Aukstuma vitrīnas RPAS Rīgas Centrāltirgus sakņu paviljonam piegādās un uzstādīs uzņēmums SIA Vitrum sistēma.

Izsludinātā iepirkuma līgumcena bija 60 tūkst. Ls, savukārt uzņēmuma piedāvātā līgumcena ir 47,66 tūkst. Ls, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Jāatgādina, ka arī iepriekš Centrāltirgus izsludinātajos iepirkumos uzvarēja Vitrum sistēma. Uzņēmums septembra sākumā tika pie diviem Rīgas centrāltirgus pasūtījumiem.

Vitrum sistēma tika izvēlēts par uzvarētāju iepirkumā par tirdzniecības stendu izgatavošanu un uzstādīšanu sakņu paviljonam.

Izsludinātā iepirkuma summa bija 80 tūkstoši Ls, bet Vitrum sistēma aprīkojumu piegādās par 79,9 tūkstošiem Ls. Arī iepirkumā par tirdzniecības iekārtu - abpusēju tirdzniecības plauktu izgatavošanu un uzstādīšanu Sakņu paviljonam ar 23,95 tūkstošu Ls piedāvājumu par uzvarētāju izraudzīta Vitrum sistēma. Šī iepirkuma paredzamā līgumcena bija 35 tūkstoši Ls.

Par maksātnespējīgu pasludināts viens no Latvijas «veiksmes stāstiem» kompānija Vitrum, kas pirms pāris gadiem saņēma ES fondu miljonu, vēl pirms diviem gadiem apgrozīja 20 miljonus eiro un bija arī Microsoft sadarbības partneris.

Kā liecina Maksātnespējas reģistrā veiktais ieraksts, par kompānijas administratoru apstiprināts Andris Puide. Viņš DB sacīja, ka Vitrum kreditori viena mēneša laikā no šodienas var pieteikt savus kreditoru prasījumus, taču atteicās pa telefonu izpaust, kāda šobrīd ir uzņēmuma bilances situācija. Vitrum vienīgais valdes loceklis ir Jurijs Baskakovs, liecina Crediweb dati. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 100 tūkstoši Ls. Vitrum ražo bāru mēbeles, veikalu iekārtas, aukstuma iekārtas, logus, durvis, noliktavu iekārtas, plauktu sistēmas un citu produkciju.

2009. gada sākumā uzņēmums izvēlējās ražot profesionālās elektriskās virtuves iekārtas. «Mūsu uzdevums – visas mūsu nozares importu aizvietot ar Vitrum ražojumiem un no tirgus «aizvākt» lēto produkciju no Ķīnas un Turcijas,» toreiz savas ambīcijas atklāja J. Baskakovs. Uzņēmējs uz jauno produkciju lika lielas cerības, cerot, ka apjomi varētu pieaugt un ar to varētu aizvietot līdzīgu lēto preču importu. 2008.gadā Vitrum apgrozīja 20 miljonu latu un eksports bija ap 70%. DB arī vēstīts, ka 2008.gadā Vitrum noslēdza līgumu ar informācijas tehnoloģijas kompāniju Microsoft par autorizētu iekārtu un mēbeļu piegādi. Tieši ar Microsoft Vitrum savulaik saistīja lielas cerības.

Vienā adresē ar maksātnespējīgo SIA Kompānija Vitrum reģistrētā SIA Vitrum Sistēma tikusi pie diviem a/s Rīgas Centrāltirgus pasūtījumiem, ziņo Dienas Bizness.

Vitrum Sistēma izvēlēts par uzvarētāju a/s Rīgas Centrāltirgus rīkotajā iepirkumā par tirdzniecības stendu izgatavošanu un uzstādīšanu Sakņu paviljonam, liecina paziņojums Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. Izsludinātā iepirkuma summa bija 80 tūkstoši Ls, bet Vitrum Sistēma aprīkojumu piegādās par 79,9 tūkstošiem Ls. Arī iepirkumā ar tirdzniecības iekārtu – abpusēju tirdzniecības plauktu izgatavošanu un uzstādīšanu Sakņu paviljonam ar 23,95 tūkstošu Ls piedāvājumu par uzvarētāju izraudzīta Vitrum Sistēma. Šī iepirkuma paredzamā līgumcena bija 35 tūkstoši Ls.

