Uzņēmumiem uzlikto nodrošinājumu skaits pērn sarucis par 3%, šo instrumentu izmanto VID un zvērināti tiesu izpildītāji

To liecina SIA Lursoft pētījums.

Kopumā pērn juridiskām personām reģistrēti 13372 jauni nodrošinājumi, 2018.gada nogalē 22 450 uzņēmumiem bija reģistrēti 31 712 nodrošinājumi. Vairumā gadījumu jeb 79,26% nodrošinājums reģistrēts vietējā kapitāla uzņēmumiem, bet vēl 17,2% – kompānijām, kas pilnībā pieder kapitāldaļu turētājiem no ārvalstīm. SIA Lursoft pētnieki secinājuši, ka daļai uzņēmumu nodrošinājuma reģistrēšana bijis solis tuvāk darbības iesaldēšanai, jo 388 uzņēmumiem pēc tam, kad 2018.gadā reģistrēts nodrošinājums, pēc laika apturēta arī to saimnieciskā darbība.

IKP pieauguma efekts

«Ekonomikas izaugsmes efekts, jo tas radīja iespējas vieglāk izpildīt saistības,» tā mazāku juridisko personu skaitu, kurām pērn piemērots nodrošinājums, vērtē LTRK padomes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba. Viņaprāt, svarīgākais nodokļu parādu kontekstā ir, lai nodokļu administrācija tautsaimniecības izaugsmes laikā maksimāli samazinātu nodokļu parādu summas. «Tā būtu drošāk gadījumā, ja notiek kādi satricinājumi un iestājas recesija ne tikai kādā vienā nozarē, bet visā tautsaimniecībā, vēl jo vairāk, ja vēsture rāda, ka ekonomiskās izaugsmes laikus nomaina stagnācijas un recesijas periodi,» tā K. Rumba.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Informācija paredzēta saimnieciskās darbības veicējiem.

Inovatīvā maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix veiktajā sabiedriskās domas aptaujā Baltijā noskaidrots, ka pircēji internetā visbiežāk gribētu izmantot iespēju maksāt pa daļām, iegādājoties lielākas preces, piemēram, mēbeles un mājokļa aprīkojumu, TV, elektronikas preces un datortehniku. Tomēr katrs desmitais gribētu izmantot “pērc tagad, maksā vēlāk” pakalpojumus arī tādiem pirkumiem kā lidmašīnas biļetes, celtniecības materiālu iegāde un auto remonts.

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja veikta Baltijā, kopumā aptaujājot 2100 iedzīvotājus, kuri ikdienā izmanto internetu. Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat.

Visbiežāk aptaujā minētās preces un pakalpojumi, kurus pircēji iegādātos, maksājot pa daļām, ir mēbeles un preces mājokļa iekārtošanai, TV un elektronikas preces, datortehnika. Kā otrā populārākā izvēle ir iespēja veikt apmaksu vairākos maksājumos, iegādājoties būvniecības materiālus un veicot automašīnas remontu. Trešā populārākā izvēle ir lidmašīnas biļešu, dārza aprīkojuma, juvelierizstrādājumu iegāde vairākos maksājumos un medicīnas pakalpojumu apmaksa pa daļām. Retāk pircēji izvēlētos apmaksāt pa daļām skaistumkopšanas pakalpojumus un pasākumu biļetes.

Uzlikts arests skaistumkopšanas jomas uzņēmējas Ievas Plaudes-Rēlingeres pastarpināti piederošajām daļām uzņēmumā SIA "Kolonna Invest", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, informē "Lursoft" pārstāvji.

"Lursoft" informē, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļa pieņēmusi lēmumu par nodrošinājuma piemērošanu "Kolonna Invest". Arests uzlikts aizdomās turētās Plaudes-Rēlingeres kā patiesā labuma guvējas mantai - AS "Lawrence Asset Management" piederošajām daļām uzņēmumā "Kolonna Invest".

