Lai nodrošinātu ziemas dienestu darbu un sniega tīrīšanu Rīgā atsevišķās teritorijās, ielās un to posmos noteiktos diennakts laikos nepieciešamības gadījumā aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Ielas, kurās pagaidu ceļa zīme «Apstāties aizliegts», nepieciešamības gadījumā, tiks izvietota jebkurā diennakts laikā:

- Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, posmā no Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai;

- Akas ielā, posmā no Ģertrūdes ielas līdz Tērbatas ielai;

- Akmeņu ielā, posmā no Jelgavas ielas līdz Mūkusalas ielai;

- Aleksandra Čaka ielā no Zemitāna ielas līdz Pērnava ielai;

- Andreja Saharova ielā, posmā no Rudens ielas līdz Lubānas ielai;

- Anniņmuižas bulvārī, posmā no Zentenes ielas līdz Jūrmalas gatvei (ielas labajā pusē);

- Anniņmuižas ielā no Gramzdas ielas līdz Rostokas ielai;

- Artilērijas ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Jāņa Asara ielai;

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Turpinot adresācijas sakārtošanu galvaspilsētā, šodien, 7.jūlijā Rīgas domes deputāti sēdē nolēma piešķirt, mainīt vai likvidēt vairāku ielu nosaukumus.

Par Nordeķu ielu pārdēvēs Lielezeres ielas posmu no Dzirciema ielas ziemeļu virzienā līdz Slokas ielai. Dārza ielas posmu no Jūrmalas gatves līdz adresei Dzirciema iela 23 pārdēvēs par Usmas ielu.

Savukārt Sēlpils ielas atzaru līdz Purva ielai pārsauks par Veco Sēlpils ielu.

Ielas posmam no Mārupes ielas līdz zemes vienībai, kas pašreiz atrodas Mārupes ielā 19, piešķirs Gardenes ielas nosaukumu.

Fridriha Candera ielas nosaukums piešķirts ielai bez nosaukuma no Kalnciema ielas līdz Lielirbes ielai, nosakot Fridriha Candera ielas novietni no Smārdes ielas līdz Lielirbes ielai. Ielu bez nosaukuma no Mežmalas ielas līdz Rikšotāju ielai sauks Platones iela, nosakot šīs ielas novietni no Nīkrāces ielas līdz Rikšotāju ielai.

Šonedēļ Db.lv piedāvā aplūkot ražotni Riga Parket Ķekavā. Ozolkoks tiek pirkts un zāģēts Ukrainā, savukārt pārējie dēļu ražošanas procesi notiek Latvijā – Ķekavā. Aptuveni 90% saražoto grīdas dēļu nonāk eksporta tirgos.

Ozolkoks, kas izmantots grīdas dēļu ražotnē, tiek pirkts Ukrainā, turpat notiek arī dēļu zāģēšana. Pēc tam dēļi tiek apmaloti, pakoti un sūtīti uz Ķekavu. Piedāvājam aplūkot, kā top ozolkoka grīdas dēļi Ozols Wild galerijā augstāk! !

Ražošanas procesā svarīgākās ir divas lietas – pareiza mitruma nodrošināšana un špaktelēšana, kas tiek veikta ar rokām. «Saražot dēļu dimensijas ir salīdzinoši vienkārši. Tam, kam jāpievērš uzmanība, ir dēļu mitrums. Mitrumam dēļos jābūt no 7% līdz 10%; Riga Parket dēļiem mitrums ir 8% +/- viens procentpunkts. Otra lieta, kurai tiek pievērsta sevišķa uzmanība, ir špaktelēšana. Vietas, kuras tiek aizpildītas ar špakteli, tiek apstrādātas ar rokām, kas ir arī vienīgais veids, kā var garantēt špaktelēšanas kvalitāti,» stāstīja M. Eglītis.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Lai netraucētu regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu Rīgas administratīvajā teritorijā, tostarp pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos, Rīgas dome (RD) plāno aizliegt neregulāro pārvadājumu pasažieru uzņemšanu un izlaišanu daudzās galvaspilsētas centra ielās. To paredz Rīgas domes saistošie noteikumi, kuru projektu šodien akceptēja Satiksmes un transporta lietu komiteja, informē pašvaldībā.

