Nauma Nadeždina grāmatas domātas brīvām dvēselēm. Šis rakstnieks ļaujas iekšējās pasaules balsij un pasaka skaļi to, ko viņa sirds tāpat jau zina. Dzīves līkloči, kuros kā maldugunis iedegas karjera čekas skolā un katoļu baznīcā, mietpilsoniska idille ar sievu, bērniem, māju un biznesu, izmetuši Naumu patstāvīgu atziņu krastā.

Vai viegli dzīvot apzinātu dzīvi?

Nav viegli, toties interesanti gan. Dzīve vispār nav vienkārša, tiklīdz tajā kaut ko sāc saprast, vienlaikus atskārsti, cik tā patiesībā ir sarežģīta. Nākotne slēpjas mūsu pagātnē, viss sākas ar piedzimšanu – bērns virzās uz priekšu pa nospraustu, izvēlētu ceļu. Bet tikai paaugoties mēs saprotam, kāpēc bija vajadzīga šī pieredze, jo tā veido mūsu dzīvi. Viss, kas ar mums notiek, paliek apziņā. Es pa īstam kļuvu pieaudzis un sāku dzīvot apzinātu dzīvi pirms gadiem pieciem, lai gan apziņas uzplaiksnījumi gadījās arī agrāk.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

ASV nosaka sankcijas virknei Krievijas oligarhu un viņu ģimenēm par atbalstu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, neskatoties uz viņa brutālo iebrukumu Ukrainā, ceturtdien paziņoja Baltais nams.

Vašingtona paziņoja, ka vēršas pret Krievija eliti un viņu ģimeņu locekļiem, kas "padarījuši sevi bagātu uz krievu tautas rēķina, un daži ir pacēluši savu ģimeņu locekļus augstos amatos".

"Citi sēž Krievijas lielāko kompāniju augšā un ir atbildīgi par resursu sniegšanu, kas vajadzīgi Putina iebrukuma Ukrainā atbalstīšanai," paziņoja Baltais nams.

"Šīs personas un viņu ģimeņu locekļi tiks nogrieztas no ASV finanšu sistēmas, viņu aktīvi ASV tiks iesaldēti un viņu īpašumi bloķēti no izmantošanas," pavēstīja Baltais nams.

ASV un valdības visā pasaulē strādās pie tā, lai identificētu un iesaldētu Krievijas elites un ģimeņu locekļu aktīvus - jahtas, luksusa dzīvokļus, naudu un citus labumus.

ASV noteiktajām sankcijām pret Krievijas oligarhiem pakļauts arī Latvijā reģistrētā naftas transportēšanas uzņēmuma "LatRosTrans" pastarpinātā līdzīpašnieka "Transņeft" vadītājs Nikolajs Tokarevs.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "LatRosTrans" ir divi īpašnieki - 66% daļu pieder AS "Latvijas kuģniecība", bet 34% - AS "Transņefteprodukt". "Transņefteprodukt" ir meitaskompānija Krievijā reģistrētajai "Transņeft", kuras vadītājs ir ASV pilnībā bloķējošām sankcijām pakļautais Tokarevs. Tāpat pret Tokarevu sankcijas ir noteikusi Eiropas Savienība, paredzot aizliegumu iebraukt un visu aktīvu iesaldēšanu.

Advokāts Agris Bitāns aģentūrai LETA sacīja, ka pašreiz noteiktās sankcijas uzņēmumam juridiski problēmas nerada.

Vienlaikus viņš pauda, ka sankcijas izmainīs uzņēmuma darbību, tāpat, kā visus biznesus, kas strādā ar Krievijas tirgu.

"LatRosTrans" reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 15,496 miljoni eiro. Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā bija 5,37 miljoni eiro, kas ir par 37,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma zaudējumi sasniedza 2,24 miljonus eiro pretēji peļņai gadu iepriekš.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Narkologi prognozē, ka šogad alkohola patēriņš nedaudz kritīsies, tomēr pacientu skaitam ar alkohola psihozēm Psihiatrijas un narkoloģijas centrā esot tendence nedaudz pieaugt un simptomi nereti liecinot, ka ticis lietots kreisais dzeramais. Kāpēc vidējais latvietis dzer un vai turpinās to darīt arī šogad, jautājam Straupes narkoloģiskās slimnīcas ārstam narkologam Edmundam Rudzītim.

