Kamēr Īrijas iedzīvotājiem taupības pasākumu ietvaros būs jārēķinās ar būtiskiem atalgojuma samazinājumiem, valsts premjers Braiens Kovens (Brian Cowen) turpinās būt labāk atlalgotais premjers Eiropas Savienībā, saņemot 200 tūkstošus eiro gadā. Viņu atalgojuma samazinājums skars simboliski - gada laikā viņa alga tiks samazināta par 14 tūkst. eiro.
Kopumā Īrija 2011. gada budžetā paredzējusi ietaupīt 6 miljardus eiro, no kuriem 4 miljardi eiro tiks rasti, samazinot tēriņus, savukārt 2 miljardus eiro valsts paredzējusi iekasēt, mainot nodokļu sistēmu. Laika posmā no 2011. līdz 2014. gadam īrija plāno ietaupīt 15 miljardus eiro.
Vienu miljardu eiro Īrija plāno ietaupīt samazinot valsts sektorā strādājošo atalgojumu no 5% tiem, kuri pelna līdz 30 tūkstošiem eiro gadā, līdz 15% tiem, kuri pelna vairāk nekā 200 tūkstošus eiro gadā. Lai mazinātu iedzīvotāju sašutumu par algu samazināšanu, atalgojums būtiski tiks samazināts arī valdības vadītājiem, lai rādītu piemēru citiem, norāda Īrijas finanšu ministrs Braiens Lenihens (Brian Lenihan).
B. Lenihens norāda, ka solidaritātes dēļ arī valsts premjera alga tiks samazināta par 14 tūkstošiem eiro, taču, kā vēsta Īrijas Independent, Īrijas premjerministra alga joprojām būs viena no augstākajām Eiropas Savienības (ES) līderu vidū, atpaliekot vien par 20 tūkstošiem eiro no Vācijas kancleres Angelas Merkeles (Angela Merkel), kura gadā pelna 220 tūkstošus eiro. Salīdzinājumam, Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons (David Cameron) gadā pelna 170 tūkstošus eiro.
Saistībā ar sociālā budžeta tēriņu mazināšanu bērnu pabalsti tiks samazināts par 16 eiro mēnesī. Kopumā sociālajā budžetā paredzēts veikt ietaupījumus 760 miljonus eiro apmērā.
Nodokļu sfērā Īrija ir paredzējusi ieviest CO2 izmešu nodokli, kas paredzēts 15 eiro apmērā par tonnu. Tāpat valdība nolēmusi mainīt pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas rezultātā ļaus to pat samazināt no 21,5% līdz 21%. Īrija arī plāno samazināt akcīzes nodokli alum, vīnam un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kamēr akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem tikšot saglabāts līdzšinējā līmenī.
B. Lenihens norāda, ka ar šādiem taupības pasākumiem līdz 2014. gadam Īrijai izdosies samazināt budžeta deficītu no pašreizējiem 12% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2,9% no IKP, tādējādi izpildot konkrēto Māstrihta kritēriju.
Viņš arī skaidro, ka gadījumā, ja valdība jau laikus nebūtu sākusi veikt izmaiņas budžetā, deficīts patlaban būtu, nevis tagadējie 12%, bet gan tuvu 20%. B. Lenihens skaidro, ka valdība dažādus uzlabojumus valsts budžetā veikusi jau pēdējos 18 mēnešus.
Masu medijos iepriekš izskanēja ziņas, ka Īrijas budžeta deficīts ir 32%. Tas ir skaidrojams ar to, ka Īrijas budžeta deficītu aprēķina savādāk nekā citas eirozonas valstis. No šiem 32% valsts reālais budžeta deficīts ir 12%, savukārt atlikušie 20% ir vairāk uzskatāmi par valsts parādu, raksta Īrijas Independent.
Tajā pat laikā, kamēr valsts iedzīvotājiem jārēķinās ar ievērojamu algu samazinājumu, vadītāji no Anglo Irish Bank (AIB), par kuras glābšanu nodokļu maksātāji līdz šim samaksājuši 3,5 miljardus eiro, īsi pirms Ziemassvētkiem prēmijās saņems 40 miljonus eiro. Banka nolēmusi, ka prēmijas juridisku iemeslu dēļ jāmaksā 2 400 darbiniekiem. Vidējās prēmijas lielums ir 16,7 tūkstoši eiro, un darbinieki to saņems 17.decembrī. 2009. gadā AIB darbiniekiem prēmijās tika izmaksāti 54,9 miljoni eiro.