AML jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību un sankciju ievērošana Latvijā jau kādu laiku ir prioritāte. Tiek sagaidīts, ka katrs uzņēmums izprot šo jomu un savus riskus, jo katram uzņēmumam ir jāspēj identificēt aizdomīgus darījumus.

Ja uzņēmums tiek neapzināti iesaistīts aizdomīgajā darījumā, tad par katru šādu kļūdu ir dārgi jāmaksā, pirmkārt, jau tāpēc, ka pret pašu uzņēmumu un sadarbības partneriem veiks padziļināto izpēti un tiks iesaldēti kontos esošie līdzekļi.

Par savu klientu kļūdām valsts iestādēm ziņo ne tikai bankas, bet arī ārpakalpojumu grāmatveži, juristi, advokāti, notāri u.c. Ja uzņēmuma darījums tiks atzīts par aizdomīgu, policija pēc FID ziņojuma ierosinās kriminālprocesu par legalizēšanu un ar lielu varbūtību piemēros konfiskāciju, jo atšķirībā no citām valstīm, Latvijā uz pienākumu pierādīt saņemto līdzekļu legālo izcelsmi ir piemērojama vainīguma prezumpcija (līdzīgi kā nodokļu audita lietās, kur tieši nodokļu maksātājam ir jāpierāda, ka darījumi nav fiktīvi). Šaubu par līdzekļu legālo izcelsmi gadījumā, visi šie līdzekļi tiek konfiscēti valsts budžetā.

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu uztic grāmatvedību ārpakalpojuma sniedzējam. Lielu uzņēmumu grupās šis uzdevums uzticēts mātes vai kādai no meitas sabiedrībām, kura var sniegt šos pakalpojumus visā pasaulē. Vai šāds uzņēmums ir uzskatāms par ārpakalpojuma grāmatvedi saskaņā ar likumu un vai tam ir jāuzrauga naudas atmazgāšanas, proliferācjias un sankciju režīmu pārkāpuma riski savu klientu darbībā?

Ārpakalpojuma grāmatvežus uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. Tas kontrolē to darbību atbilstoši «Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam» (AML likums). Ārpakalpojumu grāmatvežu definīciju nosaka likums «Par grāmatvedību», kas par tādiem uzskata personas, kuras, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un kurām ir atbilstoša kvalifikācija. Tomēr likums runā par fiziskām personām, jo grāmatveža diplomu juridiska persona iegūt nevar.

Skaidrojumu sniedz AML likums, kurš uzdod uzraudzīt naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas, proliferācijas un citus riskus ne tikai ārpakalpojuma grāmatvežiem, bet arī jebkurai citai personai, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību). Valsts ieņēmumu dienests šo normu iztulko tā, ka juridiskās personas, kas sniedz ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, ir AML likuma subjekti. Proti, arī koncerna uzņēmumam, kurš sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām koncerna vai citādi saistītām sabiedrībām jebkur pasaulē ir Latvijas AML likuma subjekts. Lai arī te Latvijas juristi mēģinātu izlīst caur adatas caurumu un strīdēties, ka koncerna grāmatvedības sistēma jau tikai ved grāmatvedību un nodokļus uzrauga kāds lokāli, Valsts ieņēmuma dienesta prakse un AML likuma gars šādas nianses tulkos par labu uzraudzības sistēmas ieviešanai.

Baltijas valstīs šobrīd ir vieni no striktākajiem nosacījumiem naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) jomā, padarot finanšu sistēmu nedaudz neefektīvāku, sacīja bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Johans Akerbloms.

"Latvijā, un tāpat Lietuvā un Igaunijā, pašlaik ir vieni no striktākajiem nosacījumiem AML jomā Eiropā. Diemžēl tas nozīmē arī to, ka ir klienti, kuriem ir jāiet cauri ļoti sarežģītiem procesiem, pat ja tiem nav nekāda sakara ar AML riskiem. Tas Baltijas valstu finanšu sistēmu padara nedaudz neefektīvāku. Riskos bāzēta pieeja ir lieta, ko ir viegli pateikt, bet daudz grūtāk to ir ieviest. Tādēļ liels jautājums ir par to, lai Baltijas valstis turpinātu labi uzsākto ceļu, kad runa ir par procesu raitumu un efektivitāti," teica Okerblums.

