Pēdējo divu gadu laikā pirms Parex nonākšanas valsts īpašumā bankas nu jau bijušie saimnieki - Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis - procentos par saviem depozītnoguldījumiem Parex bankā saņēmuši teju astoņus miljonus latu, vēsta Apollo.lv.

Valsts kontroles aprēķini liecina, ka bankas bijušie akcionāri pēc kredītiestādes pāriešanas valsts īpašumā procentu maksājumos saņem vidēji 380 tūkst. latu mēnesī. Tas liecina, ka vismaz ikmēneša ieņēmumu ziņā viņi pēc bankas pāriešanas valsts īpašumā neko nav zaudējuši, varbūt pat ieguvuši.

Visiem trim noguldītājiem arī bijušas tiesības depozīta summu palielināt un samazināt, kā arī visu summu vai tās daļu konvertēt jebkurā brīvi konvertējamā valūtā. Procenti par depozītu ik mēnesi ieskaitīti trijotnes kontos.

Tā kā V. Kargins un V. Krasovickis nav slēguši nekādus darba līgumus ar pašu īpašumā esošo kredītiestādi, VID nav bijis nekāda pamata uzskatīt viņus par bankas darbiniekiem un iekasēt iedzīvotāju ienākuma nodokli par viņu saņemtajiem depozītu procentiem. Pretējā gadījumā valsts par šīm baņķieru saņemtajām summām iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtu ieguvusi gandrīz trīs miljonus latu.

«Punkts, ar ko Parex atšķiras no pārējām lielajām bankām Latvijā – Parex akcionāriem nebija tā saucamās dziļās kabatas,» iemeslu, kāpēc situācija nonāca līdz bankas glābšanai, skaidro FKTK Uzraudzības departamenta direktors Jānis Placis.

Eksperts LTV1 pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes norādījis, ka bankas īpašnieki netika ņēmuši vērā, ka gadījumā, ja būs slikti, viņiem nebūs no kurienes gaidīt glābiņu, savukārt ārvalstu banku «meitas» Latvijā jutās droši, jo tās ar dziļajām kabatām, biezajiem makiem balstīja «mātes» bankas.

Kā subjektīvo faktoru J. Placis min noguldītāju paniku, sākot raut ārā naudu no bankas. «Ja mēs atceramies to laiku – oktobri, novembri, ļoti nervozi noguldītāji bija daudzās bankās. Statistika rāda, ka no daudzām bankām nauda toreiz plūda ārā,» atgādina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktors.

Īsi pirms valsts īpašumā tika pārņemta a/s Parex Banka, tās lielākie akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis no depozītiem Parex Bankā izņēmuši daļu sev piederošās naudas.

To šodien preses brīfingā paziņoja bijušais premjers Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš), piebilstot, ka šis fakts viņam kļuvis zināms no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegtiem dokumentiem, kuri gan vēl ir konfidenciāli.

Šī informācija toreizējam valdības vadītājam kļuvusi zināma tikai pēc a/s Parex Banka pārņemšanas.

Viņš tomēr apšauba, vai par šo faktu V. Karginu un V. Krasovicki varēs saukt pie kriminālatbildības – a/s Parex Banka pārņemšanas līgums gan paredzot, ka par informācijas slēpšanu abiem kādreizējiem bankas vadītājiem var draudēt kriminālatbildība, taču būtībā viņus pie atbildības varot saukt tikai par nepatiesas informācijas atspoguļošanu bankas bilancē, nevis par depozītu izņemšanu.

Policija sākusi jaunu kriminālprocesu pret bijušajiem Parex banka īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, vēstīja LTV raidījums de facto.

To raidījumam apstiprināja bankā, pēc kuras iesnieguma kriminālprocess uzsākts. Process sākts, jo baņķieri uzdāvinājuši Parex bankā apķīlātos depozītus saviem dēliem.

