Biļešu tirdzniecības uzņēmums SIA «Biļešu paradīze», par kura īpašnieku šonedēļ kļuvis Latvijas lielākais ziņu portāls «Delfi", reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta preču zīme «Biļešu paradīze», kā arī visa uzņēmuma manta, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro. Komercķīlas ņēmējs ir AS «Citadele banka», kas finansēja biļešu tirdzniecības uzņēmuma iegādi. Komercķīlas devējs ir SIA «Biļešu paradīze», bet parādnieks ir «Delfi» grupas uzņēmums SIA «Delfi Tickets», kam pieder 81,68% SIA «Biļešu paradīze» daļas.

Arī SIA «Delfi Tickets» reģistrējis komercķīlu, ar kuru par labu AS «Citadele banka» ieķīlāta visa uzņēmuma manta, kā arī komercķīlu devis SIA «Delfi Ticket Service», kam pieder pārējie 18,32% SIA «Biļešu paradīze» kapitāldaļu. Abu komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro, un šo komercķīlu parādnieks ir SIA «Delfi Tickets».

SIA “Biļešu serviss” 27.martā iesniedzis Iepirkumu uzraudzības birojam (UIB) iesniegumu, kurā apstrīd Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) lēmumu par atklātā konkursa “XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojums” uzvarētāju – SIA “Biļešu paradīze”.

SIA “Biļešu serviss” iesniegumā UIB norāda, ka SIA “Biļešu paradīze” piedāvājums ir nepamatoti lēts, LNKC acīmredzami kļūdaini vērtējis SIA “Biļešu paradīze” finanšu piedāvājumu un nesniedz SIA “Biļešu serviss” informāciju par tā piedāvājuma vērtējumu saimnieciski visizdevīgākā iepirkuma kvalitātes kritērijos. Ja LNKC būtu ievērojis Publiskā iepirkuma likuma (PIL) 37.panta otrās daļas 2.punkta, 41.panta pirmās daļas un 53.panta prasības piedāvājumu vērtēšanas gaitā, SIA “Biļešu paradīze” piedāvājums būtu noraidāms un SIA “Biļešu serviss” ar lielāku piešķirto punktu skaitu būtu ieguvis tiesības slēgt Konkursa iepirkuma līgumu.

Dziesmu un deju svētku biļetes tirgos Biļešu paradīze

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) iepirkumā par Dziesmu un deju svētku biļešu...

SIA “Biļešu serviss” valdes locekle Līga Rubine skaidro, ka iesniegumā UIB norādīti vairāki faktori: "Viens no tiem - konkursa uzvarētāja piedāvājums ir nepamatoti lēts, vairāki pakalpojumi tiek piedāvāti par EUR 0,00, neņemot vērā ne personāla, ne tehniskā nodrošinājuma izmaksas. Piemēram, SIA “Biļešu paradīze” savā piedāvājumā EUR 0,00 cenu norādījis tādās sadaļās, kā: - Biļešu elektroniskās kontroles uzraudzības personāla izmaksas (Kritērijs D),- Izbraukumu tirdzniecības pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas (Kritērijs E),- Biļešu un ielūgumu sagatavju cena (izdrukas un elektroniskā veidā ar vai bez norādītas vērtības (cenas)) (Kritērijs G).Citiem vārdiem sakot, par velti piedāvā šajās finanšu piedāvājuma pozīcijās algojamo personālu un aprakstītās darbības. Acīmredzams, ka EUR 0,00 cena šajos kritērijos nespēj segt kaut minimālākās darba spēka izmaksas, tajā skaitā izmaksas, kas saistītas ar darbinieku sociālo aizsardzību un tiesībām. Šāda nepamatoti lēta cena pārkāpj piemērojamos darba tiesību un darba aizsardzības standartus un ir pamats piedāvājuma noraidīšanai PIL 53. panta ceturtās daļas kārtībā. Tas pats attiecas uz vairākiem citiem kritērijiem, kur nav iekļautas izmaksas jeb piedāvājumā norādītā cena ir EUR 0,00 – izbraukuma tirdzniecības pakalpojumu nodrošināšanai, biļešu un ielūgumu sagatavju sagatavošanai.