Investējot aptuveni 0,2 miljonus latu ražošanas ēkas izveidē, Vitrum Group plāno ražot vairāk koka mēbeļu virtuvju aprīkojumam. Jaunajā ražošanas ēkā Berģos paredzēts izvietot logu un durvju ražošanu jau šā gada augustā.

Pēc Vitrum Group direktora Jurija Baskakova stāstītā, iecerētā būve ļaušot būtiski izvērst koka mēbeļu (tirdzniecības aprīkojuma) ražotni, kura šobrīd telpu dala ar logu un durvju ražotni. «Pasūtījumu apjoms koka mēbeļu ražotnē prasa izmaiņas tieši šeit, lai tā kļūtu efektīvāka pasūtījumu izpildē,» skaidro J. Baskakovs. Viņš norāda, ka tādējādi tā varēs ne tikai saražot vairāk, bet arī gūt lielākus ienākumus.

Koka mēbeļu ražotnē tiek īstenoti veikalu aprīkojuma mēbeļu pasūtījumi pārsvarā ārvalstu – Norvēģijas, Somijas, Igaunijas, Krievijas – klientiem, piemēram, R-kiosk. «Krīze ir pastiprinājusi pārmaiņas mazumtirdzniecībā, un mums kā tirdzniecības mēbeļu – aprīkojuma – ražotājiem tas ir jāņem vērā,» tirgus tendenču ietekmi uz ražotāju izskaidro J. Baskakovs. Viņš atgādina, ka daudzu preču, jo īpaši elektronikas un elektrotehnikas mazumtirdzniecība lielos apmēros no veikalu plauktiem ir pārcēlusies uz internetu.

KS Baltijas dārzeņi apvienojuši 18 dārzeņu ražotājus un trīs gadu laikā plāno realizēt 17 miljonu Ls projektu

Projekta mērķis ir veiksmīgāk nodrošināt pircējus ar atbilstošas kvalitātes vietējās izcelsmes dārzeņiem, kā arī sakārtot tirgu, stabilizēt cenas un audzēt vietējo ražotāju piedāvājumu atbilstoši pieprasījumam.

KS Baltijas dārzeņi viena no dibinātājiem, z/s Ezerkauliņi komercdirektore Kristīne Brunovska informē, ka kooperatīvs dibināts jau 2005. gadā, lai sekmīgāk izmantotu ES atbalstu dārzeņu nozarē, kas šajā sektorā ir vienīgais pieejamais Eiropā.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

«Man iedzīvotājiem ir izdevīgāk visiem par velti uzdāvināt elektriskās plītis, nekā viņus apkalpot.»

To intervijā Db saka a/s Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis. «Baltijā mēs ar Lietuvu dzīvojam pilnīgā sociālismā, domājot par katru iedzīvotāju. Mums ir ļoti lielas gāzes sadales sistēmas.Dāvis: Lai visi iedzīvotāji pāriet uz elektrību

Piemēram, Somija domā tikai par peļņu, gāzes piegādes vēršot galvenokārt uz uzņēmumiem, bet privātie tur tāpat kā lielākajā daļā Rietumeiropas izmanto elektriskās plītis, viņiem tāds vēsturisks sociālistiskais stulbums kā mums nav. Tomēr somi realizē 4500 milj. m3 dabasgāzes, kamēr mēs tikai 1500 milj.m3,» tā A. Dāvis. «Piemēram, Latvenergo man ir jāizraksta viens rēķins pa gadu, bet viņi man patērē 500 milj. kubikmetru gāzes, jeb trešo daļu no kopējā patēriņa, kamēr iedzīvotāji patērē 26 miljonus m3, pēc skaita esot 387 tūkst. Viņiem visiem ir jāraksta rēķini, jākontrolē veiktie maksājumi un tad vēl aprēķini nav pareizi un nekas nesakrīt. Uzņēmumam ir 800 dažādu sūdzību zvani dienā, 10 tūkst. tehniskās brigādes izsaukumi gadā. Man tie 26 miljoni kubikmetru nav vajadzīgi. Man iedzīvotājiem ir izdevīgāk visiem par velti uzdāvināt elektriskās plītis, nekā viņus apkalpot. Lai visi iedzīvotāji pāriet uz elektrību,» kategorisks ir a/s Latvijas Gāze vadītājs. Uz jautājumu, vai elektriskās plītis nesanāk iedzīvotājiem ievērojami dārgākas, A. Dāvis atbild, ka ledusskapis, kas darbojas visu diennakti, patērē vairāk elektroenerģijas, nekā elektriskā plīts.