De facto rīcībā esošā informācija liecina, ka ierosinātais kriminālprocess saistīts ar V. Kargina un V. Krasovicka mēģinājumiem traucēt izpildīt pagājušā gada augusta Rīgas apgabaltiesas lēmumu par viņu mantas apķīlāšanu. Parex banka tiesas ceļā no tās bijušajiem īpašniekiem cer piedzīt zaudējumus – vairāk nekā 62 miljonus latu. Lai prasību nodrošinātu, tiesa nolēma apķīlāt V. Karginam un V. Krasovickim piederošos nekustamos īpašumus, daļas kapitālsabiedrībās, kā arī mantu, skaidru naudu, noguldījumus bankās un maksājumus, kas pienākas no trešajām personām, piemēram, depozītu procentus.

Parex bankas pēkšņo vēršanos tiesā tieši pašlaik varam izskaidrot tikai un vienīgi ar pašreizējiem politiskajiem procesiem valstī un priekšvēlēšanu populismu, biznesa portālam Nozare.lv norādīja bankas bijušie vairākuma akcionāri un vadītāji Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis.

Parex bankas, viņuprāt, nepamatotās prasības sagatavošanai, visticamāk, esot iztērēts apmēram pusmiljons latu. «Tā ir nauda, kas ir ieguldīta tukšā konfrontācijā, nevis ienākumu veicināšanā. Ja paskaitītu tos finanšu resursus, kas tiek izsaimniekoti dažādiem konsultantiem, pētījumiem, advokātiem, auditiem u.c., kam nav nekādas saistības ar biznesu, uzreiz varētu secināt, ka šādi saimniekot var tikai valsts uzņēmums, nevis privāts investors, kuram ir biznesa mērķi,» ar sava preses pārstāvja Sergeja Bardovska starpniecību savu vērtējumu sniedza Kargins un Krasovickis.

Saeimas budžeta komisija noraidīja Jaunā laika deputāta Ainara Latkovska priekšlikumu par to, ka normas, kas aizliedz maksāt procentus par pakārtotām saistībām stājas spēkā ar atpakaļejošu spēku un attiecas uz Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, bet galīgais lēmums jāpieņem ceturtdien Saeimas plenārsēdē.

Jau ziņots, ka patlaban vienīgā banka, kas kopš pagājušā gada nogales saņem apjomīgu atbalstu, ir valsts rokās nonākusī Parex banka.

Kā iepriekš brīdināja bijušie bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, pieņemot Kredītiestāžu likuma un pārejas noteikumu grozījumus, kā arī tos attiecinot uz AS Parex banka, Latvijas valsts būtu vienpusēji atkāpusies no pērn 10.novembrī parakstītā bankas pārņemšanas līguma. Tas ļautu Karginam un Krasovickim atgūt pirms gada valstij pārdotās akcijas.

Ja arī Saeimas vairākums neatbalstīs A. Latkovska priekšlikumu, kas dotu iespēju Parex Bankai pārtraukt procentu izmaksu V. Karginam un V. Krasovickim, jaunās Kredītiestāžu normas, kas aizliedz valsts atbalstu saņēmušām bankām pildīt pakārtotās saistības, varēs attiecināt tikai uz tādām bankām, kas valsts atbalstu saņems pēc attiecīgo normu spēkā stāšanās.

Saskaņā ar noslēgto Parex bankas pārņemšanas līgumu, valsts pret bankas akcionāriem var vērsties tikai trīs gadu garumā, lai gan civillikums šādos gadījumos paredz 10 gadu termiņu. Tas izriet no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma.

Saskaņā ar portāla nra.lv publicēto Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, parakstītais līgums nosaka, ka «akcionāri ir solidāri atbildīgi un viņiem ir pienākums atlīdzināt Pircējam (valstij) un Parex bankai jebkurus, tai skaitā, visus tiešos un netiešos zaudējumus, kas tiem radušies, ja akcionāri (Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis – aut.) neizpilda vai nepienācīgi pilda jebkurus viņiem Ieguldījumu līgumā noteiktos pienākumus, vai nav patiesi vai precīzi jebkuri no Ieguldījumu līgumā noteiktajiem apliecinājumiem vai garantijām. [...] Termiņš jebkuru zaudējumu atlīdzības prasības celšanai ir trīs kalendārie gadi.»

Izsolē pārdos arī Parex bankas bijušo akcionāru Valērija Kargina un Viktora Krasovicka Parex bankā izmantotās mēbeles.