Pie tam, vairākās sadaļās norādot cenu EUR 0,00, SIA “Biļešu paradīze” piedāvājums būtībā “salauž” konkursa uzvarētāja noteikšanai paredzēto matemātisko formulu, kura acīmredzami nav paredzēta gadījumam ar EUR 0,00 cenu, kā rezultātā visi citi piedāvājumi neatkarīgi no to summas ir vērtējami ar 0 punktiem, kas nav samērīgi. Tādā veidā ir pārkāpts PIL 2. panta 2. punktā nostiprinātais un IUB un tiesu praksē regulāri konkretizētais vienlīdzīgas attieksmes princips. Tāpat SIA “Biļešu serviss” nav saņēmis pieprasīto informāciju par tā piedāvājuma vērtējumu saimnieciski visizdevīgākā iepirkuma kvalitātes kritērijos.”

Izvērtējot visus faktorus, SIA “Biļešu serviss” iesniedzis UIB lūgumu atcelt atklātā konkursa “XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanas pakalpojums” rezultātus un atkārtoti vērtēt iesniegtos piedāvājumus.

Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) iepirkumā par Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības un biļešu elektroniskās kontroles nodrošināšanu uzvarējis tirgotājs "Biļešu paradīze", informēja LNKC pārstāve Linda Ertmane.

Iepirkumam bija pieteikušies divi pretendenti - SIA "Biļešu paradīze" un SIA "Biļešu serviss". "Biļešu paradīzes" piedāvājums atzīts par saimnieciski izdevīgāko.

Ertmane norāda, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likumam, pēc uzvarētāja paziņošanas desmit dienu laikā pretendenti var apstrīdēt rezultātus. Ja tas nenotiks, LNKC parakstīs līgumu un uzsāks gatavošanos XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju biļešu tirdzniecības procesa nodrošināšanai aprīlī.

Jau rakstīts, ka iepirkuma piedāvājumu iesniegšanas termiņš tika pagarināts, jo "Biļešu serviss" bija Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) apstrīdēja atsevišķus iepirkuma nolikuma nosacījumus. IUB atzina, ka LNKC ir tiesības prasīt nepieciešamos kvalitātes kritērijus, līdz ar to sūdzība tika noraidīta.

DNB Latvijas filiāles vadītāja Svetlana Kočerova sevi droši var saukt par “gandrīz norvēģieti”. Viņas darba vieta jau vairāk kā 10 gadus ir DNB Bank ASA Latvijas filiālē, un tieši šeit viņas karjera izaugusi no koordinatora līdz pat filiāles vadītājai. Šobrīd DNB Rīgas filiālē strādā ciešā sadarbība ar Norvēģijas organizāciju un nodarbina vairāk kā 400 darbinieku, kas ik dienu pavada Norvēģijas darba vidē, Rīgā. Sarunā atskatījāmies uz DNB Latvijas filiāles izaugsmes lēcienu pēdējā gada laikā, darbinieku labbūtību, kā arī to, kā 24 stundās paspēt visu – darbu, ģimeni, doktora grādu un izbrīvēt mirkli arī sev.

DNB Latvijas filiālē ir pagājis ļoti jaudīgs gads. Ar kādām sajūtām un plāniem tu pagājušajā gadā atsāki strādāt jaunajā amatā, un kādas ir sajūtas šī gada noslēgumā?

Pagājušā gada janvārī man bija liels prieks atgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un atsākt strādāt DNB. Iesākumā mans uzdevums bija nodrošināt filiāles veiksmīgu turpmāko darbību, sakārtot iekšējos procesus, pielietojot LEAN metodi, kas arī ir mana specialitāte un doktora darba tēma. Šajā laikā man bija skaidrs, ka Rīgas filiāle var daudz, un ar šo pārliecību arī gāju uz priekšu, kopā ar komandu ieviesām vērienīgas pārmaiņas iekšējā kultūrā un procesos, vienlaikus pārliecinot mūsu vadītājus Norvēģijā, ka esam spēcīgs atbalsts. Būtiski bija arī veidot DNB kā laba darba devēja tēlu Latvijā, jo, atšķirībā no Norvēģijas, kur DNB ir vislielākā un atpazīstamākā banka valstī, un ikviens darbinieks ļoti labi apzinās organizāciju, kurā strādā, Latvijā šīs atpazīstamības un sajūtas bija jārada un jāattīsta. Pavasarī Norvēģijas DNB bija gatavi pie mums, Latvijā, atvērt papildu nodaļas, tāpēc jau vasarā sākās aktīvas izaugsmes posms, kad ik mēnesi mūsu darbinieku skaits sāka pieaugt. Atskatoties varu teikt, ka kopumā šis ir bijis straujas izaugsmes gads ar lielu fokusu uz skandināvu darba kultūru un vērtībām, par ko ļoti priecājos, jo tas norāda uz to, ka kopā mēs varam daudz, arī mainīties. Rīgā ir daudz spējīgu profesionāļu, izcilu vadītāju un mūsu komandas darbs patiesi ir rezultatīvs, pateicoties visu faktoru svstarpējai mijiedarbībai.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā šodien tika skatīta Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) prasība pret SIA «Biļešu paradīze» (BP) par interneta veikala lietošanas maksas piemērošanu, tirgojot XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku biļetes.

