Visas darbības un plāni attiecībā uz bijušā Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina ģimenes nekustamajiem īpašumiem Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastos ir saskaņoti ar attiecīgajām iestādēm, uzsvēra viņa preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Viņš norādīja, ka bijušā baņķiera dēls Rems Kargins varētu ieguldīt īpašumos ārvalstīs, īpaši tāpēc, ka lielāko daļu laika viņš tur arī pavada, bet viņš izvēlējies ieguldīt ekonomiski atpalikušākajā Latvijas reģionā - Latgalē.

«Pateicoties saimnieciskajai darbībai, lauksaimniecības zeme tiek apstrādāta, zemes tiek uzturētas labā stāvoklī, budžetā nāk nodokļi un vietējiem iedzīvotājiem ir darbavietas. Saimniecība veic arī sponsorēšanas aktivitātes, lai palīdzētu cilvēkiem un organizācijām Latgalē,» apgalvoja Bardovskis.

«Visiem ir zināms, ka liela daļa zemju Latgalē ir pamestas un tas tiek gadiem ignorēts. Tāpēc rodas jautājums - vai tiešām tā ir patriotiska nostāja, kādam, kurš mēģina strādāt, nekavējoties traucēt, lai viss paliktu tā, kā ir?» retoriski vaicā Kargina ģimenes pārstāvis.

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Vides un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un Iekšlietu ministrijai (IeM) būs rūpīgi jāseko līdzi bijušā Parex bankas vadītāja Valērija Kargina apbūves plāniem un iespējamiem draudiem apkārtējiem zemes īpašniekiem nolūkā iegādāties zemes gabalus savu plānu īstenošanai Latgalē.

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) otrdien žurnālistiem sacīja, ka vides un reģionālās attīstības ministram Raimondam Vējonim (Zaļo un zemnieku savienība) būs rūpīgi jāvērtē, lai apbūves laikā nebūtu pārkāpumu attiecībā uz dabas liegumiem un aizsargājamām teritorijām un lai vietējie zemes īpašnieki nepieļautu kādas atlaides.

Savukārt Iekšlietu ministrijas atbildīgajām iestādēm jāizvērtē signāli par iespējamiem likuma pārkāpumiem un nelikumīgiem mēģinājumiem ietekmēt citus zemes īpašniekus, uzsvēra Dombrovskis.

«Tie signāli, kas ir publiski izskanējuši, ir pietiekami satraucoši,» otrdien atzina Ministru prezidents.

Krasās atšķirības no pārējiem reģioniem ir uzpūstas – citur dzīvojošie Latgales personā ir atraduši peramo sunīti, latviskās saimes melno avi

Mežizstrāde kā vienīgais iztikas avots un ģimeņu balstītājs, dzeršana un tukši pusnoplīsuši dzīvokļi vai mājeles, kuru īpašniekiem nav izdevies no tām atbrīvoties, sēstoties lidmašīnā savās peļņas gaitās ārpus Latvijas. Lauki un meži, ko kā pilnas iepirkumu somas no Latvijas iznesuši ārzemnieki. Tā nav tikai Latgale.

Latgali no pārējās valsts nešķir Berlīnes mūris, un arī stereotipos novalkātās puspatiesības drīzāk atgremo gadus divdesmit vecas ainiņas, nekā rāda, kas īsti notiek Latgalē. DB, pošoties uz Latgali, uzrunātais a/s Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts strikti atteicās no intervijas, piebilstot, ka presē valda uzskats – «cilvēki Latgalē tikai nupat nokāpuši no kokiem», un ironiski piebilstot, ka «tā arī jāturpina rakstīt».

Jumiķim un mūziķim Valdim Vucānam pēc Doma baznīcas jumta rekonstrukcijas darbu vadīšanas šķita, ka viņš ir sasniedzis karjeras augstāko punktu. Piezemēšanās realitātē no šī emocionālā tramplīna lika sasparoties un pieņemt lēmumu atgriezties dzimtajā Latgalē, lai šeit nestu vēsti par ilgmūžīgiem jumtiem.

