Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Pastāv draudi, ka maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka kreditoru prasījumus nebūs iespējams apmierināti par apmēram 50 milj. Ls latu, jo šī summa, iespējams, pretlikumīgi pārskaitīta trešajām personām, savā paziņojumā uzsver Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tikmēr šo informāciju noliedz, sakot, ka visas izmaksas notikušas saskaņā ar lēumu par saistību izpildes ierobežojumiem. Savukārt informācijiu par trešajām personām jeb personām, kurām maksājumi tika veikti, Komisija nevar publiskot, ne tāpēc, ka nevēlas vai slēpj informāciju, bet tāpēc, ka tā ir klientu intereses skaroša informācija, ko banku nozarē aizsargā likums. Taču, ja būs nepieciešams, FKTK arī šo informāciju nodrošinās, bet tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Saeimas deputāts Uldis Augulis pauž: «Uzskatām, ka šādā gadījumā ir nodarīts kaitējums arī Latvijas valsts budžetam, jo Latvijas Krājbankā savus finanšu līdzekļus ir noguldījuši arī valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī valsts iestādes kopumā aptuveni 70 milj. Ls apmērā. Izskatās, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un valdība grib atkārtot savas iepriekš pieļautās kļūdas komunikācijai ar sabiedrību par notiekošo Latvijas Krājbankā. Neviena atbildīgā valsts amatpersona joprojām oficiāli nav šādu informāciju nedz noraidījusi, nedz arī apstiprinājusi.»

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

«Redziet, tur vismaz piecsimt cilvēkiem ir nozagta nauda. Pašvaldībām. Bet locīts tiek galvenokārt mans vārds. Lielā mērā tas viss gāžas uz mani. Pie tā mēģinu pierast jau divdesmit gadus. Mans vārds vienmēr tik ierauts visur, kur vien iespējams, lai mani diskreditētu,» intervijā laikraksta Diena komentētājam Sandrim Točam uz norādi, ka sabiedrība ir pamanījusi viņa nepatikšanas ar naudas zaudējumu Krājbankā, atbildējis komponists Raimonds Pauls.

«Varbūt vainīga ir mana pozitīvā attieksme pret Krieviju. Varbūt tāpēc, ka biju parlamentā. Bet es to, ejot pa ielu, jūtu katru dienu. Un varu dzirdēt gan līdzjūtību no tantiņām, gan ņirgāšanos - pat teātra uzvedumos. Vai to visu man kāds kompensēs? Nekad. Nerunājot par to, ka saprotu, ka man neatdos to, kas man ir nozagts. Aizvien vairāk nāk gaismā visas netīrās lietas, kas ir saistītas ar to. Dabīgi, ka tur ir iepīta valdība. Un ne tikai valdība. Visi, kas tur ir riņķī apkārt, kas no tās bankas izzaga pēdējo, ko varēja izzagt, un turpina visu to darīt,» stāstījis komponists.

Vaicāts, kāpēc tiesājas un vai cer naudu atgūt, viņš sacījis: «Visi tie juridiskie panti ir tā savīti, viss ir tik veikli nostrādāts. Tur nekā nebūs. Tomēr kas te ir interesanti. Tie cilvēki, kas ir vainīgi, kā sodu saņem amatu Latvijas Bankā. Arī bijusī FKTK priekšniece Krūmane tagad strādā Latvijas Bankā. Varbūt Latvijas Bankas vadītājam nevajadzēja tik daudz nodarboties ar monētu kalšanu, cik uzņemties atbildību par to, kas notiek Latvijas banku sistēmā? Tomēr varu teikt, ka cerību man nav nekādu.»

Komponists Raimonds Pauls šodien atmaksājis Latvijas Krājbankas (Krājbankas) administratoru pieprasītos 100 latus, kas viņam iepriekš izmaksāti bankas kļūdas dēļ.

«Šodien samaksāju tos 100 latus, jo gribu no tā zaņķa tikt ārā,» uzsvēra Pauls.