Tiesas sēdes laikā SIA «Biļešu paradīze» iesniedza pretprasību, par kuras pieņemšanu tiesa lems 10 dienu laikā.

LNKC direktore Signe Pujāte uzver, ka, «iekasējot papildu maksu par Dziesmu un deju svētku biļetēm, «Biļešu paradīze» pārkāpa ar Latvijas Nacionālo kultūras centru noslēgtā līguma nosacījumus. LNKC iestājas par to, ka no svētku apmeklētājiem nepamatoti iekasētā nauda - kopā vairāk nekā 76,5 tūkstoši eiro - ir jāatgriež atpakaļ pircējiem. Tieši tāpēc arī LNKC vērsās tiesā pret «Biļešu paradīzi»».

«Detalizētāk varēsim komentēt tad, kad būsim iepazinušies ar iesniegto pretprasību, taču jau tagad varam teikt, ka starp LNKC un BP noslēgtais līgums ļoti skaidri definēja, ka biļešu pārdevējs nekādus papildu maksājumus no svētku biļešu pircējiem iekasēt nedrīkst,» skaidro LNKC advokāte Anete Bergmane.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis anonīmus ziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem nodokļu jomā uzņēmumā SIA «Monēta», kurā finanšu vadītājas amatu ieņem labklājības ministra amata kandidāte Ramona Petraviča (KPV LV), bet uzņēmuma īpašnieks ir viņas vīrs Aleksandrs Petravičs, aģentūrai LETA apstiprināja VID.

«Jebkurā šādā gadījumā VID izvērtē saņemto informāciju kopsakarā ar VID rīcībā esošo informāciju un lemj (veic) par nepieciešamo, normatīvajos aktos noteikto, kontroles pasākumu īstenošanu,» skaidroja VID.

Kompānijas «Monēta» pamatdarbība ir mazumtirdzniecība ar pārtikas un primārās nepieciešamības precēm un transporta pakalpojumi. Uzņēmumam ir pieci veikali Saldus novadā.

Ar Aleksandru Petraviču aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.

Šogad 10.janvārī «Delfi TV ar Jāni Domburu» tika ziņots, ka uzņēmuma «Monēta» apgrozījums 2017.gadā bija 1,87 miljoni eiro, peļņa - 61 000 eiro, tajā strādāja 26 darbinieki, bet sociālās iemaksas, izdalot uz strādājošo skaitu, bija 128 eiro, kas atbilst maksājumiem, kurus veic par minimālo algu. Portāls vēstīja, ka gan pirms, gan pēc raidījuma saņemta informācija par «Monētas» iespējamiem nodokļu un darba likumu pārkāpumiem.

Pirmdien, 12.jūnijā, tirdzniecībā nonāks iepriekšējā rezervācijā neizpirktās biļetes uz Dziesmu un deju svētku pasākumiem, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Linda Ertmane.

No pirmdienas plkst.10 publiskajā tirdzniecībā būs pieejamas biļetes uz koru lielkoncertu "Tīrums. Dziesmas ceļš" un tā ģenerālmēģinājumu, uz noslēguma koncertu "Kopā Augšup" un tā ģenerālmēģinājumu - teju 2000 biļešu, uz deju lieluzvedumu "Mūžīgais dzinējs" - vairāk kā 1000 biļešu, deju lielkoncertu "Balts" - vairāk kā 700 biļešu uz katru koncertu, un citiem pasākumiem.