Rīgas domes Satiksmes departaments ir apzinājis ielas autoostas un Centrālās stacijas tuvumā, kas visvairāk pakļautas riskam tikt izmantotām kā iekšzemes neregulāro pārvadājumu pasažieru uzņemšanas un izlaišanas vietām.

Plānots, ka neregulāro pārvadājumu pasažierus uzņemt un izlaist būs aizliegts šādās ielās (ielu posmos):

- Alfrēda Kalniņa ielā;

- Aspazijas bulvāra posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz 13.janvāra ielai un posmā no Audēju ielas līdz 13.janvāra ielai;

- Centrāltirgus ielā;

- Dzirnavu ielas posmā no Ernesta Birznieka-Upīša ielas līdz Jēzusbaznīcas ielai;

- Elijas ielas posmā no Turgeņeva ielas līdz Jēzusbaznīcas ielai;

Tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Draugiem Group Cēsīs plāno īstenot vairākus vērienīgus nekustamā īpašuma projektus, kuru kopējā vērtība varētu sasniegt pat 10 miljonus eiro.

Šobrīd jau esam saņēmuši būvatļauju sākt darbu pie Katrīnas nama atjaunošanas, ko plānots pabeigt šā gada vasarā, kā arī uzsākt būvniecību Konrāda namā un tam pieguļošajās ēkās, Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Jānis Palkavnieks, Draugiem Group runasvīrs. Viņš norāda, ka Konrāda namā uzņēmums iecerējis ierīkot mūsdienīgas biroju, kopstrādes telpas, kā arī vairākus īstermiņa un ilgtermiņa īres dzīvokļus, ko paredzēts izbūvēt arī Katrīnas namā. Tāpat tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Cēsīs plānojis radīt arī atsevišķu īres namu ciematu - Mājas Cēsīs Cīrulīšos, kur īrniekiem būs pieejamas ne tikai modernas mājas, bet arī ilgtspējīgas atpūtas vietas, gājēju un velo celiņi, zaļa ārtelpa, kā arī vairākas koplietošanas telpas, stāsta J.Palkavnieks.

Bērza saplākšņa izstrādājumu ražotājs SIA Troja uzsāk jauna inovatīva produkta – atpūtas un sporta inventāra – skimborda dēļu – ražošanu un virzīšanu tirgū.

Vēsturiski pazīstamākais bērza saplākšņa izstrādājums, kas ražots Latvij ir bērnu šūpuļzirdziņš, uz kura savā bērnībā šūpojusies ne viena vien paaudze. Pēdējos gados šo bērnu šūpuļkrēslu klāstu papildinājis Sienāzis un Ola. Ir zināmas arī izturīgās bērza saplākšņa mēbeles. Pirms vairākiem gadiem SIA Troja pievērsās skeitparku rampu ražošanai un nedaudz vēlāk sāka attīsīt arī pašu skrituļdēļu ražošanu. Savukārt pērn uzņēmums, pēc vairāku entuziastu ierosinājuma, pievērsās Latvijā līdz tam tikai šauram lokam zināmo skimborda dēļu izgatavošanai. 2012. gadā šis jaunais produkts ar zīmolu «KaIya» tiks reklamēts tūrisma un atpūtas izstādēs gan ārzemēs, gan arī Latvijā.

Rīgā turpinās pēdējos gados lielākie brauktuvju seguma remontdarbi, palielinot satiksmes drošību un ērtību vairāk nekā uz desmit tiltiem un pārvadiem, kā arī 30 ielu posmos.

Ielu seguma atjaunošana jau ir pabeigta K. Ulmaņa gatvē no Lielirbes ielas līdz pilsētas robežai, Vienības gatvē no Ozolciema ielas līdz pilsētas robežai, Maskavas ielā pie pilsētas robežas, uz tilta pār Sarkandaugavu Kundziņsalā, Vanšu tilta labā krasta estakādē, Jaunciema gatvē pie Mežvidu ielas, uz satiksmes pārvada pār dzelzceļu Jūrmalas gatvē, Duntes ielā no dzelzceļa viadukta atsevišķās vietās un Salu tilta uzbrauktuvē no Krasta ielas, 13. janvāra ielā, 11.novembra krastmalā, Jāņogu ielas posmā no Taisnās ielas līdz Dārziņu 30.līnijai, Taisnajā ielā no Ābeļu līdz Jāņogu ielai, Rātsupītes ielas posmā no Kleistu ielas līdz PV "Mikrobioloģijas institūts", Ķīpsalas posmā pie Vanšu tilta, kā arī uz tiltiem pār Kīleveina grāvi Buru ielā un Zunda kanālu Balasta dambī.