Vienlaikus "Firmas.lv" informācija liecina, ka 2023.gada 9.februārī ar VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas 6.februāra lēmumu par aresta uzlikšanu mantai ir piemērots arests Plaudes-Rēlingeres kā patiesā labuma guvējas mantai - "Lawrence Asset Management" piederošajām daļām uzņēmumā "Kolonna Invest".

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Auto rezerves daļu tirgotājam un servisa pakalpojumu sniedzējam SIA «Gros Auto Grupa» piemērots jauns nodrošinājums - aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, liecina informācija «Firmas.lv».

Nodrošinājums 20.septembrī reģistrēts, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes lēmumu.

Informācija VID liecina, ka šā gada 7.septembrī uzņēmumam bija nodokļu parāds 161 000 eiro apmērā.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka šis ir vienīgais šobrīd aktuālais uzņēmumam piemērotais nodrošinājums. «Gros Auto Grupa» nodokļu parāda dēļ bija piemērots nodrošinājums arī 2017.gada aprīlī, taču šā gada janvārī tas tika atcelts.

«Gros Auto Grupa» 2017.gadā strādāja ar 10,183 miljona eiro apgrozījumu un 155 000 eiro peļņu.

SIA «Gros Auto Grupa» reģistrēta 1994.gadā un tās pamatkapitāls ir 1 399 248 eiro. 2017.gadā «Gros Auto Grupa» kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 2,566 miljonus eiro, kas bija par 28% vairāk nekā 2016.gadā.

Grāmatu izdevējam SIA «Jumava» pirmdien, 3.septembrī, piemērots jauns nodrošinājums - aizliegums visa veida pārreģistrācijas darbībām un aizliegums reģistrēt komercķīlas, ziņo «Lursoft» Klientu Portfelis.

Nodrošinājums piemērots, balstoties uz zvērināta tiesu izpildītāja Jāņa Tuņņa 29.augusta pieprasījumu.

Šis ir otrais SIA «Jumava» piemērotais nodrošinājums. Šī gada janvārī ar Valsts Ieņēmumu dienesta lēmumu uzņēmumam tika piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai. Šis nodrošinājums joprojām ir aktuāls.

«Lursoft» izziņa liecina, ka uz 2018.gada 26.augustu uzņēmumam bija nodokļu parāds 35,5 tūkstošu eiro apjomā.

SIA «Jumava» dibināta 1994.gadā, un tā nodarbojas ar grāmatu izdošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 14 228 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Juris Visockis.

2017.gadā SIA «Jumava» apgrozījums bija 529 tūkstoši eiro un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 9153 eiro. Tas nodarbināja 17 darbiniekus un nodokļu maksājumos Latvijas valsts budžetā samaksāja 55 tūkstošus eiro.

#Uzņēmums Xnet pieteicies nodokļu samaksas atbalsta pasākumam, kas paredz piemērotās soda naudas atcelšanu.

Interneta veikalu «xnet.lv» un «upstore.lv» īpašniekam SIA «Xnet» piemērots nodrošinājums - aizliegums komercķīlas reģistrēšanai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmumam nodrošinājums piemērots otrdien, 23.janvārī, ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes lēmumu, jo SIA «Xnet» ir nodokļu parāds. Uz 2017.gada 7.decembri tas bija 40,5 tūkstoši eiro.

Xnet līdzīpašnieks Mārtiņš Švāns portālam db.lv sacīja, ka nodrošinājuma piemērošana nav tik ārkārtējs notikums, kā tas izklausās. Uzņēmums pērn izmantojis to pašu valsts piedāvāto instrumentu, ko vēl 13 tūkstoši uzņēmēju un privātpersonu - pieteicies valsts nodokļu samaksas atbalsta pasākumam, kas paredz piemērotās soda naudas atcelšanu. Uzņēmumam pērn nav bijis neviens nodokļu kavējums, kas ilgāks par 30 dienām, taču, tā kā soda naudas rēķina no pirmās kavējuma dienas, tajās uzkrāta diezgan liela summa, un nolemts pieteikties atbalsta pasākumam. Pirms piemērot nodrošinājumu, VID uzņēmumu par to ir informējis.