Komponists minēja, ka citās valstīs cilvēki nav mierā ar to, kā ar viņiem izrīkojas, taču Latvijā tauta ar daudz ko ir mierā. Viņš norādīja, ka vēlas no šīs lietas tikt ātrāk prom un turpmāk viņš dzīvos, kā māk.

Latvijas Televīzija 15.augustā ziņoja, ka Pauls, kurš Krājbankā zaudēja gandrīz miljonu eiro (700 000 latu), saņēmis bankas administratora parakstītu brīdinājuma vēstuli, kurā pieprasīts, lai komponists atmaksā 100 latu, kuri viņam izmaksāti bankas kļūdas dēļ. Vēstulē norādīts, ka banka, izmaksājot 70 000 latu kompensāciju no noguldījumu garantijas fonda, pārmaksājusi Paulam 100 latus, kuri 14 dienu laikā jāatmaksā bankai, pretējā gadījumā pret viņu tikšot celta prasība tiesā.

Tiek plānots, ka noguldījumu piesaistītāji maksājumos par 2012. gadu Noguldījumu garantiju fondā iemaksās 27 miljonus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pērnā gada pārskatā iekļautā informācija.

Maksājumos par 2011.gadu noguldījumu piesaistītāji Noguldījumu garantiju fondā iemaksāja 18,4 miljonus latu.

Noguldījumu garantiju fondā kopējais apmērs, iestājoties noguldījumu nepieejamībai AS Latvijas Krājbanka, bija 149,9 miljoni latu. Tā kā NGF jānodrošina AS Latvijas Krājbanka noguldītājiem garantētās atlīdzības līdz 335,6 miljonu latu apmērā, iztrūkstošos līdzekļus garantēto atlīdzību izmaksai 185,6 milj. latu apmērā aizdeva valsts.

Aizņēmums tiks atmaksāts no Noguldījumu garantiju fondā līdzekļiem, kuru noguldījumu piesaistītāji katru ceturksni papildina ar iemaksām Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā kārtībā, un no līdzekļiem, kas atgūti no AS Latvijas Krājbanka par izmaksātajām garantētajām atlīdzībām. NGF ir pirmās kārtas prasījuma tiesības izmaksāto garantēto atlīdzību apmērā kā pret Raunas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību, tā arī pret AS “Latvijas Krājbanka”.

Augstākā tiesa nospriedusi pilnībā pamierināt SIA Skonto AL prasību un no maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka piedzīt zaudējumus 920 tūkst. Ls apmērā. Tiesa arī noteikusi SIA Skonto AL tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā, DB informēja tiesas pārstāve Baiba Kataja.

Tiesa arī lēma, ka no Krājbankas par labu valstij jāpiedzen nodevu 2,7 tūkst. Ls un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,94 Ls. Pilns spriedums būs pieejams 24.aprīlī un pēc pilna sprieduma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt Senātā.

DB jau rakstīja, ka MSIA Skonto AL agrāk piederēja viesnīca Rolands, kas bija ieķīlāta Krājbankā par 2,7 milj. Ls. Šī summa bijusi nepieciešama būvniecībai. Īpašumu 2004.gada sākumā iegādājusies SIA Calculus, samaksājot par to divus miljonus latu. Tai tika pārdots arī Krājbankā ieķīlātais viesnīcas inventārs.

Likvidējamajā a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) esošos privatizācijas sertifikātukontus centralizēti varētu pārcelt uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 2013.gada pirmajā pusē.

Ministru kabineta sēdē šodien atbalstīti grozījumi privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumos, kas atvieglo kārtību, kādā privātpersonas individuāli un par samazinātu samaksu var pārcelt savus sertifikātu kontus uz citu banku.

Grozījumi tika izstrādāti, jo patlaban Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Personām, kuras dzīvo reģionos un kurām ir nepieciešams norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem noslēgto līgumu ietvaros, un kuru privatizācijas sertifikātu konti atrodas Krājbankā, katru reizi, lai veiktu norēķinus, ir jādodas uz vienīgo atvērto Krājbankas klientu apkalpošanas centru Rīgā.

