4,8%) un Polijā (+3,3%).

Savstarpējo aizdevumu platforma TWINO publicējusi pirmo Alternatīvo Aizdevumu indeksu (AAI), kas sniedz vispusīgu pārskatu par alternatīvās finanšu nozares attīstības potenciālu Eiropā.

Pētījums, kas tapis sadarbībā ar starptautisko biznesa konsultāciju kompāniju KPMG Baltics, salīdzina kreditēšanas vidi Eiropā laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam.

AAI izmantoti dati, kas iegūti no Eiropas Centrālās bankas (ECB), ārpus eiro zonas esošo valstu Centrālajām bankām un Eurostat. Indekss ir augstāks tajās valstīs, kurās pastāv pieprasījums pēc kredītiem, bet to pieejamība ir relatīvi zema un/vai pastāv nekonkurētspējīgi vai stingri kredītu izsniegšanas kritēriji.

Atbilstoši pētījumam, Eiropas valstis ar visaugstāko AAI jeb augstāko potenciālu attīstīt alternatīvo aizdevumu nozari, ir Ungārija, Slovēnija, Latvija, Polija, Rumānija, Grieķija un Īrija. Tikmēr Igaunija ierindojas tikai 12. vietā, kamēr Lietuva 15. vietā.

«Ja man jādodas strādāt uz Rīgu, tad labāk braucu uz Londonu, jo tad tāpat neesi mājās,» saka Viktors Ļebedevs. Viņam ir 33 gadi, un kā viens no pirmajiem viņš agrā jaunībā aizbrauca peļņā uz Īriju, bet tagad jau piecus gadus dzimtajos Ērgļos savā galdniecībā ražo mēbeles pēc individuālā pasūtījuma, raksta laikraksts Diena.

Viktors sapņojot par laiku, kad arī vietējās skolas skolotāja pelnīs tik daudz, lai varētu pasūtīt savam dēlam datora galdu viņa galdniecībā, un kad darbnīcai garām rītos ļaudis dosies uz darbu.

Tikai tad, kad te atkal sākšot garām plūst gājēji, varēšot teikt, ka krīze ir pārvarēta, bet vienkāršie cilvēki atlabšanu patlaban vēl neizjūt, Dienai sacījis V. Ļebedevs.

Kad V. Ļebedevs pirmo reizi aizbrauca uz Īriju, viņam bija 21 gads. Toreiz peļņā uz ārzemēm devās tikai nedaudzie, jo tas bija 2000. gads. Viktoram bijis darbs galdniecībā, kurā gatavoja koka logus un durvis. Gada laikā šī vienveidība gan sāka apnikt, un viņš atgriezās Latvijā.

Īrijā notiekošā referenduma priekšvakarā vēstnieks Eidans Kirvans ir visai pārliecināts par savas tautas atbalstu starpvalstu fiskālās disciplīnas līgumam un iesaka ekonomikas dēļ sadarboties ar Latvijas emigrantiem.

Vai esošā situācija ir labvēlīga arī Latvijas un Īrijas kopīgai uzņēmējdarbībai?

Jā, bet galvenokārt emigrācijas dēļ. Ja desmitiem tūkstošu vienas valsts iedzīvotāju strādā kādā citā, tad man intuitīvi šķiet, ka tur vienkārši ir jābūt sadarbības potenciālam. Ja ne tūdaļ, tad vidējā termiņā noteikti.

Amerikāņi Īrijā ir ieguldījuši ilgu laiku pirms šīs parādības, tomēr Īrijas pieredze par ASV investīcijām mūsu valstī pēdējos apmēram 30 gados uzrāda īru emigrācijas lielu nozīmi tajā. Proti, īru izcelsmes Amerikas kompāniju vadītājiem ir lielāka interese par Īriju nekā citiem. Protams, galvenais biznesa iemesls ir peļņa, tomēr arī šo uzņēmēju etniskajai izcelsmei acīmredzami ir nozīme. ASV ir mūsu ārzemju tiešo investīciju galvenais avots, un tas tā nebija vēl līdz pat 1980. gadiem, kad sevišķi nozīmīgas bija Japānas un Vācijas investīcijas. Bet tagad Google, Facebook, IBM, Intel un virknei citu amerikāņu kompāniju Eiropas biroji ir Īrijā.

«Tagad dažas retas, labas ziņas no Eiropas. Latvijas, Īslandes un Rumānijas valdības visas pagājušajā nedēļā pārdeva obligācijas privātajiem investoriem. Šī soļa nozīmība slēpjas faktā, ka šīs bija pirmās Eiropas valstis, kas cieta no finanšu krīzes un bija spiestas meklēt ārēju finansiālu palīdzību no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības,» raksta The Wall Street Journal (WSJ).

Visas trīs tāpēc pabeigušas «obligāciju tirgus ceļojumu», kas, kā cer Eiropas politikas veidotāji, būs pieejams Grieķijai, Īrijai un Portugālei, norāda medijs.

Jau esot skaidrs, ka Grieķijas gadījumā šī trajektorija netiks atkārtota, un šķiet maz ticams, ka Īrija un Portugāle spēs to paveikt tajā pašā laika posmā. Iespējams, ka Grieķijas nespēja veikt šo «ceļojumu» padarīs neiespējamu to arī Īrijai un Portugālei.