Ievērojams katlu, pannu un nažu daudzums ar Šveices logo nokļuva nevis veikalu plauktos, bet gan zem buldozera, jo izrādījās viltoti. Muitas uzraudzībā Ženēvā, Šveicē šādi tika iznīcināta aptuveni tonna šo virtuves piederumu, tai skaitā aptuveni 550 pannas un 2700 naži, vēsta Reuters.

Importēti viltoti virtuves piederumi un darbarīki Šveicē problēmas sagādājuši jau ilgstoši – laika posmā kopš 2013.gada marta līdz šā gada aprīlim. Ārzemēs iegādātās pannas un katlus Šveices ielu tirgoņi pārdeva par zemām cenām, uzdodot tos par Šveices kvalitātes precēm.

#1/6

Foto: REUTERS/SCANPIX

#2/6

Foto: REUTERS/SCANPIX

#3/6

Foto: REUTERS/SCANPIX

#4/6

Foto: REUTERS/SCANPIX

#5/6

Foto: REUTERS/SCANPIX

#6/6

Foto: REUTERS/SCANPIX

Skatīties pārējos attēlus

Līdz ar valdības apstiprinātajām izmaiņām akcīzes nodoklī, Latvijas ģimenes visvairāk izjutīs nodokļu palielinājumu dabasgāzei un benzīnam, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķini.

Valdības iecere paredz atcelt pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi un piemērot akcīzes nodokli dabasgāzei, ko izmanto mājsaimniecības, dasgāzes tarifs, tikai uz nodokļu paaugstināšanas rēķina, ģimenēm, kas dabasgāzi izmanto plītīs, varētu pieaugt par aptuveni 5 santīmiem par kubikmetru (no 0,48 līdz 0,53 Ls/m3), bet ģimenēm, kas izmanto dabasgāzi kā kurināmo, – par aptuveni 4 santīmiem (no 0,29 līdz 0,33 Ls/m3).

Atbilstoši statistikas datiem, ģimenes, kas dabasgāzi izmanto plītīs un ūdenssildītājos (kopā aptuveni 386 tūkst. mājsaimniecību), šobrīd vidēji par gāzi maksā 3,02 Ls mēnesī. Līdz ar nodokļu paaugstināšanu ikmēneša rēķins šādai mājsaimniecībai palielināsies par 36 santīmiem jeb 4,32 Ls gadā. Savukārt mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto arī apkurei (aptuveni 47 tūkst. mājsaimniecību) un šobrīd vidēji mēnesī maksā 62 latus, rēķins palielināsies par aptuveni 8 latiem mēnesī jeb gandrīz 100 latiem gadā.

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā atsācis ražot uzņēmums H.A. Brieger.

Ar laiku uzņēmums plāno pārbūvēt ražotni, lai tā kļūtu energoefektīvāka, kā arī lielākās investīcijas nākamo trīs, četru gadu laikā ir paredzētas jaunās iekārtās un ražošanas cehos. Nākamā pusotra gada laikā plānots atjaunot fasēšanas ceha telpas un aprīkojumu.

"Dienā mēs varam ražot līdz 4 tonnām masas un safasēt līdz 20 000 vienību. Kad dosimies eksportā, tad veidosim otro, trešo maiņu un pēc aptuveni trīs gadiem atgriezīsimies pie tā paša ritma, kas bija padomju laikos, kad Dzintars strādāja 24/7. Es ceru, ka mēs nonāksim arī līdz tam," atklāj uzņēmuma vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kosmētika atgriežas veikalos 

Dzintars ķermeņa kopšanas līdzekļu jaunā līnija ar 15 produktiem sākusi ceļu pie...