Tā kā Latvijas Krājbanka bija pārsniegusi airBaltic kreditēšanas limitus, šķiet nauda iepludināta caur speciāli šim mērķim dibinātām firmām.

Viena no šādām firmām ir SIA KD Jet, kas tagad mainījusi nosaukumu uz AB Jet un pieteikusi maksātnespēju. DB izdevās noskaidrot, ka SIA KD Jet pēc būtības nebija patiesais aviokompānijas airBaltic kreditētājs, ieguldot kompānijā 5,7 milj. eiro, bet gan tikai darījuma dalībnieks, aiz kura «slēpās» Latvijas Krājbanka. Šādu darījumu nācies realizēt, jo Krājbanka tajā brīdī bija pārsniegusi pieļaujamos kreditēšanas limitus. Līdzīgi 6,5 milj. eiro Krājbanka airBaltic iepludināja caur kādu airBaltic meitasfirmu Baltic Airlines.

Ir pretrunīga informācija par to, cik lielā mērā valdība, parakstot 2011. gada airBaltic kreditoru un akcionāru vienošanos par ieguldījumiem lidkompānijā vairāk nekā 100 milj. Ls apmērā, bija informēta par to, kas ir patiesie naudas ieguldītāji.

Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, grāmatvedības un statistiskās informācijas slēpšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu apsūdzētais bijušais AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidents Ivars Priedītis nekad, ne pie kādiem apstākļiem nav piesavinājies svešu mantu ne lielākā, ne mazākā apmērā, apgalvoja viņa advokāts Jānis Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Vladimiru Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.

Dokumentu parakstīšana bijusi nepieciešama, lai sagatavotu dokumentus atvasināto finanšu vērtspapīru izlaišanai un kotēšanai Rietumeiropas fondu biržās. Antonovs Priedītim apgalvojis, ka tiek gatavota Air Baltic Corporation (airBaltic) un Baltijas Aviāciju sistēmu (BAS) pārkreditēšana ar vērtspapīru izlaišanu un kotēšanu fondu biržās un ka visu šo periodu no attiecīgo dokumentu parakstīšanas līdz vērtspapīru izlaišanai naudas līdzekļi būšot pieejami, un šīs ķīlas esot formālas.

Pastāv iespēja, ka Krājbankas krahā zaudētā Latvijas autopārvadātāju nauda varētu tikt atgūta, liecina iesaistīto pušu un ekspertu teiktais.

Kooperatīvai apdrošināšanas biedrībai Lauto Klubs (Lauto) joprojām pastāv iespēja nenokļūt zaudētājos, kaut arī Latvijas Krājbankā (Krājbanka) tai ir iestrēdzis ievērojams depozīts. Pēc Krājbankas darbinieku ieteikuma Lauto direktors Pāvels Groševs 2010.g. 13. jūlijā noslēdza līgumu ar uzņēmējai Jūlijai Mališevai piederošo, Igaunijā reģistrēto kompāniju OU MJ Logistic (MJ), paredzot, ka Lauto noguldījums 3,34 milj. eiro apmērā Krājbankā kalpos kā garantija bankas izsniegtajam kredītam MJ.

Viņaprāt, Lauto ieguvums esot bijis MJ apņemšanās kompensēt Lauto līdzekļus, ja Krājbanka nespēj pildīt savas saistības. Tam bija paredzēta Krājbankas attiecīgi novērtēta ķīla – īpašumi. Savukārt Mališevai piederošais uzņēmums SIA Anford Capital šajā pašā datumā apliecināja gatavību izpildīt MJ un Lauto līguma noteikumus. Groševs uzskata, ka no 2008.g. saņemtie 6–6,5% gadā par depozītu Krājbankā bija Lauto ļoti izdevīgi, kamēr MJ vēlāk maksājusi ap 7,2% par kredītu. Turklāt, ja nebūtu bijis garantijas, tad Lauto šobrīd nebūtu cerību atgūt vispār neko.

