«Apziņa, ka attīstām kaimiņvalsts ostu un tādējādi audzējam Latvijas konkurentvalsts ekonomiku, ir diezgan nomācoša. Taču Latvijā šobrīd nav pietiekami daudz darba.»

To intervijā DB saka BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva.

Fragments no intervijas:

Ar kādiem projektiem kompānija BMGS šobrīd strādā?

Situācija ir diezgan interesanta, jo domājām par Latviju un gribētu attīstīt tieši savu valsti, bet realitātē šobrīd strādājam kaimiņiem Lietuvā, palīdzot attīstīt viņu tranzītbiznesu. Jau šobrīd kompānijas aiziet no Latvijas uz Klaipēdu tikai tāpēc, ka tur ir labāka infrastruktūra un līdz ar to izdevīgāk biznesam, bet mēs palīdzam Klaipēdas ostai to nodrošināt.

Kāpēc šāda situācija ir izveidojusies?

Pirms gada enerģētikas krīze Eiropā padarīja Klaipēdas LNG termināli par ļoti nozīmīgu visam reģionam. Tagad mūsu dienvidu kaimiņiem pavērušās iespējas ne tikai saglabāt, bet arī nostiprināt tā pozīcijas, vēsta lrytas.lt.

Kad Krievija ķērās pie tā sauktās "gāzes šantāžas", vairākas Eiropas valstis sāka plānot savu LNG termināļu būvniecību, taču Lietuva jau sen bija izpildījusi šo mājasdarbu – LNG pārvadātājs “Independence”, kas paredzēts kā peldoša LNG uzglabāšanas un regazifikācijas vienība, Klaipēdā darbojas kopš 2014. gada.

Šā gada janvārī Somijas Inko ostā tika atvērts vēl viens terminālis, bet poļi plāno tādu būvēt Gdaņskas līcī.

"Iekustināti ir arī mūsu kaimiņi latvieši. Saeima Skultes LNG termināli ir atzinusi par lielu valsts projektu, kas jāpabeidz līdz 2024. gadam. Taču Latvijas galvenais gāzes piegādātājs “Latvenergo” gandrīz vienlaikus noslēdza piegādes līgumu uz desmit gadiem ar Klaipēdas LNG termināli. Tas nozīmē, ka topošais terminālis Latvijā zaudēja savu galveno pircēju un tam nācās lūgt valsts palīdzību," raksta lrytas.lt.

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Baltijas jūras ostas galvenokārt apkalpo Austrumu-Rietumu koridora kravu plūsmu un konkurence par šīm kravām reģiona ostu starpā turpinās palielināties, arvien būtiskāku lomu ieņemot Krievijas ostām, liecina biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltijas jūras ostu konkurētspējas pētījuma provizoriskie rezultāti.

Pēdējo desmit gadu laikā Baltijas valstu ostu apkalpoto kravu īpatsvars esot samazinājies no divām trešdaļām līdz mazāk nekā pusei no Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu kravu apgrozījuma. 2012.gadā Baltijas jūras austrumu piekrastes ostu apgrozījums sasniedza 344 miljonus tonnu, tajā skaitā 40% bija Baltijas valstu ostu apgrozījums. Lai saglabātu konkurētspēju un vēlamo kravu apjomu, Baltijas valstu ostām būs nepieciešams kāpināt efektivitāti, būtiski pilnveidot ostu un termināļu infrastruktūru, kā arī paaugstināt pakalpojumu kvalitāti.

KPMG Baltics asociētā direktore Jūlija Māsāne-Ose skaidro, ka visos trīs galvenajos reģiona ostu kravu veidos - naftas produkti, akmeņogles un konteineri - šobrīd jau dominē Krievijas ostas. Naftas produktu pārkraušanā līderis ir Primorskas osta, bet ar katru gadu pieaug arī jaunizveidotās Ustjlugas ostas loma, kas ir tiešs konkurents Baltijas ostām un jau ir apsteigusi Ventspili un Tallinu. Tāpat Ustjlugas osta ir apsteigusi līdzšinējo līderi, Rīgas ostu, akmeņogļu pārkraušanā. Savukārt Sanktpēterburgas osta dominē konteinerkravu pārvadājumos, teikts pētījumā.

Klaipēdas pilsētas centrālajā daļā, netālu no Ziemas ostas, tiks izveidots jauns kruīza kuģu terminālis, paziņoja Klaipēdas ostas pārvalde.

