Neraugoties uz Krievijas rubļa katastrofālo kritumu, Latvijas pārtikas ražotāji, kuru biznesu vēl nav skārušas Krievijas noteiktās sankcijas, turpina eksportēt savu preci uz kaimiņvalsti, vienlaikus rēķinoties ar ļoti augstu šī tirgus iekšējo risku rubļa turpmākās lejupslīdes gadījumā, atzina aptaujātie uzņēmēji.

AS Latvijas balzams komercdirektors Valters Kaže norādīja, ka sadarbības līgums paredz atsevišķas detaļas, kas uzņēmumu līdz šim pasargājušas no rubļa svārstībām, taču iekšējā tirgus riski Krievijā, rubļa kursam krītot, ir augsti.

«Krievijas rubļa kritums nav noticis vienā dienā - šis process ir jau ilgstošs. Pēdējo 12 mēnešu laikā rubļa kurss pret eiro ir krities par aptuveni 10%, bet zemākais punkts - 50,93 rubļi pret vienu eiro - tika sasniegts martā. Ar lejupslīdi rēķinājāmies jau aizvadītā gada nogalē, kopā ar partneriem plānojot pārdošanas budžetu 2014.gadam, un mūsu piesardzīgais plāns atbilst šī brīža rubļa kursam, taču tālākai lejupslīdei var būt nopietnas sekas un risks,» sacīja Kaže.

Rubļa vērtības krišanās negatīvi ietekmēs uz Krieviju eksportējošos Latvijas uzņēmumus, atzina ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna uzsvēra, ka rubļa vērtības kritums, neapšaubāmi, ietekmēs visus Latvijas eksportētājus, kas pārdod savas preces vai pakalpojumus Krievijā.

«Šobrīd rubļa kurss pret eiro ir par 45% zemāks nekā pirms gada (pret dolāru rublis ir pat uz pusi lētāks). Pēc Krievijas centrālās bankas reakcijas un bāzes procentu likmes paaugstināšanas līdz pat 17% (no 10,5%) rubļa vērtība ir nedaudz atguvusies, bet pēc tam atkal pavājinājusies. Tajā pat laikā šis centrālās bankas solis vēl vairāk sadārdzina finansējumu Krievijā, kas noteikti samazinās investīcijas un bremzēs ekonomikas attīstību. Pieaugošā inflācija dārgāka importa dēļ un ievērojami lielāki kredītmaksājumi savukārt mazinās mājsaimniecību patēriņu Krievijā,» informēja Strašuna.

Metālapstrādes un mašīnbūves nozarei svarīgākais ir, lai Krievijas rubļa kritiena dēļ neapsīktu pasūtījumi no Eiropas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš.

Nozares eksporta lielākā daļa nonāk Eiropā, taču Eiropas valstis arī ir visai cieši saistītas ar Krievijas tirgu. Ir bažas, ka varētu samazināties pasūtījumu apjomi no Eiropas, taču to skaidri zināsim janvāra otrajā pusē. Patlaban Eiropā jau ir sākušās Ziemassvētku brīvdienas, tāpēc vairs nekas nenotiek, sacīja Rantiņš.

Viņš piebilda, ka vairumu nozares uzņēmumu Krievijas rubļa krišana būtiski neietekmēs, taču ir pāris uzņēmumu, kuriem eksports uz Krieviju ir pietiekami liels - AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca, AS Ditton pievadķēžu rūpnīca un vēl daži. Šie uzņēmumi rubļa kritumu varētu izjust sāpīgāk.

Krievijas rubļa pārdošana uzņēmusi paniskus apmērus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau kādu laiku sīvas kaujas notiek ne tikai Ukrainā, bet arī Maskavā. Tiesa gan, Krievijā cīņa ir par rubļa vērtības saglabāšanu kaut cik pieņemamos līmeņos vai vismaz šīs valūtas cenas straujā krituma ierobežošanu. Šīs nedēļas sākumā liekas, ka Krievijas rubļa vērtības kritums jau uzņēmis otrā kosmiskā ātruma cienīgus tempus un tā rezultātā rublis draud atstāt jebkādas pirms tam visiem kaut cik pieņemamās orbītas.