Ap Rožu laukumu Cēsīs dzīvība kūsā, biznesa veiksme gan lielā mērā atkarīga no tūristiem.

Cēsu vēsturiskajā daļā esošais Rožu laukums pēdējos gados pārvērties par pilsētas centru, atņemot šīs pozīcijas Vienības laukumam, saka vietējie. Lai gan banku, lielāku veikalu, jaunās Cēsu koncertzāles, intensīvākas satiksmes dēļ par pilsētas centru uzskatāms Vienības laukums ar Uzvaras pieminekli, dzīves baudītājiem īstā vieta, šķiet, ir Rožu laukums. Te līdzās viena otrai rindojas kafejnīcas, karstās dienās strūklakā šļakstās bērni, paveras skats uz Sv. Jāņa baznīcu un tikai rokas stiepiena attālumā ir Cēsu pils. Gar laukumu vijas Rīgas iela, pa kuru no galvaspilsētas puses viduslaiku pilsētā ierodas tūristi.

Ārpilsētas valdzinājums

Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienas svinību pasākumiem 18. novembrī pilsētā ieviesīs satiksmes ierobežojumus.

No 17. novembra plkst. 18.00 līdz 18. novembrim plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai. Daļēji satiksmes ierobežojumi 11. novembra krastmalā tiks ieviesti jau no 17. novembra rīta. Savukārt transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt minētajā šajā ielas posmā būs liegts no 16. novembra plkst. 20.00.

No 17.novembra plkst. 18.00 līdz 18.novembra plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Poļu gātē un Bīskapa gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz ielai, kas atrodas paralēli 11.novembra krastmalai.

18.novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.15 slēgs transportlīdzekļu satiksmi:

Siguldas novada pašvaldība šogad novada ielu un ceļu uzturēšanā un pārbūvē jau investējusi turpat piecus miljonus eiro. Darbi šajā būvniecības sezonā tuvojas noslēgumam – lielākā daļa ielu, ceļu, kā arī gājēju ietvju jau nodotas iedzīvotāju lietošanā, savukārt daļā objektu turpinās nepieciešamās dokumentācijas sakārtošana, lai tos nodotu ekspluatācijā. Dažviet novadā infrastruktūras darbi turpināsies līdz gada beigām, informē pašvaldībā.

Šajā gadā vērienīgi pārbūves darbi 1,7 kilometrus garā posmā no Vidzemes šosejas līdz autoceļam P8 Inciems–Sigulda–Ķe­gums veikti Zinātnes ielā. Ar Eiropas Savienības atbalstu tur rekonstruēts brauktuves segums, izbūvēti lietus ūdens kanalizācijas tīkli un veikta ūdensvada rekonstrukcija, kā arī krustojumu un no­brauktuvju uz privātīpašumiem pārbūve. Zinātnes ielas krustojumā ar Institūta ielu izveidota izgaismota gājēju pāreja, savu­kārt pirms krustojuma izbūvēta jauna sa­biedriskā transporta pietura. Ielas rekons­trukcija neskāra jau izbūvēto apgaismoto gājēju ietvi gar Zinātnes ielu posmā no šo­sejas līdz Helmaņa ielai, savukārt jauna apgaismota gājēju ietve Zinātnes ielā izbūvēta posmā no krustojuma ar Helmaņa ielu līdz darbnīcām.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti apstiprinājuši Satiksmes departamenta programmas "Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām" līdzekļu izlietojumu, kur 11,5 miljoni eiro paredzēti Rīgas ielu pārbūvei, informē Rīgas dome.

"Šodien pēc garām diskusijām esam vienojušies par vairāku būtiski svarīgu satiksmes projektu īstenošanu, kas ļaus uzlabot gan iedzīvotāju mobilitāti, gan pilsētas infrastruktūru kopumā. Viena no būtiskākajām lietām ir sabiedriskā transporta un veloinfrastruktūras uzlabojumi, kas paredz novirzīt 500 tūkstošus eiro pagaidu velojoslu izveidei "Covid-19" laikā. Šīs velojoslas veicinās drošu un ērtu pārvietošanos pandēmijas laikā, tāpat arī radīs savienojumus jau ar esošajiem veloceļiem. Pagaidu joslas plānotas Dzirciema, Pulkveža Brieža, Duntes ielā, arī Raņka dambī un citur," sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Divos Kārļa Ulmaņa gatves posmos 17.jūlijā sākti šīs vasaras vērienīgākie seguma atjaunošanas darbi, informē Rīgas domes pārstāvji.