Decembra sākumā kļuvis zināms, ka ar Uzņēmumu reģistrā iesniegtu viltotu dokumentu palīdzību nelegāli pārņemts uzņēmums SIA 555 Brand Hotel, kam pieder viesnīca Royal Square Hotel & Suites Vecrīgā, bet 12. decembrī ar fizisku spēku apturēta šīs viesnīcas darbība, liekot viesiem atstāt viesnīcas telpas. Tā informē uzņēmuma pārstāvis Toms Briedis.

Arī šobrīd viesnīca joprojām esot slēgta un to apsargā bruņoti apsargi. Līdzšinējiem īpašniekiem tapis arī zināms, ka telpas ir ne tikai pārņemtas, bet līdzšinējās viesnīcas ēka jau pārdota tālāk citam uzņēmumam. Viesnīcas īpašnieks uzskata, ka reiderisms bijis iespējamas tikai tāpēc, ka Uzņēmumu reģistrs tikai formāli izskata iesniegtos valdes un dalībnieku izmaiņu dokumentus, ļaujot par kompānijas īpašnieku kļūt viltvārdim. Uzņēmumu reģistrs 17. decembrī, neraugoties uz 13.decembrī saņemto iesniegumu par krāpniecību, turpinājis apstiprināt viltvāržu dokumentus un apstiprinājis izmaiņas arī viesnīcas operētājkompānijā SIA Garden Palace valdē, teikts paziņojumā.

Maestro Raimonds Pauls saņēmis Latvijas Krājbankas administratora parakstītu brīdinājuma vēstuli, kurā banka pieprasa, lai komponists bankrotējušajai bankai atmaksā 100 latu, kuri viņam izmaksāti bankas kļūdas dēļ.

Ja Pauls to 14 dienu laikā neizdarīs, banka draud ar tiesu darbiem, ziņoja Latvijas televīzijas raidījums Panorāma.

Vēstulē norādīts, ka banka, izmaksājot 70 000 latu kompensāciju, kas pienākas bankas maksātnespējas gadījumā, pārmaksājusi Paulam 100 latu, kuri 14 dienu laikā komponistam jāatgriež bankai, pretējā gadījumā pret viņu tikšot celta prasība tiesā.

«No sākuma domāju, ka mani kāds nes cauri. Pēc tā, kad man ir nozagti milzīgi līdzekļi šajā bankā, pateicoties mūsu neizteiksmīgajai valdībai, kāda mums te ir, pēkšņi izrādās, ka es esmu Krājbankai simt latu parādā. Vēstulē ir rakstīts - ja es to neatdošu, mani tūlīt tiesās un liks cietumā. Tad interesanti, uz cik gadiem jāliek cietumā tos, kas man nozaga visu,» sacīja Pauls.

FKTK ir tiesības iejaukties, ja kredītiestāžu administrators rīkojas izšķērdīgi vai tā atlīdzība pārsniedz likumā noteikto apmēru

Publiskajā telpā no jauna uzvirmojušas aizdomas par administratora pieļauto iespējamo izšķērdību AS Latvijas Krājbanka likvidācijas procesā pēc tam, kad uzņēmējs Edijs Ziediņš sniedza liecības Ekonomikas policijā. DB jau rakstīja, ka pagājušā gada beigās E. Ziediņš Ekonomikas policijai sniedza liecības, kurās atzinās, ka ir ticis iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji, iespējams, bija maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics amatpersonas.