Valdis Latgalē ir dzimis un audzis – Preiļos. Viņš smejas – kā jau īsts Latgaļu džeks pēc vidusskolas braucis uz Rīgu. «Dzīve ir kā klavieres – ir balts taustiņš, melns, atkal balts un melns, pa vidu uzraksts «Rīga», tad atkal – balts, melns... Beigās tikai vāks,» Latgales jauniešu raušanos uz galvaspilsētu kariķē Valdis. Arī naudas bijis tik, cik īstam latgaļu džekam varētu būt, tāpēc bija vienlaikus jāstudē un jāpelna iztika. Valdis ieguva nodokļu inspektora diplomu Rīgas Tehniskajā universitātē, kā tagad pats atzīst – vairāk mācoties mācīšanās pēc, nevis meklējot studijās jēgu un pamatu nākotnei. Taču tagad, izveidojot savu uzņēmumu, orientēšanās nodokļu jomā izrādījusies visai noderīga.

Vidējais bezdarba ilgums Latgalē bezdarbniekiem ir 461 diena jeb 15 mēneši, bet citur Latvijā šis rādītājs ir trīs reizes mazāks - 147 dienas jeb pieci mēneši, šodien Saeimas Nodarbinātības apakškomisijas sēdē sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Runājot par bezdarbnieka statistisko portretu Latgalē, Simsone teica, ka šie ir iedzīvotāji virs 50 gadiem, salīdzinoši ilgāku laiku bez darba un ar zemu izglītības līmeni.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka situācija Latgalē ir atšķirīga, piemēram, Daugavpilī bezdarba līmenis ir 7,6%, Vārkavas novadā - 7,2%, Ilūkstes novadā - 7,9%, bet Ciblas novadā - 23,7%, Zilupes novadā - 21,9% un Viļānu novadā - 20,5%. Kopumā Latgalē bezdarba līmenis oktobrī sasniedza 15,6%, bet Latvijā kopumā - 6,6%.

Latgalē salīdzinājumā ar pārējiem reģioniem ir lielāks īpatsvars bezdarbnieku, kuriem pēdējā nodarbošanās bija veikalu pārdevēji un palīgi, biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji, kā arī citur neklasificēti strādnieki.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Ienākumu nevienlīdzība starp reģioniem saglabājas, turklāt pērn kopējie mājsaimniecību ienākumi auga lēnāk tieši mazāk attīstītos reģionos, un Latgale nav «vienīgais rūpju bērns», secinājuši Swedbank ekonomisti.

«Piemēram, Vidzemē mājsaimniecību ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir vien nedaudz lielāki, turklāt abos reģionos proporcionāli lielāka ienākumu daļa nekā citos reģionos nāk no pensijām,» norāda Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Salīdzinājumā ar 2004. gadu mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir auguši visos reģionos, tāpat deviņu gadu laikā ienākumu atšķirības plaisa starp reģioniem ir būtiski mazinājusies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2004. gadā Rīgā kopējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija turpat divreiz augstāki kā Latgalē, bet pašlaik šī atšķirība ir būtiski sarukusi. Ienākumi uz vienu iedzīvotāju Pierīgā un Kurzemē ir pietuvojušies rīdzinieku ienākumiem (2011. gadā attiecīgi 109%, 97% un 118% no Latvijas vidējā).

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 14. septembrī kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns otro numuru, kas veltīts uzņēmējdarbībai un uzņēmīgiem cilvēkiem Latgalē.

«Tam pamatā ir arī misijas apziņa. Esam šeit tāpēc, ka citur nemaz nevarētu būt, sevi jūtam kā šīs vides veidotājus,» žurnālā stāsta latgaliskā tirdzniecības centra Ūga saimnieki Aigars un Ingūna Zīmeļi Preiļos. Zīmeļi izveidojuši arī Preiļu Brīvo skolu – vienīgo šāda veida mācību iestādi Latgalē. «Tas, ka Latvijā tiek siltinātas skolas vai remontētas klašu telpas, vēl nenozīmē, ka ieguldām naudu izglītībā. Skatoties uz bardaku, piemēram, ar Eiropas fondu naudas izlietojumu Latgalē, tu vari psihot vai braukt projām, vai vari izveidot pirmo Latgalē vecāku dibinātu skolu. Kamēr valstī īstenosies izglītības reformas, mūsu bērni būs jau izauguši,» intervijā stāsta tirdzniecības centra Ūga īpašnieks A. Zīmelis.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Pirms neilga laika sociālajos tīklos un citur tika apspriesta reģionu nevienlīdzība – apkopojot datus par IKP uz vienu iedzīvotāju (1), secināts, ka Rīgas reģionā (Rīgā un Pierīgā) šis rādītājs esot pat augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā. Tikmēr, izpētot un salīdzinot jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma datus par dažādu reģionu iedzīvotājiem, jāsecina, ka tur šādas krasas atšķirības nav vērojamas. To, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, iedzīvotāji Rīgā (39%) atzina biežāk nekā kopumā (32%), bet Kurzemē (35%) un Zemgalē (33%) šis rādītājs nav daudz zemāks. Tikmēr Pierīgā (23%) tas ir zem vidējā līmeņa.