Ja pirms tam pēdējo mēnešu laikā jau tā varējām runāt par strauju rubļa vērtības samazināšanos, tad to, kas notiek pēdējo divu dienu laikā, jau var saukt par rubļa cenas sabrukumu. Nav palīdzējuši arī Krievijas centrālās bankas paniski mēģinājumi stabilizēt rubļa cenu – vakar šī iestāde negaidīti paaugstināja Krievijas refinansēšanas likmi uzreiz par 6,5 procentpunktiem – līdz 17% atzīmei. Tas uz brīdi rubļa vērtības gāšanos apstādināja, lai gan tikai uz brīdi...

Novembrī Krievijas pensiju saņēmēju ienākumi kritās par 15%, taču lielākais kritums ir gaidāms nākamā gada sākumā. Tad pensijas jau būs sarukušas uz pusi, salīdzinot ar to, kādas tās bija šī gada vasarā, informē raidījums Nekā personīga.

Latvijā Krievijas vecuma pensijas saņem ap 7000 pensionāru. Krievija tās aprēķina reizi trijos mēnešos. Tā fiksē rubļa kursu pret eiro, un attiecīgo naudas summu pārskaita Latvijas sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Aģentūra pensijas katru mēnesi pārskaita saņēmējiem. Pēdējo reizi Krievija naudu skaitīja novembrī. Tobrīd rubļa vērtība pret eiro bija samazinājusies par 15%.

Krievijas pensiju likums daudziem šķita pievilcīgs - piemēram, sievietes pensijas var saņemt jau no 55 gadu vecuma. Vēl līdz šī gada vasarai par vienu un to pašu stāžu līdz 1990.gadam lielāka bija kaimiņvalsts pensija. Tāpēc daudzi Latvijas nepilsoņi pensiju dēļ pieņēma Krievijas pilsonību. Vēl pavasarī uz šādas rīcības izdevīgumu norādīja arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru un eiro pirmdien tirdzniecībā Krievijā strauji samazinājies.

Rubļa kurss pret dolāru tirdzniecības sesijas sākumā uz brīdi samazinājās līdz 100,96 rubļiem par dolāru, salīdzinot ar 83,5 rubļiem dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā trešdien, tādējādi reģistrēts visu laiku zemākais rubļa kurss pret dolāru.

Tikmēr rubļa kurss pret eiro nokritās no 93,5 rubļiem par eiro līdz 113,52 rubļiem.

Tirdzniecības sesijas turpinājumā rubļa vērtība pret dolāru pieauga līdz 98,5 rubļiem, bet pret eiro - līdz 108,7 rubļiem.

Vienlaikus Krievijas centrālā banka paziņojusi, ka pirmdien netiks īstenota akciju tirdzniecība Maskavas fondu biržā, bet lēmums par nākamo tirdzniecības dienu tiks pieņemts līdz otrdienas rītam.

Tajā pat laikā Krievijas Finanšu ministrija pavēstījusi, ka Krievijās strādājošiem uzņēmumiem, kas savus ienākumus gūst no eksporta, no pirmdienas nāksies pārdot 80% no saviem ārvalstu valūtās gūtajiem ienākumiem.

Inflācijas palielināšanās, ko pēdējos gados nācies izjust Latvijas ļaudīm, ne tuvu nav tik netīkama kā tā, ar ko nākas un vēl tālākā nākotnē būs jāsaskaras kaimiņvalsts Krievijas iedzīvotājiem.

Peldošā rubļa kursa noteikšana un centrālās bankas valūtas intervenču apturēšana ir visai skaidrs signāls Krievijas valūtas vērtības kritumam un diemžēl arī problēmu pieaugumam saistībā ar Latvijas uzņēmumu produkcijas noietu Krievijā.

