Par nesaimniecisku rīcību mobilo sakaru publisko iepirkumu jomā Latvijā, kas iepirkumus padara formālus un konkurenci kropļojošus, publiski runājam jau daudzus gadus. Lai arī atsevišķas lietas ir uzlabojušās, vienlaikus nepamet sajūta, ka joprojām ar publisko iepirkumu palīdzību tiek saimniekots pēc saviem ieskatiem, nevis labiem pārvaldības principiem, un, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta. Un tas nav mīts vai atsevišķu uzņēmumu viedoklis.

To apliecina arī starptautiskā audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma “KPMG Baltics” veiktais mobilo sakaru nozares pētījums, kurā analizēti publiskie iepirkumi Latvijā un ārvalstīs.

Starptautisks pētījums apliecina – Latvijā tiek nesaimnieciski tērēta nauda telekomunikāciju iepirkumos

Iepriekš minētais “KPMG Baltics” pētījums atklāj visai nepatīkamu ainu – Latvijā analizētajos publiskajos iepirkumos izmantotie vērtēšanas kritēriji ierobežo pasūtītāja spēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Proti, iepirkumu kritērijos vienlaicīgi tiek vērtēta gan pieslēguma maksa (ikmēneša maksa) konkrētajam tarifu plānam, gan atsevišķi maksa par vienībām jeb pamatpakalpojumiem – zvaniem, īsziņām, datu pārraidei u.c.

Vienmēr var kaut ko uzlabot un pilnveidot, un to mēs arī darām – tā par elektronisko iepirkumu sistēmas lietošanas ērtumu un plāniem to pilnveidot intervijā DB stāsta VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik plaši publiskajā pārvaldē iepirkumos tiek izmantota Elektronisko iepirkumu sistēma (EIS), kādos gadījumos tas ir obligāti?

Reģistrācijas dati rāda, ka pašlaik Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) uzturētajā EIS ir reģistrētas 1243 pircēju organizācijas. Iestādēm, kas ir pasūtītāji attiecīgo Publisko iepirkumu likuma pantu izpratnē, EIS e-konkursu apakšsistēmā ir obligāti jāievieto iepirkumu plāni. Papildus jāizsludina visas iepirkumu procedūras, sākot no noteikta līgumcenas sliekšņa. No šā gada aprīļa EIS e-konkursu apakšsistēmā obligāti jāveic centralizēto iepirkumu institūciju iepirkumi ar paredzamo līgumcenu virs Eiropas Savienības (ES) noteiktā sliekšņa, kas precēm un pakalpojumiem ir 135 000 eiro, bet būvdarbiem – 5 225 000 eiro, savukārt no šā gada 1. oktobra iepirkuma procedūru veikšana EIS ir obligāta visiem iepirkumiem virs šiem sliekšņiem. Šādu iepirkumu ar katru brīdi kļūst aizvien vairāk. EIS e-pasūtījumu apakšsistēmā ir atrodami VRAA iepirkumu procedūru rezultātā izveidotie preču un pakalpojumu katalogi, kuros jebkurš pasūtītājs var iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, nerīkojot iepirkumu procedūras.

2019. gadā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) lielākie ar būvniecību un projektēšanu saistītie iepirkumi būs prototipēšanas darbnīca Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vajadzībām, kā arī Nacionālās operas un baleta skatuves dekorāciju darbnīca, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

Pavisam 2019. gadā ar būvniecību saistītos iepirkumos VNĪ plāno noslēgt līgumus vērtībā ap 22 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Abiem augstākminētajiem projektiem, kuri plānoti 4,4 – 4,5 miljonu eiro apmērā katrs, ir piesaistīts Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējums. Tie vienlaikus paredz līdz šim degradēto teritoriju revitalizāciju un uzlabo tur esošo organizāciju darba apstākļus.

«Sešas darbnīcas Aristīda Briāna ielā, kurās Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi varēs papildināt praktiskās iemaņas, labi sasauksies ar radošo industriju inkubatoru, kas taps TabFab kvartālā. Mēs, attīstot šo rajonu, ceram, ka šo organizāciju starpā izveidojusies sadarbība pavērs jaunu elpu to iemītniekiem un ar padarītā rezultātiem ļaus konkurēt gan Baltijas, gan Eiropas līmenī,» teica Janvāre.