Pirmajā darbības gadā uzņēmums vēlas sasniegt vismaz 7 miljonu eiro apgrozījumu. "Mēs būsim apmierināti, bet es uzskatīšu, ka neesmu labi izpildījusi savu darbu un varētu labāk. Plāns ir nākamo trīs gadu laikā kļūt par lielāko kosmētikas ražotāju Baltijā. Citādi mēs nevaram atļauties, lai uzturētu visas ēkas. Piemēram, ēkas pieder atsevišķam uzņēmumam, pārvalde citam un ražošana ir cits uzņēmums, kas īrē telpas. Visas Dzintaram nevajadzīgās telpas tiek izīrētas nomniekiem, lai nevilktu ražotni uz leju, lai tā negrimst, kā tas bija iepriekšējā Dzintarā," pauž A.Udalova.

Šobrīd uzņēmumā notiek četru produktu sēriju ražošana. Savukārt pēc aptuveni divām nedēļām uzņēmums H.A. Brieger piedāvās vēl trīs jaunus produktus – divas zobu pastas Tūja un Engure, kā arī mutes skalošanas līdzekli Bērzupe. Aprīļa beigās, maija sākumā visos veikalos un aptiekās nonāks arī saules aizsarglīdzekļi.

Dzintars pavasarī startēs ar jaunu dizainu 

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā...

"Nolēmām, ka arī eksporta tirgos vēlamies startēt ar saules aizsarglīdzekļu sēriju. Tā ir produkcija, ar kuru mēs kā Dzintars un Latvijas tauta noteikti varam lepoties eksportā. Tas būs aptieku produkts par pieņemamu cenu, ko var nopirkt jebkurā veikalā," komentē A. Udalova. Eksportā ar šiem produktiem plānots startēt Igaunijā, Ukrainā un Gruzijā.

Jūnijā patērētājiem tiks piedāvāti matu kopšanas līdzekļi, kā arī bērniem paredzēta kosmētika. Šobrīd notiek diskusija, kādus varoņus likt uz produktu iepakojumiem. Savukārt septembra beigās uzņēmums piedāvās arī sejas kopšanas līdzekļus.

Nākamajā gadā uzņēmums piedāvās vēl vienu zīmolu H.A Brieger. "Tālākais punkts, kur bija pieejams H.A. Brieger ziepju un parfimērijas fabrikas izstrādājumi, bija Čikāga. Mēs vēlamies, lai šis zīmols atgrieztos savās vēsturiskajās vietās - Čikāgā, Parīzē, Briselē un Sanktpēterburgā. Ar Dzintars es ticu, ka mēs radām jaunu nišu – dabisko masu produkciju, jo mūsu galvenais izaicinājums ir, lai produktos būtu ne mazāk kā 95% dabisko sastāvdaļu un 5% mēs atstājam zinātnei," stāsta A.Udalova.

Piemēram, Niveja krēmam atstāta līdzšinējā receptūra. Mazliet ir pamainīta produkta smarža, lai padarītu to maigāku. Arī lūpu balzamiem ir saglabāta vēsturiskā recepte. Visos pārējos produktos ir izņemti sulfāti un parabēni, bet pamatā tās ir vēsturiskās Dzintars receptūras.

Arī jaunā matu sērija būs balstīta uz Dzintars vēsturiskajām receptūrām, bet tajās nebūs silikonu, sulfātu, parabēnu. "Tā būs ļoti laba kosmētika par cenu, kuru principā tirgū neviens nepiedāvā. Ar ko mēs ceram izdzīvot šādā cenu grupā? Tas ir apjoms un mēs domājam, ka šādā veidā mēs varam pretendēt ne tikai uz NVS valstīm, bet noteikti arī uz Skandināviju un Eiropu, jo visa pasaule pārorientējas uz dabiskumu un tā ir niša, kura mums noteikti ir jāaizņem masu produkcijas tirgū. Ar ko mēs esam sliktāki ar Itāliju, Vāciju vai Franciju? Kāpēc mēs nevarētu ražot tādos apjomos? Mums ir 43 000 kvadrātmetru ražotne, mēs nevaram atļauties būt mazs uzņēmums. Mums noteikti ir ļoti daudz jāeksportē," komentē A.Udalova.