Parex bankas pārstāve Maija Celmiņa atzina, ka bijušo akcionāru mēbeles atrodas Smilšu ielas ēkā, kur joprojām strādā Klientu apkalpošanas centrs, taču administratīvās telpas jau ir atbrīvotas. «Plānots, ka šīs mēbeles izsolē tiks piedāvātas līdz gada beigām,» viņa pavēstīja.

Viktors Krasovickis, Valērijs Kargins (Foto: Vitālijs Stīpnieks, Eva Šavdine, Db)Db.lv jau vēstīja, ka kopš 11. novembra izsoļu portālā www.izsoles.lv uzsāktas Parex bankas mēbeļu un biroja aprīkojuma izsoles. Tiek izsolītas tās mēbeles un biroja aprīkojums, kas pēc bankas darbības optimizēšanas un struktūrvienību pārcelšanas uz jauno biroja ēku Republikas laukumā 2a vairs nav nepieciešams turpmākai darbībai.

Savulaik, lai glābtu Parex banku, valsts tajā ieguldīja vienu miljardu latu. No šīs summas šobrīd atgūti vien 300 miljoni. Prognozes liecina, ka valsts nesaņems atpakaļ pat pusi naudas. Tikmēr bijušie īpašnieki par saviem noguldījumiem tuprpina saņemt dāsnus procentus – kopš 2008. gada valsts viņiem pārskaitījusi jau 12 miljonus latu.

Kā vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga, aptuveni 50 tūkstošus latu mēnesī saņem ne vien Kargins un Krasovickis, bet arī divi viņu radinieki. Tiesvedības dokumenti ļauj secināt, ka tie ir Kargina dēls Rems Kargins un Krasovicka bijusī sieva Ņina Kondratjeva.

Raidījums arī norāda, ka pēc gandrīz trīs gadus ilgas izmeklēšanas prokuratūra secinājusi, ka nav iegūti pietiekoši pierādījumi, lai bijušos Parex bankas īpašniekus Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki vainotu apzinātā bankas novešanā līdz sabrukumam. Prokuratūra skaidrojusi, ka abiem joprojām ir piemērots vien liecinieka statuss un izmeklēšana turpināsies vēl krietnu laiku.

Ja Parex banka ir tik neizdevīga valstij, tās dibinātāji atkal varētu pārņemt bankas vadību un īsā laikā padarīt to rentablu, intervijā radio Baltkom 93.9 paziņoja viens no bijušajiem bankas īpašniekiem Viktors Krasovickis.

Viņaprāt, pārņemot banku, tuvāko divu gadu laikā būtu iespējams valstij arī atdot visus ieguldītos līdzekļus ar procentiem. V.Krasovickis uzsvēra, ka bankas dibinātāji uzreiz pēc sarunu sākšanas ar valdību vērsušies ar lūgumu Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijā ar lūgumu uzlikt bankai ierobežojumus, tomēr šādi ierobežojumi bankai uzlikti tikai pēc pusotra mēneša. «Visi tie paziņojumi, ka banku slēgs, ka to novedīs līdz bankrotam – to visu taču valdība paziņoja, un, protams, depozīti tūlīt sāka aizplūst,» izteicās V.Krasovickis.

Savukārt premjers Valdis Dombrovskis intervijā Latvijas radio izteicās, ka visur pasaulē, glābjot bankas, neglābj to akcionārus, bet Latvijā nezināmu iemeslu dēļ tas ticis darīts.

Ja Parex bankas bijušie īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis ierastos Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, vēloties iegūt būtisku līdzdalību bankā, viņi nesaņemtu komisijas atļauju reputācijas dēļ.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) beidzot atzinusi, ka pirms Parex bankas pārņemšanas tās bijušie īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis «cēluši naudu ārā» no bankas. Tā diskusiju raidījumā Kas notiek Latvijā? norādīja FKTK padomes loceklis Jānis Placis, piebilstot, ka par veco akcionāru rīcību pirms bankas pārņemšanas arī ir nosūtīti materiāli kompetentām iestādēm.

Arī Privatizācijas aģentūras pārstāvis Juris Jēkabsons, kas gatavs tuvākajā laikā kļūt par Parex padomes locekli, piekrita, ka «tas ir viss vecais mantojums, kas tiek vilkts līdzi, ar ko tagad valsts cīnās». «Šo divu kungu vadībā banka ir novesta tik tālu, cik ir novesta,» teica viņš.