Vienā pirkuma reizē uz vienu pasākumu varēs iegādāties ne vairāk kā četras biļetes. Kopīgais vienā pirkumā nopērkamo biļešu skaits - 20. Biļešu tirdzniecību nodrošina "Biļešu paradīze".

No 12.jūnija ikvienam interesentam būs iespēja iegādāties biļetes arī uz tautas lietišķās mākslas izstādi "Mēs", kas no 1.jūlija līdz 30.jūlijam būs skatāma Sporta ielā 2. Ieejas biļeti iegādāties varēs arī pie ieejas izstādē. Svētku dalībniekiem izstādi būs iespējams apmeklēt bez maksas.

SIA Biļešu paradīze atcelto pasākumu dēļ klientiem atmaksājusi jau aptuveni divus miljonus eiro, tomēr uzņēmums cer, ka pandēmijas laiks nav uz palikšanu, un prognozē strauju nozares atlabšanu

Kultūras nozare ir ar spēku apstādināta, jo tā nav ekonomiskā krīze, Dienas Biznesam pauž SIA Biļešu paradīze valdes priekšsēdētājs. Jānis Ķuzulis. Industrija gatavojas vairākiem iespējamajiem scenārijiem, kuru attīstība atkarīga no valdības lēmumiem.

Kā industriju ir skāris pandēmijas laiks?

Pirms marta ne tikai mūsu uzņēmumā, bet visā industrijā bija sācies brīnišķīgs 2020. gads. Ja 2019. gads bija tiešām ļoti labs un ar ievērojamu pieaugumu gan Biļešu paradīzei, gan arī kopumā industrijai, tad šis gads sākās vēl labāk. Janvāris, februāris par 15–20% pārsniedza iepriekšējo gadu. Pēc tikko noslēgta lieliska 2019. gada likās, ka šis gads burtiski aizlidos kā ar sērfa dēli pa viļņiem augšpusē. Tad pienāca marts ar lēmumu par lockdown, un šķiet, ka 13. marts bija pēdējā labā diena. Šī gada lielākais pārdošanas apjoms tika uzrādīts tieši nedēļā pirms lockdown. Tad, protams, viss sabruka. Sekas gan mums, gan industrijai ir dramatiskas. Man absolūti nepatīk šīs situācijas salīdzinājums ar Otro pasaules karu, bet taisnība ir tajā, ka šāda mēroga publiskās dzīves pārtraukumi tiešām nav bijuši. Industrija tika apstādināta, pasākumi nenotika, ieņēmumu nebija. Nevis strauji kritās, bet nulle. Protams, ka tam nevar nebūt seku. Marts vēl izskatījās salīdzinoši labi, jo marta pirmās dienas bija ļoti veiksmīgas. Pēc tam daudzi cilvēki pēc inerces domāja, ka drīz jau tas beigsies. Bija pasākumu organizatori, kuri, kad pirmie ierobežojumi bija līdz 14. aprīlim, jau 15. aprīlī ieplānoja nākamos pasākumus, kas, protams, nepiepildījās. Ieņēmumu nebija, un ļoti grūtu šo situāciju padarīja tas, ka nākotnes prognozes bija pilnīgi nezināmas. Šobrīd, otrajā vilnī, ir labāk, jo daudzmaz zinām, ar ko rēķināties. Kaut minimāli, bet ir iepazīts vīrusa raksturs. Tobrīd tas tā nebija, līdz ar to kopējā noskaņa bija diezgan depresīva visā industrijā, bet mēs iekšēji vienojāmies, ka nedrīkstam ļauties panikai, mums ir jāuztur sevī optimisms.

Tikko kā aizvadītajā Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) tirgošanās pasākumā CITS BAZĀRS pasniegtas balvas labākajiem jaunajiem uzņēmējiem. Pasākums norisinājās tirdzniecības centrā "Domina Shopping", kur ar pašu radītiem produktiem tirgojās 270 skolēnu mācību uzņēmumi no Latvijas, Igaunijas un Somijas.

Pasākumu organizē izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Bazāra ietvaros jauniešus vērtēja ne tikai pircēji, bet arī 39 biznesa profesionāļi no uzņēmumiem, akadēmiskajām struktūrām, finanšu sektora un valsts pārvaldes, pasniedzot balvas 9 kategorijās.