Tajā pašā laikā viņš arī atzīmēja, ka Baltijas valstīm ir arī ļoti svarīgi, lai to reputācija AML jomā turpina uzlaboties.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") ceturtdien paziņojis par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu, aģentūru LETA informēja ASV vēstniecībā Latvijā.

"FinCEN" izdeva paziņojumu par plānotajām sankcijām 2018.gada februārī, paužot vērtējumu, ka "ABLV Bank" ir ārvalstu finanšu iestāde, kura rada primāru naudas atmazgāšanas risku. 2018.gadā "ABLV Bank" zaudēja bankas licenci, pārtrauca bankas darbību un sāka neatgriezenisku likvidāciju.

Bez bankas licences un gandrīz pilnībā likvidēta, "ABLV Bank" vairs nevar veikt darbības, kas to padarīja par finanšu iestādi ar primāru naudas atmazgāšanas risku. "ABLV Bank" vairs nerada draudus ASV finanšu sistēmai, lēmumu skaidro ASV vēstniecībā.

Vēstniecības pārstāvji norāda, ka šis "FinCEN" paziņojums "ir iespējams tikai pateicoties sistēmiskajiem uzlabojumiem, ko Latvija ir veikusi savā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) ietvarā". Minētie uzlabojumi ir padarījuši Latvijas finanšu sistēmu ievērojami drošāku, pauž ASV puse.

No 7. aprīļa izmaiņas SEB bankas valdes sastāvā – SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs pievienosies bankas valdei un uzņemsies atbildību par AML un darbības atbilstības jomu. Savukārt līdzšinējais atbildīgais par šo jomu, valdes loceklis Kārlis Danēvičs, turpmāk vadīs kredītu un risku kontroles jomu, informē banka.

Jauno valdes sastāvu apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka un SEB bankas Padome.

Māris Larionovs strādā SEB bankā vairāk nekā 27 gadus un ieņēmis dažādus vadošus amatus gan kreditēšanas, gan bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas struktūrvienībās. Pēdējos 9 gadus vadot Kreditēšanas pārvaldi, M.Larionovs sekmējis mērķtiecīgu un nepārtrauktu SEB bankas kredītportfeļa izaugsmi un uzkrājis bagātīgu klientu izvērtēšanas pieredzi.

M.Larionovs ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, pabeidzis arī augstākā līmeņa vadītāju profesionālās izglītības programmu Vallenberga institūtā un Zviedrijas Līderības attīstības programmu Art of Execution. No 2014. gada viņš ir AS Kredītinformācijas birojs uzraudzības padomes loceklis.

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Jau esam pieraduši, ka informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem ir brīvi publiski pieejama ikvienam interesentam. Lai to saņemtu, nav ne jāreģistrējas, ne jānorāda, kādēļ šī informācija vajadzīga vai kur tā tiks izmantota. Ir pietiekami Uzņēmumu reģistra mājas lapā atrast sevi interesējošo uzņēmumu un viss redzams kā uz delnas.

Teju aizmirsusies nebūt ne tik senā pagātne, kad informācija par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem izplatījās baumu līmenī no mutes mutē vai plašsaziņas līdzekļu analītiskajos raidījumos, bet to pārbaudīt varēja vienīgi īpaši tam pilnvarotas iestādes un amatpersonas.

Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas jau no 2018. gada 1. aprīļa nodrošināja informācijas par uzņēmumu patiesā labuma guvējiem pieejamību ikvienai personai. Sākotnēji šī informācija bija pieejama par maksu, bet jau no 2019. gada vidus – bez maksas. Publiski ir brīvi pieejams patiesā labuma guvēja vārds, uzvārds, dzimšanas datums, mēnesis un gads, personas kods, valstspiederība un dzīvesvietas valsts. Šī informācija bez šaubām ir uzskatāma par fiziskas personas datiem Vispārējās datu aizsardzības regulas izpratnē. Tādēļ diskusijas par to, vai gadījumā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējums neaizskar personu tiesības uz datu aizsardzību, juristu vidū notika jau sen. Tomēr līdz šim tās nebija guvušas atspoguļojumu tiesu praksē, ņemot vērā to, ka no pieteikuma iesniegšanas tiesā līdz reālam spriedumam nereti paiet vairāki gadi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas amatam virzītā Santa Purgaile guvusi Saeimas Budžeta un finanšu komisijas atbalstu un jau rīt tādu cer saņemt arī no parlamenta

Uzstājoties komisijā, S. Purgaile skaidri definēja pirmos trīs veicamos darbus amatā, sniedza skaidrojumus par rīcību iespējama interešu konflikta gadījumā, ja lēmums būtu jāpieņem par bankas Citadele darbībām, sniedza lakonisku komentāru par ABLV Bank lietu komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram, kā arī netieši apstiprināja, ka valsts darbā saņems mazāk, nekā strādājot bankā Citadele, uzsverot, ka nauda viņas dzīvē nav galvenais.