K. Ulmaņa gatvē kopumā segumu atjaunos trīs posmos, atjaunotajai platībai sasniedzot vairāk nekā 198 tūkstošus kvadrātmetru. Šajā būvsezonā Rīgā seguma atjaunošana un uzlabošana kopumā gaidāma 128 ielās vai to posmos. Kopš jūlija sākuma darbi pilnā sparā notiek Rīgas grantētajās ielās – Sužu, Trīsciema, Jaunciema un Berģu apkaimes ielās, bet no šīs nedēļas tie sākti arī pilsētas asfaltētajās ielās.

Kopskaitā seguma atjaunošanas darbi šogad noritēs 128 ielās vai to posmos – 38 ielās ar asfalta segumu un 90 ielās ar grants segumu. Kopējā atjaunojamā platība ielās ar asfalta segumu sasniegs 630 tūkstošus kvadrātmetrus, tam atvēlot ap 27 miljoniem eiro, savukārt ielas ar grants segumu atjaunos teju 96 tūkstošu kvadrātmetru platībā, tam atvēlot ap 3 miljoniem eiro.

« Krišjāņa Barona ielu var izveidot par tādu pašu zīmolu kā Oksfordstrīta Londonā vai 5. avēnija Ņujorkā, un tas varētu piesaistīt tūristus,» medijiem stāstīja uzņēmuma Retail Baltic vadītājs Zulfukars Tosuns. Kr. Barona iela turpmāk tiks attīstīta kā Baltijas garākā iepirkšanās iela, un tas notiks neatkarīgi no tā, vai Rīgas dome akceptēs vai neakceptēs Kr. Barona ielas pārdēvēšanu par gājēju ielu, piektdien medijiem norādīja Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs.

H. Danusevičs informēja, ka Kr. Barona iela ir daudz piemērotāka iepirkšanās ielas statusam, jo uz tās patlaban jau atrodas trīs enkurnomnieki - Galerija Centrs ielas sākumā, Barona centrs ielas vidū un Bērnu pasaule ielas galā, tāpat tajā jau patlaban iespējams iegādāties visu preču spektru.

«Lai gan Rīgas dome patlaban ieņēmusi pozīciju, ka vienīgā iespējamā gājēju un iepirkšanās iela Rīgā varētu būt Tērbatas iela, tomēr neatkarīgi no domes nostājas Kr.Barona iela tiks popularizēta kā Baltijā garākā iepirkšanās iela,» sacīja H. Danusevičs.

Z. Tosuns informēja, ka Kr. Barona ielas garums ir 3,3 kilometri, savukārt Tērbatas ielas garums ir 1,8 kilometri, Ģedimina prospekta Viļņā garums ir 2,2 kilometri, bet Tallinā visas iepirkšanās ielas ir īsākas.

Rīgas dome otrdien nolēma piešķirt oficiālus nosaukumus Dienvidu tiltam un Dzelzceļa tiltam. Pašreizējie tiltu nosaukumi līdz šim tika lietoti neoficiāli.

Rīgas domes Satiksmes departamentam būs jāaizvieto tiltu nosaukumu zīmes trīs mēnešu laikā no šī lēmuma spēkā stāšanās brīža.

Pārējiem Rīgas tiltiem jau ir piešķirti oficiāli nosaukumi. Vanšu tiltam nosaukums tika oficiāli piešķirts 1989.gadā, Salu tiltam oficiāls nosaukums piešķirts 1991.gadā, mainot nosaukumu no Maskavas tilta uz Salu tiltu, bet Akmens tiltam oficiāls nosaukums piešķirts 1992.gadā, mainot nosaukumu no Oktobra tilta uz Akmens tiltu.

Deputāti nolēma arī piešķirt vai mainīt nosaukumus atsevišķiem ielu posmiem Rīgā.

Ielas posmam Riņķa ielā piešķirts nosaukums Mazā Riņķa iela, ielas posmam no Buļļu ielas līdz Kurzemes prospektam atbilstoši ielas sarkanajām līnijām piešķirts nosaukums Baltegļu iela, ielas posmam, kas atzarojas no Virbu ielas, piešķirts nosaukumu Ģerāniju iela.