Kategorijā "SMU biznesa potenciāls" vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņēma Valmieras Valsts tehnikuma skolēnu SMU "E-Crot", kuru izstrādātie elektroniskie identifikatori palīdz automatizēti apkopot datus par mājlopiem. Pamatskolu grupā šajā kategorijā uzvarēja SMU "PLASTL" no Cēsu Valsts ģimnāzijas, kas pēc pasūtījuma rada telpiskus objektus, veidotus ar 3D printeri.

Sestdien, 7. decembrī, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” notiks ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu Ziemassvētku gadatirgus “Cits Bazārs”.

Tajā pašu radītas preces un oriģinālas Ziemassvētku dāvanas apmeklētājiem piedāvās 270 skolēnu mācību uzņēmumu no visas Latvijas.

Pasākuma laikā pircēji varēs iegādāties praktiskas un tradicionālas preces kā, piemēram, rotaslietas, rotaļlietas, galda spēles, pašu gatavotus pārtikas produktus, sveces, koka izstrādājumus un citus oriģinālus suvenīrus. Vienlaikus apmeklētājiem būs iespēja iepazīties arī ar unikāliem un inovatīviem skolēnu radītiem produktiem, piemēram, īpaši izstrādātu sildītāju ātrai slapju apavu žāvēšanai, lādētāju, kas viedierīces uzlādē ar saules enerģiju, un iekārtu, kas palīdz ātri stenografēt tekstu latviešu valodā.

Šie un daudzi citi radoši risinājumi atspoguļo skolēnu spēju domāt inovatīvi un radīt praktiskus, ilgtspējīgus risinājumus mūsdienu vajadzībām.

Neveiksmīgu dienu aizvadījis populāro japāņu koka rotaļlietu kendamu veikaliņš Rīgā, Tallinas ielā, kurā kāds ļaundaris nozadzis 120 eiro vērtu spēļmantu, bet vēlāk naktī jau divi ļaundari izsituši arī vitrīnu, liecina informācija ziņu portālā Delfi.

Valsts policijā portāls «Delfi» noskaidroja, ka trešdien, 6. februārī, ap pulksten 15 kādas tirdzniecības vietas Rīgā darbinieki likumsargus informējuši par zādzību. Patlaban vēl nenoskaidrota persona iegājusi veikalā un nesamaksājot iznesusi no tā vienu rotaļlietu.

Nozagtās kendamas vērtība ir 120 eiro. Par šo gadījumu Valsts policijā sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 180. panta par zādzību nelielā apmērā. Par to likumā paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.

LASI ARĪ:

FOTO: Ievieš kendamu kultūru Latvijā

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.

Apbalvošanas ceremonijā, kas pulcēja ap 600 arhitektūras nozares profesionāļu un interesentu, Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureāti.

Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris ("Zaigas Gailes birojs", "Sarma & Norde arhitekti"). Tika pasniegtas arī trīs Gada balvas, īpašā fināla žūrijas atzinība un citi apbalvojumi. Šogad pirmoreiz tika sumināts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs.

“Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši. Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bija palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas — 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu," par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) Grand Prix ieguvēju, Jauno Rīgas teātri, stāsta "Zaigas Gailes biroja" arhitekti.

Svinīgā apbalvošanas ceremonijā katrā Baltijas biržā Nasdaq (NDAQ) godinājis Nasdaq Baltic Awards 2025 uzvarētājus.

Balvas tiek pasniegtas par Nasdaq Baltic biržās kotēto uzņēmumu izciliem sasniegumiem investoru attiecību jomā, kā arī tiek izcelti kapitāla tirgus dalībnieki un notikumi, kas ir devuši vislielāko ieguldījumu Baltijas un vietējā kapitāla tirgus attīstībā.

"Pēdējo 20 gadu laikā kopējā investoru attiecību kvalitāte Baltijā ir sasniegusi ievērojamu progresu. Būt par patiesi caurskatāmu uzņēmumu un rūpīgi kopt attiecības ar investoriem šobrīd lielākā daļa biržas sarakstā iekļauto uzņēmumu uzskata par standarta praksi," sacīja Nasdaq Baltijas biržu vadītājs Kaarel Ots. "Mērķtiecīgi plānotas un labi īstenotas investoru attiecības ir būtiskas, lai uzturētu un vairotu investoru uzticību. Svinot šī gada sasniegumus, mēs godinām mūsu biržas uzņēmumu ietekmi uz Baltijas kapitāla tirgu. Katrs no tiem var kalpot par izcilības piemēru pārējiem".