Viņa atzīst, ka Dzintars sev nes līdzi nostaļģiju un atmiņas, taču plānots uzrunāt arī jaunāku auditoriju. "Mūsu partnerim McCann lielākais izaicinājums bija izdomāt, kā uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsu klips, kurā ir Raimonda Paula 70. gadu dziesma un jauniešu performance, sāk uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsdienu jauniešiem arī ir svarīgi, vai produkts ir ražots šeit, vai ārzemēs. Es labprāt atstāšu naudu pie sevis, mājās, nevis maksāšu kādam uz ārpusi," pauž A.Udalova.

Vaicāta, vai Dzintars atsāks ražot arī dekoratīvo kosmētiku, A.Udalova atzīst, ka tas ir viņas sapnis. "Ja mēs atskatāmies vēsturē, tad Dzintars sarkanās lūpu krāsas brauca skatīties pat L'Oreal vadība, lai lūgtu atļauju tās ražot. Izrādās, ka sarkanās lūpu krāsas ar pareizo receptūru nav tik vienkārši ražot. Ir tikai dažas ražotnes pasaulē, kas to dara un pēc tam ar privātu preču zīmi tiek pārdotas privātiem zīmoliem. Dzintaram ir gan receptūra, gan iekārtas, iespējams, ka šobrīd ir jāpamaina smarža, ar ko Dzintars bija gan unikāls, gan mazliet novecojis. Manuprāt, tas vairs neuzrunā jauniešus un tās nav smaržas, kuras es pati vēlētos produktos sajust. Es ceru, ka mēs pāris gadu laikā atjaunosim arī dekoratīvās kosmētikas ražotni," atklāj A.Udalova.

"H.A. Brieger" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments", bet līdz 2021.gada janvāra sākumam - "Dzintars Production". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir A.Udalova.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

"Himalayan International" mēnesī saražo trīs tonnas suņu graužamsiera, no kā lielāko daļu eksportē.

Graužamsiers tiek ražots no biezpiena, ko apstrādā un trīs mēnešus kaltē, kā rezultātā rodas ļoti ciets produkts. "Tas ir gan kolosāls proteīna avots, gan palīdz uzlabot zobu kvalitāti – ir tāda sajūta it kā ka sunim mute būtu mazgāta ar zobu birsti," teic Aija Parlagreko, SIA "Himalayan International" līdzīpašniece.

Uzņēmums ražo arī barības piedevu, ko kā pulveri uzkaisīt suņu ēdienam, piemēram, kucēniem, barojošām mammām vai ļoti izvēlīgiem astaiņiem, kā arī uzpūsto graužamsieru jeb popkornu suņiem. A. Parlagreko teic, ka ieplānoti arī citi produkti.

Vienīgo izejvielu – biezpienu – uzņēmums iepērk no kaimiņos esošā uzņēmuma "Preiļu siers". "Mums ir izveidojusies fantastiska sadarbība. Esam izmēģinājuši arī citu uzņēmumu biezpienu, bet tieši tāds, kāds mums patīk, sanāk tikai no šī," saka A. Parlagreko. Lai saražotu tonnu graužamsiera, uzņēmums apstrādā apmēram trīsreiz vairāk biezpiena.

Turpmāk mājās varētu atļaut ražot un tirgot līdz 500 litriem stipros alkoholiskos dzērienus.

Šādus grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā šodien konceptuāli atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības komisija.

Plāno atļaut mājās ražot un tirgot stipro alkoholuPret šiem grozījumiem iebilda a/s Jaunalko valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, uzskatot, ka tas veicinās nelegālā alkohola ražošanu un tirdzniecību. Par to bažījas arī Valsts Ieņēmumu Dienests (VID).

Taču viens no aktīvākajiem grozījumu atbaltītājiem ir bijušais Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).

Uzņēmums Gizzo ar Latvijā ražotiem, viegli transportējamiem griliem plāno iziet pasaulē.

Uzņēmuma pārstāvis Dāvis Paipa stāsta, ka ideja ražot grilus radusies, jo pašam patīk grilēt, taču iepriekš dzīvojot Dānijā, nācies saskarties ar to, ka labus, ērti līdzi paņemamus grilus ir grūti atrast. Lielākoties grili iedalās divās grupās - lielie grili, kurus nevar paņemt līdz pie dabas un mazie grili, kuri savukārt nepiedāvā labu kvalitāti. Tur arī tika saskatīta brīva niša, kurā viegli iespraukties ar jauno produktu.