Tiem, kas, par laimi, vēl nezina no savas personiskās prakses – Straupes Rudzītis nekad nenoņem melnās saulesbrilles. "Tas tāds triks, lai paliktu saviem klientiem atmiņā. Mani neatcerēsies, bet brilles gan. Viens mans kolēģis Maskavā nopirka veselu kaudzi briļļu un plēsa stiklus tik ilgi, kamēr dabūja plīsumu vienai lēcai precīzi pa vidu!" viņš reiz stāstīja par savu firmas zīmi.

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Jaunais Japānas premjers Jukio Hatajama jau ticis pie palamas citplanētietis, savukārt viņa sieva Mijuki Hatajama apgalvo, ka esot paviesojusies uz Venēras, vēsta Reuters.

Grāmatā «Dīvainās lietas, ko esmu piedzīvojusi» 66 gadus vecā M. Hatajama raksta, ka ceļojums uz Venēru esot «noticis» pirms 20 gadiem un pēc pamošanās viņa par šo ceļojumu pastāstījusi arī savam toreizējam vīram, kurš pieļāvis, ka sieva ceļojumu nosapņojusi.

J. Hatajama, kurš nule kā kļuvis par Japānas premjerministru, palamu citplanētietis izpelnījies savu acu dēļ.

Pagaidām nav zināms, vai J. Hatajamas bijusī dzīvesbiedre ceļojumos ar NLO ir tikusies arī ar citiem politiķiem no Zemes.

Kāpēc Kuzņecovi, kas varēja iesist mietiņu savām fabrikām jebkur plašajā Krievijas impērijā, tomēr izvēlējās Rīgu?

Apzināti. Iztiksim bez ilūzijām — Kuzņecovi bija īsti kapitālisti un sava laika jaunie krievi ar pareizo sakodienu, kam bija skaidrs — Krievijas impērijas Rietumu vārti, ostas pilsēta Rīga paver ērtu ceļu ne tikai trauslās produkcijas eksportam, bet arī izejvielu importam.

Līdzās nenoliedzamajam pragmatismam sava loma bija arī reliģiozitātei. Kuzņecovi bija dievbijīgi ļaudis, turklāt piederēja pievecticībnieku kopienas, kas impērijā bija kritusi nežēlastībā jau 17. gadsimtā. Toties mūsu Rīgā pajumti bija radusi viena no lielākajām vecticībnieku kopienām.

Tomēr stāsts par Kuzņecovu panākumiem nav stāsts par modru, bet konstantu dreifēšanu zvaigžņu vidū, kaut gan sākās kā tiešām spējš raķetes lidojums debesu spīdekļu virzienā. Patiesībā vēstījumi ir divi. Tas pirmais — pompozs uzvaras gājiens Krievijas impērijas tirgū, nokožot konkurentus pa labi un pa kreisi. Otro sāka 1. pasaules karš, kam punktu uz i uzlika 1917. gada oktobra apvērsums Krievijā. Komunisti Kuzņecovus atstāja pie sasistas siles. Atgūties pašu spēkiem viņi nespēja un galu galā palīgos aicināja kādu latviešu uzņēmēju. šo maz zināmo lappusi Kuzņecovu fabrikas vēsturē atklājis maskavietis, Kuzņecovu dzimtas pētnieks V. Štrauss nepublicētā manuskriptā, ko viņš ir nodevis Rīgas porcelāna muzeja rīcībā. Bet — par visu pēc kārtas!

Princis Alvalīds bin Talals (Alwaleed bin Talal) tiek uzskatīts par bagātāko cilvēku Saūda Arābijā un vienu no bagātākajiem arī visā pasaulē.

Tomēr pēc Forbes jaunākā pasaulē bagātāko cilvēku saraksta publicēšanas izcēlies strīds par to, cik tieši bagāts ir princis.

Pats Alvalīds uzskata, ka viņam pieder 29,6 miljardi ASV dolāru, kamēr Forbes nepiekrīt un viņa bagātību lēš 20 miljardu ASV dolāru apmērā, līdz ar to viņu atzīstot par 26. bagātāko cilvēku pasaulē. Par šādu novērtējumu princis esot dziļi aizvainots un atteicies no jebkādas turpmākas sadarbības ar Forbes.

Dailes teātrī 24. septembrī notiks jaunās sezonas pirmā pirmizrāde uz Lielās skatuves – Reja Kūnija komēdija Ja mana sieva uzzinās..., ko iestudē Dž.Dž.Džilindžers. Izrāde nav paredzēta īgņām un intelektuāļiem.