Godīga konkurence publiskajos iepirkumos un pašvaldību vēlme iesaistīties uzņēmējdarbībā ir īpašas uzmanības fokusā visu Baltijas valstu Konkurences padomēm, piektdien, 1.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, kāda ir situācija ar konkurenci katrā no valstīm, intervijā DB stāsta Latvijas Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Lietuvas Konkurences padomes priekšsēdētājs Šarūns Keserausks un Igaunijas Konkurences iestādes ģenerāldirektors Mārts Otss.

Fragments no intervijas

Sākšu ar jautājumu - kura nozare vai joma jūsu valstī ir visproblemātiskākā no godīgas konkurences viedokļa? Kā tas ir publiskajos iepirkumos?

Š. Keserausks: Lietuvā viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas saistīts ne tikai ar pārkāpumiem konkurences jomā, bet arī korupcijas riskiem, ir tieši publiskie iepirkumi. Mēs šajā jomā sadarbojamies gan ar Iepirkumu uzraudzības biroju, gan Pretkorupcijas biroju. Viens no izplatītākajiem pārkāpumiem ir karteļu veidošana un aizliegtas vienošanās. Pēdējais gadījums bija pērn, kad publiskajā iepirkumā būvniecībā vairākas lielās būvfirmas bija noslēgušas aizliegtas vienošanās. Šogad tiesa pirmajā instancē nosprieda, ka mūsu uzliktais sods ir bijis pamatots. Ja runājam par konkrētām nozarēm, tad es negribētu mest ēnu ne uz vienu, bet viena no jutīgākajām nozarēm šajā ziņā nenoliedzami ir būvniecība.

Izsludināts Rail Baltica globālā projekta iepirkumu plāns 2022. gadam, sniedzot pārskatu par plānotajiem publiskajiem iepirkumiem un laika grafiku. Plānoto līgumu kopējā vērtība pārsniegs 2 miljardus eiro.

2022. gadā Rail Baltica projekta ieviesēji plāno turpināt ar nākamajām kārtām jau uzsāktajos būvniecības un konsolidētajos būvmateriālu iepirkumos, kā arī tiks izsludināti jauni būvniecības iepirkumi visās trijās Baltijas valstīs. Tāpat tiks izsludināti publiskie iepirkumi Rail Baltica apakšsistēmu - elektrifikācijas (ENE) un vilcienu vadības un signalizācijas (CCS) projektēšanai un izbūvei, kā arī projektēšanas darbiem atlikušajā un kopējam projektam īpaši stratēģiskajā Rail Baltica pamattrases posmā "Kauņa - Polijas robeža". Iepirkumu plānā iekļauti arī citi iepirkumi, kā piemēram, konsolidētais iepirkums par trokšņu barjeru un žogu piegādi projekta vajadzībām, IT arhitektūras stratēģijas izstrādes iepirkums un citi, kas tiks izsludināti 2022. gada laikā.

Konkurences padome (KP) 24. oktobrī tikās ar Labklājības ministrijas un tās padotībā esošās iestādes Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvjiem, lai pārrunātu iepirkumu rīkotāju atbildību aizliegtu vienošanos identificēšanā un pārkāpumu ziņošanā KP.

Šī gada jūlijā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra informēja KP par aizliegtas vienošanās jeb karteļa pazīmēm NVA rīkotajā iepirkumā par psihologu un psihoterapeitu pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem.

Divu pretendentu iesniegtajos pieteikumos bija novērojamas acīmredzamas līdzības, turklāt tie bija vienas ģimenes uzņēmumi un tiem reģistrēta viena juridiskā adrese. Tas viss norādīja uz to, ka tiek radīta mākslīga konkurence, nodrošinot lielāku pretendentu skaitu un līdz ar to lielākas izredzes iegūt pasūtījumu kādam no saistītajiem uzņēmumiem.