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) patlaban apzina aviopasažierus, kuri trešdien kopā ar jaunā koronavīrusa slimnieku lidoja no Stambulas uz Rīgu, informēja SPKC.

Lai iegūtu precīzu pasažieru sarakstu, SPKC patlaban sadarbojoties ar Civilās aviācijas aģentūru. Tomēr vienlaikus arī paši pasažieri, kuri lidojuši ar minēto reisu, tiek aicināti par sevi ziņot SPKC, zvanot uz tālruni 67 501 590.

Ar minēto avioreisu no Stambulas uz Rīgu lidojis Irānas pilsonis, kuram vēlāk, pēc aizbraukšanas ar "Lux Express" autobusu uz Tallinu, konstatēts jaunais koronavīruss.

Ar koronavīrusu "Covid-19" inficētais Irānas pilsonis no Rīgas lidostas uz autoostu braucis ar satiksmes mikroautobusu. Mikroautobusa šoferis pats nekavējoties esot devies uz Latvijas Infektoloģijas centru pārbaudīties. Autobusā bijuši vēl divi pasažieri.

Pētījumu centra SKDS šā gada jūnijā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja par attieksmi jautājumos, kas saistīti ar pastāvīgu nepieciešamību mācīties un mūžizglītības tēmas aktualitāti, liecina - pārliecinoši lielākā daļa jeb 96% respondentu piekrīt, ka jaunas zināšanas un prasmes ir nepieciešams apgūt visa mūža garumā.

Vienlaikus vairāk kā puse jeb 54% respondentu atzina, ka nejūtas droši par to, vai līdz pensijas vecuma sasniegšanai varēs nostrādāt savā esošajā profesijā, neapgūstot jaunas zināšanas un prasmes.

Ar mērķi aktualizēt un skaidrot iedzīvotājiem mūžizglītības nozīmi un ieguvumus, Ekonomikas ministrija uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!”.

“Nepārtraukta iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveidošana, kā arī jaunu zināšanu un prasmju apguves veicināšana jau ilgāku laiku ir bijusi viena no mūsu galvenajām prioritātēm. Un šobrīd, Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas kontekstā, šis jautājums kļuvis aktuālāks kā jebkad,” atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Šo sestdien, 4. martā, notiks gada lielākais “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotais skolēnu mācību uzņēmumu pasākums “Cits Bazārs”.

Tas norisināsies tirdzniecības centrā “Domina Shopping”, piedaloties un ar pašu radītiem produktiem tirgojoties 270 skolēnu mācību uzņēmumiem no visas Latvijas.

Pārnēsājama pusdienu kastīte ar sildelementu, no kafijas biezumiem veidoti krūžu paliktņi, LED pagriešanās un apstāšanās signāli velosipēdiem, ķepas saudzējošs vasks četrkājainajiem mīluļiem ir tikai daži no produktiem, kurus līdzās citām skaistumkopšanas, interjera, pārtikas, rotaļlietu, tehnoloģiju precēm un pakalpojumiem varēs apskatīt un iegādāties Citā Bazārā.

“Apmeklējot Citu Bazāru, pircēji nereti ir pārsteigti, cik oriģinālas un kvalitatīvi nostrādātas ir skolēnu biznesa idejas, un labprāt viņus atbalsta, veicot pirkumu. Savukārt jaunajiem uzņēmējiem pasākums ir lieliska vieta, kur novērtēt patērētāju interesi par savu produktu, kā arī uzlabot savas komunikācijas un prezentēšanas prasmes,“ stāsta izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia“ vadītājs Jānis Krievāns.

Pēc vairāk nekā divus gadus ilga būvniecības procesa ekspluatācijā nodota A klases biroju ēka Zeiss biroji, informē projekta attīstītājs Mūkusalas Biznesa Centrs.

Jaunā ēka atrodas Dēļu ielā, un par tās arhitektūras iedvesmas avotu kalpojusi kādreizējā Carl Zeiss optikas fabrika, kas reiz atradusies šajā pašā vietā. "Zeiss Biroju" projekta īstenošanā investēti aptuveni deviņi miljoni eiro.