Bet visu pēc kārtas. Atšķirībā, piemēram, no Latvijas lata, kura kurss savulaik tika noteikts pie konkrētas vērtības pret eiro, pieļaujot kursā svārstību 1% robežās uz vienu vai otru pusi, Krievijas rublim piesaistes kurss pret eiro un dolāra valūtu grozu tika nemitīgi paplašināts. Taču, neskatoties uz to, kaimiņvalsts centrālajai bankai nemitīgi nācies atvērt valūtas krājkasi, veicot rubļu pirkšanu, lai izvairītos no strauja tā vērtības krituma. Rezultāts ir visai dramatisks, presei ziņojot, ka valūtas intervencēm iztērēts ap 30 miljardiem ASV dolāru. Taču neraugoties uz to, jau šogad vien rubļa vērtība pret ASV dolāru ir samazinājusies par 41%, bet pret eiro – aptuveni par 31%, vakar rīta pusē vienam dolāram maksājot nedaudz vairāk par 46, bet vienam eiro atrodoties virs 57 rubļu atzīmes. No finanšu ekspertu secinājumiem izriet, ka Krievijas centrālā banka ir sapratusi intervenču bezjēdzīgumu, secinot, ka, šādā garā turpinot, tās valūtas rezerves izbeigsies. Līdz ar to faktiski var teikt, ka Krievijas nacionālās valūtas vērtības izmaiņas ir atstātas tirgus ziņā un, visticamāk, kursa krišanās varētu turpināties. Vismaz tik ilgi, kamēr neparādīsies nekādi signāli par to, ka pasaules preču biržās varētu sākties nopietna pircēju aktivizēšanās un izejvielu cenām parādītos iemesls pieaugumam.

Kaimiņa labklājība ir arī mana labklājība. Šāds secinājums dzirdēts ne vienu reizi vien, un starpvalstu līmenī šī teiciena nozīmība ir daudz lielāka par ikdienišķo sadzīvi.

Tādēļ pēdējās dienās aizvien lielāku aktualitāti iegūst informācija par Krievijas rubļa vērtības kritumu, kura beigas var nebūt visai drīzas. Pie kaimiņvalsts ekonomiskās, tostarp arī valūtas nestabilitātes, šķiet, jau vajadzētu pierast. Arī uzņēmēji ne vienu reizi vien ir atzinuši, ka neliels rubļa vērtības kritums līdz 10% nav nekas ārkārtējs. Tomēr attiecībā uz kaimiņvalsts valūtu šoreiz situācija ir stipri savādāka nekā citas reizes. Šāds secinājums rodas ne tikai tāpēc, ka kopš gada sākuma uzņēmēju minētais svārstību koridors ir caursists, bet arī tāpēc, ka šobrīd nav pilnīgi nekādu pazīmju, kas varētu liecināt par tendences maiņu. Kopš gada sākuma rubļa vērtība pret eiro ir sarukusi par 11%, savukārt kopš pagājušā gada maija beigām kritums sasniedz pat 25%.

Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti veikuši pētījumu par to, kāda ir bijusi ekonomikas embargo un Krievijas rubļa krituma ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, DB rīkotajā diskusijā «Latvijas – Krievijas ekonomiskā sadarbība vakar, šodien, rītdien?» informēja Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Remigijs Počs.

Pētījumā secināts, ka ekonomikas embargo rezultātā Latvijas eksports uz Krieviju sankciju skartajās preču grupās 2014.gadā samazinājās par 6,7 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 50,4 miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 57,3 miljonus eiro,

Lielākais kritums vērojams gaļas, zivju izstrādājumu apjomam.

Jāņem vērā, ka, piemērojot sankcijas, pieauga arī citu valstu saražoto preču apjomi tirgū, palielinot konkurenci ES, līdz ar to pētījumā ir aprēķināti zaudējumi no eksporta uz citām valstīm. Secināts, ka reģionālās konkurences pieauguma dēļ Latvijas eksports sankcijas precēm 2014.gadā samazinājās par 77 miljoniem eiro, bet 2015.gadā – par 124 miljoniem eiro, kopējai summai sasniedzot 200 miljonus eiro, liecina pētījums.

