Krievijas invāzijas Ukrainā ar tai sekojošajām sankcijām ietekme uz Latviju ir lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā, tāpēc arī Latvijai jāveic pasākumi šīs ietekmes negatīvo blakņu mazināšanai.
Situāciju vērtē Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle: “Tas, ka Latvija daudz sāpīgāk izjutīs konfliktu Ukrainā nekā vidēji Eiropā, ir neapstrīdams fakts, un to jau var ieraudzīt pat ar neapbruņotu aci.”
Viņa savu sacīto pamato ar to, ka Krievijai un Latvijai ir kopīga robeža un arī vēsturiski gara ekonomiskā sadarbība. To apliecina arī Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Atbalsts uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai minētais, ka “agresijas ietekme uz Latviju ir lielāka nekā vidēji ES, jo Latvija robežojas ar Krieviju un tai ir vēsturiskas saites ekonomiskajā sadarbībā. 2021. gadā Latvijas preču eksports uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu veidoja 9,5%, bet imports no šīm trim valstīm bija 12,7%. Ir vairākas preču grupas, kas veido gandrīz vienu trešdaļu no kopējā Latvijas importa no šīm valstīm, – pārsvarā tās ir izejvielas, piemēram, metāli, koks, minerāli. No enerģētikas viedokļa Latvijas atkarība no Krievijas gāzes ir gandrīz 100%.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2022. gada 3. marta ziņojumu par piegāžu darbību tieši Austrumeiropas valstis, t.sk. Latvija, ir vistiešāk ietekmētas eksporta un importa ziņā no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. No Latvijas kopējā eksporta 20,18% veido Krievijas īpatsvars, 2,99% – Ukrainas un 3,47% – Baltkrievijas īpatsvars. Savukārt ES vidēji no kopējā eksporta Krievijas īpatsvars veido 4,13%, Ukrainas – 1,11% un Baltkrievijas – 0,33%. Arī imports veido būtisku īpatsvaru: Latvija no Krievijas importē 57,33%, no Ukrainas – 2,27% un no Baltkrievijas – 4,70%.
Savukārt ES vidēji no Krievijas importē 7,42%, no Ukrainas – 0,96% un no Baltkrievijas – 0,29%. Eksports jau ir cietis Finanšu ministrijas informācijā norādīts, ka Latvijai eksporta samazinājums uz Krieviju un Ukrainu bijis vislielākais starp visām valstīm un tuvākajā laikā apjomi noteikti neatjaunosies.
Preču eksports uz Ukrainu samazinājies par 75% jeb par 14 miljoniem eiro, bet uz Krieviju – par 9% jeb 9 miljoniem eiro. Krievijas tirgus ir bijis viens no lielākajiem Latvijas eksportam, tomēr pēdējos gados tā īpatsvars pakāpeniski samazinās. Pērnajā gadā eksports uz Krieviju veidoja 7,3% no kopējās Latvijas preču eksporta vērtības. Savukārt šā gada martā eksporta īpatsvars samazinājies līdz 5,1%. Ņemot vērā pret Krieviju ieviestās sankcijas, svārstīgo rubļa kursu, kā arī Eiropas uzņēmumu atteikšanos no sadarbības, eksports uz šo valsti turpinās samazināties arī turpmāk.
Visu rakstu lasiet 17.maija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!