Pašreizējais valsts ekonomikas stāvoklis visos reģionos vienlīdz reti tiek atzīts par labu (3%-5%), bet par sliktu to Rīgā (50%) un Pierīgā (57%) iedzīvotāji atzīst pat biežāk nekā Vidzemē (42%), Zemgalē (43%) un Kurzemē (47%). Latgalē gan situācija par sliktu atzīta vēl biežāk (58%). To, ka ekonomiskā situācija tomēr uzlabojas, Rīgā (16%) un Pierīgā (17%) iedzīvotāji atzina aptuveni tikpat bieži kā Vidzemē (15%) un Kurzemē (16%). Mazāk pozitīvi noskaņoti bija cilvēki Zemgalē (12%) un Latgalē (10%), bet, prognozējot ekonomisko situāciju pēc gada, uzlabošanos par ticamāku biežāk nekā Rīgā (21%) atzīst Kurzemē (25%) un Zemgalē (23%), bet retāk – Pierīgā (17%), Vidzemē (16%) un Latgalē (16%). Jāpiebilst gan, ka šie dati tika iegūti tad, kad Grieķijas drāmā vēl nebija sasniegts pašreizējais punkts un tās negatīvā ietekme uz pārējo Eiropu publiski tika apspriesta retāk.

Augstā debess, kāda bēdu ieleja! Aizvadītajās dienās un nedēļās mediju ziņās Latgale iekļuvusi tikai un vienīgi ar negatīviem notikumiem.

Noris Krievijas un Baltkrievijas «militāri teatrālo» mācību Zapad aktīvā fāze. Nokrišņu daudzums, lauksaimniekiem lietavu nodarītie zaudējumi un to kompensēšana, kā arī ūdens izmērcētā ceļu infrastruktūra. Tie ir galvenie ziņu bloki, no kuriem pašlaik būvēts Latgales tēls masu medijos. Pašķirstot ziņu aģentūras LETA aizvadīto dienu ziņas, kur minēta Latgale, paveras drūmākā aina arī bez abām piesauktajām aktualitātēm. Policija Kārsavā uziet marihuānas audzētavu, iztiesā lietu par 200 tūkst. latu izzagšanu no Preiļu slimnīcas, policija pieķērusi 12 dzērājšoferus – no tiem sešus Latgalē. Briesmu stāstu ēdienkartes desertā tiek piedāvāta ziņa par to, ka pēc alkohola lietošanas slimnīcā nogādāts bērns. Tādu ainu rāda prese, tomēr skaidrs, ka pamatā Latgalei pašlaik galīgi neiet: pirmkārt, ar meteoroloģiskajiem apstākļiem un, otrkārt, ar sabiedriskajām attiecībām to plašākā izpratnē. Tā ir tikai pavirši sameistarota Latgales «fasāde», jo reģiona saturs ir krasi atšķirīgs, vērtīgs un īpašs.

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Ludzas, Dagdas, Ciblas, Kārsavas un Zilupes tūrisma speciālisti sadarbībā ar velo aktīvisti Santu Paegli ir uzsākuši darbu pie apļveida Pierobežas velomaršruta izveides, kas vedīs caur visiem pieciem novadiem austrumu pierobežā.

Lai pilnveidotu velo infrastruktūru Latgalē un radītu iespēju izbaudīt pierobežas sajūtu visā tās garumā, tika nolemts uzsākt darbu pie nākamā reģionālā maršruta, kas savienotos ar jau nomarķēto velomaršrutu nr. 34 Rypoj vasals!, kas tika atklāts maija nogalē Ziemeļlatgalē.

Kā stāsta Ziemeļlatgales tūrisma speciālisti, tad izveidotais velomaršruts Rypoj vasals! ir devis lielu ieguldījumu tūristu skaita palielinājumā ne tikai no Latvijas, bet arī Baltijas, Skandināvijas un Vācijas.