Otrdien rubļa vērtība saruka par 19% līdz 80,1 rublim par dolāru, jo Krievijas Centrālās bankas lēmums pacelt likmi nespēja apstādināt iepriekšējās dienās piedzīvoto kritumu, raksta Bloomberg.

Šodienas samazinājums ir straujākais kopš 1998. gada, kad bija Krievijas defolts.

Pēc centrālās bankas pirmdienas lēmuma rubļa vērtība pakāpās par 11%, taču tas bija īslaicīgi.

Krievijas Centrālā banka pārsteigusi tirgus dalībniekus, negaidīti strauji palielinot bāzes procentu likmi, raksta Bloomberg.

Likme palielināta par 6,5 procentpunktiem līdz 17%, kas ir straujākais temps kopš 1998. gada. Toreiz gan likme pārsniedza 100%.

Tirgus dalībnieki gan bažījas, ka šis solis ievainos ekonomiku, kurai jau tāpat nākamgad tiek prognozēta recesija.

Šajā gadā rublis ir uzrādījis sliktākos rezultātus starp jaunattīstības valstu valūtām, kopš gada sākuma sarūkot par 44%. Kritumu veicināja naftas cenu samazināšanās, kā arī ASV un Eiropas piemērotās sankcijas Ukrainas konflikta dēļ.

Krievijas rubļa cena aug; pārliecība par nākotni izpaliek , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušā gada beigas un šā gada sākums par īstenu murgu izvērtās Krievijas rublim, vienā brīdī varēja likties, ka šīs valūtas cena atstās lielākajai daļai cilvēku saprotamās un pieņemamās orbītas. Jāatgādina, ka decembra vidū eiro cena uz brīdi paviesojās pat virs 100 rubļu atzīmes, lai gan vēl tā paša mēneša sākumā tā atradās pie 62 rubļu atzīmes. Pēc tik strauja krituma rubļa vērtība tikpat strauji atguvās, lai gan, piemēram, šā gada janvāri eiro cena noslēdza pie 78 rubļu atzīmes, kas tāpat nozīmēja, ka 12 mēnešu skatījumā kopējās valūtas cena Krievijas rubļos ir pieaugusi par veseliem 66%. Rublim un Krievijas ekonomikai pretī spēlēja naftas cenas kritums un Rietumvalstu sankcijas. Tāpat šāds rubļa cenas kritums sagrauj jebkādas ilūzijas, ka šajā valūtā būtu vērts glabāt naudu un nozīmē, ka strauju importa cenu palielināšanas ietekmē sarūk vietējo iedzīvotāju pirktspēja.

Pirmdien Krievijas Centrālā banka atcēla rubļa svārstību diapazonu, ļaujot valūtai brīvi peldēt agrāk nekā tika gaidīts, raksta Associated Press.

Banka plānoja rubļa svārstību koridoru atcelt nākamā gada sākumā, tomēr šis lēmums ātrāk pieņemts, ņemot vērā lielo spiedienu uz valūtu, ko rada Rietumvalstu sankcijas un krītošās naftas cenas. Kopš gada sākuma rublis pret dolāru ir zaudējis gandrīz pusi savas vērtības.

Krievijas Banka paziņoja, ka pārtrauks noteikt ikdienas limitus rubļa svārstībām un ta nebūs pienākuma iejaukties finanšu tirgos, lai atbalstītu valūtu. Tomēr, lai novērstu straujāku rubļa kursa kritumu, banka būs gatava iejaukties, lai mazinātu draudus finansiālai stabilitātei.

Centrālās Bankas vadītāja Elvīra Nabuļina norādīja, ka regulators iejauksies tirgū jebkurā brīdi nepieciešamajā apjomā, lai novērstu spekulatīvas darbības.

Piektdien turpinājās Krievijas rubļa vērtības kritums, raksta The Moscow Times.

Rubļa vertība pret eiro šķērsoja 53 rubļu par eiro robežu pirmo reizi vesturē, un tuvojās 42 rubļu par dolāru atzīmei, neskatoties, ka centrālā banka nopūlas, lai sargātu rubļa vērtību.