Rejs Kūnijs izliekot nemitīgas lamatas saviem personāžiem. Neprātīgais pārpratumu karuselis griežas arvien ātrāk, un nekas nav tāds, kā izskatās. Intrigas augstākajā un ne tik augstā sabiedrībā, prātam neaptveramas notikumu šarādes, pārpratumu kaskādes un farsa situāciju lavīna gāžas pār publiku. Tie esot azarta, fantāzijas un asprātības svētki.

Luga Ja mana sieva uzzinās... saņēmusi prestižo Lorensa Olivjē balvu kā labākā 1991. gada komēdija.

Galveno lomu jauniestudējumā atveidos Andris Bērziņš. Pārējās lomas uzticētas Artim Robežniekam (Džordžs), Elīnai Dzelmei (Džeina), Pēterim Liepiņam (Pārvaldnieks), Intaram Rešetinam (Antons Pušmucāns), Laurim Subatniekam (Ronijs), Vitai Vārpiņai (Pamela), Marīnai Janaus (Istabene), Kristīnei Belickai (Gledisa) un Aldim Siliņam (Ķermenis).

Šodien pēc tikšanās starp Pasažieru vilciens vadību un jauno Satiksmes ministru Kasparu Gerhardu no darba aizgājis bēdīgi slavenais Aināra Šlesera šofera dēls Kaspars Upenieks.

K. Upenieks bija PV valdes loceklis un darbā tika pieņemts kā uzņēmuma mārketinga speciālists. Viņam tika maksāta vairāku tūkstošu latu alga, kas izraisīja skandālu mediju telpā un sabiedrībā. Šlesera šofera dēls iepriekš bija strādājis par kārtībnieku pašvaldības policijā un referentu Valsts probācijas dienestā.

Tikšanās starp jauno Satiksmes ministru un PV vadību esot notikusi, lai iepazītos ar aktualitātēm pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu jomā un pārrunātu esošo situāciju PV.

Iepazinies ar situāciju uzņēmumā, K.Gerhards norādīja, ka, ņemot vērā izdevumu samazinājumu visās budžeta pozīcijās, mārketinga projektu realizācija uzņēmuma valdes līmenī nav atbalstāma.

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

"Lai gan saka – trakiem pieder pasaule, tomēr neviens negrib būt traks, – vismaz es ne," apliecina Viesturs Rudzītis.

Pazīstamais psihoterapeits nule kā klajā laidis savu pēdējo gara darbu, fundamentālo pētījumu Pie tēva, kurā veicis veselu jūru zinātnisku secinājumu par cilvēka psihes darbību, tai skaidrojumu meklējot sengrieķu mitoloģijā. Kā domā Viesturs Rudzītis, tur atspoguļojas cilvēka dzīve un attiecību modeļi, kas darbojas joprojām, arī Latvijas sabiedrībā. Un mums, latviešiem, viss vēl tikai priekšā, uzskata Viesturs Rudzītis: Latvieši baidās nosaukt lietas īstajos vārdospsihoterapeits.

Villu un zemi pašā jūras krastā par 3,9 miljoniem eiro Jūrmalā nopirkusi Krievijas oligarha Ališera Usmanova ģimene – sieva Irina Viner-Usmanova un viņas dēls Antons, svētdien, 21. septembrī, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Krievijas miljardieris A. Usmanovs atklāti slavē prezidenta V. Putina režīmu un ir viens no V. Putina cilvēkiem. Uzticību Krievijas vadītājam viņš saglabājis arī pēc tam, kad Ukrainas militārā konflikta dēļ ieviestās sankcijas likušas ciest arī paša Usmanova biznesam. Ne Krievijas oligarhs, ne viņa ģimenes locekļi pagaidām nav prasījuši Latvijai termiņuzturēšanās atļaujas, tāpēc nevar zināt, vai viņus interesē Latvija kā patstāvīga mītnes zeme.

A. Usmanovu ģimenes īpašumam Jūrmalā apkārt apjozts pamatīgs žogs, līdz jūrai ir nepilni 100 metri. Remontdarbi, kas patlaban notiek, liecina, ka saimnieki vēl tikai plāno šeit ievākties.

Augusta sākumā Tukuma novada mežā atrastais vīrieša līķis, visticamāk, ir 2008.gada pavasarī bezvēsts pazudušā ASV pilsoņa, miljonāra Leonīda Rožeckina mirstīgās atliekas.