Pārvaldes projekts paredz, ka tiks rekonstruēti esošie doki un izbūvēti jauni, kā arī mainīts ūdens dziļums, lai apmierinātu jaunās vajadzības. Jaunajā terminālī tiks uzcelta arī administratīvā ēka.

"Jaunā kruīza kuģu termināļa projekts ne tikai palielinās Klaipēdas ostas iespējas uzņemt vairāk kuģu un tūristu, bet arī radīs jaunu telpu pilsētai. Šis projekts ir ilgtermiņa ieguldījums Klaipēdas nākotnē un tās starptautiskajā pievilcībā," saka Klaipēdas ostas pārvaldes vadītājs Alģis Lataks.

Jaunā kruīza kuģu termināļa projektu 2023. gada nogalē izstrādāja kompānija "Statybos inžinierių konsultantų biuras".

Projekts tiks īstenots divos posmos, un plānots, ka tas ilgs aptuveni trīs gadus.

«Mēs neesam konkurenti, bet sadarbības partneri, kuriem ir svarīgi nodrošināt labu jahtu servisu,» tāda esot galvenā atziņa, ko vienas dienas pieredzes apmaiņas tikšanās laikā Klaipēdā guvis Klaipēdas Jahtu kluba direktors Gedeminas Meškauskas un Liepājas ostas aizsardzības virsnieks Kaspars Poņemeckis. Plānots noslēgt sadarbības līgumu starp Liepājas un Klaipēdas Jahtu ostām.

Gan Liepājas, gan Klaipēdas jahtu ostas esot līdzīgās situācijās – ir daudz ideju un vēlme tās attīstīt, turklāt gan Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, gan Klaipēdas jahtu klubs esošo jahtu ostu infrastruktūru Liepājā un Klaipēdā apsaimnieko tikai no pagājušā gada, skaidro K. Poņemeckis.

Klaipēdas Jahtu ostā, kas atrodas blakus Jūras muzejam, ir jaunas piestātnes, mols un iespēja uzņemt aptuveni 65 jahtas. Esošā infrastruktūra izbūvēta 2011. gadā, piesaistot aptuveni 5 milj. eiro no ES struktūrfondiem. G. Meškauskas norāda, ka jahtsmeņi, ceļojot pa Baltijas jūru, dodas no vienas ostas uz citu un, tā kā Liepājas un Klaipēdas ostas ir blakus, tad, visticamāk, jahtas piestās abās ostās un izveidotā sadarbība un informācijas apmaiņa tad lieti noderēšot.

AS “LNK Industries” Klaipēdas ostā ir īstenojis trīs nozīmīgus attīstības projektus - divu mola konstrukcijas atbalsta sienu izbūvi un enkurošanas sistēmas izveidošanu, kas kļuva par Dienvidu mola rekonstrukcijas noslēdzošo etapu.

Tika izbūvēti vairāk nekā 300 metri zemūdens sienas, kas veidota no viļņlauža konstrukcijā ieurbtām tērauda caurulēm, kā arī uzstādīta atbalstsienas zemūdens enkurošanas sistēma vairāk kā 120 metru garumā. Darbi tika veikti ostas vārtu akvatorijā no peldošajām platformām 24 stundas diennaktī un tika pabeigti noteiktos termiņos.

Trīs realizēto projektu kopējā līgumu summa veido nedaudz vairāk kā 24 milj. eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Savstarpēji saslēgto tērauda cauruļu atbalstsienas kopējais garums ir 325 metri. Šāda grunts necaurlaidīga konstrukcija izveidota ieurbjot kanāla gruntī, 28 metru dziļumā līdz pat 30 metru garas tērauda caurules. Urbšana veikta caur esošā mola uzbērumu – granīta akmeņiem un betona blokiem. Šajā projektā tika pielietota Skandināvijas valstīs izplatīta DTH tehnoloģija, kas caur cietajiem iežiem ļauj ieurbt liela izmēra pāļus.

Lietuvas sašķidrinātās gāzes terminālis (SGT) Klaipēdas ostā trešdien oficiāli tiek nodots ekspluatācijā pēc pusotra gada ilgiem būvdarbiem, kas izmaksāja ap 500 miljoniem litu (145 miljoniem eiro).

Likums par SGT nosaka, ka tā nodošanai ekspluatācijā jānotiek 3.decembrī.

Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis trešdien Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai sacīja, ka terminālis jau piegādā gāzi Klaipēdas pilsētai.

