«Apziņa, ka attīstām kaimiņvalsts ostu un tādējādi audzējam Latvijas konkurentvalsts ekonomiku, ir diezgan nomācoša. Taču Latvijā šobrīd nav pietiekami daudz darba.»
To intervijā DB saka BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva.
Fragments no intervijas:
Ar kādiem projektiem kompānija BMGS šobrīd strādā?
Situācija ir diezgan interesanta, jo domājām par Latviju un gribētu attīstīt tieši savu valsti, bet realitātē šobrīd strādājam kaimiņiem Lietuvā, palīdzot attīstīt viņu tranzītbiznesu. Jau šobrīd kompānijas aiziet no Latvijas uz Klaipēdu tikai tāpēc, ka tur ir labāka infrastruktūra un līdz ar to izdevīgāk biznesam, bet mēs palīdzam Klaipēdas ostai to nodrošināt.
Kāpēc šāda situācija ir izveidojusies?
Mūsu ostās - gan Ventspilī, gan Rīgā - attīstības programmas diezgan pamatīgi kavējas, tā pati Krievu sala - sākotnēji bija plānots, ka tur viss sāksies 2018. gadā un stividori pārvietosies uz turieni. Taču joprojām projekts nav sākts. Mums ar savu darbaspēku un resursiem nav iespējams gaidīt uz nezināmu nākotni, gribam pelnīt, līdz ar to vienkārši esam spiesti meklēt darbu citur. Klaipēdas ostā darbs ir un tur, salīdzinot ar Latvijas ostām, tiek piedzīvota krietna izaugsme.
Ar ko jums šķiet pievilcīga Klaipēdas osta, salīdzinot ar Latvijas ostām?
Lielā atšķirība ir tā, ka Klaipēdas ostai ir attīstības stratēģija, turklāt ļoti konkrēta līdz 2020. gadam, paredzama - līdz pat 2035. gadam. Turklāt šis plāns ir ne tikai uz papīra, tas tiek arī īstenots, ja arī ir kāda kavēšanās, tā nepārsniedz 2-3 mēnešus. Viņi domā par savām kravām, un to var arī redzēt kravu dinamikā, jo Klaipēdas osta ir vienīgā Baltijā, kurai arī šobrīd kravas turpina pieaugt un šī izaugsme ir vērā ņemama. Mani šī tendence arī satrauc, jo, lai gan, no vienas puses, ir labi, ka mums tur ir darbs un esam noslogoti, taču mums nākas no darba atbrīvot savus Latvijas darbiniekus. Uzņēmumam Lietuvā ir filiāle, un, strādājot tur, mums, loģiski, izdevīgāk ir darbā pieņemt Lietuvas iedzīvotājus. Ja iepriekš uz Lietuvu vedām savus Latvijas darbiniekus, apmaksājām viņiem visus komandējumu izdevumus, kas bija diezgan lieli, tomēr bija izvēle, jo strādājām principā vienam objektam un pēc tam atgriezāmies mājās, tad tagad mums diemžēl mājās nav ko darīt. Līdz ar to mainījām sava uzņēmuma politiku un visu darbaspēku, kas mums nepieciešams darbam Klaipēdā, tagad piesaistām uz vietas, pamazām iesaistot arī turienes inženiertehniskos darbiniekus. Līdz ar to vismaz divu, trīs gadu perspektīvā pamazām sākam pārvietoties arvien vairāk uz Lietuvu, vienlaikus palīdzot konkurentu tirgum. Rīgas osta ir ievērojami lielāka nekā Klaipēdas osta, šeit ir daudz vairāk attīstības iespēju, kas nebūt nav izsmeltas - kravu apjoms Rīgā mierīgi varētu būt par 30-40% lielāks nekā Klaipēdas ostā. Taču Klaipēdas osta, labi saprotot situāciju, šobrīd ir izstrādājusi plānu un domā jau par pavisam jaunu attīstību - tā saucamo ārējo ostu. Tas nozīmē, ka viņu jauda vēl vairāk pieaugs. Ja šis projekts realizēsies, Klaipēda būs uzskatāma par nopietnu konkurentu gan Latvijas, gan Igaunijas ostām.
Visu interviju Palīdz attīstīt kaimiņvalsti lasiet 7. februāra laikrakstā Dienas Bizness.