Papildus tam KP, izvērtējot citu iepirkumu dokumentāciju, konstatēja, ka abi pretendenti nereti piedalās un uzvar publiskajos iepirkumos, tādējādi pastāv pamatotas aizdomas, ka tirgus dalībnieki savu rīcību saskaņojuši arī citos NVA un citu pasūtītāju rīkotajos publiskajos iepirkumos. Tādējādi netiek nodrošināts godīgu iepirkumu pamatmērķis – saņemt konkurējošus jeb neatkarīgi sagatavotus piedāvājumus, pat ja uzņēmumu pārstāvji ir radinieki.

Covid-19 izraisītā ārkārtējā stāvokļa un epidēmijas izplatības ierobežošanas pasākumu ietekmē vairākās sfērās ir būtiski cietusi konkurence, tās problēmjautājumi par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību lomu raisa strīdus, bet lielo ostu pārvaldības reformas rezultātā iespējamie reģionālās konkurences jautājumi risināsies jau Eiropas struktūrās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vecākais vadītājs Māris Butāns. Viņš atzīst, ka Konkurences padomes pēdējā gada darbība nav īsti bijusi dzirdama, tāpēc tai pēdējais brīdis aktīvi iesaistīties procesos, nevis notiekošo novērot no malas.

Fragments no intervijas

Vai Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi konkurences tiesības, to piemērošanas praksi?

Pandēmija ir ietekmējusi visas jomas, un konkurences sfēra nav izņēmums – tā arī ir cietusi. Pirmais, kas man nāk prātā, ir Latvijas valsts atbalsts (kas Eiropas Savienības struktūrās vienmēr ir ticis vērtēts ļoti kritiski) Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Protams, valsts atbalsts ārkārtējos apstākļos tiek vērtēts pēc citiem nosacījumiem, un vietā ir atruna par to, ka lēmumi ir jāpieņem lielā steigā, tādējādi nenotiekot rūpīgai izvērtēšanai. Tādēļ vienā un tajā pašā sfērā strādājošas kompānijas ar privāto kapitālu šādu atbalstu nesaņēma, bet to saņēma uzņēmumi ar valsts kapitālu, vai labākajā gadījumā privātais nevarēja saņemt tik lietu atbalstu, kādu varēja saņemt valstij piederošās kapitālsabiedrības. Šis fakts būtiski ietekmē ne tikai kompāniju spēju izdzīvot pandēmijas situācijā, bet arī atjaunot saimniecisko darbību pēc pandēmijas izplatības ierobežošanas nosacījumu atcelšanas. Otrs pandēmijas upuris konkurences sfērā ir publiskie iepirkumi. Protams, ne viens vien iepirkums bija jāveic ļoti ātri, tādējādi izlaižot nepieciešamās procedūras, kā dēļ atsevišķos veselības aprūpes iepirkumos to veicējiem ir paslīdējusi kāja. Šajos iepirkumos nebija iespējama arī pārsūdzība. Manuprāt, pandēmijas laikā Konkurences padome ir bijusi ļoti klusa un nemanāma, kaut arī jautājumi par konkurences nosacījumu nodrošināšanu ir bijuši ļoti aktuāli. Varbūt Konkurences padomes aktivitātes bija, taču tās nebija pamanāmas publiskajā telpā.

Par atsevišķiem lieliem būvniecības projektiem līgumi noslēgti, tomēr kopumā nozare joprojām ir nogaidošās pozīcijās, tiesa, šīs gaidas ir ievērojami optimistiskākas, nekā pērn, otrdien raksta Dienas Bizness.