«Tas jau pamazām pumpē gāzi. Klaipēdas pilsēta lielā mērā tiek apgādāta no SGT. Es pats dodos uz Klaipēdu, lai redzētu, ka visas detaļas ir saliktas kopā, ka visi procesi notiek un ka mēs esam izpildījuši valdības lēmuma prasības,» Masjulis teica Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai.

Lai gan galvenais cauruļvads vēl nav ielikts Kuršu joma dzelmē, Lietuvas valsts kontrolētais naftas pārkraušanas termināļa operators Klaipedos nafta, kas īsteno SGT projektu, norādīja, ka infrastruktūra ir gatava lietošanai.

Ķīna industriālā parka attīstībai Baltkrievijā izmantos Klaipēdas ostu; ieguldīs 500 miljonus ASV dolāru, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ķīna rēķinās ar investīcijām Klaipēdas ostas attīstībā, kas dos ķīniešu kompānijām pieeju Baltkrievijai, un Honkongā bāzētais valsts konglomerāts China Merchants Group (ChMG) risina attiecīgās sarunas, iepriekš norādīja kompānijas vadītājs Lī Džiganhongs, vēstīja Rzd-partner.ru. Savukārt jūlija sākumā notikušās konferences «Viena josla, viens ceļš – vīzija un iespējas» laikā Klaipēdā China Merchants Holding (International) Company Ltd ģenerālmenedžeris Bai Jing Tao norādīja: «Esam gatavi šeit investēt un attstīt uzņēmējdarbību,» rakstīja biznesa portāls Vz.lt. Pēc viņa teiktā, Klaipēdas osta jau drīzumā varētu tikt izmantota materiālu un iekārtu piegādei topšajam ChMG industriālajam parkam Baltkrievijā tā būvniecības laikā un produkcijas eksportēšanā pēc tā darbības uzsākšanas.

Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānija Latvijas Tilti, pret kuru Lietuvā nodota tiesai krimināllieta saistībā ar korupciju Klaipēdas ostā, saņēmusi jaunu šīs ostas pasūtījumu un par 10,2 miljoniem eiro rekonstruēs ostas piestātnes, trešdien preses konferencē paziņojis Klaipēdas ostas infrastruktūras direktors Vidmants Paukšte.

«Noticis konkurss par 105. un 106.piestātnes rekonstrukciju un pielāgošanu 14 un 16,5 metru dziļumam. Uzvarējusi kompānija Latvijas tilti. Iespējamie apstrīdēšanas termiņi jau beigušies, saņemta valdes piekrišana, tuvākajā laikā parakstīsim [dokumentus] un sāksim darbus,» viņš norādījis.

Kā ziņu aģentūru BNS informējusi ostas direkcijas pārstāve Nijole Dvarjonaite-Milkintiene, Latvijas Tilti šos darbus veiks kopā ar kompāniju Borta. Pēc viņas teiktā, otro vietu konkursā ieņēmis kompānijas Hidrostatyba un Latvijas uzņēmuma BMGS konsorcijs, taču šā piedāvājuma summa pagaidām netiek izpausta.

Klaipēdas ostas 105. un 106.piestātni izmanto kompānija Biriu kroviniu terminalas (BKT), kas pārkrauj Baltkrievijas mākslīgā mēslojuma kompānijas Belaruskalij kravas.

Rīgas brīvosta pagājušajā gadā pārkrāvusi 36 milj. tonnu kravu, kas ir par 5,8% vairāk nekā 2011.gadā, informē Rīgas dome, norādot, ka tas ļāvis sasniegt lielāko kravu apgrozījumu starp Baltijas valstu ostām.

Iemesls tam esot ne tikai mehāniski audzētais kravu skaits, bet arī ieguldītās investīcijas. Pērn investīcijas ostas infrastruktūrā bijušas 14,5 milj. Ls. Kopējās Rīgas brīvostas investīcijas infrastruktūrā paredzētas 77 milj. Ls apmērā. Nauda tikšot ieguldīta gan infrastruktūras attīstībā, gan Krievu salas projektā, gan Kundziņsalā, kā arī turpināsies kuģu ceļa padziļināšana.