Šādas darbības no valsts iecelta administratora pārstāvju puses ir izsaukušas bankas noguldītāju sašutumu. «Es tikai skatos ziņas un redzu, ka bankā notiek brīnumu lietas,» DB teic banku uzraugam nupat sūdzību iesniegušais komponists Raimonds Pauls, kurš savus līdzekļus no bankas joprojām nav atguvis, izsakot cerību, ka varbūt vismaz plašsaziņas līdzekļu saceltais troksnis liks atbildīgajām iestādēm pievērst uzmanību un tās beidzot izvērtēs Latvijas Krājbankā notiekošo. Taču kredītiestādes administratora darbu uzraugošā Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija (FKTK) laikrakstam atbild, ka «šobrīd FKTK rīcībā nav tādas informācijas vai faktu, kas dotu pamatu izmantot likumā deleģētās tiesības izteikt neuzticību Latvijas Krājbankas administratoram un lūgt tiesu atcelt viņu no ieņemamā amata».

Savus garantētos noguldījumus «Latvijas krājbankā» apmēram 6 miljonu apmērā varētu zaudēt vairāk nekā 90 tūkstoši bijušo bankas klientu.

Šodien beidzas termiņš, līdz kuram likvidācijas procesā esošās «Latvijas krājbankas» bijušie klienti var izņemt valsts garantētos noguldījumus. Pēc naudas 6,1 miljona apmērā gandrīz astoņu gadu laikā nav atnākuši 92 tūkstoši klientu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati, vēstīja LNT ziņas.

2011. gadā bankrotējusī «Latvijas krājbanka» bija viena no klientiem bagātākajām bankām. Tomēr tās maks izrādījās caurs un pat valsts grantēto noguldījumu izmaksai gandrīz 500 miljonus eiro nācās piesaistīt no FKTK pārvaldītā Noguldījumu garantiju fonda (NGF) un aizņemties no valsts. Laika gaitā izrādījās, ka bankas aktīvi ir uzpūsti, nauda izsaimniekota un līdz šim izdevies atgūt vien nepilnus 260 miljonus eiro, ar to gan pilnībā dzēšot valsts aizdevumu.

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Patlaban likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka (Krājbankā) vēl strādā 40 darbinieki, kuri nodarbojas gan ar aktīvu atgūšanu, gan dokumentu arhivēšanu.

Kad iestājās Krājbankas maksātnespēja, kredītiestādē bija 900 darbinieki, tagad to skaits samazinājies līdz 40. Ik pēc trim mēnešiem tiek vērtēts, kāda ir darbinieku slodze, vai darbinieku skaitu iespējams samazināt. Strādājošie arī paši nolemj atstāt darbu Krājbankā, stāstīja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska.

Patlaban bankas darbinieki ir nodarbināti vairākās jomās. Viena no tām ir aktīvu atgūšana, kas ietver gan tiesvedības, gan arī restrukturizācijas daļu, kura nodarbojas ar 465 Krājbankā atlikušajiem kredītiem. Bankas Administratīvais departaments nodarbojas ar bankas bilancē vēl palikušo īpašumu apsaimniekošanu.

Vispirms privāti darboņi mums visu atņēma, bet pēc tam tā pati valsts, kura šos privātos pienācīgi nepieskatīja, no pievāktā vēl paprasīja samaksāt nodokļus... Tieši šādā situācijā ir nonākušas tās juridiskās personas jeb uzņēmumi, kuru līdzekļi palika bēdīgi slavenajā un par likvidējamu atzītajā Latvijas krājbankā.

Proti, vispirms Finanšu un kapitāla tirgus komisija neredzēja vai nevēlējās redzēt Krājbankā notiekošās dīvainības, un daudzu personu nauda tur palika iesaldēta, taču «uz papīra» tā joprojām skaitās noguldītāju īpašums. Tas automātiski nozīmē, ka juridiskajām personām no tās ir jāsamaksā peļņas jeb uzņēmumu ienākumu nodoklis. No naudas, kuras nemaz nav! Un tā tas turpināsies līdz brīdim, kamēr šīs bankas likvidators – auditorkompānija KPMG – atzīs, ka vairs no tās nav iespējams izspiest nevienu santīmu.