«Šis gads solās būt veiksmīgāks par iepriekšējo, jo ir cerība, ka beidzot aizies ES projekti. Lai gan pagaidām darba tāpat trūkst un nekādi publiskie iepirkumi būvniecībā vēl nav bijuši. Es domāju, ka labākajā gadījumā iepirkumi varētu sākties tikai jūlijā. Ņemot vērā krasās būvniecības svārstības, mēs aizvien vairāk orientējamies uz ražošanu, jo tas ir daudz stabilāks un prognozējamāks bizness,» atzīst SIA Jēkabpils PMK valdes loceklis Arnis Putniņš. Uzņēmuma apgrozījums, salīdzinot ar 2015. gadu, pērn dramatiski samazinājās – no 14,2 milj. eiro tas nokrita līdz 5,7 milj. eiro. Nebija darba, jo Eiropas Savienības (ES) fondu projektu trūkuma dēļ nebija arī publiskā sektora pasūtījumu, viņš skaidro. «Vienīgais, kas mūs glābj šajā situācijā, ir tas, ka mums ir sava ražošana, kura dod ienākumus un tādējādi mēs varam noturēt arī savus darbiniekus,» turpina Jēkabpils PMK valdes loceklis.

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija vismaz 25 projektos, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

"Par šādu projektu skaitu un finanšu korekcijas apmēru liecina CFLA sākotnējās aplēses. Daļai no Konkurences padomes minētajiem projektiem kartelī iesaistītie uzņēmumi nebija uzvarētāji, tāpēc finanšu korekcija tajos netiks piemērota," sacīja Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka CFLA vēl joprojām izvērtē gadījumus, kuros varētu būt iesaistīts pasūtītājs. Šādos gadījumos finanšu korekcija tiek piemērota 100% apmērā, tāpēc, iespējams, ka finanšu korekcijas kopējā summa vēl pieaugs.

"Daļa no karteļa realizētajiem projektiem jau ir pabeigti, tāpēc šajos gadījumos tiks prasīts atmaksāt jau izmaksāto ES finansējumu. Apmēram puse no projektiem vēl turpinās, šajos projektos CFLA pārtrauks ES finansējuma izmaksu," sacīja Krūmiņa.

Mazajiem uzņēmumiem, kas strādā reģionos, grūtības rada gan neizdevīgie, soda sankcijām pārpilnie līgumi ar ģenerāluzņēmējiem, gan pašvaldību aizvien pieaugošās prasības publiskajos iepirkumos

Par to, ar kādām problēmām saskaras apakšuzņēmēji, intervijā DB stāsta būvniecības uzņēmuma Preiļu celtnieks komercdirektors Egils Stikāns.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir galvenās būvniecības nozares problēmas no apakšuzņēmēja skatu punkta un kā vispār jūtas apakšuzņēmējs pašreizējā būvniecības tirgū?

Lielākā problēma ir publiskie iepirkumi, kuros dominē zemākā cena, tāpat arī projektu un būvdarbu specifikācijas kvalitāte, lielā birokrātija un darbu izpilde. No pasūtītāja trīs vēlmēm – ātri, kvalitatīvi un lēti – vajag izvēlēties vienu. Tāpat grūtības rada tas, ka tirgus dalībniekiem ir atšķirīgi spēles noteikumi. Citā terminoloģijā runājot, apakšnieks un ģenerālis spēlē it kā vienu un to pašu spēli, taču diemžēl pēc dažādiem noteikumiem.

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?

Populārajā sociālās žurnālistikas izdevumā Medium kāds ražīgs autors ir izkritizējis ka­pitālismu laukā no panckām – ka tas ir no­vecojis, jo nespēj atrisināt tādas cilvēcei ek­sistenciālas problēmas kā lēta, tīra enerģija, vispārējā izglītība, pieejama veselības aprūpe utt.

Kā pierādījumu kapitālisma anahronismam autors piesauc Francijā bāzēto Starptautisko kodoltermisko ekspe­rimentālo reaktoru jeb ITER, kas ir vērienīgs starp­valstu projekts, lai padarītu kodolsintēzi par drošu un videi draudzīgu enerģijas avotu. Arguments ir – lūk, šādu globāli eksistenciālu mērķi sasniegt nav apņē­mies, teiksim, McDonald’s ar Apple, bet gan starpval­dību konsorcijs.

