Prasības nodrošinājuma reģistrācija uz sabiedrības (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) kapitāla daļām ir viens no veidiem kā nodrošināt iespējamā pozitīvā sprieduma izpildi.
Civilprocesa likums pieļauj vairākus šāda veida prasības nodrošināšanas līdzekļus, tas ir, (1) atbildētājam piederošas kustamas mantas (daļu) apķīlāšana, (2) aizlieguma atzīmes ierakstīšana attiecīgās kustamas mantas reģistrā (komercreģistrā) un (3) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības ar kapitāla daļām. Ja ar pirmajiem diviem prasības nodrošinājuma līdzekļiem nekādiem pārpratumiem/ neskaidrībām nevajadzētu rasties, tad aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības ar kapitāla daļām ir izraisījis teorētisku diskusiju – ko šāds reģistrēts aizliegums ietver?
Parasti jebkura teorētiska diskusija aizsākas ar praktisku problēmu un šis gadījums nav izņēmums, tātad:
- prasītājs z reģistrēja Uzņēmumu Reģistrā nodrošinājuma līdzekli sabiedrības y lietā: piemērot aizliegumu veikt jebkādas darbības ar personai x piederošajām daļām;
- pēc prasības nodrošinājuma reģistrācijas persona x piedalījās sabiedrības y dalībnieku sapulcē, kurā pieņēma lēmumu par sabiedrības y pamatkapitāla palielināšanu, kā rezultātā samazinājās personas x līdzdalības proporcija sabiedrības y balsstiesīgajā pamatkapitālā;
- sabiedrības y pamatkapitāla palielināšana tika reģistrēta Uzņēmumu Reģistrā;
- prasītājs lūdza atcelt Uzņēmuma Reģistra lēmumu par sabiedrība y pamatkapitāla palielināšanu, jo Uzņēmumu Reģistra lēmuma pieņemšanas brīdī pastāvēja tiesisks šķērslis reģistrēt sabiedrības y pamatkapitāla palielināšanu, tas ir, aizliegums veikt jebkādas darbības ar x personai piederošajām daļām;
- 2010.gada 22.oktobrī Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra galvenais valsts notārs pieņēma lēmumu Nr. 1- 5/159, kurā tika atzīts, ka komercreģistrā reģistrēts nodrošinājuma līdzeklis - aizliegums kapitālsabiedrības dalībniekam veikt jebkādas darbības ar sev piederošajām daļām neliedz izmantot balsstiesības un lemt par pamatkapitāla palielināšanu (lēmuma teksts: http://www.ur.gov.lv/gvn.html?a=65&l=1543).
Uzņēmumu Reģistra lēmums izraisījis diskusiju tiesību ekspertu vidū, kuru viedoklis, par lēmumā pausto Uzņēmumu Reģistra nostāju, nav vienprātīgs, tomēr vairums tiesību ekspertu sliecas piekrist Uzņēmumu Reģistra paustajam viedoklim (ja ir interese, tad ar ekspertu komentāriem var iepazīties 2011.gada 25.janvāra Jurista Vārdā Nr. 4).
Bloga mērķis nav iedziļināties teorētiskās diskusijas niansēs, bet, ņemot vērā Uzņēmumu Reģistra pieņemto lēmumu un teorētiskajā diskusijā pausto viedokli, norādīt uz praktiskiem apsvērumiem, kurus būtu vērts ņemt vērā lūdzot tiesu noteikt aizliegumu dalībniekam veikt noteiktas darbības ar daļām, lai reģistrētais aizliegums kalpotu par pilnvērtīgu prasības nodrošinājuma līdzekli:
(a) ko ar šo aizliegumu prasītājs grib panākt, respektīvi, kāds ir aizlieguma mērķis? Aizliegums atsavināt daļas, aizliegums balsot dalībnieku sapulcē (ar šo aizliegumu arī jābūt uzmanīgam, jo aizliegums balsot dalībnieku sapulcē nenozīmē to, ka attiecīgais dalībnieks nevar piedalīties dalībnieku sapulcē, bet par šī aizlieguma niansēm iespējams kādā citā blogā) vai liegt kādas citas konkrētas ar daļām saistītas darbības.
(b) konkrētība un precizitāte aizlieguma formulējumā. Konkrētajā gadījumā prasītājs uzskatīja, ka reģistrētais aizliegums «veikt jebkādas darbības ar sev piederošām daļā» ietver aizliegumu veikt visas iespējamās darbības, kas saistītas ar daļām, respektīvi, atsavināt daļas, piedalīties sabiedrības dalībnieku sapulcē un citas, tomēr, kā to pierāda šis gadījums, ne vienmēr vispārīgs formulējums attaisno uz to liktās cerības. Jānorāda, ka reģistrēto aizliegumu formulējumi mēdz būt visdažādākie, piemēram, aizliegums veikt pamatkapitāla samazināšanu vai palielināšanu, statūtu grozījumu reģistrēšanu, izpildinstitūcijas/ valdes/ rīkotājdirektora un padomes maiņu, prokūras izdošanu, reorganizāciju, izmantot dalībnieka balsstiesības.
Lai arī kāds būs šīs teorētiskās diskusijas rezultāts, tomēr, mans praktiskais secinājums no visa augstāk minētā – mērķa apzināšanas un precizitāte formulējumā ir aizlieguma efektivitātes atslēga, tas ir, jo precīzāk tiks formulētas aizliegtās darbības, jo precīzāk tas aizsargās prasītāja intereses.