Krievijas valūta sasniedza 53,03 rubļus par eiro un 41,93 rubļus par dolāru, bet pret eiro/dolāru grozu sasniedza 46,93 rubļu robežu.

Tādējādi kopš gada sākuma rubļa vērtība pret dolāru ir zaudējusi vairāk nekā 25%, bet pret eiro – 18%, ko veicināja naftas cenas kritums un kapitāla aizplūde Rietumvalstu sankciju dēļ.

Centrālā banka rubļa vērtības krituma bremzēšanai šomēnes ir iztērējusi jau vairāk nekā 15 miljardus ASV dolāru. Pašreizējā centrālās bankas politika nosaka, ka tā veic intervences tirgū brīdī, kad rubļa kurss pārsniedz dolāra/eiro groza svārstību diapazona robežas. Diapazona augšējā robeža tiek palielināta par 5 kapeikām ik reizi, kad banka iztērē vairāk nekā 350 miljonus dolāru rubļa atbalstam.

Kaut arī gads, kopš ieviests Krievijas embargo daudziem Eiropas Savienības (ES) pārtikas ražojumiem, licis ES uzņēmējiem meklēt jaunus noietu tirgus embargo pakļautajiem produktiem, tirdzniecība ar Krieviju joprojām ir daudzu ES ražotāju uzmanības lokā. Tāpēc ES dalībvalstīs, to vidū arī Latvijā, liela uzmanība tiek pievērsta naftas cenu izmaiņām un Krievijas rubļa kursa svārstībām. Patlaban secināms, ka tendences pasaules naftas tirgū labvēlīgas mazākiem rēķiniem par siltumu, tomēr nav labvēlīgas eksporta pieaugumam uz Krieviju, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Norises pasaules naftas tirgū pamazām atgriežas pie pagājušā gada tendencēm, proti, vērstas uz melnā zelta cenas samazinājumu. Lai arī vēl pavasarī Brent naftas cena augšupejošā solī centās sturmēt 70 dolāru ( 63,87 eiro) par barelu robežu, laika gaitā tā atkal pietuvojās 50 dolāru atzīmei un izskatās, ka virzība notiek pretī jauniem antirekordiem kopš iepriekšējās finanšu krīzes.

ES dalībvalstij Latvijai tas sola gan ieguvumus, gan zaudējumus. Jau patlaban varam vērot degvielas tirgus atrašanos jauna cenu lejupskrējiena sākumpunktā, turklāt nav izslēgts, ka, veicot šo distanci, iekšdedzes dzinējiem tik nepieciešamais produkts kļūs lētāks nekā iepriekšējā krituma reizē. Turklāt attiecībā uz dīzeļdegvielu tas jau noticis. Tāpat diezgan droši ir tas, ka visai drīz varēsim priecāties par jaunu siltumenerģijas tarifu samazinājumu, kas savukārt atbrīvos papildu līdzekļus citu pirkumu veikšanai, tādējādi audzējot ne tikai valsts iekšējo patēriņu, bet arī valsts ekonomisko izaugsmi kopumā. Tomēr potenciāli ieguvumi šoreiz diemžēl var nākt komplektā ar zaudējumiem.

Krievijas Centrālā banka mainījusi rubļa tirdzniecības diapazonu par 20 kapeikām, kas ir lielākais apjoms kopš marta, raksta Bloomberg.

Tāpat šomēnes ar četru intervenču palīdzību valūtas atbalstam iztērēti 1,85 miljardi dolāru. 7. oktobrī rubļa atbalstīšanai tika atvēlēti 442 miljoni dolāru. Iepriekš centrālā banka piecus mēnešus pēc kārtas ieturēja pauzi intervencēs, bet no gada sākuma līdz maijam iztērēja 40 miljardus dolāru rubļa atbalstam.

Centrālā banka paziņojusi, ka trešdien pārcēlusi rubļa tirdzniecības diapazona augšējo robežu par 20 kapeikām līdz 44,85 rubļiem pret eiro un dolāru grozu. Trešdien rublis pirmo reizi vēsturē tirdzniecības sesiju noslēdza pie 40 rubļu par dolāru atzīmes.