Uzreiz jānorāda, ka arguments ir pievilkts aiz matiem, jo saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas informāciju (Latvijas zinātniskās institūcijas arī piedalās šai pro­jektā) ITER cita starpā kalpo arī kā prototips nākotnes komerciālajiem reaktoriem. Tas nozīmē, ka tīro, drošo enerģijas tehnoloģiju jau sākotnēji nav paredzēts patu­rēt kā publisku monopolu, bet gan nodot brīvā tirgus jeb kapitālisma ziņā.

Sevišķi urbanizācijas dēļ koka būvniecība kļūst nekustamo īpašumu attīstītājiem interesanta, sarunā ar DB komentē Zviedrijas Koka būvniecības padomes izpilddirektore Suzanne Rudenstama. Galvenais iemesls tam ir operativitāte, ar kādu iespējams īstenot koka būvniecības projektus.

Pirms privātie būvnieki ir sapratuši un pieņēmuši mūsdienīgas koka būvniecības drošumu un konkurētspējas priekšrocības, publiskajam sektoram tomēr ir jāuzņemas iniciatora loma ar attiecīgiem iepirkumiem un atbalsta politiku, lai nacionālā mēroga koka būvniecība spētu attīstīt savu potenciālu.

Salīdzinot ar Latvijas koka būvniecības nozares aktualitātēm, ir redzams, ka Latvija pašlaik iziet Skandināvijā jau zināmo šīs nozares attīstības ceļu.

Tā, jautāts par nozares iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs komentē, ka «vietējais izaicinājums ir diezgan emocionāls, jo ar koka ēku būvniecību Latvijā iet grūti. Mums ir pieredze, ražotnes, zināšanas un inženieri. Mēs esam būvējuši daudzstāvu ēkas, mazstāvu ēkas, ciematus un dvīņu mājas – pilnu klāstu, bet – visur kur citur. Savukārt ar biznesa attīstību Latvijā ir salīdzinoši vāji.»

Par publiskā sektora būvniecības jomu var pilnīgi droši apgalvot, ka būvprojektu eksperti ir pārvērtušies par inženierkonsultantiem, savukārt inženierkonsultants diemžēl faktiski ir un paliek būvuzraugs.

Būvniecības nozare publiskajā sektorā šobrīd saskaras ar vairākām problēmām, kas kā īstermiņā, tā ilgtermiņā nodara (vai vismaz var nodarīt) kaitējumu nozarei un sabiedrībai kopumā. Šīs problēmas ir sekojošas: pasūtītāja kompetences trūkums, būvprojektu kvalitātes problēmas, būvprojektu ekspertu nozīmes un mērķa nonivelēšana kā arī neprasmīga FIDIC jeb Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) tipveida līgumu ieviešana. Būtiski arī, ka procesā nav viena centrālā subjekta, kas varētu šīs problēmas novērst, nodrošināt pareizu risku sadali starp procesa dalībniekiem, kā arī pārdomāti pārvaldīt būvniecības procesu, tādejādi nodrošinot efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu.

Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.maija numurā lasi:

Statistika

Mobilo sakaru publiskie iepirkumi kā teātris sabiedrībai

Tēma

Kuras augstskolu programmas ir ar vislielāko emigrācijas risku?

Izglītība

Latvijas augstākās izglītības institūcijas liktenīgie defekti

Aktuāli

Bērnos vairs neredz dzīves piepildījumu

Nodokļi

Nulles maksātāju nodokļos kļūst mazāk

Finanses

Krājobligācijas izgriež pogas banku depozītiem

Mazumtirdzniecība

Konkurences padome (KP) ir piemērojusi vairāk nekā 70 000 eiro sodu trīs meliorācijas uzņēmumiem par dalību kartelī – tā ir viena no jaunākajām ekonomikas aktualitātēm, kas kārtējo reizi liek domāt par tirgus nepilnībām.

Proti, neoliberālajā pasaules skatījumā visu sakārto tirgus neredzamā roka un nekāda iejaukšanās nav nepieciešama. Tajā pašā laikā, kā liecina KP darbs, konkurence brīvajā tirgū, kas it kā ir tik dabiska un pašsaprotama, ja netiek uzraudzīta un nodrošināta, draud pārvērsties monopolos, oligipolos un vienkārši koruptīvos darījumos. Īpaša riska zona ir publiskie iepirkumi, kuros godīgu konkurenci kropļo ne tikai negodīgas amatpersonas, bet arī paši uzņēmēji.

