Jābūt pacietīgiem. Lielākā daļa kompāniju sāk pelnīt pēc 5-7 gadiem no biznesa sākšanas brīža. Taču llielākā problēma, gaidot veiksmes stāstus, ir finansējums. Lai gan tirgū ir pieejami dažādi finansējuma avoti, pametot inkubatoru, risks tik un tā ir pārāk liels un ir ļoti grūti piesaistīt līdzfinansējumu, intervijā Dienas Biznesam stāsta Sture Eriksons, fonda Teknikdalen izpilddirektors un Baltijas jūras reģiona valstu inkubatoru sadarbības projekta IBI Net eksperts
«Latvijā lielāks fokuss ir uz ēku, bet pie mums - uz procesu. Inkubators nav kopēšanas centrs - šādi pakalpojumi nav tik svarīgi. Uzņēmējiem nepieciešama pieredze un atbalsts. Ja esi jauns, tev nav ne jausmas, kā rīkoties, un ir ļoti svarīgs koučings,» saka S. Eriksons. Taču viņš arī izprot, kādas priekšrocības sniedz darbs vienā ēkā - pieredzes apmaiņa utt.
Visā Zviedrijā ir ap 80 inkubatoru. Teknikdalen fonda vadītais biznesa inkubators atrodas apdzīvotā vietā Borlengē, aptuveni 200 km no Stokholmas, tas darbojas kopš 2006. gada. «Mūsu reģionā inkubators ir tikai viens, jo kvalitatīva inkubatora uzturēšana maksā pārāk dārgi. Mēs nevaram atļauties inkubatoru katrā pilsētā, tāpēc arī nepiesaistām uzņēmumu pilsētai - palieciet, kur esat, mēs dosimies pie jums,» saka S. Eriksons. Viņš precīzi nezina, kurš bija pirmais biznesa inkubators Zviedrijā un pirms cik ilga laika tas dibināts, bet pieļauj, ka tas bija pirms desmit gadiem. Teknikdalen fonda inkubatoram nav konkrētas specializācijas. «Mēs neatrodamies galvaspilsētā, tāpēc mūsu inkubators nevar specializēties kādā konkrētā jomā. Mums ir ļoti dažādi uzņēmumi, turpretī Stokholmā ir speciāli inkubatori, piemēram, medicīnas tehnoloģijām, hi-tech u.c.,» viņš saka. Tomēr liela daļa uzņēmumu ir saistīti ar IT. «Būtu smieklīgi specializēties uz IT, jo visi tagad uz to specializējas,» viņš spriež. Šodien zviedru uzņēmēji bieži vien orientējas uz pakalpojumiem, nevis produktiem. Tie saistīti ar tūrismu, «zaļajām» tehnoloģijām, atkritumu apsaimniekošanu, pārstrādi u.c. «Jāņem vērā, ka Ķīnā vai Indijā var saražot lētāk, tāpēc jāskatās uz citām iespējām. Nākotnē ražošana nebūs mūsu stirprā puse,» teic S. Eriksons.
Uzņēmumi inkubatorā var darboties trīs gadus. «Ja tas nav vajadzīgs, uzņēmums inkubatoru var pamest jebkurā laikā. Mums pēc iespējas ātrāk vajag palīdzēt uzņēmumiem nonākt tirgū vai saprast, ka idejai nav potenciāla, vēl pirms viņi aizņemas naudu bankā. Ja attīstība nenotiek, kā plānots, inkubators lūdz uzņēmumam to pamest. Tas notiek ļoti reti - reizi vai divas reizes gadā,» viņš stāsta. Viņaprāt, sadarbības pārtraukšanas gadījumu skaits ir tik mazs, jo ik pēc sešiem mēnešiem inkubatora vadība izvērtē uzņēmumu sasniegtos rezultātus - apgrozījumu, radītās darba vietas, kā arī to, kāda ir uzņēmuma atdeve nodokļu u.c. veidā. «Viena sistēmā ieguldītā eiro atdeve ir 10 eiro. Tas ir labs rādītājs. Rezultātu izvērtēšana ir ārkārtīgi svarīga, lai saprastu, cik labi uzņēmums strādā,» uzskata S. Eriksons.
Ja uzņēmums neattīstās pēc plāna, inkubatora darbinieki iesaistās un palīdz vai arī lūdz inkubatoru pamest. «Mēs visu laiku rūpīgi uzmanām inkubatora uzņēmumus, jo darbojamies ar valsts naudu. Ja kompānijai nav panākumu, mēs šo naudu atņemam kādam citam uzņēmumam, kas ir veiksmīgāks. Mēs vēlamies būt pārliecināti, ka visu naudu, kas mums ir, izmantojam labākajā veidā,» tā viņš.