«Tātad, ko nesen izglābtās valstis izdarīja pareizi?» vaicā WSJ. Latvija, iespējams esot interesantākais gadījums, jo tā nedevalvēja savu valūtu, tā vietā izvēloties uzvesties tā it kā tā būtu eirozonā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service samazinājusi Īrijas kredītreitingu no Aa2 līdz Baa1, kas ir trīs līmeņus virs reitinga, kas investoriem neiesaka veikt ieguldījumus, ziņo Bloomberg.

Pašreizējais Īrijas kredītreitings ir tikpat augsts, cik Krievijai. Moody’s arī norāda, ka iespējams arī tālāks Īrijas kredītreitinga samazinājums, tāpēc arī reitingam noteiktas negatīvas perspektīvas.

Lai arī Īrijas kredītreitinga samazinājums bija gaidāms, pārsteigumu radījis tas, ka Moody’s valsts reitingu samazināja uzreiz par pieciem līmeņiem.

Īrijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī pieaudzis par 0,5%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, liecina valsts statistika biroja ceturtdien publiskotais sākotnējais novērtējums. Iepriekšējā ceturksnī tika reģistrēts kritums par 1,5%.

Daudzi latvieši, kuri pašlaik dzīvo un strādā Īrijā, tuvākajos gados atgriezīsies Latvijā, līdzīgi kā tas savulaik notika ar Īrijas iedzīvotājiem, kuri labākas dzīves meklējumos bija devušies uz ārvalstīm, šādu pārliecību ceturtdien Lattelecom starptautiskā konferencē Ko dāvināt Latvijai simtgadē? pavēstījis īru ekonomikas komentētājs Marks Kolmans, informē portāls baltic-ireland.ie.

Viņš norādījis, ka Īrijā patlaban dzīvo 40 tūkstoši latviešu, 30 tūkstoši lietuviešu un igauņu. «Mēs esam gandrīz Baltijas valsts,» jokojot teicis ekonomists.

«Labā ziņa ir tā, ka pēc dažiem gadiem daudzi latvieši atgriezīsies Latvijā ar naudu un jaunām prasmēm, un jūs redzēsiet tā pozitīvo ietekmi. Mēs to piedzīvojām Īrijā pirms 30 gadiem ‒ ļaudis devās prom un tad atgriezās,» norādījis Kolmans, kura teiktais izpelnījies aplausus zālē.

Diskusijā piedalījies arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš atzinis, ka izbraukušo Latvijas iedzīvotāju skaita ziņā Latvijas vēstniekus Īrijā un Anglijā varētu uzskatīt jau par palielu pilsētu mēriem un šī situācija esot jārisina. «Jāstrādā ne tikai pie reemigrācijas plāna, bet pie tā, kā panākt, lai uz Latviju brauc un šeit dzīvo izglītoti, prasmīgi cilvēki,» viņš sacījis.

Starp Latviju un Īriju iedzīvotāju sūtījumus piegādājošiem uzņēmējiem ir izdevīgāk reģistrēties Īrijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažādu kravu un sīkpaku piegādātāji, kas apkalpo svešumā esošos tautiešus, labprātāk izvēlas reģistrēties kā pašnodarbinātas personas vai reģistrē savus uzņēmumus Īrijā, nevis Latvijā, liecina DB aptaujāto komersantu teiktais. Tam par iemeslu tiek minēta gan vienkāršāka procedūra, gan uzņēmējdarbībai pievilcīgi nodokļu likumi un birokrātiskās procedūras, gan iespēja nopelnīt cilvēka cienīgu pensiju.

Sūtīts tiekot viss – sadzīves tehnika, pārtika, drēbes, mēbeles, celtniecības materiāli, dzīvnieki utt. Pirms aptuveni 10 gadiem piegādes cenas bijušas 4–5 eiro/kg, bet šobrīd cena ir ap 2 eiro/kg un zemāka, stāsta pārvadātāji. Pasta kompānijas, piemēram, Latvijas Pasts un DPD Latvija tautiešu sūtījumus apkalpojošos komersantus par konkurentiem neuzskata.

Vītolu ģimenē aug četri bērni, un dzīvi Latvijā viņi atsākuši Kazdangas muižas bijušajā klēts kompleksā Eglaines, kur labu laiciņu valdīja posts un sabrukums, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Stāstu par ģimenes aizbraukšanu no Latvijas uzsāk Kristīne Vītola: «No Kuldīgas pārcēlāmies uz Ventspili, bet tas bija tikai sākums ceļojumam 2006. gadā uz Īriju. Ekonomiskā krīze lika pārvērtēt daudz ko, tostarp varēšanu sagādāt ģimenei iztiku.» «Tā bija vilšanās par daudz ko. Bijām jauni un gribējām lietas un dzīvot dzīvi. Aizbraucot mums bija divi bērni. Šķiršanās no dzimtenes nebija viegla. Paši uz savu galvu noteikti nebūtu braukuši, bet mans brālis jau bija Īrijā un aicināja mūs arī,» atminas Raitis Vītols.

Aizbraucot bijis noīrēts dzīvoklis uz nedēļu, kuras laikā bija jāatrod darbs. Raitis to arī atradis, neprotot ne vārda angļu valodā.