«Pirms stāšanās amatā man ir noformulēti trīs galvenie darbības mērķi. Pirmkārt, man ir jāpārliecinās, ka var izdarīt atlikušos darbus, lai atbalstītu Moneyval ziņojuma iesniegšanu un visu, kas ir jāizdara saistībā ar FATF rekomendācijām. Otrkārt, runa ir par AML uzraudzību bankās. Tieši ar šo darbu sākšu. Treškārt, es grasos radīt spēcīgu, motivētu un talantīgu cilvēku komandu,» uzsākot ziņojumu deputātiem, sacīja S. Purgaile.

Naudas atmazgāšana, terorisma atbalstīšana – pēdējās desmitgades top tēmas likumdošanā un praktiskā darbībā. Dienas Bizness daudz jautājumu līdz šim uzdevis Latvijas juristiem.

Šoreiz jautājumi par AML (Anti Monay Loundering) tēmu bijušajam ASV Federālā izmeklēšanas biroja un Federālā ieņēmumu dienesta darbiniekam, BDO USA partnerim un ekspertam Čakam Painam (Chuck Pine).

Fragments no intervijas

Pastāstiet, ko Latvijā darāt kā BDO eksperts, kāda ir jūsu specializācija vai profils?

Kopīgi ar BDO Latvija kolēģiem Jāni Zelmeni un Raivi Jaunkalnu konsultēju Latvijas uzņēmējus par AML procedūrām un sankcijām, par uzņēmumu atbilstību prasībām, par to, kādas tās ir ASV. Mani piesaista, ja patiešām nepieciešama ASV kompetence un uzņēmējiem ir interese par darbību ASV. Pirmkārt, ir runa par uzņēmumiem, kuriem ir vēlme ražot preces vai sniegt pakalpojumus un ir nepieciešama skaidrība par atbilstību ASV likumiem. Otrkārt, runa ir par bankām vai nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir īpašas prasības, kurām nepieciešams specifisks novērtējums, vai esošie procesi un politikas atbilst ASV prasībām. Treškārt, es proaktīvi cenšos palīdzēt veidot uzņēmuma infrastruktūru, kas jau pirmsākumos būtu atbilstoša AML prasībām un sankciju prasībām, tieši darbojoties ASV.

Patlaban bankām ir pārspīlētas prasības attiecībā uz zema riska darījumiem, otrdien parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Finanšu sektora attīstības komitejas priekšsēdētājs Valdis Bergs.

Atsaucoties uz veikto LTRK biedru aptauju, Bergs sacīja, ka LTRK biedri vienmēr bijuši noziedzīgo līdzekļu legalizēšanas novēršanas ("anti money laundering" - AML) politiku atbalstoši, taču vienlaikus norāda uz lielo administratīvo slogu, lai šīs prasības izpildītu. Pēc LTRK biedru paustā, AML prasības esot pārspīlētas uz zema riska darījumiem, turklāt bankas prasa uzņēmējiem pašiem veikt šīs pārbaudes un prasa par to komisijas maksu.

Bergs informēja, ka, pēc LTRK biedru paustā, AML prasības atšķiras arī Baltijā, piemēram, Lietuvā tās esot liberālākas, tāpēc uzņēmēji atver kontus tur.

Arī reputācijas risku izvērtēšana ir attaisnojama, taču zema riska darījumiem tā esot pārspīlēta, stāstīja Bergs. LTRK aicina bankas vairāk izmantot riskos balstītu pieeju.

Apsūdzības likvidējamās "ABLV Bank" bijušajiem vadošiem darbiniekiem par noziedzīgi iegūtu 2,1 miljardu eiro legalizēšanu ir nesaprotamas, pauda bankas bijušais līdzīpašnieks, bijušais valdes priekšsēdētājs un viens no apsūdzētajiem Ernests Bernis.