Mērenā vasara un Cēsu vecpilsētas galvenās artilērijas, Rīgas ielas vērienīgā rekonstrukcija «sit pa kabatu» vietējiem uzņēmējiem

«Prognozēt vai rēķināties ar tūrisma sezonu pilsētā ir grūti. Un tas nebūt nav tikai Cēsīs. Ja pirms vairākiem gadiem intensīva tūrisma sezona jau sākās maijā, tad šogad gandrīz jūlija izskaņā tūrisma plūsma bija nenoteikta. Arī mēs to izjūtam,» uzsver konditorejas Vinetas un Allas Kārumlade līdzīpašniece Alla Oldermane-Vadzinaka. Viņasprāt, ikviens uzņēmums sniedz nozīmīgu lomu, lai viesiem par pilsētu paliktu labas atmiņas un būtu vēlēšanās atkārtoti atgriezties. Jo Cēsis izbaudīt līdz galam vienā vai divās dienās nemaz nav iespējams. Uzņēmēja uzsver, ka šī brīža situācijā, kad būtisks ir izdzīvošanas jautājums, ir grūti domāt par biznesa attīstības perspektīvām. «Vecpilsētā esošā Rīgas iela un dzīvība uz tās ir stratēģiski svarīga Cēsīm. Saprotam un novērtējam, ka tā būs skaistāka un interesantāka pēc tam, kad ielas rekonstrukcija būs galā, bet tas prasa no esošajiem uzņēmumiem realitātē izpildīt praktiski neiespējamu misiju,» teic otra uzņēmuma līdzīpašniece Vineta Žamoidika. Protams, kultūras pasākumi veicina viesu pieplūdumu pilsētai, bet pašreizējā situācijā ar ielas rekonstrukcijas darbiem apmeklētāju skaits vecpilsētas uzņēmumos ir samazinājies. «Prieks par Cēsu tūrisma informācijas centra darbību un sadarbību, par Cēsu koncertzāles pienesumu pilsētai, par cēsnieces Gundegas Skudriņas darbu, kas ļauj kultūru, mākslu un viesmīlību Cēsīs parādīt vēl vairāk,» pozitīvo akcentē A. Oldermane-Vadzinaka.

Lai uzlabotu satiksmes plūsmu un drošību, izbūvēts Mūkusalas un Dēļu ielu krustojums, aprīkojot to ar modernām satiksmes detekcijas un vadības iekārtām, informē SIA Mūkusalas Biznesa Centrs valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

Tādējādi tiks nodrošināta adaptīva transporta un gājēju plūsma, vadoties pēc satiksmes intensitātes dažādos diennakts laikos.

Krustojuma kapacitāti bija nepieciešams palielināt, jo ik dienu Dēļu ielā, kur atrodas Mūkusalas Biznesa Centrs, iegriežas vairāk nekā 1000 automašīnas, un līdzšinējais satiksmes organizācijas risinājums nebija piemērots tik lielai transporta līdzekļu plūsmai. Līdz ar jaunā krustojuma izbūvi palielināta uz un no Dēļu ielas izbraucošo transporta līdzekļu plūsma, nekavējot esošo satiksmi pa Mūkusalas ielu.

Krustojumā iebūvēts taktilais bruģis, lai informētu neredzīgos cilvēkus par gājēju pārejas sākumu un beigām. Izbūvēta jauna lietus un kanalizācijas sistēma.

Piektdien, 28.decembrī, Kurzemes priekšpilsētā atsevišķos ielu posmos tiks uzstādītas pagaidu ceļa zīmes «Apstāties aizliegts», lai naktī uz sestdienu nodrošinātu ielu attīrīšanu no sniega. Pēc sniega tīrīšanas darbu pabeigšanas ceļa zīmes «Apstāties aizliegts» tiks noņemtas, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Pagaidu ceļa zīmes tiks uzstādītas, un ielu attīrīšana no sniega Kurzemes priekšpilsētā tiks nodrošināta:

Anniņmuižas bulvārī, posmā no Zentenes ielas līdz Jūrmalas gatvei (ielas labajā pusē);

Āgenskalna ielā, posmā no Dreiliņu ielas līdz Melnsila ielai (ielas labajā pusē);

Balasta dambī (ielas labajā pusē);