Savukārt 2012. gadā Liepājas ostas kravu apgrozījums pārsniedza 7,43 milj. tonnu, kas ir vēl nebijis kravu apgrozījums Liepājas ostas vēsturē un par 53% pārsniedz iepriekšējā gada rezultātus. Bet Ventspils brīvostā kopējais kravu apgrozījums pērn sasniedzis 30,4 milj. tonnu, kas ir par 7% vairāk nekā iepriekšējā gadā un par 3,4 milj. tonnu jeb 13% pārsniedzis iepriekš plānoto apjomu.

Rīgas ostā aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, par 10% pieaudzis pārkrauto konteinerkravu apjoms, turklāt ostas lielākā konteineru stividorkompānija Baltic Container Terminal (BCT) 2022. gadā ir sasniegusi rekordaugstu kravu apgrozījuma rādītāju, par 16% pārsniedzot 2021. gadā iespēto.

Uzņēmums aizvadītajā gadā pārkrāvis 326 tūkstošus TEU (konteineru vienību), kas ir BCT vēsturiski augstākais apgrozījuma rādītājs gada ietvaros. Konteinerkravu apgrozījuma pieauguma pamatā ir ģeopolitiskās situācijas būtiskā ietekme uz globālajām loģistikas ķēdēm, kas ietekmē kravu apriti ne tikai Baltijas reģionā, bet arī faktiski visā pasaulē.

Arī Rīgas brīvostas pārvaldes tirgus analītiķi norāda, ka visu Baltijas reģiona ostu statistikas dati labi ataino kara radīto ietekmi uz konteinerkravu pārvadājumiem. Proti, Sanktpēterburgas osta, kas vienmēr ir bijusi pārliecinoši lielākā reģiona konteineru osta 2022. gadā, zaudēja 64% no konteinerkravu apjoma. Toties pieauga gan Rīgas, gan Klaipēdas, gan Tallinas ostu konteinerkravu apgrozījuma rādītāji.

Ņemot vērā, ka Latvija ir unikālā situācijā ar zemu CO2 intensitāti un neproporcionāli lielu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un ja vēsturiski esam investējuši dabasgāzes TEC jaudās aptuveni miljards eiro, tad šobrīd neizveidot savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG — liquefied natural gas) termināli būtu neloģiski, jo paļauties tikai uz tirgu nav iespējams.

Šādus infrastruktūras ieguldījumus tikai uz tirgus principiem neviens neveic. Tas nav OIK2, bet gan drošības garantija, ka energosistēmā ir jēga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves un TECiem. Ir nepiedodami, ja valsts un/vai "Latvenergo" šīs dabiskās priekšrocības nespēj izmantot, lai amortizētu dabasgāzes cenu kāpumu Latvijas patērētājiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā vēl skaudrāk parādījis nepieciešamību ieguldīt Latvijas enerģētiskajā neatkarībā. Ieguldījumi jādiversificē, bet viens no nozīmīgākajiem ir investīcija LNG importa ekosistēmas izveidei. Latvijas dārgums — Inčukalna pazemes gāzes krātuve — kopā ar LNG importa infrastruktūru atrisinātu lauvas tiesu enerģētiskās neatkarības jautājumu un vēl arī sniegtu iespēju Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam.

Klaipēdas ostas infrastruktūrā šogad paredzēts ieguldīt vairāk nekā 80 miljonus latu, saasinot konkurenci kravu un prāmju piesaistē.

Šo projektu rezultātā kravu apgrozījuma gada pieaugums varētu sasniegt 12-13 milj. t jeb 25% no pašreizējā apgrozījuma. Finansējuma struktūra ieguldījumiem ir sabalansēta – Klaipēdas ostas pārvaldes budžetā aptuveni 34 miljoni latu būs pašu ieņēmumi, ap 19,2 milj. Ls veido Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums, bet 146 miljoni litu jeb aptuveni 30 miljoni latu ir bankas aizņēmums. Šā gada 12.martā Klaipēdas ostas pārvalde parakstīja vienošanos ar Nordic Investment Bank par 44 miljonu eiro lielu kredītu uz 15 gadiem investīciju projektu īstenošanai. Ieguldījumi plānoti piestātņu rekonstrukcijai un izbūvei, pasažieru un kravas termināļa infrastruktūras pabeigšanai un kuģu ceļa padziļināšanai un paplašināšanai. Šogad tiks pabeigts arī projekts LUVIS, kas paredz jaunu kuģošanas vadības informācijas sistēmas izveidošanu.

Klaipēdas ostas pārvalde šā gada pirmajā pusgadā ieguldījusi ostas attīstībā 233,6 miljonus litu (47,65 miljoni latu), kas ir lielākā summa pēdējo piecu gadu laikā.