Augšējās diapazona robežas pārcelšana ir lielākā kopš marta sākuma, kad Krievija iebruka Krimā.

Krasi turpina kristies Krievijas tūristu pieprasījums pēc Ziemassvētku un Jaungada braucieniem uz Latviju - salīdzinot ar pagājušo gadu, dažām tūrisma firmām klientu skaita no Krievijas samazinājums sasniedz 70%. Tādēļ uzņēmumi pievērsušies citu valstu tirgiem, pastāstīja aptaujātie tūrisma nozares pārstāvji.

Kā norāda tūroperatora Latvia Tours direktore un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes locekle Ieva Keiša, daļa tūrisma aģentūru apstiprina, ka Krievijas tūristu pieprasījums pēc braucieniem uz Latviju šonedēļ krities vēl vairāk. «Nedienas ar valūtu turpinās vēl straujākā veidā, un Krievijas iedzīvotāji ir gatavi savu rubli ieguldīt drīzāk taustāmā precē nekā ceļojumā. Iespējams, ka pārsteigs pat tie tūristi, kas tomēr ir nopirkuši laicīgi savus ceļojumus.»

Krievijas tūristu pasūtījumu Latvijas tūroperatoriem šī gada nogalē ir no 40% līdz pat 70% mazāk nekā pērn. Tie gan ir provizoriski dati, jo gads vēl nav beidzies, norāda Keiša.

Pagājušajā nedēļā Krievijas Centrālā banka pārdevusi ārvalstu valūtas vairāk nekā 4 miljardu dolāru vērtībā, jo naftas cenas kritums veicināja ilgāko rubļa vērtības samazinājumu septiņu mēnešu laikā, raksta Bloomberg.

9. oktobrī centrālā banka iztērēja 866 miljonus dolāru. Nafta, kura kopā ar dabasgāzi veido gandrīz pusi no Krievijas ieņēmumiem, pagājušajā mēnesī zaudēja 4,4% no savas vērtības, kas ir lielākais nedēļas kritums kopš janvāra.

Rubļa vērtība pret dolāru ir samazinājusies jau piecas nedēļas pēc kārtas, kas ir ilgākā zaudējumu sērija kopš Krimas aneksijas.

Centrālā banka paziņojusi, ka tā 10. oktobrī paaugstinājusi augšējo dolāra/eiro groza robežu par 25 kapeikām līdz 45,25 rubļiem. Tādējādi var lēst, ka banka rubļa atbalstam pārdevusi aptuveni 2 miljardus dolāru, jo rubļa vērtība turpināja samazināties, pārsniedzot 40 rubļu par dolāru robežu, uzskata Alfa Bank. Centrālā banka publicē datus par intervencēm ar divu dienu nobīdi.

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība turpināja vājināties jau otro dienu, testējot centrālās bankas intervences līmeni un tuvojoties jaunam rekordam, raksta Bloomberg.

Rubļa vērtība pirmo reizi vēsturē paslīdēja zem 40 rubļu par dolāru līmenim.

Pirmdien rubļa vērtība pret dolāru un eiro grozu samazinājās par 0,1% līdz 44,5063 rubļiem. Centrālā banka pagājušajā nedēļā paziņoja, ka palielinājusi augšējo tirdzniecības robežu par 10 kapeikām līdz 44,5 rubļiem, tādējādi dodot mājienu, ka tā tirgū pārdevusi vismaz 700 miljonus ASV dolāru. Rubļa vērtība pret dolāru samazinājās par 1% līdz 39,9735 rubļiem. Pirms tam valūtas vērtība sasniedza 40,0535 rubļus par dolāru.

Rubļa vērtībai par sliktu nāk naftas cenu kritums, jo nafta un dabasgāze veido pusi no valsts budžeta ieņēmumiem.

Pagājušajā ceturksnī rubļa vērtība pret dolāru saruka par 14%, kas ir sliktākais rādītājs starp pasaules valstu valūtām.