Šobrīd notiek Pierobežas maršruta izpētes process un saskaņošana ar atbildīgajām institūcijām, taču paredzēts, ka Pierobežas velomaršruts varētu tikt prezentēts ikgadējā tūrisma izstādē Balttour 2017, savukārt marķēšana dabā tiktu uzsākta nākamā gada pavasarī.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Sakaru operators par 500 tūkstošiem latu modernizējis sakaru tīklu Latgalē, tādējādi nodrošinot piekļuvi mobilajam internetam 82% Latgales iedzīvotāju.

Tīkla pārmaiņas Latgalē tika veiktas Tele2 daudzmiljonu projekta ietvaros, kura laikā uzņēmums modernizē sakaru tīklu visā valsts teritorijā.

Tīkla modernizācijas ietvaros Latgalē Tele2 mainīja aparatūru esošajās bāzes stacijās, kā arī uzbūvēja 29 jaunas trešās paaudzes jeb 3G bāzes stacijas. Apdzīvotās vietas, kurās pēc šo bāzes staciju uzcelšanas Tele2 mobilais internets ir kļuvis pieejams vai arī tas tiek nodrošināts vēl ātrāks, ir Ciblas novada Pušmucovas pagasts, Dagdas novada Dagda, Daugavpils, Daugavpils novada Demenes, Naujenes, Nīcgales, Skrudalienas un Tabores pagasti, Ilūkstes novada Pilskalnes pagasts, Ludzas novada Brigu un Cirmas pagasti, Kārsavas novada Malnavas pagasts, Preiļu novada Saunas pagasts, Rēzekne (Noliktavu iela), Rēzeknes novada Feimaņu, Gaigalavas, Nautrēnu, Rikavas un Silmalas pagasti, Riebiņu novada Rušonas pagasts, Varakļānu novada Varakļāni, Vārkavas novada Rimicānu un Upmales pagasti, Zilupes novada Zilupe un Lauderu, Pasienes un Zaļesjes pagasti.

Satiksmes ministrijas (SM) paspārnē esošās valsts kapitālsabiedrības varbūt ieguldītu naudu visu ceļu atjaunošanā Latgalē un citur Latvijā, ja vien katrā novadā atrastos pa SIA Vlakon piederošam karjeram. Atklājies, ka va/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) iegulda lielu naudu padomju laikā izbrāķētas ceļu atjaunošanas tehnoloģijas – divkārtu virsmas apstrādes – augšāmcelšanā, turklāt dolomīta šķembas šim nolūkam tiek iepirktas tieši no SIA Vlakon piederošā Pērtnieku karjera Rēzeknes pusē, trešdien raksta laikraksts Diena.

«Gandrīz visi remontētie posmi izvietojas skaistā lokā ap to karjeru, tur ar cirkuli kartē var novilt apli,» saka zinātājs, kurš vēlējās palikt anonīms. Ārpus minētā apļa dubulto virsmas apstrādes metodi vērā ņemamam ceļa posma remontam LAU lietojis vēl tikai Alūksnes pusē, kas norāda uz iespējamu varas gaiteņos radītu shēmu, lai ļautu nopelnīt tieši Pērtnieku karjera īpašniekiem vai patiesā labuma guvējiem. Izskanējis, ka tie varētu nebūt tikai Lursoft datubāzē kā vadītāji minētie Andris un Aļona Kozuļi, bet, iespējams, arī pats LAU valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs. TV3 raidījums Nekā personīga pirms pāris gadiem izteica minējumu, ka tieši no šīs amatpersonas vārda un uzvārda veidots firmas nosaukums Vlakon.

Kopš 2011.gada, kad Latgales reģiona uzņēmumi kopumā apgrozīja 1,675 miljardus eiro, 2013.gadā kopējais apgrozījums palielinājies par 12,48%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā pozitīvu uzrāvienu piedzīvojuši reģiona lielākie uzņēmumi, tāpat arī reģiona uzņēmējdarbības videi piepulcējies ievērojams skaits jauno uzņēmumu, kuri vēl tikai meklē savu attīstības virzienu un noieta tirgus.

Kamēr Latgales uzņēmumu kopējais apgrozījums uzrāda samērā stabilu pieaugumu, pretēja situācija vērojama, aplūkojot uzņēmumu kopējo peļņu/ zaudējumus. Īpaši veiksmīgs reģiona uzņēmumiem bijis 2012.gads, kad to kopējā peļņa palielinājusies par 57,22%, sasniedzot 66,029 miljonus eiro. Tiesa gan, pēc veiksmīgā 2012.gada kāpuma sekojis tikpat straujš kritums pērn, kad Latgales uzņēmumi kopumā guvuši 27,988 miljonu eiro lielus zaudējumus. Tiesa gan, lielāko daļu no reģiona uzņēmuma zaudējumu kopapjoma veido SIA LatRosTrans, kas 2013.gadu, neskatoties uz bruto peļņu, noslēdzis ar 59,465 miljonu eiro zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas. Kā skaidro uzņēmuma vadība, zaudējumu rašanos ietekmējis viens no nozīmīgākajiem uzņēmuma vadības lēmumiem, kura rezultātā tika atzīti ievērojami zaudējumi no vērtības samazinājuma atbilstoši uzņēmuma grāmatvedības politikai.