Atgriežoties Latvijā un daloties idejās ar domubiedriem, dzima ideja par Gizzo Grill. Galvenā Gizzo Grill īpašība ir tā, ka tie ir viegli transportējami un novietojami, neaizņem daudz vietas. Uzreiz bija doma radīt ne tikai grilus, bet arī pieskaņotu grilēšanas piederumu komplektu. Restes atšķiras no līdz šim redzētajām, līdzi nāk arī speciālas folijas pannas, kas grilēšanas beigās ļauj oglēm atdzist 5 līdz 6 minūšu laikā, ļaujot ātri iztīrīt grilu.

Nodokļu parādniekiem, kuru parādu summa ir lielāka par 300 tūkst. Ls, kopumā valstij jāmaksā 132 milj. Ls, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija.

Šādu parādnieku kopumā ir 176, starp tiem ir gan fiziskas, gan juridiskas personas. Nodokļu parādnieku saraksta galvgalī pēdējo mēnešu laikā nav notikušas ievērojamas izmaiņas.

Lielākie nodokļu parādi ir uzņēmumam SIA ZTT. Jau ziņots, ka uzņēmums nodarbojas ar graudu, sēklu, neapstrādātas tabakas un lopbarības vairumtirdzniecību. Tā parāds 1. jūlijā sasniedzis 4,2 milj. Ls.

Otrajā vietā ar 3,7 milj. Ls parādu VID melnajā sarakstā ir SIA Būve Interiors 1. Trešais lielākais nodokļu parādnieks bija uzņēmums SIA Madacom, kura parāds valstij mēneša sākumā veidoja 2,96 miljonus latu. Starp desmit lielākajiem parādniekiem ir vēl tikai viens uzņēmums – SIA Metalex, kura saistības ir 2,5 milj. Ls lielas.

Krievijas rubļa kursa krišanās dēļ Kaļiņingradas apgabalā aizvien biežāk ierodas Lietuvas un Polijas iedzīvotāji, lai iegādātos rūpniecības un pārtikas preces.

«Lietuviešu valoda šobrīd pilsētas veikalos ir dzirdama gandrīz pastāvīgi. Augstais lita kurss attiecībā pret rubli ļauj lietuviešiem justies veikalos daudz komfortablāk nekā pirms pāris nedēļām,» sacīja pie Lietuvas robežas esošās Sovetskas pilsētas tirdzniecības kompleksa pārstāvis.

Viesi aktīvi pērk dažus pārtikas produktu veidus, tostarp griķus un makaronus. Sevišķs pieprasījums ir pēc dažiem medikamentiem, kurus viņi pērk uzreiz par sešiem vai septiņiem tūkstošiem rubļu (79,5 līdz 93 eiro). Tiek pirktas arī rūpniecības preces, piemēram, augstas kvalitātes kastroļi un pannas.

«Citiem vārdiem, taupīgie un praktiskie lietuvieši pērk Sovetskā visu, kas pie viņiem pašlaik ir dārgāks. Tomēr ažiotāžu Krievijas veikalos viņi nerada,» stāstīja tirdzniecības kompleksa pārstāvis.

Lai pirms vēlēšanām politiķiem atgādinātu par visiem neizpildītajiem solījumiem ārstiem, skolotājiem, kultūras darbiniekiem un uzņēmējiem, Latvijas Restorānu biedrība (LRB) visā Latvijā sāk akciju #KatluRevolūciju.

Sākot no 25. maija, katru dienu plkst. 18.00 sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi aicina ikvienu skaļi un drosmīgi skandināt katlus un pannas, protestējot pret valdības un Saeimas īstenoto politiku.

Akcijā #KatluRevolūcija piedalīsies sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi visā Latvijā, gan skolu ēdinātāji, gan reģionu ģimenes kafejnīcas, gan Rīgas dzīvesstila restorāni.

Akcijas laikā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi aktualizēs pazeminātā PVN jautājumu, kas viesmīlības nozarei tika solīts apmaiņā pret Ģenerālvienošanās noslēgšanu. Nozare savu solījumu ir turējusi un vienošanās ir noslēgta, apliecinot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu gatavību palielināt atalgojumu, kā arī krīzes laikā samazināt cenas. Tādējādi ieņēmumus no PVN valstij kompensēs ienākumi no darba spēka nodokļiem.