Saskaņoti cenu piedāvājumi publiskajos iepirkumos nav nekāds izņēmuma gadījums, diemžēl KP šad un tad ziņo par atklātiem karteļiem. Tas nozīmē, ka mantkārīgos nolūkos paši uzņēmēji ir gatavi ierobežot konkurenci. Turklāt tas notiek ne tikai publiskajos iepirkumos. Pērn KP sodīja būvmateriālu piegādātājus par aizliegtu vienošanos par būvmateriālu cenām mazumtirdzniecībā. Šie piemēri liecina, ka brīvais tirgus nav nekāda panaceja, ka brīvais tirgus vienmēr nenodrošina godīgu konkurenci un lielāku labumu patērētājam. Bieži ir piemēri, kad brīvais tirgus, piedodiet, bet izvirst dažādos monopolos vai oligopolos vai kādu nozari pārņem aizliegtas vienošanās sērga. Turklāt karteļi nav kāda postpadomju valstīs izplatīta parādība, ar to cīnās visa Rietumu pasaule. Tas tikai liecina, ka brīva un godīga konkurence nav kaut kas tirgus ekonomikai dabiski piemītošs, nē, tā ir vērtība, par kuru ir jācīnās.

Līdz ar jaunas valdības apstiprināšanu , būvniecības nozares uzņēmēji ir definējuši trīs prioritātes: uzlabot nekustamo īpašumu investīciju programmas, risināt kvalificētu būvspeciālistu pieejamības jautājumu, uzlabot energoefektivitātes projektu ātrumu.

Šo jautājumu prioritizēšana ministru darba kārtībā ļautu daudz efektīvāk plānot, projektēt, būvēt un pārvaldīt ar būvniecību saistītos procesus, kā rezultātā augtu valsts ekonomika un attīstība.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons norāda: "Būvniecības jautājumi ir vairāku ministriju tiešā kompetencē - Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas redzeslokā - tāpēc mēs kā uzņēmēji saskatām vajadzību pēc daudz ciešāka dialoga ar nozari. Esam pārliecināti, ka mūsu trīs izvirzītās prioritātes jaunajai valdībai ir pa spēkam atrisināt. Aicinām jauno valdību biežāk sadzirdēt un ieklausīties nozaru profesionālajās asociācijās!"

Inflācijas ietekmē vēlme būvēt sāk atdzist, publiskā sektora investīciju plāni neskaidri, bet projektētāji un būvnieki šajā situācijā ir sava veida ķīlnieki.

Situācija būvniecības nozarē ir un būs atkarīga no publiskā pasūtījuma, kas vēsturiski veido lielāko daļu nozares pasūtījuma apjomus. Ar lielu nepacietību un interesi nozarē tiek gaidīts 2024. gada valsts budžeta projekts un tajā paredzētie kapitālieguldījumi, kuros ir nepieciešama publisko ēku un infrastruktūras būvniecība. To intervijā Dienas Biznesam stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņaprāt, ekonomiskās lejupslīdes laikā ir pasākumu kopums, kuru valsts pārvaldei un komercbankām īstenojot iespējams stabilizēt ekonomiku, nodrošinot efektīvas investīcijas ilgtermiņā, nodrošinot pasūtījumu nozares produktu un pakalpojumu piegādātājiem, darbu nozarē un saistītās nozarēs strādājošiem un veicinot uzņēmēju konkurētspēju ārvalstu tirgos.

Tā dēvētā «Skanstes tramvaja» pirmā posma būvniecības iepirkumi tiks izsludināti pavasarī, aģentūrai LETA pastāstīja būvprojekta izstrādātāju SIA «BRD projekts» pārstāvis Jānis Bidzāns.