Grāmatu izdevējam SIA «Jumava» piemērots jauns nodrošinājums - aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nodrošinājums piemērots ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes šī gada 8.maijā pieņemto lēmumu. Komercreģistrā šis nodrošinājums ierakstīts 16.maijā.

Šis ir vienīgais šobrīd aktuālais SIA «Jumava» nodrošinājums.

«Lursoft» izziņa liecina, ka uz 2019. gada 7.maiju uzņēmumam bija nodokļu parāds 25,5 tūkstošu eiro apjomā.

SIA «Jumava» dibināta 1994. gadā, un tā nodarbojas ar grāmatu izdošanu. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 14 228 eiro, 90% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks ir Juris Visockis, bet 10% kapitāldaļu īpašniece ir Džaila Grēna.

2018. gadā SIA «Jumava» apgrozījums bija 485 tūkstoši eiro un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 11 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 16 darbiniekus un nodokļu maksājumos Latvijas valsts budžetā samaksāja 63 tūkstošus eiro.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Tradicionāli nomaksu jeb iespēju par preci vai pakalpojumu norēķināties pa daļām, izmanto dažādu elektropreču un mājsaimniecības preču iegādei. Pēdējos gados pakalpojumu klāsts, kurus var iegādāties uz nomaksu, ir paplašinājies. Pērn ievērojami augusi iedzīvotāju interese arī par medicīnas pakalpojumu saņemšanu, par tiem norēķinoties vēlāk.

Saskaņā ar “Inbank” datiem, 2023. gadā noslēgts pat par 89 % vairāk līgumu par medicīnisko pakalpojumu finansēšanu, bet piešķirtā finansējuma apjoms audzis pat par 128 %, nekā gadu iepriekš.

“Inbank” vidējā uz nomaksu izsniegtā finansējuma summa medicīnas pakalpojumiem bija 1503 eiro, un klienti visbiežāk izvēlējās 12 mēnešu apmaksas termiņu.

“Pieaug to cilvēku skaits, kuri nevēlas ilgi gaidīt valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu, radot lielāku interesi par privātajām medicīnas iestādēm. Tomēr salīdzinoši augsto cenu dēļ, cilvēki arvien biežāk izskata dalītā maksājuma iespēju. Dažkārt veselības likstas uzrodas negaidot, radot neparedzētu finansiālo slogu, tāpēc cilvēki ir izvēles priekšā - ārstēšanu atlikt, atteikties no citiem izdevumiem vai maksāt pa daļām. Iespēja medicīnas pakalpojumus saņemt uz nomaksu pieaug gan no klientiem, gan no medicīnas iestādēm. Mūsu novērojumi liecina, ka šo pakalpojumu izmanto ne tikai dārgākiem medicīnas pakalpojumiem virs 1000 eiro, bet nereti arī nelielām summām, jau sākot no 75 eiro,” stāsta “Inbank Latvia” vadītājs Dainis Skrinda.

Šādu jaunu dalībnieka (gan personālsabiedrības biedra, gan kapitālsabiedrības dalībnieka/akcionāra) pienākumu paredz grozījumi Komerclikumā, kurus aprīļa vidū Saeima pieņēma 1.lasījumā, un tiek paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2011.gada 1.jūnijā.

Pierasts, ka Starptautiskais Valūtas fonds rosina dažāda veida iniciatīvas un šis likumprojekts nav izņēmums, jo izstrādāts ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda 2006.gadā izteiktās rekomendācijas, tas ir, nodrošināt piekļuvi informācijai par patiesā labuma guvējiem un personām, kuras kontrolē juridisko personu. Jānorāda, ka ar grozījumiem plānotā patiesā labuma guvēja paziņošanas kārtība atšķiras no tās, kuru bija iecerēts ieviest ar 2010.gada Komerclikuma grozījumiem, kuri paredzēja, ka informāciju par patiesā labuma guvējiem tur pati sabiedrība un, pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas, izsniedz to tiesībaizsardzības un kontroles institūcijām.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Rīgas apgabaltiesa atzinusi par izpildāmu Anglijas tiesas pērn izdoto rīkojumu, kas paredz Ventspils mēra Aivara Lemberga aktīvu iesaldēšanu 135 miljonu ASV dolāru (66,69 miljonu latu) vērtībā.