"Mēs kategoriski nepiekrītam nevienai no apsūdzībām. Lieta ir nesaprotama un neskaidra," sacīja Bernis, norādot, ka banka darbojās atbilstoši tolaik spēkā esošajiem normatīviem.

Tostarp Bernis atzīmēja, ka banku uzraudzīja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), pārbaudot virkni no klientiem, kas minēti lietā, un ļāva sadarboties. Tāpat banku ik gadu auditēja starptautiskas auditorkompānijas, kā arī to uzraudzīja Eiropas Centrālā banka.

"Mēs paļaujamies taisnīgai tiesai un esam gatavi atspēkot katru prokuratūras pārmetumu. Ceram, ka tiesas process būs ātrs un objektīvs. Šo gadu laikā mums ir pārmests daudz, tostarp Ziemeļkorejas sankciju pārkāpumi, korupcija, taču neviens no šiem apgalvojumiem nav izrādījies patiess. Tagad turpināsim cīņu ar šajā lietā pieminētajiem nepamatotajiem pārmetumiem, lai vēlreiz pierādītu savu taisnību," pauda Bernis.

Zviedrijas prāmju kompānija "Stena Line" noslēgusi līgumu par 49% akciju iegādi Marokas prāmju satiksmes uzņēmumā "Africa Morocco Link" (AML), informēja "Stena Line" pārstāvji.

AML galvenais birojs atrodas Tanžerā, un uzņēmums nodrošina prāmju satiksmi ar Spāniju. Maršrutā Tanžera-Alhesirasa, kas paredzēts kravu pārvadājumiem un tūrismam, kursē prāmji "Morocco Star" un "Morocco Sun". Savukārt šovasar uzņēmums atklās jaunu ātrgaitas maršrutu starp Tanžeru un Tarifu, kurā ar prāmi "Highspeed 3" plānots pārvadāt pasažierus un automobiļus.

“Mēs pastāvīgi meklējam veidus, kā paplašināt komercdarbību un rast jaunas iespējas, lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi un spētu piemēroties mainīgajiem apstākļiem. Gibraltāra šaurumam ir stratēģiska nozīme pasažieru pārvadājumos starp Eiropu un Āfriku. Paredzam, ka tuvākajos gados Marokas rūpniecības un starptautiskās tirdzniecības izaugsmes ietekmē kravas pārvadājumu apjoms šajā reģionā, visdrīzāk, palielināsies,” norāda "Stena Line" izpilddirektors Niklass Mortensons.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Baltic Intenational Bank SE pievienojies jauns valdes loceklis Māris Liguts, kura pārziņā būs AML jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) riska pārvaldīšana bankā.

Iepriekš M.Liguts strādājis ZAB “Deloitte Legal”, kur bija valdes loceklis un zvērināts advokāts. M.Liguts specializējies juridiskajās konsultācijās, kas saistītas ar banku un finanšu tiesībām, komerctiesībās, lietu tiesībās, u.c. Starptautisko juridisko reitingu aģentūru (Legal 500, Chambers & Partners) vērtējumā viņš ir atzīts par vienu no Latvijas vadošajiem banku advokātiem. Viņš ir arī Latvijas vieglatlētikas savienības valdes loceklis.

“Esmu gandarīts par Māra Liguta pievienošanos Baltic International Bank valdei. Liguta kunga līdzšinējā profesionālā pieredze būs nozīmīgs pienesums Bankas AML jomas pārraudzībā, kas ir viena no Baltic International Bank SE darbības prioritātēm. Vadības komandas stiprināšana ir vēl viens solis pretim Bankas noteiktajiem biznesa mērķiem gan vietējā, gan starptautiskā mērogā,” saka Viktors Bolbats, Baltic International Bank SE valdes priekšsēdētājs.

Finanšu sektora attīstības padome (FSAP) Ministru prezidenta vadībā izskatījusi Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm un kreditēšanu kavējošiem faktoriem Latvijā, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.

Šis jautājums nonācis FSAP darba kārtībā, jo, neskatoties uz iepriekšējos gados piedzīvotajiem satricinājumiem, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, banku sektors ir spējis saglabāt stabilitāti un darboties ar peļņu. Tomēr banku sektora devums ekonomikas izaugsmē ir nepietiekams, un kreditēšana ir attīstījusies nevienmērīgi.