Gošam, kas ir saimnieka Borisa Matčina mīlulis, ir 10 gadi, varens augums, tēraudpelēki sāni ar rudiem lāsumiem un liela, ēdelīga mute. Viņa vecākajai sugasmāsai Jamai ir jau 17, taču tā ir krietni mazāka. Viņas un vēl simtiem skaisto zivju - koiju -, kuru dzimtene ir Japāna, dzīvo Torņakalnā, ceriņu ieskautā dārziņā, kurā dobju un mauriņa vietā ierīkots baseins, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms gadiem septiņpadsmit draugs divas koijas atveda no Japānas kā dāvanu. Tās pilnībā izkonkurēja Borisa tā laika vaļasprieku - akvāriju veidošanu. Sākās cītīgs izziņas un studēšanas periods. Tiem, kas sāk nodarboties ar šīm skaistajām zivīm tagad, ir vieglāk, jo ir kam prasīt padomu, viņš nosmaida. Papildus koiju audzēšanai, kam Boriss pievērsās, zaudējis darbu poligrāfijas biznesā, viņš konsultē par to audzēšanu, uzņem ekskursantus, nodrošina baseinu aprīkojumu un īsto barību. Baseinu aprīkošana kļūst par galveno ienākumu avotu, lēš Boriss, jo pagaidām koijās ir vairāk jāiegulda, nekā gūstama atdeve no to pārdošanas - vairums zivju vēl ir briešanas stadijā. Turklāt izdevumi nav nekādi mazie - lielākā daļa aiziet elektrībai, darbinot baseina attīrīšanas iekārtas, un barībai.

Māksliniece Ieva Gaine izmanto stiklu, kas reiz jau savu dzīvi nokalpojis, un dod tam jaunu pielietojumu citā formā

«Es radu pielietojamu mākslu,» uzsver Ieva Gaine, stikla zīmola Anima Vitrum radītāja. Tie ir stikla trauki, puķu podi, vāzes, kā arī stikla foto rāmīši. Pirms pusgada viņa iegādājās stikla kausējamo krāsni, kas viņas darbā esot pats galvenais instruments.

Viņa strādā ar otrreiz pārstrādājamu materiālu – stiklu, kas reiz bijis logos, sekcijās, siltumnīcās utt. Visi draugi zina, ar ko viņa nodarbojas, un tāpēc ik pa laikam piedāvā stiklu. «Katram stiklam ir savs stāsts – no kurienes tas ir nācis, kur bijis. Es izmantoju jau reiz izmantoto stiklu, nevis tāpēc, ka tas būtu stilīgi vai ekoloģiski, bet tāpēc, ka stikls mani atrod – kamēr tas man ir, tikmēr to izmantoju,» viņa saka.

Mainoties iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem, līdzi jāmainās arī tirdzniecības aprīkojuma ražotājiem un izplatītājiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Interneta attīstības dēļ kardināli mainās veids, kā un kur cilvēki iepērkas un tas, ko viņi pērk. Nesen ar kolēģi spriedām, kas paliks ārpus interneta? Ēdiens – restorāni, ātrā ēdināšana, pārtikas lielveikali – un degvielas uzpilde, jo cilvēks nav vēl iemācījies ēst internetā un tur nevar ieliet arī mašīnā benzīnu. Lai gan ir diezgan daudz cilvēku, kuri jau tagad pērk internetā pārtikas preces ar piegādi uz mājām un, piemēram, Norvēģijā jau ir 50 tūkst. elektromobiļu Tesla, kam nav nepieciešamības iebraukt degvielas uzpildes stacijās. Elektropreces arvien vairāk tiek pirktas internetā. Cilvēki uz veikalu iet nevis tāpēc, lai nopirktu, bet lai apskatītu preci, ko pēc tam pasūtīt internetā. Veikali palēnām pārvēršas par sava veida ekspozīciju zāli (show-room),» nākotni ieskicē Vitrum Group vadītājs Jurijs Baskakovs. Uzņēmums ir viens no lielākajiem spēlētājiem tirdzniecības iekārtu un aprīkojuma tirgū Latvijā.

Apbalvojumu izgatavošanas uzņēmumu klientiem interesē kvalitatīva prece par nelielu cenu un ātra apkalpošana.