Baldones ielā no Slokas ielas līdz Melnsila ielai;

Baložu ielā, posmā no Āgenskalna ielas līdz Kapseļu ielai;

Dzirciema ielā, posmā no Jūrmalas gatves līdz Sēlpils ielai (ielas labajā pusē);

Elvīras ielā no Vīlipa ielas līdz Tapešu ielai;

Kalnciema ielā, posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Daugavgrīvas ielai (ielas labajā pusē);

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Valsts policija (VP) šoruden Teikas apkaimē aizturējusi kādu aptuveni 30 gadus vecu Rīgas iedzīvotāju, kurš bija plānojis nolaupīt un nogalināt divus cilvēkus, izspiežot no tiem kriptovalūtu aptuveni pusmiljona eiro vērtībā, informē VP.

Septembrī VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas darbinieki operatīvās darbības rezultātā pārtvēra informāciju par to, ka 1989.gadā dzimis Rīgas pilsētas iedzīvotājs plāno kādas personas nolaupīšanu. Noziedznieka mērķis bija prettiesiski iegūt cietušajam piederošos maksāšanas līdzekļus - kriptovalūtu, pārskaitot to uz citiem kriptovalūtas makiem. Pēc tam viņš plānoja nolaupīto personu nogalināt. Sava nodoma realizēšanai viņš aktīvi kriminogēnā vidē ārzemēs meklēja personas, kuras izdarīs šo noziegumu.

Par minēto faktu nekavējoties tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 15.panta trešās daļas un Krimināllikuma 153.panta pirmās daļas - par sagatavošanos personas nolaupīšanai.

Pasažieru vilciens izskata variantus; visiem tīkamu risinājumu nav, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga lūguma VAS Pasažieru vilciens (PV) speciālisti veikuši sākotnējo izpēti, lai ieskicētu iespējamos risinājumus ātrākai cēsnieku nokļūšanai Rīgā, Dienas Biznesam norāda uzņēmuma preses sekretārs Egons Ālers. Cēsīm tas ir būtiski, lai palielinātu cilvēku interesi par dzīvošanu pilsētā, norāda novada mērs.

Iepriekšējam pilsētas mēram Ginatam Šķenderam bijis trāpīgs teiciens, ka Cēsis reizē ir pārāk tuvu Rīgai un tai pašā laikā pārāk tālu no Rīgas, norāda J. Rozenbergs. Piemēram, ja jāiegādājas elektropreces, mēbeles, apģērbs vai apavi, tad cēsinieki parasti brauc iepirkties uz Rīgu. Līdz ar to Cēsīs ir grūti pastāvēt šādu preču tirgotājiem. Tai pašā laikā Cēsis ir mazliet par tālu, lai varētu katru dienu ērti izbraukāt uz darbu galvaspilsētā, «jo tā robeža ap Rīgu ir 40‒50 km, kur ietilpst Saulkrasti, Sigulda, Ogre, Jelgava, Tukums, ko varētu saukt par Lielrīgas rajonu, kur dzīvo 1,2 milj. cilvēku». Savukārt attālums starp Cēsu un Rīgas centriem ir 87 km. Līdz ar to Cēsis ir ārpus šī rajona. Viņaprāt, gan ir diezgan lielas iespējas Lielrīgas robežu mazliet pavilkt uz priekšu. Tam gan ir nepieciešami pāris priekšnosacījumi. Pirmkārt, ja ir labs autoceļš, kur var attīstīt ātrumu 110‒120 km/h, Rīgu tādējādi sasniedzot stundā vai stundā un 10 minūtēs. Otrkārt, ātra dzelzceļa satiksme, kas ir precīzs un drošs pārvietošanās veids, turklāt to neietekmē nekādi sastrēgumi.

Rīgā sākas ielu remontdarbu sezona - patlaban norit sagatavošanās darbi un atsevišķās ielās jau uzstādītas ceļa zīmes, kas brīdina par remontdarbiem, savukārt autovadītājiem ceļa segas atjaunošanas darbu laikā būs jārēķinās ar satiksmes apgrūtinājumiem un ierobežojumiem, brīdina Rīgas domes pārstāvji. Tuvākajā laikā plānots uzsākt ielu seguma atjaunošanu četrpadsmit Rīgas ielās.