"Lai gan Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā ir audzis, ir izveidojusies paradoksāla situācija – realitātē nav vērojama nedz banku vēlme kreditēt, nedz uzņēmēju vēlme aizņemties. Kopumā tas neveicina investīcijas tautsaimniecībā un kavē Latvijas ekonomikas izaugsmi. Pirms vairākiem mēnešiem kopā ar Latvijas Bankas prezidentu skaidri norādījām uz vēlamo banku rīcības maiņu – depozīta likmju pieaugumu, komisijas maksas samazināšanu un labvēlīgas augsnes sagatavošanu kreditēšanas apjoma pieaugumam ekonomikas izaugsmes brīdī. Redzam, ka šis brīdis tuvojas un jau tagad jāsāk gatavoties drīzai kreditēšanas aktivizēšanai. Lai risinātu strukturālos kreditēšanu bremzējošus faktorus un veidotu kreditēšanai un investīcijām pievilcīgāku vidi, no valdības, Finanšu ministrijas un publiskā sektora puses attīstīsim kapitāla tirgu, aktīvi virzīsim Latviju Moneyval 6. kārtas paātrinātam vērtējumam, stiprināsim efektīvu un riskos balstītu pieeju AML jomā, kā arī turpināsim darbu pie citos politikas plānošanas dokumentos iekļauto uzdevumu īstenošanas, piemēram, maksātnespējas, ēnu ekonomikas apkarošanas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jomās," norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Kredīta saņemšanā vai izsniegšanā (skatoties no klienta vai bankas puses) līguma parakstīšana ir līdzīgi kā laulības slēgšana – tas ir apliecinājums, ka abas puses ir nonākušas pie vienota viedokļa par turpmākām attiecībām.

Pirms kredīta izsniegšanas gan bankai, gan uzņēmējam ir daudz darba, lai sagatavotos, izpētītu, pārbaudītu, radītu uzticību. Tāpat kā cilvēciskās attiecībās, arī banku un klientu sadarbībā var rasties krīzes brīži un vēlme "visu mest pie malas", tādēļ allaž ir svarīgi atcerēties, ka kredīts – tās ir ilgtermiņa attiecības un, jo rūpīgāk šīm attiecībām sagatavosimies, jo vieglāk un ērtāk būs tās turpināt.

Atbalstīt Latvijas uzņēmējdarbību

AS "Expobank" kreditēšanas tirgū Latvijā ir "jauns spēlētājs". Lemjot par bankas darbības virzienu maiņu pērn tika nolemts uzsākt uzņēmējdarbības kreditēšanu, sniedzot finansiālu atbalstu tieši Latvijas uzņēmējiem (rezidentiem) projektu attīstīšanai tieši Latvijā. Redzam, ka šis lēmums (juridisku personu – rezidentu kreditēšana) ir bijis pareizs, jo esošajā situācijā, kad pasauli skarusi Covid-19 izraisītā krīze, finansējuma pieejamība uzņēmuma darbības attīstīšanai vai uzturēšanai ir ārkārtīgi svarīga.

Izskatīšanai valdībā tiek virzīts likumprojekts Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu un tā rezultātā piemēroto sankciju izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas un tirgus pārorientācijas atbalsta likums, kurā minētie atbalsta mehānismi paredz sniegt finansiālu atbalstu krīzes skartajiem dažādu jomu, arī farmācijas, metālapstrādes, būvniecības, uzņēmumiem. Lēmumprojektu valdība varētu skatīt jau otrdien.

Pēc laikraksta Diena rīcībā esošās informācijas, uz šo likumu lielas cerības liek finanšu grūtībās nonākusī a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR), kuras patiesais labuma guvējs ir smagos noziegumos apsūdzētais uzņēmējs Oļegs Osinovskis, jo likums varētu pavērt durvis DLRR uz valsts atbalsta saņemšanu, ko pēdējo nedēļu laikā uzņēmums pieprasa. Šobrīd gan nav skaidrs, ko tieši līdz šim Krievijas tirgum dzelzceļa platformas ražojošais uzņēmums var pārorientēt. Saistībā ar atbalstu DLRR aktuāls ir arī patiesā labuma guvēja reputācijas jautājums. Tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) divu nedēļu bija par maz, lai šajā jautājumā noformulētu viedokli.

Vai tā ir sagadīšanās, ka īsu brīdi pirms oficiālā Moneyval ziņojuma par Latvijas situāciju ar nelegālās naudas apkarošanu, informatīvajā telpā vairākas dienas pēc kārtas parādās ziņas par kratīšanu dažādās bankās?