Līdz šim rekordgads ieguldījumu ziņā bija 2008. gads, kad investīciju summa sasniedza 166 miljonus litu (ap 34 milj.Ls).

Līdz gada beigām šogad plānots, ka ieguldījumu summa sasniegs 328 miljonus litu (67,6 milj.Ls);

Ostas pārvalde paredzējusi ieguldīt 467 miljonus litu (bez PVN) laika posmā no 2013. līdz 2015. gadam. Turklāt privātie uzņēmumi, kas darbojas ostā, ik gadu iegulda vairāk nekā divas reizes lielākas summas, teikts Klaipēdas ostas paziņojumā presei.

Ostas pārvaldes ienākumi no ostas maksām un ostas zemes nomas veido vairāk nekā 160 miljonus litu gadā. Nopelnītais, kā arī aizņēmumi no ES atbalsta fondiem un bankām, papildina valsts finansējumu, kas tiek piešķirts, lai nodrošinātu pievedceļu un dzelzceļu būvi, ostas padzināšanai, ostas drošībai un citiem attīstības pasākumiem, ko īsteno Ostas pārvalde.

2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu samazinājušies par 14,2 %, bet ostās – par 28 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 101,2 milj. t kravu, par 16,8 milj. tonnu jeb 14,2 % mazāk nekā pirms gada.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24 milj. t kravu, kas ir par 42,3 % mazāk nekā 2019. gadā. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 2,1 milj. t kravu – par 21,1 % vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 21,9 milj. t kravu, apjoms samazinājās par 45 %. Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 2 milj. t, par 11,3 % mazāk, importa pārvadājumos – 16,3 milj. t, samazinājums par 50,7 %, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 3,6 milj. t, par 20,9 % mazāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 14,6 milj. t kravu, par 53,8 % mazāk nekā 2019. gadā.

Kaut arī Latvijas dzelzceļa caurvedes spēja, īpaši jau Baltkrievijas virzienā ir sasniegusi teju maksimumu, LDz Cargo vajadzības gadījumā varētu pārvest tās kravas, kas aizietu no Klaipēdas, ja saasinātos baltkrievu un leišu attiecības tā dēvētā plīša desanta dēļ.

Šāds piedāvājums gan vēl nav izskanējis, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs, taču tai pašā laikā piebilst: «Mēs paņemsim visu, ko varam paņemt.»

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko asie izteikumi pret Lietuvu, kaimiņvalstij pieļaujot zviedru lidmašīnas ielidošanu Baltkrievijas teritorijā, liek Klaipēdas ostas uzņēmumiem raizēties par iespējamajām ekonomiskajām sankcijām. Tiek lēsts, ka ostai tās varētu izmaksāt līdz pat 900 milj. litu (teju 184 milj. Ls), vēstīja LETA.

«Man šādu ziņu nav,» par iespējamo kravu novirzīšanu un Latviju saka Latvijas-Baltkrievijas ekonomisko sakaru veicināšanas biedrības valdes priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis, piebilstot, ka viņš par to tikai priecātos.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu pieauga par 12,2 %, bet ostās samazinājās par 8,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 23,4 milj. t kravu, par 2,5 milj. tonnu jeb 12,2 % vairāk nekā pirms gada. Pieaugums vērojams pirmo reizi kopš 2018. gada 2. ceturkšņa.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 6 milj. t kravu, tik pat cik 2020. gada 1. ceturksnī. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,4 milj. t kravu – par 10,4 % vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 5,6 milj. t kravu, apjoms samazinājās par 0,6 %. Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 0,5 milj. t, par 1 % vairāk, importa pārvadājumos – 4 milj. t, samazinājums par 11,4 %, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 1,1 milj. t, par 71,7 % vairāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 3,6 milj. t kravu, par 12,5 % mazāk nekā 2020. gada 1. ceturksnī.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem 2023. gada astoņos mēnešos Latvijas lielajās ostās, salīdzinot ar pērnā gada šādu periodu, par 16,8% samazinājies kopējais kravu apjoms, taču vienlaikus vērojams pieaugums vairākos kravu segmentos, tostarp palielinās labības, konteineru un celtniecības kravu apgrozījums.

Joprojām pozitīva tendence saglabājas mazo ostu kravu apjoma pieaugumā, kas palielinājies par 12%.