Jāmin, gan, ka apgabaltiesa nolēma A. Lemberga un Antonio Gramsci Shipping Corporation un citu blakussūdzības tomēr apmierināt daļēji. Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011. gada 13.jūnija lēmumu grozīt un daļēji atcelt, bet gada 25. jūlija lēmumu atcelt pilnībā.

Kā arī atzīt un izpildīt Latvijā Augstās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesas tiesneša 2011.gada 20.aprīļa iesaldēto rīkojumu pret A. Lembergu daļā, ar kuru viņam tika aizliegts atsavināt vai veikt darījumus, kas samazina viņam piederošās mantas vērtību, kas atrodas vai ir reģistrēta Latvijā ar kopējo vērtību līdz 135 milj. ASV dolāru. Nosakot mantas kopējo vērtību, ņemama vērā arī Anglijā un Velsā u.c. atrodošās mantas vērtība.

Ģenerālprokuratūra uzlikusi arestu kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto uzņēmēju un bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera uzņēmumu daļām, noskaidroja aģentūra LETA.

Digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto personu mantai uzlikts arests. Aģentūrai LETA zināms, ka arests uzlikts arī Šlesera un Šķēles atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem un uzņēmumu daļām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka martā piemērots arests Šķēlem piederošajiem 40% uzņēmumā "Uzņēmumu vadība un konsultācijas", kur viņa daļu nominālvērtība ir noteikta 88 888 eiro. Šajā uzņēmumā pārējie 60% līdzīgās daļās pieder Šķēles meitām.

Biznesa konsultāciju jomā strādājošais uzņēmums pērn strādājis ar 933 447 eiro apgrozījumu un 103 697 eiro peļņu. 2019.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 993 094 eiro, bet peļņa - 8 903 eiro.

Tāpat piemērots arests Šķēlem pilnībā piederošajam uzņēmumam "TA sabiedrība". Šajā uzņēmumā arests uzlikts visām Šķēlem piederošajām daļām 4020 eiro nominālvērtībā. Rīgā, Dzirnavu iela 68, reģistrētais uzņēmums 2019.gadā strādājis bez apgrozījuma, bet ar 971 000 eiro zaudējumiem, savukārt dati par 2020.gadu vēl nav pieejami.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi Lipmanu uzņēmuma SIA Liplat Holding iesniegumu atļaujas saņemšanai AS Grindeks obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai, informē FKTK.

SIA Liplat Holding pieder 72,64% no AS Grindeks akcijām. Kirovam Lipmanam pieder 43,33% no SIA Liplat Holding pamatkapitāla daļām, Annai Lipmanei pieder 21,67% no piedāvātāja pamatkapitāla daļām un Filipam Lipmanam pieder 0,05% no piedāvātāja pamatkapitāla daļām, savukārt Filipa Lipmana kontrolētai kapitālsabiedrībai Dashdirect pieder 34,95% no piedāvātāja pamatkapitāla daļām.

Vienas akcijas atpirkšanas cena pēc prospektā sniegtās informācijas noteikta 12,59 eiro. Piedāvājuma termiņš ir 30 dienas no dienas, kad informācija par piedāvājumu ir publicēta oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis".

Pavisam nesen divas no TOP10 bankām Baltijā – Nordea un DNB – paziņoja, ka apvienos spēkus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai virzītos uz vadošās bankas statusu šajā reģionā. Lai gan darījums nenoslēgsies līdz nākamā gada otrajam ceturksnim, jau šobrīd tirgū valda pozitīva intriga par to, kāds būs darījuma rezultāts, teikts jaunākajā Prudentia M&A Folio apskatā.

