Pensija mūsdienās ir viens no bieži apspriestiem tematiem, bet diemžēl šis fakts neuzlabo iedzīvotāju informētību vai praktiskās iemaņas sava pensiju uzkrājuma pārvaldīšanā un palielināšanā. Jaunākā pētījuma dati liecina, ka 61% Latvijas iedzīvotāju neizprot pensiju sistēmu.
Skatoties uz iedzīvotāju pratību un zināšanām, nav jāpārzina visa pensiju sistēma no A līdz Z, lai uzlabotu savu nākotnes situāciju. Būtu jāsāk ar pensijas 2.līmeņa plāna izvēlēšanos mirklī, kad tiek uzsāktas darba gaitas. Ja tas netiek izdarīts, tad jaunietis automātiski tiek iesaistīts kādā no konservatīvajiem plāniem. Šie plāni darbojas ar salīdzinoši drošākām ieguldījumu stratēģijām, bet līdz ar to ienākumi ir daudz mazāki nekā aktīvajiem plāniem. Iedzīvotājiem, kuriem līdz pensijai ir vairāki gadu desmiti, ieteicams izvēlēties aktīvāku pensiju plānu, bet, tuvojoties vecumdienām, nepieciešams atgriezties kādā no konservatīvajiem plāniem. Pavisam nesen arī Latvijā tika ieviesti tā saucamie dzīves cikla plāni, piemēram, plāns Millennials, kas šo ieguldījuma stratēģijas maiņu izdara automātiski, – tā teikt, ir ar cilvēku kopā visu viņa dzīvi. Šeit liela loma ir arī vecākiem, kam būtu vēlams paskubināt jaunieti un, iespējams, palīdzēt pirmo reizi iziet cauri šim procesam, kas ir salīdzinoši vienkāršs, bet nezinātājam varētu likties sarežģīts.
Diemžēl redzam, ka liela daļa jeb 73% iedzīvotāju nekad nav apskatījuši savu pašreizējo pensijas uzkrājumu. Tas, protams, nozīmē arī to, ka ne visi iedzīvotāji apzinās, kura finanšu institūcija pašreiz pārvalda viņu pensiju, un nezina, kur atrodas viņu nauda. Iespējams, ka ar kādiem skaļākiem lozungiem var pievērst iedzīvotāju uzmanību, jo stereotips, ka «nekas jau tur nav uzkrājies», ir nepatiess. Te jāteic, ka, piemēram, ekonomiski aktīvam cilvēkam 35 gadu vecumā pensijas 2. līmenī šobrīd ir uzkrāti vidēji no 4000 līdz 6000 eiro.
Viens no risinājumiem – ik pēc desmit gadiem ikkatram atkal būtu jāizvēlas pensijas 2. līmeņa pārvaldnieks.
Izglītot, informēt un skubināt var vienmēr, tomēr vienā mirklī var redzēt, ka situācija ne vien neuzlabojas, bet diemžēl pat dažās niansēs pasliktinās. Piemēram, kopš 2011. gada ir pieaugusi atsevišķu iedzīvotāju slāņu vienaldzība pret savu pensijas uzkrājumu un tā pārvaldnieku.
Apskatot iespējamos risinājumus pašreizējās kārtības uzlabošanai, varam redzēt iespēju uzlabot informācijas/datu apmaiņu starp valsti un finanšu institūcijām, lai būtu nodrošināta iespēja apskatīties pensijas uzkrājumu internetbankā vai kādā citā bieži izmantotā finanšu institūciju saziņas kanālā. Izmantojot datu tuneļus, var nodrošināt, lai pati finanšu institūcija datus nevarētu redzēt, bet, piemēram, internetbankas lietotājam tie būtu pieejami. Uzlabot iedzīvotāju finansiālo situāciju nākotnē iespējams, arī izmantojot dažādus virzītājus. Šādi varam pastarpināti parūpēties, lai iedzīvotāji pievērstu lielāku uzmanību savām nākotnes finansēm. Citur pasaulē jau vairākus gadus valsts pārvalde izmanto daudzus un dažādus virzītājus, lai stimulētu iedzīvotājus ietaupīt, mazāk izšķiest un dzīvot veselīgāk. Visbiežāk virzītāji izmanto mūsu kognitīvās vājības – vēlmi pieņemt lēmumus pēc noklusējuma, tos atlikt, beigu beigās tā arī nepieņemot nekādu lēmumu, utt. Apzinot un pievēršoties šīm vājībām, ir iespējams izstrādāt risinājumus, kuri spēj mainīt mūsu uzvedību un tirgus situāciju. Piemēram, viens no risinājumiem, kas būtu kā virzītājs, ir uzstādījums, ka ik pēc desmit gadiem ikkatram atkal būtu jāizvēlas pensijas 2. līmeņa pārvaldnieks. Tādā gadījumā strādājošajiem būtu jāpārdomā pārvaldnieka pēdējo desmit gadu darbība, tai skaitā ienesīgums, un pēc tā jāizdara izvēle.
Virzoties pretī iedzīvotājiem, nepieciešams pārdomāt katru piedāvāto pakalpojumu, skatoties no patērētāja skatupunkta un ņemot vērā lietotāja pieredzi. Piemēram, ja cilvēkam laika trūkuma dēļ nav parocīgi doties uz banku, nepieciešams attīstīt mobilās lietotnes un citus attālinātos rīkus. Līdzīgi, ja virzāmies uz automatizētiem un lietotājiem draudzīgiem pakalpojumiem, – arī pensiju uzkrājuma pārvaldīšana ir jāpielāgo šai tendencei un jāatvieglo gan pieteikšanās pensiju plāniem, gan esošā uzkrājuma noskaidrošana.
Skaidrs, ka, arvien uzlabojoties tehnoloģijām un pieejamajiem rīkiem, palielināsies iespējas iedzīvotājiem visus procesus padarīt ērtākus. Savukārt pieaugs arī iespēja visu sarežģīt, nepareizi izmantojot tādus jauninājumus kā mākslīgais intelekts, pielāgotā realitāte u.c. Tādēļ visu tirgus dalībnieku uzdevums un izaicinājums būs izstrādāt pakalpojumus un produktus, paturot prātā gala lietotāja intereses un spējas.