Uzņēmums atbild par jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūves un esošās tramvaja līnijas pārbūves un autoruzraudzības būvprojekta izstrādi. Pēc Bidzāna teiktā, visām piecām plānotajām izbūves kārtām ir izstrādāti būvprojekti minimālajā sastāvā un divi no tiem jau ir saskaņoti būvvaldē.

«Tas nozīmē, ka jau pavasarī varēsim sludināt būvniecības iepirkumu pirmajiem diviem posmiem, kas paredz pieturvietu pielāgošanu zemās grīdas tramvajiem un kontaktīklu pārbūvi jau esošajās tramvaja līnijās pie Centrāltirgus un gar Vecrīgu. Posmiem, kas paredz izbūvēt jaunu tramvaju līniju, projekta izstrāde ilgs vēl visu nākamo gadu,» norādīja pārstāvis.

Šis projekts aptver arī Pērnavas ielu, kur plānots izbūvēt tramvaja savienojumu ar Krišjāņa Barona ielu un vides aktīvistus vairākkārt satraukušas ziņas, ka līdz ar būvdarbiem, tiks nozāģēti arī vairāki Pērnavas ielā augošie kastaņi. Lai gan iepriekš SIA «Rīgas satiksme» solīja, ka meklēs iespēju kā kokus glābt, Bidzāns apstiprināja, ka tas izdosies tikai daļēji. «Aptuveni 10 kastaņas, kas aug raugoties no Brīvības ielas uz Krišjāņa Baronu, būs jānozāģē, bet tur vēlāk plānojam sastādīt arī jaunus kokus,» sacīja eksperts.

Rīgas satiksme ir nobremzējusi finansējuma piešķiršanu Skanstes tramvaja līnijas projektam un par tā turpmāko nākotni lems pēc starptautiskā audita veikšanas, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Matīss norādīja, ka uzņēmums patlaban izvērtējot starptautisko audita aģentūru piedāvājumus un tuvākajās dienās varētu ar kādu no tām noslēgt sadarbības līgumu.

Tikai tad, kad būsim ieguvuši pārliecību, ka visi iepirkumi un procedūras notikušas atbilstoši likumiem, tikai tad runāsim par projekta turpmāko attīstību un mēģināsim uzrunāt Centrālo finanšu un līgumu aģentūru. Arī mēs neplānojam nevienam neko maksāt, pirms nebūs pabeigta pārbaude, sacīja Matīss.

Vienlaikus viņš atgādināja, ka par šo projektu neviens būvniecības iepirkums nav pat izsludināts, kur nu vēl noslēgts. Līdz šim ir noslēgts projekta būvprojekta izstrādes līgums ar SIA BRD projekts. Uzņēmums saņēmis visu piecu posmu būvatļaujas no Rīgas pilsētas būvvaldes, taču, pēc Matīsa teiktā, arī aktīva projektēšana tiks apturēta.

Visās nozarēs, kurās ir publiskie iepirkumi, pastāv arī slēptās vienošanās, jo visiem šķiet, ka iepirkumos ir viegli «shēmot»

Tā, izvērtējot aizvadīto gadu, secinājusi Konkurences padome (KP), ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nepieļaujot dažāda veida pārkāpumus, Konkurences padome valstij novērsusi aptuveni 150 milj. eiro zaudējumus. Tie novērsti, ņemot vērā pēdējo trīs gadu Konkurences padomes (KP) lietvedībā esošās lietas. Pērnais gads KP bijis diezgan ražīgs, piemēram, valsts budžetā ieskaitīti iepriekš uzliktie naudas sodi vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Visu rakstu Mēģina shēmot visās nozarēs lasiet 18. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums šī gada otrajā ceturksnī palielinājies par 2 %, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, un sasniedzis 43,4 milj. eiro.

Vienlaikus būtiski – par 11,2 % – pieaugušas investīcijas attīstībā. 5,5 milj. eiro lielās investīcijas galvenokārt novirzītas mobilo sakaru infrastruktūras attīstībai, klientu apkalpošanas un produktu pilnveidošanai. Šogad vien jau ir uzstādītas 156 5G bāzes stacijas un modernizētas tikpat 4G bāzes stacijas.