Ēkas kopējā platība ir 5600 kvadrātmetri un tā ir sertificēta atbilstoši BREEAM Excellent ilgtspējas sertifikāta prasībām, projektā iekļaujot A klases energoefektīvas gaisa dzesēšanas, ventilācijas un apkures sistēmas un ilgtspējīgus un dabai draudzīgus apdares materiālus.

"Zeiss Biroju" ēkas oficiālā atklāšana ir plānota šoruden – kā stāsta projekta attīstītāji, pirms nomnieku uzņemšanas vēl jāveic iekšējie apdares darbi.

Rīgā, 7. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau trešo gadu pēc kārtas notiks Baltijā lielākais kapitāla tirgus pasākums – Baltic Capital Markets Conference, kas turpinās aktualizēt Baltijas kapitāla tirgus nozīmi un attīstības perspektīvas.

Konferencē piedalīsies nacionālie un starptautiskie politikas veidotāji, finanšu institūciju pārstāvji, vietējie uzņēmēji un investīciju eksperti, lai diskutētu par aktualitātēm Baltijas un Eiropas kapitāla tirgos, investīciju klimatu un to nozīmi ekonomiskajā izaugsmē.

Konference norisināsies piecos paneļdiskusiju blokos, kas aktualizēs dažādas tēmas un jautājumus, piemēram, vai nenoteiktības apstākļos uzņēmumiem ir prātīgi veikt IPO, vai privātpersonas kļūst par jaunajiem institucionālajiem investoriem, kā kapitāla tirgus var palīdzēt atraisīt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību izaugsmes potenciālu un ekspertu viedoklis jeb skats no malas par Baltijas kapitāla tirgu vietējā un globālā mērogā.

Šonedēļ, 7. martā sākas skolēnu pieteikšanās Ēnu dienai, kas norisināsies 4. aprīlī.

Skolēni izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” veiktajā aptaujā norādījuši, ka piedalīsies Ēnu dienā, lai pārliecinātos, vai izvēlētā profesija atbilst viņu priekšstatiem (75%). Vienlaikus piemērotas darba vietas atrašana nākotnē uztrauc 80% skolēnu.

“Ēnu diena jau tradicionāli ir kļuvusi par platformu, kur satiekas darba devēji un nākotnes darbinieki, lai labāk izprastu viens otra gaidas un prasības. Mūsu veiktajā aptaujā darba devēji un jaunieši bija vienisprātis par svarīgākajām prasmēm darba tirgū, taču uzņēmēji īpaši izcēla sadarbības un komunikācijas prasmju nozīmi – tieši tās būtu visvairāk jāuzlabo. Ēnu diena ir pirmais solis šo prasmju attīstīšanā, dodot jauniešiem iespēju aktīvi uzdot jautājumus, ielūkoties potenciālajā darba vidē un trenēt savas komunikācijas prasmes reālās situācijās,” pauž “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Vienots Rail Baltica līnijas infrastruktūras pārvaldītājs veicinātu biznesa attīstību Baltijas valstīs.

Tā nesen paneļdiskusijā norādījis pētījuma par daudzmiljardu (kas to zina, cik vajadzēs pie esošā būvniecības cenu kāpuma) projekta infrastruktūras pārvaldības modeli izstrādātāja Atkins direktors Kriss Dokers. (LETA) Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail ekspertiem šī visai pašsaprotamā lieta gan bija skaidra vēl pirms pētījuma veikšanas – jau pirms diviem gadiem. Tāpat kā bija skaidrs, ka kādai no iesaistītajām pusēm (valstīm) izpētes secinājumi var arī nebūt politiski pieņemami un tiem būs tikai rekomendējošs raksturs. (DB 19.08.2017.) Līdz ar to pašreiz (tāpat kā pirms pāris gadiem) galvenais jautājums ir, vai visu Baltijas valstu valdības būs gatavas atbalstīt piedāvāto infrastruktūras pārvaldības modeli politiskā līmenī, paneļdiskusijā atzīmēja Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš. Vēl tikai jāpiemin tāds «sīkums», ka Atkins pakalpojumi izmaksāja «nieka» 390 tūkst. eiro. Tas gan nebūt nenozīmē, ka britu projektēšanas, inženierijas un projektu vadības konsultāciju uzņēmuma darbs būtu bijis veltīgs. Droši vien, ka pētījuma gaitā iegūtajiem datiem atradīsies visai labs pielietojums. Stāsts ir par kaut ko citu.