Jāatzīst, ka Latvijā likumdošana, kas vērsta uz nodokļu administrēšanu, ir ačgārna, jo paredz to aprēķināšanu nevis no jau nopelnītās naudas, bet gan tās, kas vēl tikai tiks nopelnīta, kas uzņēmējiem nenovēršami rada problēmas. Taču saistībā ar Krājbanku situācija ir vēl absurdāka, jo peļņas nodoklis tiek prasīts no naudas, par kuras atgūšanu, godīgi sakot, ilūziju tā īsti nav. Tātad pat teorētiski nav no kā maksāt nodokļus, kas kopumā veido itin pieklājīgu summu – vairāk nekā 27 miljonus latu. Ar to gan traģikomisms vēl tikai sākas...

Uzņēmēji varēs nemaksāt peļņas nodokli par maksātnespējīgajā Latvijas krājbankā palikušo neatgūto naudu.

To paredz steidzamības kārtībā Saeimā akceptētie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā. 09.05.2013. DB jau rakstīja, ka vairāki uzņēmēji, kuriem nauda palikusi maksātnespējīgajā a/s Latvijas krājbanka, gatavojot 2012. gada pārskatu, bija pārsteigti par revidentu uz normatīvo aktu prasībām balstītām «atklāsmēm», ka par šajā bankā palikušo, bet neatgūto naudu ir ne tikai jāaprēķina, bet arī jāsamaksā peļņas nodoklis.

DB jau rakstījis, ka, pēc KPMG Baltics sabiedrisko attiecību konsultanta Oskara Fīrmaņa informācijas, kopumā Krājbankā bija «iestrēguši» līdzekļi 637 juridiskām personām aptuveni 182 milj. Ls apjomā. Pēc aptuvena aprēķina, par šiem juridisko personu iesprūdušajiem miljoniem peļņas nodoklī valsts makā papildus būtu bijis jāiekrīt 20–27,3 milj. Ls. Lai arī attiecīgie grozījumi UIN likumā bija sagatavoti jau pērn, Saeimā tie iestrēga.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) finansiālos rādītājus 2011. gadā ietekmēja AS Latvijas Krājbanka darbības apturēšana un bankrota procedūras uzsākšana. Tā rezultātā uzņēmuma 2011. gada zaudējumi sasniedza 19,47 milj. Ls, jo nācās veidot uzkrājumus 25,7 milj. Ls apmērā noguldījumiem un aprēķinātajiem procentiem AS Latvijas Krājbanka.

«LVRTC ir iesniedzis kreditora prasījumu AS Latvijas Krājbanka bankrota procedūras ietvaros. Kritiski izvērtējot pieejamo informāciju par AS Latvijas Krājbanka finanšu stāvokli un uzsākto bankrota procedūru, kā arī ievērojot piesardzības principus, vienīgais risinājums bija veidot uzkrājumus noguldījumu summai un aprēķinātajiem procentiem 100% apmērā. Kā jebkuram citam uzņēmumam vai iestādei līdzīgā situācijā, arī LVRTC šī gadījuma dēļ ir nācies pārskatīt ilgtermiņa projektu finansēšanas avotus. Vienlaicīgi droši varam apgalvot, ka LVRTC finanšu situācija ir stabila, LVRTC pašu kapitāls ir 40,1 milj. Ls, un uzņēmuma ikdienas darbība un pakalpojumu sniegšana netika un netiks ietekmēta,» skaidro LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Administratīvā apgabaltiesa apmierinājusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) prasību pret Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) par RTU iekļaušanu to personu sarakstā, kurām pienākas valsts garantētā atlīdzība 100 tūkstošu eiro apmērā kā AS Latvijas Krājbanka noguldītājam.

RTU AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas pasludināšanas brīdī bija noguldījusi 1,39 miljonus latu. 2012. gada 21. martā RTU vērsās FKTK ar lūgumu izmaksāt tai valsts garantēto atlīdzību 100 tūkstošu eiro apmērā.

Iepriekš FKTK nebija iekļāvusi RTU to personu sarakstā, kurām pienākas garantētā atlīdzība. FKTK kā argumentu minēja to, ka RTU tiek daļēji finansēta no valsts līdzekļiem, bet saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu atlīdzība netiek izmaksāta par to institūciju noguldījumiem, kuras tiek finansētas no valsts budžeta.