Sekojot līdzi Latvijas finanšu nozares kapitālajam remontam, ir skaidrs, ka pēdējā gadā bankas ievēroja diētu. Banku piesardzība ir tik augsta, ka nekādi jauni nelegāli darījumi vairākās bankās vienlaikus nevarēja notikt. Ja tādi notika, tad tikai ar lielu valdošās politikas elites atbalstu. Tātad tiesībsargājošās institūcijas meklē pierādījumus par senākiem pagātnes darījumiem. Te atkal vietā jautājums – kāpēc četras, piecas Latvijas bankas vienlaikus tieši šajā laikā tiek pakļautas kārtējam sitienam? Tieši tā tas ir uztverams, jo tiesībsargājošo institūciju ierašanās bankā grauj iestādes reputāciju.

Tuvojamies brīdim, kad patiešām nebūs vajadzīgi pierādījumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, kad pietiks ar aizdomām. Turklāt aizdomās turamajam būs jāpierāda sava nevainība, nevis tiesībsargājošām iestādēm jāliek galdā pierādījumi par noziegumu.

Šobrīd mēs esam nonākuši pārspīlētā un birokratizētā finanšu sektora kontrolē, kur dabīgais banku bizness un risku pārvaldība ir transformējusies par noguldījumu un kontu administrēšanu.

Rezultātā jaunā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja primārajam mērķim jābūt situācijas normalizēšanai finanšu sektorā, “nelecot” no viena grāvja otrā.

Cerības jāliek uz Platača FID vadību

Lai izpildītu visas šobrīd spēkā esošās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) prasības, uz uzņēmējiem gulstas pārspīlēts administratīvais slogs, kā rezultātā radīta zināma "pelēkā" zona, paverot iespējas esošās prasības apiet.

Šī gada sākumā Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izvērtētu “kapitālā remonta” ietvaros ieviestās finanšu un kapitāla tirgus stiprināšanas sistēmas samērību ar leģitīmo mērķi – novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu caur Latvijas finanšu sistēmu, kā arī izvērtēt uzraugošo iestāžu darbību pamatotību. Komisija nu savā vērtējumā atzinusi, ka līdz 2018. gadam valsts nepietiekami uzraudzīja ar nerezidentu klientu apkalpošanu saistītos riskus - Latvija ar risku pārvaldību strādāja vāji. Tāpēc likumsakarīgi, ka Eiropas Padomes (EP) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” vērtējumā 2018. gadā Latvija saņēma “sarkano kartīti”.

Baltijas valstu Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) veiktajā novērtējumā secināts, ka noziedzīgi iegūta skaidra nauda Baltijas valstis šķērso galvenokārt tranzītā, aģentūru LETA informēja Latvijas FID.

Lai labāk izprastu ar skaidru naudu saistītos riskus Baltijas valstīs, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Finanšu izlūkošanas dienesti pirmo reizi veikuši kopīgu skaidras naudas plūsmu stratēģisko novērtējumu.

Novērtējumā secināts, ka noziedzīgi iegūta skaidra nauda Baltijas valstis šķērso galvenokārt tranzītā. Vienlaikus saglabājas risks, ka noziedzīgi iegūta skaidra nauda, kas paliek Baltijas valstīs, var tikt legalizēta un nonākt ēnu ekonomikā. Novērtējumā sniegti vairāki ieteikumi noziedzīgi iegūtas skaidras naudas kustības mazināšanai un naudas atmazgāšanas novēršanai.

Lai arī digitālo maksājumu izmantošana pieaug, skaidrā nauda, ņemot vērā tās izsekojamības grūtības, joprojām ir nozīmīgs instruments starptautiskām noziedzīgām darbībām un naudas atmazgāšanai. Novērtējumā "Likumīgas un nelikumīgas naudas plūsmas Baltijas valstīs - stratēģisks novērtējums" secināts, ka ar skaidru naudu saistīto risku klāsts Baltijas valstīs laika periodā no 2019. līdz 2022.gadam ir mainījies.

Kipras Vērtspapīru un biržu komisija (CySEC) uzņēmumam Binance Cyprus Limited ir piešķīrusi 3. klases reģistrāciju kā kripto aktīvu pakalpojumu sniedzējam (CASP).

Kipras Vērtspapīru un biržu komisija ir atzinusi, ka Binance atbilst visām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CTF) noteikumu prasībām un turpmāk varēs piedāvāt kripto tirdzniecības, glabāšanas, kā arī karšu pakalpojumus.