Dīkstāves pabalstu sākotnēji saņems ap 73 000 darba ņēmēji transporta un pārvadājumu, viesmīlības, tūrisma un kultūras nozarēs, paredz otrdien Ministru kabinetā pieņemtie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie noteikumi par nozarēm, kurām saistībā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.

Atbalsta mehānisms paredz izmaksāt dīkstāves pabalstu iepriekšminēto krīzes skarto nozaru uzņēmumu darbiniekiem. Tiesa, atbalstu saņems tie uzņēmumi no saraksta, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020.gada martā ir samazinājušies vismaz par 50%, salīdzinot ar 2019.gada martu Covid-19 izplatības rezultātā.

Minētie noteikumi izstrādāti, lai noteiktu tās Covid-19 krīzes skartās nozares, kuru strādājošajiem valsts izmaksās dīkstāves pabalstu 75% apmērā no līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Iepriekš politiķi pieļāva iespēju minēto nozaru sarakstu pēc nepieciešamības papildināt.

LASI ARĪ: Vīrusa cirtiens tūrismam

No š.g. 22. līdz 25. novembrim Rīgā notiks Eiropas vadošais ekosistēmas forums “5G Techritory”, kurā nozīmīgākie 5G lēmumu pieņēmēji un praktiķi apspriedīs jauno Eiropas digitalizācijas fondu apgūšanu un lietderīgu izmantošanu 300 miljardu eiro apmērā, lai 5G tehnoloģijas radītu reālu pienesumu biznesam un sabiedrībai.

Pasākums notiks jau ceturto gadu pēc kārtas, tiešsaistes dalību apvienojot ar runātāju un auditorijas iesaisti klātienē.

Eiropas Savienība ir izveidojusi vairākus fondus ar mērķi paātrināt digitalizāciju dalībvalstīs, piemēram, Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros digitalizācijai paredzēts 121 miljards eiro, un Eiropas Zaļā kursa ietvaros 184 miljardi eiro, kuru līdzekļus iespējams izmantot 5G pielietojuma attīstīšanai.

Lai apspriestu fondu līdzekļu izlietojumu, forumā piedalīsies augsta līmeņa Eiropas Komisijas pārstāvji, tajā skaitā Roberto Viola, Eiropas Komisijas sakaru tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektors.

“Jautājums, kas finansēs 5G tehnoloģijas, vienmēr ir bijis strīdīgs, jo tehnoloģiju attīstīšana prasa ievērojamus ieguldījumus infrastruktūrā. Šobrīd redzam, ka Eiropa ir pievērsusi lielu uzmanību digitalizācijai un viens no tās galvenajiem mērķiem ir 5G. Tā kā finansējuma apguvei ir nepieciešama dažādu organizāciju sadarbība, šogad “5G Techritory” pievērsīs īpašu uzmanību partnerību veidošanai, radot pamatu jaunu pētniecības un attīstības projektu izveidei,” informē Neils Kalniņš, “5G Techritory” direktors.

Ap 76% skolēnu plāno šogad, 5. aprīlī piedalīties Ēnu dienā, liecina izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” veiktā Latvijas skolēnu karjeras aptauja.

Visvairāk aptaujāto savas profesijas izvēli plāno saistīt ar medicīnas nozari (20%), kā nākamās populārākās nozares norādot kultūru un mākslu (11%) un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kas interesē 10% aptaujas dalībnieku. Šodien, 7. martā sākas skolēnu pieteikšanās Ēnu dienai, kas norisināsies vairākās kārtās.

“Interesi par medicīnas nozari novērojam gadu no gada arī Ēnu dienā – anesteziologi, ķirurgi, zobārsti, arī ģenētiķi ir starp pieprasītākajām profesijām ēnotāju vidū. Mūsu mērķis savukārt ir skolēniem dot iespēju redzēt arī daudz citu profesiju, tādēļ šogad par Ēnu dienas tēmu esam izvēlējušies “neredzamās profesijas” un ceram, ka skolēni uzzinās daudz jauna un dosies apskatīt arī tās profesijas, par kurām ikdienā pieejams mazāk informācijas,“ saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.