Krājbankā noguldītie RTU līdzekļi bija pilnībā universitātes pašas ieņēmumi, tāpēc tiesa pieņēma universitātei labvēlīgu lēmumu. Turklāt tiesa atzina, ka Noguldījumu garantiju likums ir skatāms kontekstā ar Eiropas Savienības tiesību normām.

Rīgas apgabaltiesā februārī izbeigta tiesvedība nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) prasībā pret SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) un likvidējamo Latvijas Krājbanka (Krājbanka) par kapitalizācijas atzīšanu. Arī šī ir kārtējā prasība, kas saistīta ar 2011.gada 3.oktobra vienošanos par airBaltic glābšanu.

Kā aģentūru LETA informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, tāds lēmums tika pieņemts saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 2.punkts, kas paredz, ka lietā tiesvedība ir izbeidzama, ja prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības.

Par minēto lēmumu ir iesniegta blakus sūdzība, tomēr tā vēl nav pieņemta, jo šodien tika skatīts airBaltic lūgums par atbrīvošanu no naudas soda. Kā sacīja Bērziņš, tas šodien tika noraidīts.

airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka «minētā tiesvedība ir daļa no airBaltic pagātnes jautājumiem, kas tiek risināti ar juridisku mehānismu palīdzību».

Uzņēmēji par maksātnespējīgajā Latvijas krājbankā palikušo, bet neatgūto naudu spiesti aprēķināt un maksāt peļņas nodokli, jo parlaments jautājumu iemarinējis.

Vairāki uzņēmēji, kuriem nauda palikusi maksātnespējīgajā a/s Latvijas krājbanka, gatavojot 2012. gada pārskatu, ir pārsteigti par revidentu uz normatīvo aktu prasībām balstītām «atklāsmēm», ka par šajā bankā palikušo, bet neatgūto naudu ir ne tikai jāaprēķina, bet arī jāsamaksā peļņas nodoklis. «Kas tas par uzņēmēju atbalsta instrumentu Latvijas politiķu gaumē, ja zaudēju bankā naudu un man vēl par to liek samaksāt 15% lielo peļņas nodokli,» sašutis ir kāda uzņēmuma vadītājs, kurš gan nevēlas, lai viņa vārds un vēl jo vairāk uzņēmuma nosaukums tiktu atklāts publiski. Viņaprāt, laikam valsts iestādes un vēl jo vairāk lēmumu pieņēmēji – politiķi – dzīvo kaut kur citur, nevis Latvijā, vai arī tā ir apzināta rīcība – sodīt tos, kuriem savulaik bija darījumi ar Vladimira Antonova kontrolē esošo Latvijas krājbanku, kurai bija komercbankas darbības licence.

SIA Atlantijas biroji prasījumu tiesību izsole pret AS Air Baltic Corporation pirmdien nenotika, jo neviens nebija iemaksājis prasīto nodrošinājumu 1 milj. latu apmērā, informē AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Uz izsoli gan ieradās kompānijas Eurobalt Junipro pārstāvji, kas vēlējās piedalīties izsolē bez prasītā nodrošinājuma iemaksas, kas ir pretēji izsoles noteikumiem.

Šādā veidā Eurobalt Junipro, kura jau iepriekš bija mēģinājuši ierosināt Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespēju uz apstrīdētu prasījumu pamata, centās panākt sev izdevīgu risinājumu, pārkāpjot izsoles noteikumus.

Par tālāko lietas risinājumu administrators lems tuvākajā laikā, informē KPMG.

Prasījumu tiesību nominālvērtība ir 51,68 miljoni latu, un tā ir arī izsoles sākumcena. Līdzekļi no prasījumu tiesību pārdošanas ļautu veiksmīgi turpināt uzsākto norēķināšanos ar bankas kreditoriem, norāda administrators.