To apliecina nesen pabeigta ekspertīze, kurā salīdzināti mirušā DNS paraugi ar Rožeckina dzīvesvietā Jūrmalā atrastajām pēdām, un tie sakrīt. Taču, lai pārliecinātos, vai patiešām mirušais ir Rožeckins, viņa DNS profils vēl tiks salīdzināts ar kāda radinieka DNS profilu.

Šā gada 1.augustā Tukuma novada Ragaciemā meža masīvā tika atrasts vīrieša līķis sadalīšanās stadijā. Mirušā drēbju kabatā bijusi Rožeckina kredītkarte. Salīdzinot atrastā līķa DNS profilu ar profilu, kas tika iegūts no pēdām Rožeckina dzīvesvietā 2008.gada 16.martā Jūrmalā, Kāpu ielā, eksperti konstatējuši, ka tie sakrīt.

«Bērnu izglāba tikai tas, ka viņš uzreiz sāka kliegt, piesaistot sev uzmanību,» dēla paglābšanos no pagaidām nenoskaidrotiem ļaundariem izskaidrojis Cēsīs pazīstamais uzņēmējs Renārs Sproģis, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Gaišā dienas laikā 11 gadu veco puiku centās ievilkt automašīnā viņam nepazīstami cilvēki. Policija uzsākusi izmeklēšanu, bet pagaidām lietā nav virzības.

Gadījums norisinājies pirms pāris nedēļām Cēsīs – no rīta īsi pēc astoņiem uzņēmēja dēls Rainers devies uz skolu. Zēns gājis tieši pa to pašu maršrutu, ko mērojis katru dienu. «Pēkšņi Lauku ielā 200 metru pirms Gaujas ielas pie viņa apstājās automašīna, vadītājs atvēra durvis un puikam prasīja: kā tevi sauc un kur tu dzīvo,» Neatkarīgajai stāstījis uzņēmējs. Uzreiz pēc tam vadītājs pieliecies, saķēris zēnu un vilcis iekšā automašīnā. «Labi, ka dēls neapjuka un sāka kliegt, saukt palīgā, tas viņu izglāba, jo cilvēki, kuri bija mašīnā, apjuka un palaida viņu vaļā,» stāstu turpinājis R. Sproģis. Viņa dēls iegaumējis, ka automašīnas modelis bijis «starp vieglo un džipu», tai bijuši noņemti numuri un, kas šķiet pavisam dīvaini un aizdomīgi, uz paneļa pie priekšējā stikla bijušas novietotas vairākas plāksnes ar automašīnas numura zīmēm. Bez autovadītāja automašīnā bijuši vēl vismaz viens vai pat divi vīrieši, kuri sēdējuši uz aizmugurējā sēdekļa.

Putniņa kosmētiskie līdzekļi ir dāmu sapņi un cerības — konstatēja prese 1936. gadā.

— Bija laiki, kad mūsu nacionālā rūpniecība — īpaši dažas viņas speciālās nozares — vēl atradās bērna autos. Latviešiem nebija lietpratēju šajās nozarēs, kāpēc še strādāja tikai sveštautieši un par labu bija jāņem patērētājam to ražojumi, kurus sveštautietis viņam sniedza, — rakstīja Brīvā Zeme 1936. gadā. — Viena no šādām vēl neiekarotām un arī komplicētākām rūpniecības nozarēm vairākus gadu desmitus atpakaļ bija drogu, farmaceitiskā, ķīmiskā un kosmētiskā rūpniecība. Latvieši šajā nozarē vēl nebija savu vārdu teikuši, izņemot dažus drogistus (Resnais, Midegs, Ramiņš, Pods). Nacionālais darbs šajā nozarē, patiesību sakot, sākās ar Pētera Putniņa firmas nodibināšanu (5. sept. 1911. g.), kad šī nozare guva latviešu iniciatīvu un citu, daudz plašāku vērienu.

«Kamēr visa sapakotā iedzīve noglabāta īrētā noliktavā, Anita līdz jaunas mājvietas atrašanai nakšņo pie tuviniekiem. Olainē īrētā dzīvokļa īres līguma pārtraukšanai viņa gan joprojām nav piekritusi, tomēr, baidoties par savu drošību un pat dzīvību, Anita šobrīd to atstājusi,» par īrnieku problēmām vēsta laikraksts Diena.