Iepriekšējos gados pircēji vairāk rēķinājās ar ražošanas un komplektēšanas laiku, bet šobrīd aizvien biežāk dzirdams: «Šodien. Nu, ja galīgi nevar, tad rīt no rīta.» «Darba temps līdz ar to ir kļuvis ātrāks,» saka Kristīne Reimane, SIA Geka valdes locekle. Viņa stāsta, ka ikdienā liela loma ir modernajām tehnoloģijām un to piedāvātajām operatīvajām iespējām. Līdz ar jaunajām tehnoloģijām un to piedāvājumu klienti ir kļuvuši kūtrāki ātri risināt sev interesējošos jautājumus paši.

«Viņi vairs nevēlas tērēt piecas vai desmit minūtes sava laika, meklējot vajadzīgo mājaslapā, kaut gan viss ir vienkārši, ērti un saprotami atrodams. Tā vietā viņi izvēlas uzrakstīt WhatsApp vai Facebook ziņu ar «Hei, es meklēju kausu. Atsūtīsi bildīti?!» un saņemt atbildi salīdzinoši ātrāk, nekā pašam meklēt un kur nu vēl gaidīt uz atbildi e-pastā. Taču viss klāsts ir pieejams, apskatāms un nomērāms uzņēmuma mājaslapā internetā. Tiesa, nereti paša klienta patērētais laiks, apskatot un atlasot preci mājaslapā, aiztaupītu laiku gan viņam, gan mums, jo bieži vien viņi paši nespēj precīzi definēt, ko īsti meklē un sagaida,» viņa stāsta.

Noslēgusies Jelgavas Valsts ģimnāzijas pārbūve un tā pieņemta ekspluatācijā, informē RERE grupa.

Būvdarbi objektā ilga divarpus gadus, un skola piedzīvojusi pārmaiņas – ēkai ir jauns jumts un logi, atjaunota un 20. gadsimta 30. gadu funkcionālajai arhitektūrai raksturīgos pelēcīgos toņos nokrāsota fasāde, labiekārtota teritorija un rekonstruēts stadions. Izbūvētas jaunas komunikācijas – apkure, kanalizācija, ūdensvads, elektrība –, kas nebija mainītas kopš ēkas atjaunošanas pēc Otrā pasaules kara. Tāpat sakārtota drenāžas sistēma un veikti vēl citi pasākumi, lai augstais gruntsūdeņu līmenis neradītu applūšanas draudus un nebojātu skolas pamatus.

Izremontētas arī skolas telpas, vienlaikus veidojot telpu grupas mācību priekšmetu blokiem, piemēram, valodu un vēstures bloku, matemātikas un informātikas bloku, dabaszinību (ķīmijas, fizikas, bioloģijas, ģeogrāfijas) bloku. Pagrabstāvā joprojām būs virtuve, ēdamzāle, garderobe un zēnu mājturības kabinets, bet no jauna izveidots meiteņu mājturības kabinets, kurā būs šujmašīnas un virtuves aprīkojums. Tāpat izbūvēta plaša un moderna bibliotēka, vieta atrasta arī skolas muzejam.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Šā gada trīs ceturkšņus Latvijas gāze noslēgusi ar 6,9 milj. latu lielu peļņu, liecina uzņēmuma nerevidētais pārskarts NASDAQ biržā. Tas ir par 25% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, kad uzņēmuma peļņa bija 9,2 milj. lati.

Šajā pašā laika posmā kompānijas apgrozījums pieaudzis par 18,8% līdz 293,5 milj. EUR. «Ieņēmumu pieaugums saistīts ar to, ka 2012. gada deviņos mēnešos naftas produktu kotāciju un valūtas kursu izmaiņu rezultātā rūpnieciskajiem lietotājiem un iedzīvotājiem tika piemēroti dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi, kas atbilda dabasgāzes tirdzniecības cenai, kas bija par 33% augtāka nekā pērn. Ieņēmumi, salīdzinot ar 2011. gadu, palielinājās gan rūpnieciskajā, gan mājsaimniecību klientu sektorā,» informē uzņēmuma valde.

Latvijas Gāze 2012. gada deviņos mēnešos patērētājiem pārdevusi 1,02 miljardus kubikmetrus dabasgāzes, kas ir par 9,2% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.