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība pieauga, jo inflācijas palielināšanās veicināja runas investoru vidū, ka Krievijas Banka piektdienas sanāksmē atstās likmes esošajā līmenī, raksta Bloomberg.

Pagājušajā nedēļā rublis piedzīvoja smagākos zaudējumus starp jaunattīstības valstu valūtām, līdz ar to investori, kas ieguldījuši šajā valūtā, būs apmierināti ar pauzi monetārās politikas mīkstināšanā, saka Rabobank jaunattīstības valstu valūtu stratēģis Pjotrs Matiss.

Pirmdien rubļa kurss pret dolāru pakāpās 0,2%. Pagājušajā nedēļā tā vērtība zaudēja 5,8%, kas bija straujākais kritums starp 24 jaunattīstības valstu valūtām.

Lielākā daļa jeb 25 no 27 Bloomberg aptaujātajiem ekonomistiem uzskata, ka Krievijas Banka bāzes procentu likmi piektdienas sanāksmē atstās 11% līmenī.

Jaunākie dati liecina, ka inflācija augustā negaidīti palielinājusies līdz 15,8%, salīdzinot ar 15,6% jūlijā, bet mēneša laikā cenas augušas par 0,4%.

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība pret dolāru turpina samazināties, pirmo reizi vēsturē pārkāpjot 38 rubļu atzīmi, raksta The Wall Street Journal.

Rubļa vērtību uz leju spiež bažas par jauno sankciju ietekmi. Rublis zem spēcīga pārdošanas spiediena nonāca jau martā, kad Maskava izrādīja gatavību aneksēt Krimu. Tāpat rubļa vērtība samazinājās pēc tam, kad Ukrainā tika notriekta Malaysia Airlines lidmašīna.

Rubļa vērtība pirmdienas rītā sasniedza 38,038 rubļus par dolāru, pēc tam gan tā nedaudz atguvās līdz 37,98 rubļiem. Kopumā šajā gadā pret dolāru rublis ir sarucis par 13,6%.

Pagājušajā nedēļā Krievijas Centrālā banka nemainīja bāzes procentu likmi, un tirgus to uzskatīja par signālu, ka banka neplāno ievērojami iegrožot savu monetāro politiku, tādējādi vēl vairāk palielinot spiedienu uz rubli. Centrālā banka agrāk pārdeva dolārus un eiro no rezervēm, lai turētu augstāku rubļa kursu, tomēr pēdējoreiz tā tirgū iejaucās maijā.

Rubļa vērtības samazināšanās pamatīgi pasliktina ieņēmumus Krievijā tādiem Rietumeiropas gigantiem kā PSA Peugeot Citroen, Henkel AG un Carlsberg, raksta Bloomberg.

Tādējādi šo uzņēmumu darbība valstī ir zem jautājuma zīmes arī Krievijas stagnējošās ekonomikas dēļ.

Rubļa kurss patlaban pret eiro un dolāru turas pie rekordzemas atzīmes, Tādējādi kompānijām, kuru biznesā lielu daļu veido šis tirgus, valūtas vērtības samazināšanās sadārdzina izejvielu un detaļu importu uz vietējām rūpnīcām, palielina cenas pircējiem un samazina peļņu.

«Rubļa vājināšanās ir problēma,» atzinis Peugeot vadītājs Karloss Tavares. Rubļa vērtība patlaban turas pie 40 rubļu par dolāru atzīmes, kas ir vājākais līmenis vēsturē, jo konflikts Ukrainā liek investoriem pamest ieguldījumus Krievijā. Inflācija patlaban aug straujākajā tempā pēdējo trīs gadu laikā, jo importa ierobežojumi no Eiropas Savienības un ASV, ko Krievija piemērojusi kā atbildi šo valstu sankcijām, liek augt patēriņa cenām valstī.

Krievija vēlētos, lai rubļa kurss būtu paredzams un pārmērīgi neaugtu vai nesamazinātos, atsaucoties uz Krievijas premjerministru Dmitriju Medvedevu, raksta Reuters.