Ņemot vērā to, ka Nordea Latvijā ir pārstāvēta kā filiāle, tad diemžēl nav publiski pieejami tā finanšu rezultāti, kas liedz analizēt uzņēmuma tirgus vērtību. Savukārt DNB jau regulāri ir viens no Latvijas TOP101 vērtīgāko uzņēmumu augšgala. DNB Latvijas struktūras vērtība ir augusi no aptuveni 160 miljoniem eiro 2013. gada TOPā līdz 230 miljoniem eiro pērn, kas ir ievērojams kāpums tik īsā laika periodā, uzsver eksperti.

Runājot par kopējiem tirgus vērtējumiem bankām Eiropā, situācija pēdējā gada laikā tik spīdoša neizskatās. Eiropas publiskajā tirgū banku akciju cenas ir nokritušās par 25% salīdzinot ar pagājušo gadu – tirgus kapitalizācija pret pašu kapitāla vērtību (P/B) 2015. gada 30. jūnijā bija 0,91, kamēr tajā pašā datumā šogad šis rādītājs bija vien 0,68. Tas liek noprast, ka banku sektors Eiropā ir lejupejošā fāzē un lai izdzīvotu šādos apstākļos un vēl attīstītos, loģisks liekās solis apvienoties ar konkurentiem, lai realizētu sinerģijas un tirgus spēku. Tas arī iezīmējās kopējā darījumu skaitā Eiropā – šī gada pirmajā pusē banku sektorā ir izziņoti 69 darījumi salīdzinot ar 58 darījumiem šajā pašā periodā pērn.

Latvijā viena no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem SIA Rīgas Piensaimnieks vadība un uzņēmuma īpašnieks DCEMF Holdings Ltd. tiesas lēmumu par aizliegumu atsavināt kapitāldaļas sauc par nepamatotu un to pārsūdzēs.

Izplatītajā paziņojumā uzņēmums norāda, ka apgalvojumi, kas saistībā ar SIA Rīgas Piensaimnieks (RPS) un DCEMF Holdings Ltd. (DCEMF) īpašumtiesībām uz RPS kapitāla daļām parādījušies Latvijas ziņu portālos pēdējo dienu laikā (25.jūlijā un 26.jūljā), ir nepamatoti un pilnībā nepatiesi atspoguļo reālo situāciju RPS, kur DCEMF ir vienīgais dalībnieks un tam likumīgi pieder 100% RPS kapitāla daļas. Piektdien, 22.jūlijā RPS saņēmis informāciju par Igaunijas rajona tiesas spriedumu, prasot aizliegt DCEMF pārdot sev piederošās RPS kapitāla daļas un veikt citas likumīgas darbības ar šīm daļām, par ko attiecīgi informēja DCEMF. DCEMF šo lēmumu, kas pēc būtības ir nepamatots, šobrīd pārsūdz, vēsta RPS un DCEMF Holdings Ltd. Turklāt līdz šodienai DCEMF, kā tiesas lēmumā norādītais atbildētājs, neesot ticis informēts ne par šādu lēmumu, ne par procesu kā tādu. Līdz ar to DCEMF nevienā brīdī nav bijusi iespēja izteikt savu viedokli vai kādā citā veidā piedalīties procesā. Sākotnēji 20% no RPS kapitāla daļām DCEMF ieguva 2006.gadā, bet atlikušie 80% nonāca DCEMF īpašumā 2010.gada novembrī likumīgas komercķīlas realizācijas rezultātā, pamatojoties uz aizdevuma un ķīlas līgumiem, kuri ir bijuši spēkā jau no 2006.gada, tā RPS un DCEMF Holdings Ltd paziņojumā. Kopš 2006.gada DCEMF un tā saistītie uzņēmumi RPS esot veikuši būtiskus ieguldījumus, tai skaitā nozīmīgu pamatkapitāla palielinājumu 2011.gadā. «Alta Foods maksātnespējas procedūrai Igaunijā nav nekāda sakara ar DCEMF, kas nekad nav bijis ne Alta Foods kreditors, ne debitors, un šim procesam nav nekāda saistība ar likumīgu kapitāla daļu ķīlas realizāciju, kā rezultātā DCEMF ieguva īpašumtiesības uz 80% no RPS daļām. Līdz ar to maksātnespējas administratora vēlme iesaistīt šajā procesā RPS un DCEMF nav saprotama,» norādīts paziņojumā.

