Nesen jau rakstījām, ka pastāv iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) risks, ja personas, kuras dzīvo nereģistrētās attiecībās veic regulārus maksājumus viena otrai un gada kopējā summa pārsniedz EUR 1 425 gadā.
Minētais risks, protams, nav aktuāls tikai nereģistrēto attiecību starpā. Šī problēma ir aktuāla arī citām personām, kuras veic «dāvinājumus» personām, kuri nav radinieki (palīdzība audžuvecākiem, konta papildināšana no ārvalstīm kaimiņam radinieku vajadzībām, ja radiniekiem nav bankas konts, utml.).
Kādi ir potenciālie risinājumi, ja VID piesakās uz auditu?
Attiecību juridiskā reģistrēšana
Samērā viegls risinājums ir juridiska attiecību reģistrēšana. Proti, tā ir, piemēram, laulība vai adopcija. Gadījumā, ja Latvijā palikušajiem radiniekiem vecuma dēļ ir grūti lietot bankas kontu, tomēr jārod iespēja lūgt atvērt pašiem savu kontu un veikt naudas pārskaitījumus tieši vecāku kontā.
Attiecību juridiska reģistrēšana tajā skaitā atrisinās arī citas problēmas kā, piemēram, mantošanas iespējas.
Šis risinājums gan neglābs no potenciāliem nodokļa uzrēķiniem, kamēr tiks sakārtotas juridiskās formalitātes. Proti, pirms laulībām pārim ir jāveic konkrētas procedūras, lai reģistrētu laulību, un tas var aizņemt laiku. Tāpēc atklāts paliek jautājums par potenciālo IIN pirms laulības vai citādāku juridisko formalitāšu reģistrēšanas. Bez tam ir arī ļoti aktuāls jautājums par personām, kurām nemaz ar likumu nav dotas iespējas reģistrēt savas laulības - piemēram, viendzimuma pāri.
Pierādījumu vākšana
Ir bijuši gadījumi, kad Valsts ieņēmumu dienesta (VID) inspektori ir bijuši labvēlīgi pret nodokļu maksātājiem un ļāvuši iesniegt pierādījumus par kopdzīves esamību. Proti, vērtējot darījumu ekonomisko būtību pār formu, saprotot, ka divas personas faktiski dzīvo vienotā saimniecībā, ļaut pierādīt minēto faktu. Tādā gadījumā noder fotogrāfijas, liecinieku liecības un citi iespējamie līdzekļi.
Praksē ir bijis izaicinošs gadījums, kad nodokļu maksātājas dzīvesbiedrs diemžēl vairs nebija dzīvs un tādējādi pats nevarēja liecināt par to, ka ir bijusi kopdzīve. Ar citu liecinieku liecībām izdevās pierādīt kopdzīves faktu attiecīgajā laika periodā. VID piekrita uzskatīt šos pārskaitījumus kā līdzekļus ikdienas vajadzībām - faktiski pielīdzinot tos kā dāvinājumus starp laulātajiem. Taču interesantākais šajā situācijā bija tas, ka par nepierādīto periodu šie paši pārskaitījumi tomēr tika uzskatīti par dāvinājumiem un tādējādi «slēpto ienākumu» un IIN uzrēķina objektu.
Domājams, ka, ja pāru attiecībās ir bērns, situācijai vajadzētu būt vieglākai. Tādā veidā varētu argumentēt, ka visi pārskaitījumi ir domāti bērna uzturēšanai, kas ir neapliekams ienākums. Taču, ja pāris dzīvo nereģistrētās laulībās un bērnu nav, jārēķinās, ka VID var ierosināt fiziskās personas nodokļu auditu un uzrēķināt IIN par «slēpto ienākumu».
Likumdošanas iniciatīva
Vēl viens sarežģītāks risinājums ir lūgt likumdevējiem veikt grozījumus nodokļu likumos, pielīdzinot faktisko kopdzīvi laulībai. Domājams, ka sarežģītākais šajā procesā būs pierādīšanas fakts - no kura datuma līdz kuram tiek uzskatīts, ka personām ir kopdzīve, utml.
Jebkurā gadījumā situācija ir sarežģīta. Taču šo problēmu nevajadzētu atstāt neatrisinātu, lai nerastos risks, ka tai Latvijas iedzīvotāju daļai, kura dzīvo nereģistrētās attiecībās, būtu risks par nenomaksāto IIN valstij.