«Mūsu valūta patlaban kļūst spēcīgāka, kas nav slikti daļai sektoru, tomēr tas arī pazemina mūsu eksportspēju, līdz ar to mēs esam ieinteresēti, lai rubļa kurss būtu paredzams, lai izvairītos no pārlieku lielas rubļa vājināšanās vai pieauguma,» uzsvēris D. Medvedevs.

Tāpat viņš piebilda, ka valdība runā ar lielajiem uzņēmumiem, lai pārliecinātos, ka tās maina ārvalstu valūtas saskaņā ar paredzamu grafiku.

Savukārt Krievijas Centrālās bankas pārstāve Ksenija Judajeva uzsvērusi, ka patlaban rubļa vērtības kāpums ir beidzies un novērojama stabilizācija. K. Judajeva norāda, ka neuzskata, ka nesenās svārstības valūtu tirgū bija bīstamas, un uzskata, ka tirgus līdz vasarai nomierināsies.

Krievijas centrālā banka Bank Rossii šonedēļ pirmo reizi kopš novembra sākuma veikusi intervenci valūtas tirgū ar mērķi atbalstīt rubli.

Bank Rossii pirmdien rubļa atbalstam iztērējusi 700 miljonus dolāru.

10.novembrī centrālā banka paziņoja par pilnīgu atteikšanos no valūtas kursa svārstību koridora un regulārām intervencēm, kursam pārkāpjot koridora robežas.

Centrālā banka gan uzsver, ka jaunā Bank Rossii pieeja neparedz pilnīgu atteikšanos no valūtas intervencēm, tās tiks veiktas gadījumā, ja radīsies draudi finanšu stabilitātei.

1.decembrī, pēc tam, kad Krievijas rubļa kurss pret eiro pārsniedza 67 rubļu atzīmi, bet kurss pret dolāru pietuvojās 54 rubļu atzīmei, valūtas pārdošanas apjoms strauji palielinājās un rubļa vērtība sāka pieaugt.

Krievijas rubļa vērtība attiecībā pret ASV dolāru trešdien pirmo reizi vēsturē pārsniegusi 41 rubļa atzīmi.

Rubļa vērtība pret dolāru trešdien neilgi pēc tirdzniecības sākšanās Maskavas biržā nokritās līdz 41,013 rubļiem, kas ir jauns visu laiku zemākais līmenis.

Turpinoties tirdzniecībai, rublis pakāpās līdz 40,99 rubļiem par vienu dolāru.

Pagājušās nedēļas sākumā rubļa vērtība pret dolāru pirmo reizi pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 40 rubļu atzīmi, savukārt nedēļu vēlāk rublis sasniedzis jaunu nozīmīgu robežu.

Tikmēr rubļa vērtība pret eiro trešdienas rītā veidoja 51,847 rubļus.

Piektdien Krievijas Centrālā banka negaidīti palielināja aizņemšanās izmaksas, jo augošais konflikts Ukrainā un draudošā sankciju paplašināšana ir pasliktinājusi ekonomikas stāvokli un spiež uz leju rubļa vērtību, raksta Bloomberg.

Tādējādi likme tiek celta jau 3. reizi šogad. Likme palielināta no 7,5% līdz 8%. Neviens no Bloomberg aptaujātajiem ekspertiem neprognozēja likmes paaugstināšanu.

Paaugstinot likmes, Krievijas Centrālā banka mēģina pazemināt inflācijas gaidas un apturēt kapitāla aizplūšanu no valsts.

Pēc centrālās bankas lēmuma Krievijas rubļa kurss pret dolāru pavājinājās par 0,3% līdz 35,1325 rubļiem. Kopš 16. jūlija rublis ir uzrādījis sliktāko rezultātu starp 24 jaunattīstības valstu valūtām.

Krievijas valdība paredz, ka 2 triljonu dolāru lielā ekonomika augs par 0,5%, kas ir lēnākais temps kopš 2009. gada. Pērn tās izaugsme bija 1,3%.