Ņemot vērā kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu salīdzinot ar pērno gadu, ostas aktīvi meklē risinājumu, veidojot jaunus loģistikas koridorus un attīstot alternatīvas piegāžu ķēdes, tādējādi veicinot pieaugumu atsevišķos kravu segmentos un ilgtermiņā kāpinot kopējo kravu apjomu. Līdztekus tam tiek meklētas un piesaistītas jaunas investīcijas ražošanas attīstībai ostu teritorijās.

Neskatoties uz kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu, pieaug labības kravu apjoms gan Latvijas ostās, gan dzelzceļa pārvadājumos. Par 6,4% pieaudzis labības kravu apjoms ostās, savukārt dzelzceļa pārvadājumos šajā kravu segmentā apgrozījuma palielinājums bijis par 28%.

Ķīnieši ar jaunu sparu sākuši attīstīt savu jauno Zīda ceļu. Ar milzīgām investīcijām projektos Baltkrievijā tā tālāk meklē izeju uz Baltijas jūru. Latvijas ostām un dzelzceļam jo īpaši svarīgi šajā momentā ir parādīt savu pievilcību, jo pastāv reāla iespēja, ka gardākos kumosus mums varētu nocelt Lietuva, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā šajās dienās notiek ikgadējā starptautiskā izstāde Transports un loģistika. Tajā piedalījās arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība), va/s Latvijas dzelzceļš valdes loceklis Ēriks Šmuksts un citi loģistikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Dienaskārtībā šogad īpašu vietu ieņēma arī dažādas tikšanās ar Ķīnas pārstāvjiem, tomēr arī Lietuva nesnauda - izstādē kaimiņvalsts dzelzceļa stendā iespaidīgu šovu sniedza trīs izskatīgas vijolnieces, arī biznesa sarunās ar ķīniešiem lietuvieši mēģināja būt tikpat pamanāmi. Kā Dienai norādīja Lietuvas Dzelzceļa pārstāvji, tad pirmie sadarbības protokoli jau esot parakstīti. Tajā pašā laikā Latvijas amatpersonas mierina - šādiem protokoliem neesot izšķirošas nozīmes.

Attīstību iecerējusi gan osta un tās termināļi, gan brīvā ekonomiskā zona, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz 2020. gadam infrastruktūras attīstībā plānojam investēt robežās no 500 līdz 700 milj. eiro, pēc starptautiskās konferences «Viena josla, viens ceļš – vīzija un iespējas» un sadarbības memoranda parakstīšanas starp Klaipēdas un Šendžeņas (Ķīna) rietumu ostām sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Klaipēdas ostas mārketinga direktors Artūrs Drungils. Protams, cits jautājums ir, kā šīs ieceres īstenosies.

Grandiozi plāni

Kaut arī Klaipēdas ostas apgrozījums samērā maz atkarīgs no Krievijas kravām, kaimiņi saprot, ka Krievija var patraucēt arī tranzīta pārvadājumiem. Tāpēc arī Lietuvā tiek attīstītas ražošanas teritorijas (piemēram, Klaipēdas Brīvā ekonomiskā zona), tiek veikta kanāla padziļināšana, lai laikā, kad pārvadājumos Krievijas virzienā ir sarežģījumi, Lietuvā un jūras pārvadājumos, kas saistīti ar tālāku preču izplatīšanu, viss būtu kārtībā. Pozitīvs moments šajā ziņā ir Ķīnas interese veikt Baltkrievijā būvējamā industriālā parka apgādi, izmantojot Klaipēdas ostu.

2024.gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos - labības, koksnes šķeldas un konteineru kravām, informē Satiksmes ministrija.

Ostās kopumā janvāra mēnesī ir pārkrauti 3,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā 2023.gada janvārī. Ar pozitīvu kravu apjoma pieaugumu gada pirmais mēnesis aizritējis Liepājas, Skultes un Mērsraga ostā.

Kā liecina Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati, gada pirmajā mēnesī samazinājies lejamkravu apjoms par 0,6 miljoniem tonnu, beramkravas par 0,02 miljoniem tonnu, bet ģenerālkravu apjoms sarucis par 6 tūkstošiem tonnu. Kritumu lejamkravām ietekmējis naftas produktu apgrozījums, pārkrauto beramkravu samazinājumu noteicis ogļu kravu apjoma kritums, savukārt ģenerālkravu - ro-ro un kokmateriālu pārkrauto kravu apjoma samazinājums.

Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis (SGT) ceturtdien oficiāli uzsāka savu komerciālo darbību.

«Terminālis šobrīd sāk darbību kā regulārs gāzes avots Lietuvai un būs nepārtraukti gatavs nodrošināt sašķidrinātās dabasgāzes pārkraušanas un izkraušanas pakalpojumus,» paziņojumā norādīja kompānijas Klaipedos nafta ģenerāldirektors Mants Bartuška.

Viņš pauda pārliecību, ka SGT darbības pirmā gada sākums pārliecinās gāzes tirgus dalībniekus, ka terminālis darbojas labi un ir gatavs palielināt darbības apjomus.

SGT pirmajā darbības gadā no Norvēģijas kompānijas Statoil tiks importēti 540 miljoni kubikmetru naftas. Tas ir apmēram 20% no Lietuvas gāzes patēriņa, un ir nepieciešams, lai uzturētu SGT darbību. Parējo gāzi Lietuva turpinās iepirkt no Krievijas gāzes kompānijas Gazprom.

Lietuvas prāmis «Regina Seaways», kurš pēc sadūmojuma mašīntelpā vairākas stundas otrdien dreifēja Baltijas jūrā, otrdienas vakarā ieradies Klaipēdas ostā, paziņojuši ostas dienests.

Kā pavēstīja ostas dienesta preses pārstāve Dovile Riņģe, prāmis sasniedzis Klaipēdas ostu plkst.21.30, braucot ar saviem dzinējiem, neskatoties uz spēcīgo vēju un viļņiem.

Jau vēstīts, ka «Regina Seaways», kura pieraksta osta ir Klaipēda un kam ir Lietuvas karogs, ar 294 pasažieriem un 42 apkalpes locekļiem bija ceļā no Ķīles, Vācijā, uz Klaipēdu, kad 110 kilometru no galamērķa prāmja mašīntelpā notika sadūmojums.

Iepriekš Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kuģa mašīntelpā izcēlies ugunsgrēks un tas nodzēsts, tomēr kuģniecības pārstāvji noliedza, ka būtu noticis ugunsgrēks.

«Ugunsgrēka nebija, tika fiksēts tikai sadūmojums, atklāta liesma netika konstatēta, dzinēji automātiski izslēdzās. Mašīntelpa ir hermētiski noslēgta, nekādas temperatūras izmaiņas mēs nekonstatējam, viss ir stabils, pasažieri ir drošībā, neviens nav cietis,» ziņu aģentūrai BNS sacīja prāmja īpašnieces Dānijas kuģniecības «DFDS Seaways» preses sekretārs Klaipēdā Vaids Klumbis.

Pirmdien Klaipēdā sagaidīts Dienvidkorejā būvētais topošā sašķidrinātās gāzes termināļa jaunais kuģis Independence, ko lietuvieši uzlūko kā savas enerģētiskās neatkarības simbolu. Kā atzīst eksperti, šis kuģis jau labu laiku pirms ierašanās «atvedis Lietuvai zemākas gāzes cenas».

Projekta izmaksas veido aptuveni 100 milj. eiro par infrastruktūras izbūvi Klaipēdas ostā plus ap 50 milj. eiro par LNG kuģa nomu gadā. Refinansēt investīcijas paredzēts, uzliekot lielajām Lietuvas enerģētikas kompānijām pienākumu, iepirkt no jaunā LNG termināļa vismaz 20% no sava kopējā gāzes patēriņa.

Klaipēdas LNG termināls varēs nodrošināt līdz pat 75% no kopējā Baltijas gāzes patēriņa.

Projekts tika īstenots trīs gadu laikā uz publiskās privātās partnerības (PPP) modeļa bāzes, piedaloties kompānijām Klaipedos nafta un Hoegh LNG. Savukārt par LNG piegādēm noslēgts līgums ar norvēģu kompāniju Statoil.

Pēc prezidentes Daļas Grībauskaites teiktā, termināļa darbība «no jauna pārzīmēs visu Baltijas valstu enerģētisko karti», pieliekot punktu Krievijas koncerna Gazprom monopolam. «Mūsu rokās tas dos jaunas sviras un brīvību lēmumu pieņemšanā. (..) Neviens vairs nevarēs mēģināt mūs iebiedēt vai piespiest maksāt [par gāzi] politiski noteiktu cenu,» viņa uzsvērusi intervijā ziņu aģentūrai Reuters.