Valdība neatliks lēmumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom nākotni, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti nolēma aicināt Ministru kabinetu (MK) atlikt lēmuma pieņemšanu par rīcību ar LMT un Lattelecom kapitāla daļām līdz brīdim, kad tiks veikta objektīva un kvalitatīva sociālekonomiskās situācijas analīze.

Kučinskis atzina, ka Saeimas komisijas lūgums ir objektīvs, taču valdība vai nu 12.aprīlī, vai nedēļu vēlāk skatīs šo jautājumu, lai lemtu, kā rīkoties ar abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Valdība plāno izskatīt divus LMT un Lattelecom nākotnes variantus - saglabāt esošo situāciju vai uzņēmumus apvienot.

Ja saglabā esošo situāciju, tad šādu lēmumu valdība var pieņemt bez papildu izpētes. Bet, ja nolemjam par uzņēmumu apvienošanu, tad būs nepieciešama padziļināta izpēte par riskiem un ieguvumiem, uzsvēra premjers.

Lai panāktu operatīvās efektivitātes uzlabošanu un ar to saistīto izmaksu samazinājumu, AS Baltic RE Group ir pabeidzis 2016. gadā uzsākto procesu, lai racionalizētu grupas struktūru, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Pēc daļu iegādes (67% no SIA Key 15 daļām par EUR 8 505 000, 100% no Key 2 SIA daļām par EUR 6 518 000, 48.34155% no Key 6 daļām par EUR 1 310 000 un 75% no Key 1 SIA daļām par EUR 1 361 964), izmantojot līgumus starp grupu uzņēmumiem, AS Baltic RE Group tieši piederēs visas daļas tās meitas Sabiedrībās. Pirkuma cenas norēķins tiek veikts, atlīdzinot meitas uzņēmumiem maksājamo summu mātes uzņēmumam.

Jaunā AS Baltic RE Group koncerna struktūra ir atrodama mūsu mājas lapā.

AS Baltic RE Group pamatdarbības virzieni ir nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana, to iznomāšana un apsaimniekošana. Koncerns ir lielākais universālu kvalitatīvu un moderni aprīkotu komercplatību iznomātājs Vecrīgā. AS Baltic RE Group investē Baltijas valstīs, pamatojoties uz ilgtermiņa redzējumu un ar nespekulatīvu pieeju, veidojot noturīgu īpašumu vērtību.

Diskusijas par tiesu sistēmas efektivitāti un lietu izskatīšanas ātrumu nerimst jau kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Tomēr tiesu noslogotība un lielais izskatāmo lietu daudzums ir tikai viena medaļas puse. Izmantojot Civilprocesa likuma dotās iespējas, civiltiesisko strīdu izskatīšanu tiesā nereti apzināti vilcina viena no strīdā iesaistītajām pusēm. Kā piemēru minēšu ASV ārzonas uzņēmuma Menard Port LLC darbības skaļu rezonansi guvušajā tiesvedībā pret Nordic Partners grupas uzņēmumiem.

