Rīgas apgabaltiesā februārī izbeigta tiesvedība nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) prasībā pret SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) un likvidējamo Latvijas Krājbanka (Krājbanka) par kapitalizācijas atzīšanu. Arī šī ir kārtējā prasība, kas saistīta ar 2011.gada 3.oktobra vienošanos par airBaltic glābšanu.
Kā aģentūru LETA informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, tāds lēmums tika pieņemts saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 2.punkts, kas paredz, ka lietā tiesvedība ir izbeidzama, ja prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības.
Par minēto lēmumu ir iesniegta blakus sūdzība, tomēr tā vēl nav pieņemta, jo šodien tika skatīts airBaltic lūgums par atbrīvošanu no naudas soda. Kā sacīja Bērziņš, tas šodien tika noraidīts.
airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka «minētā tiesvedība ir daļa no airBaltic pagātnes jautājumiem, kas tiek risināti ar juridisku mehānismu palīdzību».
Tikmēr Krājbankas administratora KPMG Baltics sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis aģentūrai LETA norādīja, ka airBaltic nebija subjektīvu tiesību celt šādu prasību, - lidsabiedrība balstījās uz 3.oktobra vienošanos, bet viņi nebija puse tajā.
LETA jau ziņoja, ka patlaban ir ierosinātas daudzas lietas saistībā ar vienošanas par airBaltic glābšanu un no tās izrietošajām sekām. Apgabaltiesa 5.septembrī turpinās vērtēt Satiksmes ministrijas (SM) prasību pret Krievijas Investbank un BAS par saistību pārņemšanu un cesijas atzīšanu - tā saistīta ar BAS piederošo airBaltic daļu pārņemšanu.
Fīrmanis aģentūrai LETA norādīja, ka Krājbanka šajā procesā tika pielaista kā trešā persona. Lietas būtība balstās uz 2011.gada 3.oktobra vienošanos par BAS piederošo airBaltic daļu pārņemšanu. Apgabaltiesa lietu uzsāka izskatīt pirmdien, 18.martā. Jau pašā sēdes sākumā tiesnesis apmierināja airBaltic pārstāvja advokāta Raivja Leimaņa pieteikumu par lietas izskatīšanu slēgtā kārtībā.
airBaltic šajā lietā ir trešās personas statuss. Kā aģentūru LETA informēja Vanags, aviokompānija tiesvedības laikā neplāno sniegt komentārus saistībā ar Investbank lietu. Arī Leimanis no jebkādiem komentāriem atturējās. Tādu pašu atbildi sniedza arī BAS pārstāvis, advokāts Uldis Šneibahs.
Par iesniegto prasību no komentāriem atturējās arī Satiksmes ministrija SM.
Ar līdzīgām prasībām pret valsti SM personā vērsās arī Investbank un Lietuvas Snoras, lūdzot atzīt minēto lidsabiedrības glābšanas vienošanos par spēkā neesošu.
Investbank prasības pieteikumā tika norādīts, ka 2011.gada septembrī tika sāktas aktīvas sarunas par turpmākās sadarbības noteikumiem airBaltic maksātnespējas un attīstības jautājumos, jo valsts un BAS kā lielākie akcionāri izrādīja interesi nodrošināt airBaltic maksātspēju.
Oktobra sākumā tika arī noslēgts attiecīgs līgums, līdz ar kuru, kā izriet no prasības pieteikuma, BAS un Latvijas valsts pret Investbank uzņēmās noteiktas saistības, tomēr valsts tās nebija izpildījusi.
Kā zināms, vēlāk SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājusies AS Latvijas Krājbanka ieķīlātās Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic mazākuma akcionāram BAS piederošās airBaltic kapitāldaļas. SM iegādājās Krājbankai piederošo ķīlu - 47,2 % airBaltic akciju par nominālvērtību 224 453 lati, tādējādi valstij kļūstot par 99,8% airBaltic akciju īpašnieku.