Anita Romane pagājušā gada maijā noslēgusi dzīvokļa īres līgumu uz gadu ar kādu sievieti, kura pati devusies uz Angliju, taču vienā jaukā dienā visas Anitas cerības sabrukušas. Pērnā gada novembrī Anitai piezvanījusi dzīvokļa saimniece un paziņojusi, ka īrniecēm līdz Ziemassvētkiem jāizvācas, jo mājoklis vajadzīgs viņas dēlam, kurš no ārzemēm atgriezies dzimtenē.

«Tā kā līgumā bija rakstīts, ka tā darbību var pārtraukt, abām pusēm rakstiski vienojoties trīs mēnešus iepriekš, cerēju, ka man būs laiks atrast jaunu dzīvesvietu,» laikrakstam stāstījusi Anita.

Taču saimnieces dēls pat negrasījies gaidīt ne līguma termiņa beigas, ne noteiktos trīs mēnešus. Anita stāstījusi, ka pirms Ziemassvētkiem saimnieces dēls sācis zvanīt un uzstājīgi pieprasījis izvākties. Draudējis izmest mēbeles uz ielas un piedraudējis ar tiesu. Sajutusies apdraudēta, Anita vērsusies ar iesniegumu policijā, kur gan atteikts uzsākt kriminālprocesu, jo tādi draudi neesot uzskatāmi par reāliem.

Pēc iecelšanas amatā KNAB vadītājs Normunds Vilnītis, deklarējot savu mantisko stāvokli, uzrādīja vairāk nekā 200 tūkstošus eiro lielas parādsaistības. TV3 raidījums Nekā personīga ir noskaidrojis, ka vēl vismaz 10 reizes lielāki parādi ir N. Vilnīša dzīvesbiedres firmai.

Nākamnedēļ apritēs gads kopš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatā Saeima iecēla N. Vilnīti. «Kad pirms gada bija jālemj par N. Vilnīša apstiprināšanu amatā, bažas galvenokārt tika izteiktas par viņa politisko piederību sociāldemokrātiem - vai viņš būs spējīgs neitrāli spriest par savu bijušo partiju. Tomēr risks izrādījās meklējams kur citur. Parādu nasta, zems atalgojums, algai neatbilstošs dzīvesveids, emocionāls svārstīgums, neapmierinātība un vilšanās, pārmērīgas prasības darbiniekiem, uzmanības nepievēršana korupcijas draudiem, tās ir pazīmes, kas apliecina, ka cilvēks ir viegli korumpējams. Šīs pazīmes izstrādājuši KNAB speciālisti. Kurš gan varētu domāt, ka šāds portrets atbildīs kādam KNAB darbiniekam? Taču atbilst. Un nevis vienkārši darbiniekam, bet iestādes priekšniekam Normundam Vilnītim,» norādīja Nekā personīga.

Mežā Tukuma novadā atrastas pagaidām neidentificēta vīrieša mirstīgās atliekas. Mirušā drēbju kabatā bijusi 2008.gada pavasarī Jūrmalā pazudušā miljonāra Leonīda Rožeckina kredītkarte.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, vīrieša līķis atrasts jūlija beigās un bijis pūšanas stadijā. Mirstīgās atliekas identitātes noskaidrošanai nosūtītas uz tiesu medicīnas ekspertīzi.

Tiesībsargājošās iestādes pagaidām nekādus komentārus saistībā ar šo lietu nesniedz. Izmeklēšanu veic Valsts policija.

Kā ziņots, pēc policijas sniegtās informācijas, Krievijas izcelsmes ASV pilsonis Rožeckins neskaidros apstākļos pazuda 2008.gada 16.martā laika posmā no plkst.0.15 līdz 7.30 no savas mājas Jūrmalā, Kāpu ielā. Namā tika atrastas miljonāra asinis.

Kriminālprocess par Rožeckina pazušanu vēlāk tika pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 116.panta - par slepkavību. Policija sliecas domāt, ka Rožeckins noslepkavots.

Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī sieva Karla Bruni-Sarkozī tiesas ceļā no Francijas vietējā apģērbu un aksesuāru ražotāja Pardon piedzinusi 40 000 eiro par to, ka uzņēmums ražoja un pārdeva somas ar K. Bruni-Sarkozī kailfoto uz tām, ziņo aģentūra Reuters.