13.Saeimas vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu guvusi partija «Saskaņa», «Attīstībai/Par!», nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai/LNNK», Jaunā konservatīvā partija (JKP) un «KPV LV», liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā vēlētāju aptauja pie iecirkņiem («exit poll»).

Saskaņā ar aptaujas datiem Saeimā, pārvarot 5% barjeru, iekļūtu arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Jaunā vienotība».

Par «Saskaņu» varētu būt nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli, par «Attīstībai/Par!» nobalsojuši 13,4%, par nacionālo apvienību - 12,6%, par JKP - 12,4%, bet par «KPV LV» - 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. Saskaņā ar aptaujas datiem ZZS saņēmusi 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet «Jaunā vienotība» - 6,9%.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, varētu pretendēt arī Latvijas Reģionu apvienība ar 3,5% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli, balsīm, Latvijas Krievu savienība (LKS) - ar 3,2% vēlētāju balsu un «Progresīvie», par kuriem nobalsoja 2,7% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli.

Jaunas darbavietas šajā novadā neradīsies bez ilgtermiņa valsts politikas, kā arī investīcijām infrastruktūrā un vietējo pašvaldību pretimnākšanas, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir Latgalē strādājošo DB aptaujāto dažādu nozaru uzņēmēju viedoklis par šī reģiona ekonomisko attīstību, kas ir svarīga ne tikai no reģionālā, bet arī no ģeopolitiskā skatpunkta.

«Lai jauniešiem būtu darbs laukos, vispirms ir vajadzīgas darbavietas, jo īpaši jaunas, taču tādu radīšanai bez speciālas valsts politikas investīciju (gan ārvalstu, gan Latvijas) piesaistei tieši Latgalei nekā nebūs, jo – kāpēc ārvalstu vai Rīgas uzņēmējam būtu jāinvestē Latgalē? Ko viņš no tā iegūs?» situāciju skarbi vērtē viens no neliela uzņēmuma līdzīpašniekiem, kurš nevēlas, lai viņa vārds tiktu publiskots. Viņaprāt, ja valsts tikai vārdos atbalstīs investīciju projektus Latgalē, tad to arī nebūs vai būs ļoti maz, bet jaunieši dosies peļņā uz Rīgu vai ārzemēm. Tas nozīmē, ka pēc laika nebūs vajadzīga ne veselība, ne izglītība, ne kultūra, kurā tiek ieguldīta nauda. Piemērs: savulaik ar Eiropas Savienības naudu izremontēja ne vienu vien skolu, kuras tagad ir slēgtas.

Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 28 uzņēmumi un ir radītas vismaz 350 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kopumā tiks radītas vairāk nekā 600 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.

Uzņēmēju interese par Latgales SEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgalē, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Šajā tūrisma sezonā Latvijas apceļotājiem kļūs pieejams jauns laivu pārgājiens "Latvijas sākumu meklējot", ko piedāvā "Lost in Latgale Kayaking".

Maršruts instruktora vadībā ved pa Daugavu gar Latvijas – Baltkrievijas robežu virzienā Piedruja - Krāslava.

24 km garajā maršrutā varēs paviesoties Latvijas tālākajā dienvidaustrumu apdzīvotajā vietā Piedrujā, apskatīt Latvijas un Baltkrievijas krastus no Daugavas vidus, pieskarties 174. Latvijas robežstabam, ienākt Latvijas senākajā koka dievnamā, praktiski izzināt dabas parku "Daugavas loki" un ieraudzīt "Piļsāta pi upis" Krāslavu.

Caur izzinošām un saliedējošām aktivitātēm, saturiskām pieturvietām un instruktora stāstījumu pārgājiens ļaus iepazīt Latvijas austrumu pierobežas dabu un kultūrvēsturi. Maršruts ved cauri dabas parka "Daugavas loki" teritorijai. Sezonas devīze ir #esbraucupazust.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.