Kipra ir jau ceturtā Eiropas valsts, kurā vietējie regulatori ir reģistrējuši Binance kā kripto pakalpojumu sniedzēju. Iepriekš regulatori jau ir atļāvuši Binance reģistrēt savu darbību Francijā, Itālijā un Spānijā.

Binance dibinātājs un izpilddirektors Čaņpeņs Žao (Changpeng Zhao): "Binance ir ieviesta viena no pārdomātākajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas atbilstības politikām nozarē. Reģistrāciju Kiprā ir pozitīvs novērtējums mūsu līdzšinējiem centieniem būt līderiem atbilstības prasību ieviešanā. Efektīvs regulējums, kas aizsargā lietotājus un stimulē inovācijas, ir būtisks mūsu nozares turpmākajai izaugsmei."

Nākotnē vairs nebūs iespējams atvērt kontu, bankai neko neprasot klientam, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

"Ir jāsaprot, ka bija laiks, kad virs mums karājās Damokla zobens "Moneyval" un pelēkā saraksta veidolā, un tādēļ šis svārsts savulaik tika aizkustināts par tālu, jo nebija laika un citu iespēju. Tas viss tagad ir normalizējies, tādēļ runa te ir tikai par gaidām. Ja kāds pieņem, ka varēs atnākt uz banku un tā, neko neprasot, tūliņ atvērs kontu, tad šādas situācijas gan vairs nebūs," sacīja Mencis.

Savukārt to, ka bankām ir jāuzlabo komunikācija un skaidrojums, kāda informācija tiks prasīta, lai uzņēmējam būtu vieglāk sagatavot visu nepieciešamo jau laikus, bankas apzinās, un pie tā tiek strādāts, uzsvēra Mencis.

Viņš skaidroja, ka pērn darbojās arī parlamentārā izmeklēšanas komisija par tā saucamā finanšu sektora "kapitālā remonta" sekām, kur arī izskanēja daudz pārmetumu. Sākoties diskusijām par uzņēmumu ienākuma nodokli un hipotekāro kredītņēmēju atbalstu, gan tas viss noklusa.

Mēs zinām, ka Latvijā šobrīd ir pilnīgi ciet visas ārvalstu investīcijas.

Tā izteicās Citadele bankas valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis, kurš otrdien bija aicināts uz Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdi, lai deputātiem skaidrotu AML (anti money laundering) prasību izpildes sekas un vājas kreditēšanas iemeslus Latvijā.

Apakškomisijas priekšsēdētājs, deputāts Gatis Eglītis aicināja G. Beļavski skaidrot pašreizējo situāciju banku sektorā no savām pozīcijām un norādīt nepieciešamos uzlabojumus, kurus varētu veikt likumdevējs, lai Latvijā pieaugtu kreditēšanas apjomi, investīcijas un uzņēmējdarbības aktivitāte. «Uzņēmējiem slēdz kontus, valda noskaņa, ka eksportēt šobrīd labāk nevajag. Tās tendences finanšu sektorā nav iepriecinošas. Šķiet, esam ieskrējuši otrā grāvī,» iztaujājot baņķieri, minēja G. Eglītis.

Industra Bank valdei pievienojas Kristaps Zaķis – viņš būs atbildīgs par bankai tik nozīmīgo darbības atbilstības, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomu.

Industra Bank padomes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs norāda: “Esmu gandarīts par Kristapa Zaķa gatavību pieņemt jaunus izaicinājumus un turpināt darbu bankā kā valdes loceklim – strādājot bankas vadības komandā, Kristaps četru gadu laikā ir pierādījis sevi kā savas jomas profesionāli un lielisku komandas spēlētāju.”

“Mūsu kopīgais uzdevums ir turpināt paaugstināt bankas darbības efektivitāti, savas uzmanības centrā vienmēr paturot klientu vajadzības. Mēs zinām, ka mūsu klientu – uzņēmēju lielākā vērtība ir laiks, tāpēc efektīvi procesi un ātri, taču izsvērti lēmumi ir mērķis, uz ko tiecamies. Kristapa daudzu gadu pieredze atbilstības jomā un banku sektorā ļaus mums turpināt iesākto darbu procesu automatizācijā un būt pārliecinātiem, ka Industra Bank atbilstības joma ir drošās rokās,” pauž Jurijs Adamovičs.