Db.lv jau ziņoja, ka Francijas pirmā lēdija Karla Bruni-Sarkozī iesūdzējusi tiesā Francijas apģērbu un aksesuāru ražotāju Pardon, kurš uz savām saražotajām somām drukājis virsū vēl nesen plašu ievērību ieguvušo K. Bruni kailfoto, kuru izsoļu nama Christie's rīkotā izsolē par 91 000 ASV dolāru pārdeva fotogrāfs Mišels Komte (Michel Comte).

ASV datorražotājs Dell lūdzis savus darbiniekus doties bezalgas atvaļinājumā uz laiku līdz piecām dienām.

emDell/em darbiniekus sūta bezalgas atvaļinājumā

Šādā veidā kompānija iecerējusi samazināt izdevumus, kuri radušies pasaules ekonomiskās krīzes iespaidā, vēsta Reuters. Atvaļinājumā jādodas tuvāko trīs mēnešu laikā, ar šādu paziņojumu klajā nāca kompānijas Dell valdes priekšsēdētājs Maikls Dels (Michael Dell).

Līdztekus tam pasaulē otrais lielākais datorražotājs drīzumā pabeigs efektivitātes celšanas programmu, kuras ietvaros kopumā tiks atlaisti 8900 darbinieki, uz kā rēķina kompānija ietaupīšot vairāk nekā 3 mljrd. ASV dolāru. Jau pērn Dell samazināja štatu par 7 000 darbiniekiem. Piedevām Dell pārtraukusi darbā pieņemt jaunus darbiniekus.

Strādā kā zirgs un līksmojies kā ķēniņš! — cienīga devīze vīram, kurš pagrabstāva konditorejas cehu spēja pacelt līdz cienījamai akciju sabiedrībai. Vilhelms Ķuze radīja savu karalisti tāpēc, ka nevēlējās mūžu nokalpot kā ierēdnis.

Kas zina, vai nacionālā vēsture maz varētu lepoties ar šī veiksmīgā uzņēmēja pieredzi, ja Krievijā 1. pasaules kara beigu pusē varu nebūtu sagrābuši lielinieki. Vilhelmam Ķuzem tur juku laikā klepus konfekšu ražošana veicās tik teicami, ka viņš iegādājās divus nekustamos īpašumus un uz Maskavu ataicināja pat brāļu bērnus – palīdzēšot izskolot. Lielinieku laikā cukura trūkuma dēļ Ķuze no konfekšu ražošanas pārmetās uz apavu krēmu un šķita esam nogruntējies uz ilgu palikšanu. Kaut arī 1919. gada nogalē privātuzņēmējdarbību aizliedza, Vilhelms Ķuze slepeni ražoja sveces, gumiarābika līmi, ziepes un cerēja.

Jau 1918. un 1919. gadā viens otrs latvietis bija atradis iespēju nokļūt no Maskavas Latvijā, bet mums negribējās visu iedzīvi: divus namus, dzīvokļa iekārtu u.t.t. atstāt, jo vienmēr vēl cerējām, ka apstākļi grozīsies uz labo pusi. Bet kad nacionalizēja namus un ierēdnis ar aršīnu rokās ieradās dzīvoklī, lai izmērītu grīdu platību un izvestu dzīvokļa uplotņeņije, tad jutām, ka palikšana vairs nebūs – atzina Vilhelms Ķuze.

Nevajag gaidīt, ka laime tev visu metīs klēpī. Sasniegumi meklējami tikai darbā – ar Dieva svētību. Tāda bijusi akciju sabiedrības Ch. Jirgenson–Otto Schwarz īpašnieku Kristiāna un Doras Jirgensonu devīze.

— Uz katriem 18 iedzīvotājiem Rīgā ir viens telefona aparāts, bet katrs iedzīvotājs runā pa telefonu ik pa trijām dienām reizi,— vēstīja Jaunākās Ziņas 1932. gadā. Tas nenozīmē, ka cilvēki sarunājās mazāk kā šolaik — vien telpa, kurā viņi to darīja, atšķirībā no mūslaiku virtuālās, bija apskatāma, aptaustāma, izgaršojama. Kafejnīcām un restorāniem, kur satika paziņas un vajadzīgos cilvēkus, uzzināja jaunumus un pārrunāja skandālus, vidusšķiras ikdienā bija milzīga loma. Ne velti tieši par krodziņiem reflektēja Pirmās republikas slavenie laikabiedri mūža otrajā pusē, populārāko vidū nosaucot Otto Švarca restorānu, Operas kafejnīcu un Romas pagrabu.