Apgrozījuma pieaugumu otrajā ceturksnī pamatā veidoja klientu skaita pieaugums par 4,7 % un ieņēmumu pieaugums no pamatpakalpojumiem par 4,3 %. Savukārt uzņēmuma EBITDAaL (peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, un pēc nomas) šī gada otrajā ceturksnī bija 19 milj. eiro, kas ir par 2,3 % vairāk nekā gadu iepriekš.

“Šogad mēs veicam vērienīgākos tīkla modernizācijas darbus kopš 2012. gada, lai stiprinātu tīkla kapacitāti un nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc mobilajiem datiem. Mobilo sakaru kvalitāti un apkalpošanas līmeni novērtējuši arī “Tele2” klienti, kuru skaits audzis par vairākiem tūkstošiem, par ko ir īpašs prieks,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Otrajā pusgadā uzmanību veltīsim biznesa un infrastruktūras attīstībai, aktīvi izvēršot 5G tehnoloģiju ar mērķi padarīt 5G pieejamu 85 % Latvijas teritorijas, kā arī plašāk ieviesīsim mākslīgā intelekta risinājumus efektīvākai klientu apkalpošanai. Tāpat ieviešanai tirgū gatavojam vairākus jaunus pakalpojumus.”

Latvijā izveidotās Eiropas Savienības (ES) fondu un finanšu instrumentu sistēmas darbojas, tomēr lielākie klupšanas akmeņi projektu ieviešanā joprojām ir publiskie iepirkumi.

Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas iestāde (RI) ir iesniegusi Ministru kabinetā (MK) informatīvos ziņojumus par ES fondu un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu 2015. gada revīziju rezultātiem. MK iesniegtie informatīvie ziņojumi atspoguļo pārbaužu apjomus, auditu rezultātā konstatēto un kopējos secinājumus par veiktajām pārbaudēm, informē FM.

«Kopumā izveidotā ES fondu un EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu vadības un kontroles sistēmas darbojas, taču ir nepieciešami uzlabojumi,» skaidro FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane.

Viņa norāda, ka auditori sistēmas darbību vērtē četru baļļu skalā, un esošo sistēmu vērtējums gan ES fondiem, gan EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem ir divi, kas kopumā ir uzskatāms par labu. Ar atzīmi viens kontroles sistēma tiek novērtēta tikai tad, kad tā ir pilnīga un bez kļūdām, bet tas ir visai rets gadījums ES dalībvalstu vidū. Savukārt zemāks vērtējums var signalizēt par nepieciešamību apturēt investīcijas nacionālā līmenī līdz sistēmas darbības uzlabošanai.

Iepirkumu karteļi ir starp Latvijas konkurences vides būtiskākajām problēmām. Arī paši uzņēmumi atzīst, ka publiskie iepirkumi nenorit godīgi, uzsver Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Pagājušajā gadā KP pieņēmusi kopumā 26 lēmumus, kur piecos gadījumos konstatēti konkurences tiesību pārkāpumi, tādējādi sodīti astoņi uzņēmumi kopumā uzliekot 104 tūkst. eiro lielus naudas sodus.Valsts budžetā pērn ieskaitīt KP iepriekš piemērotie naudas sodi vairāk nekā 445,61 tūkst. eiro apmērā.

Pagājušajā gadā KP atklāja divas aizliegtas vienošanās, un abas bija saistītas ar uzņēmumu neatļautu darbību saskaņošanu publiskajos iepirkumos. Atklājās, ka trīs meliorācijas uzņēmumi: SIA Limbažu melio, SIA Bauskas meliorācija un SIA Meliorācijas eksperts ir pretlikumīgi rīkojušies četrās Lauku atbalsta dienesta (LAD) cenu aptaujās. Savukārt biroja tehnikas apkopes un piegādes veicēji SIA Tomega un SIA BTK.LV konkurenci kropļoja vairākos iepirkumos. Abi uzņēmumi rīkojušies pēc līdzīgas shēmas – saskaņoja konkursos iesniedzamās tāmes, vienojās par noteikumiem, kā arī par uzvarētāju.