Šīs nedēļas laikā ielu segumu uzsāks labot Antenas ielā no Mūkusalas ielas līdz Bauskas ielai, Mazā Krasta ielā no Toma ielas līdz Maskavas ielai, Jēkabpils ielā no Firsa Sadovņikova ielas līdz Katoļu ielai, Krišjāņa Valdemāra ielā no Meierovica bulvāra līdz Citadeles ielai un Ieriķu ielā no Zemitāna satiksmes pārvada līdz Dzelzavas ielai, ziņo Rīgas domes Sabiedrisko attiecību daļa.

Ielu remontdarbi tiek veikti tām ielām, kur esošais asfaltbetona segums ir nokalpojis un sliktā tehniskā stāvoklī, savukārt apakšējie slāņi ir labā stāvoklī, norāda Rīgas pašvaldības pārstāvji. Ielu seguma periodiskās atjaunošanas laikā ielas brauktuvei tiek uzklāts jauns asfaltbetona segums, atjaunotas vai uzlabotas brauktuves apmales, komunikāciju aku lūkas, uzklāts jauns ceļa horizontālais apzīmējums, saglabājot līdzšinējo ielas ģeometriju.

Rīgas svētku laikā no 17. līdz 19. augustam pilsētā norisināsies apmērām 60 dažādi pasākumi, kuru laikā tiks noteikti satiksmes ierobežojumi, tajā skaitā tiks slēgta 11. novembra krastmala. Rīgas dome aicina iedzīvotājus svētku pasākumu apmeklēšanai pēc iespējas izmantot sabiedrisko transportu, kas 18. un 19. augustā būs par brīvu.

Tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme:

- no 17.08. plkst. 22.00 līdz 20.08. plkst. 8.00 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai un Bīskapa gātē, kā arī 11. novembra krastmalas paralēlās ielas posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei. Apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumi tiks ieviesti jau no plkst. 20.00.

- no 17.08. plkst. 10.00 līdz 19.08. plkst. 18.00 uz AB dambja;

- 18.08. no plkst. 5.00 līdz plkst. 21.00 Alberta ielas posmā no Strēlnieku ielas līdz Antonijas ielai (izņemot diplomātiskā korpusa un Alberta ielas iedzīvotāju transportlīdzekļus);

- 19.08. no plkst. 11.30 līdz 13.30 Kalpaka bulvārī no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Elizabetes ielai;

Pirms diviem gadiem atverot darbnīcu un veikalu piine Cēsīs, pilsēta bija krietni klusāka; tagad tā mainās un uzņēmumi attīstās tai līdzi

«Cēsis attīstās, mainās pozitīvi. Koncertzāles pienesums ir nenovērtējams, tas ir acīmredzams. Domāju, ka bez tās Cēsis daudz ko zaudētu – viena liela aktivitāte veicina citas,» uzskata Kristīne Timermane-Malēja, SIA Piine līdzīpašniece. Lai gan Cēsīs nav lielu uzņēmumu un rūpnīcu, viņai šķiet, ka šai pilsētai tie pat nepiestāvētu un nav vienmēr obligāti vajadzīgi – ir labi arī tad, ja pilsētā ir daudz mazu, pašpietiekamu uzņēmumu. Kristīne priecājas, ka daudzas ģimenes atgriežas Cēsīs; ir arī citi, kuri vēlētos to darīt, bet pagaidām neredz iespēju, jo, ja pašiem nav īpašuma, atrast mājokli īrei nav viegli un ne visiem ir iespēja atrast darbu Cēsīs, strādāt attālināti vai radīt sev pašam darba vietu. Šobrīd Cēsīs veidojoties kopdarba telpa, ir mākslinieku rezidences, ir vairākas jaukas kafejnīcas un veikaliņi. «Pilsētā ir kustība, tā attīstās, bet vēl nav ne tuvu līdz vēlamajam. Cilvēku skaits ir samērā mazs, taču nav tā, ka nebūtu vērts strādāt un būtu «jāklapē» veikals ciet. Apmeklētāju skaits pieaug, noskaņojums ir pozitīvs,» raksturo Kristīne. Viņu iedvesmo tas, ka cilvēkiem patīk viņas veikals. Protams, daļa apmeklētāju atnāk papriecāties un atzīst, ka nevar atļauties iegādāties veikalā piedāvātās Latvijas preces. Tomēr ir izveidojies arī pastāvīgo pircēju loks, kuri iepērkas regulāri.