Kopš Menard Port LLC prasības iesniegšanas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā drīz būs pagājis gads, tomēr līdz lietas skatīšanai pēc būtības tiesa vēl nav tikusi. Teju gada garumā risinājušās peripetijas ap prasības nodrošinājuma piemērošanu vairāk kā divdesmit ar minēto lietu nesaistītiem NP grupas uzņēmumiem un tā atcelšanu, tomēr kārtējās tiesai iesniegtās Menard Port LLC prasības draud kļūt par to klupšanas akmeni, kas tiesvedībai var likt ievilkties neprognozējamā garumā. Tiesvedības «ievilkšanas» shēma īsumā izskatās šādi: 2014. gada 29. septembrī Menard Port LLC iesniedza prasības pieteikuma grozījumus un papildinājumus, prasot vairāk kā 5 miljonu eiro lielo prasījuma summu palielināt vēl par vairāk kā 2,7 miljoniem eiro. Ņemot vērā, ka daļai atbildētāju lietā prasības nodrošinājums ir atcelts, Menard Port LLC 21. oktobrī iesniedz pieteikumu par prasības nodrošinājuma apmēra grozīšanu, to solidāri sadalot starp četriem atbildētājiem.

No 2018.gada janvāra līdz 2021.gada aprīlim iedzīvotājiem izsniegti 48 tūkstoši hipotekārie aizdevumi kopsummā par vairāk nekā 2 miljardiem eiro, liecina "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) apkopotie dati par pēdējos trīs gados privātpersonām izsniegtajiem aizdevumiem mājokļu iegādei.

Dati apkopoti par 20 dažādu kredītiestāžu izsniegtajiem kredītiem īpašuma iegādei, celtniecībai un remontam.

"Zīmīgi, ka straujāks kāpums vērojams tieši posmā pēc Covid-19 pandēmijas uzsākšanās 2020.gada aprīlī, kad kreditēšanas nozare piedzīvoja "pauzi" un strauji mainījās privātpersonu dzīvesveids. 2020.gada otrajā pusgadā novērojama straujāka nekustamo īpašumu apgūšana gan skaita ziņā, gan izsniegto summu ziņā. Vidējie rādītāji pārsniedz gan 2019.gada, gan 2018.gada apjomus", uzsver Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

No visiem izsniegtajiem aizdevumiem gandrīz puse (43%) ir summas līdz 20 tūkstošiem eiro. Zīmīgi arī tas, ka pēdējā gada laikā palielinājies kredītlīgumu skaits par summu virs 100 tūkstošiem eiro.

AS «Rīgas kuģu būvētava» valde 23.novembrī saņēmusi padomes locekļu Valentīnas Andrējevas un Linarda Baumaņa iesniegumus par padomes locekļu amata atstāšanu pēc pašu vēlēšanās, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Valentīna Andrējeva un Linards Baumanis nav atklājuši padomes locekļu amatu atstāšanas iemeslus.

AS «Rīgas kuģu būvētava» padome jaunā sastāvā tiks ievēlēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām un AS «Rīgas kuģu būvētava» statūtiem.

Db.lv jau rakstīja, ka loģistikas uzņēmumam AS «Remars-Rīga», kas ir lielākais AS «Rīgas kuģu būvētava» akcionārs, otrdien, 13.novembrī, piemērots jauns nodrošinājums - aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nodrošinājums piemērots, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes lēmumu. «Lursoft» izziņa liecina, ka uz šī gada 7.novembri uzņēmumam bija nodokļu parāds 69 tūkstošu eiro apmērā.

Valsts Valodas centrs (VVC) neatklās sludinājumu portāla ss.lv līdzīpašniekam Jurim Līnim piemērotā 70 eiro naudas soda iemeslu, sacīja VVC pārstāvis Viesturs Razumovskis.

Viņš pauda, ka VVC Līni kā uzņēmuma pārstāvi saucis pie atbildības par Valsts valodas likuma pārkāpumu, taču konkrētu soda iemeslu centrs atklāt nevar.

«VVC nevar izpaust informāciju, par ko sodīts Līnis. VVC nav kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas var pateikt, ka juridiskā persona saukta pie administratīvās atbildības par to vai to. Fizisko personu aizsardzības likums ir spēcīgāks par sabiedrības interesēm un tiesībām zināt par šādiem jautājumiem,» sacīja Razumovskis.

Nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir sludinājumu portāla ss.lv līdzīpašnieks Līnis, tikuši piemēroti tādēļ, ka VVC uzlicis soda naudu 70 eiro apmērā, sacīja Līnis.