Katram inkubatoram ir visai liela rīcības brīvība, katrs no tiem darbojas nedaudz citādi, piemēram, atšķiras finansējuma piesaistes modeļi. «Esam izvēlējušies nesasaistīt sevi ar kompānijām - mēs nekļūstam par uzņēmumu daļu īpašniekiem,» teic S. Eriksons. Citi inkubatori kļūst par uzņēmumu līdzīpašniekiem, taču tādā gadījumā no valsts var saņemt mazāku finansējuma daļu.
Veiksme prasa laiku
Vaicāts par inkubatora veiksmes stāstiem, S. Eriksons norāda, ka tam nepieciešams ilgs laiks - trīs gadi ir par maz. «Jābūt pacietīgiem. Lielākā daļa kompāniju sāk pelnīt pēc 5-7 gadiem no biznesa sākšanas brīža,» viņš saka. Ņemot vērā, ka šis inkubators strādā kopš 2006. gada, šobrīd šķiļas pirmie «cālēni». S. Eriksons inkubatoru salīdzina ar futbola spēli - uzvar komanda, bet zaudējumā vainīgs treneris, t.i., ja viss ir labi, tie ir kompānijas panākumi, ja slikti - pie vainas inkubators.
Viņš norāda, ka lielākā problēma, gaidot veiksmes stāstus, ir finansējums. Lai gan tirgū ir pieejami dažādi finansējuma avoti, pametot inkubatoru, risks tik un tā ir pārāk liels un ir ļoti grūti piesaistīt līdzfinansējumu.
Viņaprāt, tā nav tikai Zviedrijas, bet gan pasaules mēroga problēma. Lai to risinātu, viņi meklē iespēju piesaistīt finansējumu inkubatora pārvaldītam riska kapitāla fondam, kam būtu iespēja ieguldīt perspektīvākajos uzņēmumos. «Bieži vien kompānijas neprasa daudz naudas, tās ir mazas summas, bet joprojām šīs investīcijas ir riskantas. Mūsuprāt, ja riska kapitāls ienāk pārāk agri, šie investori var nopirkt kompāniju par ļoti zemu cenu. Mēs negribam, lai tas notiktu pārāk bieži, jo uzņēmējam jāsaņem atbilstoša samaksa par viņa izveidoto kompāniju, bet agrā stadijā darījuma summa ir pārāk zema,» saka S. Eriksons.
Paši meklē idejas
Teknikdalen fonda inkubatorā ir pirmsinkubators un «īstais» inkubators. Katrs uzņēmums, kurš ir inkubatorā, pirms tam ir bijis pirmsinkubācijas programmā. «Mēs esam aktīvi, meklējot jaunas idejas. Katru gadu satiekam apmēram 200 uzņēmējus un tie, kas vēlas un kuriem mēs rekomendējam, iestājas t.s. pirms-inkubatorā. Tā ir divus mēnešus ilga programma, kas norisinās trīsreiz gadā un ietver vairākus seminārus, darbnīcas (workshop) par mārketingu, ilgtspējīgu biznesu, finansējuma piesaisti u.c., kā arī 20 stundu individuālu biznesa koučingu,» stāsta S. Eriksons. Biznesa idejas ir ļoti dažādas, un katrai nepieciešams piesaistīt citu izaugsmes treneri. Inkubatoram ir apmēram 130 speciālistu, ko iespējams pieaicināt
Pēc pirmsinkubācijas uzņēmējam jāizstrādā biznesa plāns, prezentācija un finanšu plāns. Tie, kuri vēlas, var pieteikties inkubatorā. Katru reizi var uzņemt aptuveni desmit uzņēmējus. Gadījumā, ja interesentam jau ir uzņēmējdarbības pieredze, nav jāpiedalās darbnīcās, bet individuālās koučinga konsultācijas tik un tā ir jāapmeklē. Koučus piesaista arī inkubatora uzņēmumiem. S. Eriksons uzsver, ka viņi var dot padomus, bet neizlemj uzņēmēja vietā. «Koučings ir izaicinošāks nekā mentorings - mēs neauklējam un nemācām, bet izaicinām - kā pelnīsi naudu. Mēs mēģinām rosināt domāt, uzdodam āķīgus jautājumus, kā arī dodam padomus,» viņš teic.
Ja ideja ir laba, inkubatorā var pieņemt arī uzņēmēju ar neveiksmīgu pieredzi, piemēram, ja viņa kompānija agrāk ir bankrotējusi. «To, ka cilvēks ir «iededzies» par ideju, var just. Ja kāds atnāks, sakot, ka grib atvērt nelielu kiosku, lai nodrošinātu sevi, sievu un bērnus, to neatbalstīsim. Jābūt gatavam un vajag gribēt iziet starptautiskā līmenī. Tam nav obligāti jānotiek, bet jābūt ambīcijām. Idejai jābūt nevis pilnīgi jaunai, bet gan unikālai. Gribam redzēt ko nebijušu - jaunu leņķi, konceptu, niansi,» uzsver S. Eriksons.