Ienākumu nevienlīdzība starp reģioniem saglabājas, turklāt pērn kopējie mājsaimniecību ienākumi auga lēnāk tieši mazāk attīstītos reģionos, un Latgale nav «vienīgais rūpju bērns», secinājuši Swedbank ekonomisti.
«Piemēram, Vidzemē mājsaimniecību ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir vien nedaudz lielāki, turklāt abos reģionos proporcionāli lielāka ienākumu daļa nekā citos reģionos nāk no pensijām,» norāda Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Salīdzinājumā ar 2004. gadu mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir auguši visos reģionos, tāpat deviņu gadu laikā ienākumu atšķirības plaisa starp reģioniem ir būtiski mazinājusies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
2004. gadā Rīgā kopējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija turpat divreiz augstāki kā Latgalē, bet pašlaik šī atšķirība ir būtiski sarukusi. Ienākumi uz vienu iedzīvotāju Pierīgā un Kurzemē ir pietuvojušies rīdzinieku ienākumiem (2011. gadā attiecīgi 109%, 97% un 118% no Latvijas vidējā).
Tomēr ienākumi uz vienu iedzīvotāju Zemgalē (87% no Latvijas vidējā), Vidzemē (82%) un Latgalē (75%) pietuvojušies vidējiem valstī vien minimāli.
«Pašlaik notiek karstas diskusijas par to, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību. Taču tas jādara, ņemot vērā arī reģionālo perspektīvu, un noteikti neaprobežojoties ar nodokļu politiku un pabalstu sistēmu vien,» uzskata M. Kazāks.
Swedbank novērtējums rāda, ka pērn mājsaimniecību ienākumi uz iedzīvotāju auga lēnāk tieši mazāk attīstītos reģionos. Latgalē un Vidzemē tas bija vien 3-4%, Kurzemē un Zemgalē ap 7-8%, Rīgā un Pierīgā ap 11-12%. Proti, labumus no ekonomikas izaugsmes pēdējos divos gados vairāk guva reģioni ar jau augstāku ienākumu līmeni uz iedzīvotāju.
Aptuveni 2/3 no mājsaimniecību rīcībā esošiem ienākumiem Latvijā vidēji ir no algotā darba, tādēļ ienākumu starpības reģionos galvenokārt nosaka atšķirības nodarbinātības un algu līmeņos. Rīgā un Pierīgā 2011. gadā bija nodarbināti ap 55-57% no 15-74 gadus veciem iedzīvotājiem, Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē tie ir 52-53% un Latgalē vien 49%.
Iedzīvotājam ar augstāko izglītību visos reģionos nodarbinātības līmenis ir ap 80%, bet iedzīvotājiem ar pamatizglītību visos reģionos tas ir vien ap 25%. «Augstākam izglītības līmenim ir vērtība neatkarīgi no reģiona. Vienalga, vai dzīvojat Rīgā vai Latgalē – jo augstāks izglītības līmenis, jo labākas izredzes atrast darbu,» uzsver Lija Strašuna.
Rīgā un Pierīga ir lielāks iedzīvotāju īpatsvars ar augstāko izglītību, kas daļēji izskaidro gan lielāku nodarbinātības līmeni, gan algu līmeni, teikts bankas pētījumā. Swedbank aplēses liecina, ka 2011. gadā viens darba ņēmējs mēnesī mājās atnesa vidēji ap 289 latiem Latgalē, 305 latiem Vidzemē, 374 latiem Zemgalē, 387 latiem Kurzemē. Savukārt Pierīgā dzīvojošais darba ņēmējs pelnīja pat nedaudz vairāk nekā rīdzinieks (426 lati pret 420 latiem).
Interesanti, ka, salīdzinot samērā līdzīgu nozaru un iedzīvotāju izglītības struktūru un produktivitātes līmeni, atklājas, ka Zemgalē dzīvojošiem darba samaksa ir krietni augstākā nekā Vidzemē, novērojuši ekonomisti.
Viens no iespējamiem skaidrojumiem tam ir iedzīvotāju mobilitāte. CSP datu apkopojums rāda, ka virs 50 tūkst. iedzīvotāju no Pierīgas (ap 1/3 no Pierīgā dzīvojošiem darba ņēmējiem) un 13-15 tūkst. no Zemgales (ap 1/6 no darba ņēmējiem) strādā citā reģionā, kas, visticamāk, ir Rīgā (kur dzīvo mazāk darba ņēmēju nekā strādā). Vidzemē iedzīvotāju īpatsvars, kas strādā citā reģionā, ir vien ap pieciem tūkst. jeb 5-8%.