Ja valsts nebūtu pārņēmusi Parex banku, pēc dažiem mēnešiem tā būtu bijusi pagalam, uzskata žurnālists Lato Lapsa.

Bankas īpašnieki vai viņiem pietuvinātas personas 2008.gada beigās no tās esot izņēmuši aptuveni 10 miljonus latu. Žurnālists secinājis, ka bankas bijušie līdzīpašnieki VLato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsalērijs Kargins un Viktors Krasovickis izglābušies nevis korupcijas Lato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsvai zemisku motīvu, bet gan amatpersonu stulbuma dēļ, raksta Diena.Lato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsLato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbums

Pērn gada nogalē vēl pirms Parex bankas pārņemšanas pie tolaik vēl premjera Ivara Godmaņa vērsies Valērijs Kargins, kā nosacījumu bankas pārņemšanai izvirzot procentu likmju paaugstināšanu par Karginu un Krasovicku ģimeņu noguldītajiem aptuveni 36 miljoniem latu, raksta Neatkarīgā.

Šādu informāciju atklājis pats I. Godmanis, kurš toreizējo V. Kargina prasību esot noraidījis.

Atbildot uz jautājumiem, kāpēc, būdams valdības vadītājs, viņš pieļāvis situāciju, ka valsts, aizņemoties, lai glābtu Parex banku, vienlaikus saglabāja tās bijušajiem īpašniekiem iespēju ik mēnesi procentu maksājumos pelnīt aptuveni 200 000 latu, ekspremjers aizbildinājās ar juridiskiem šķēršļiem.

Likuma priekšā V. Kargins un V. Krasovickis esot tādi paši noguldītāji kā citi, kuriem pienākas procentu maksājumi, kas turklāt nepārsniedzot tirgū esošās likmes.

Bijušie Parex bankas īpašnieki Viktors Krasovickis un Valērijs Kargins būtu gatavi gada laikā atjaunot normālu bankas darbību.

To intervijā laikrakstam Telegraf uzsvēris V. Krasovickis.

Viņš norādījis, ka šobrīd ap Parex restrukturizāciju veidojas interesanta situācija, kas liecina – ar tās palīdzību banku iecerēts apbedīt. Tas nozīmē, ka to daļu, kurā ieguldīti lielie valsts līdzekļi, plānots novest līdz bankrotam, savukārt labo daļu pārdot, sacīja Krasovickis.

Viņš klāsta, ja agrāk tika apspriesta restrukturizācijas shēma, kas neskar ārvalstu investorus un eirofondus – proti – izdalīt slikto aktīvu fondu un censties to pārdot, tad šobrīd, pēc viņa saprašanas notiek gluži pretējs process – atstāt valstij slikto daļu, bet no atlikušās izveidot jaunu tīru banku.

Kādreizējie Parex bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis uzskata, ka valsts savulaik viņiem ar draudiem un viltu likusi atteikties no atlikušajām bankas kapitāldaļām un pamest amatus tās vadībā, liecina aģentūras LETA iegūtā informācija no prasības pieteikuma materiāliem.

Kā ziņots, savu prasību bijušie bankas īpašnieki vēsuši pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā, Parex banku, VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka), kā arī Privatizācijas aģentūru (PA). Tajā lūgts atzīt par izbeigtiem 2008.gada slēgto ieguldījuma līgumu, ar kuru valsts no viņiem par diviem latiem pārņēma 51% bankas akciju, un tā grozījumus, ar kuriem valsts īpašumā nonāca atlikušās bankas akcijas un kas izslēdza Karginu un Krasovicki no valdes, kā arī paredzēja līdzšinējās padomes pārvēlēšanu ārkārtas akcionāru pilnsapulcē. Tāpat lūgts atzīt par izbeigtiem un spēkā neesošiem vairākus ķīlas līgumus.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo Parex banku par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Pilns spriedums būs pieejams 3.februārī, tad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

AS Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem norādīja, ka spriedums ir loģisks, tomēr vēl ir grūti zināt visus argumentus tam. To varēs izdarīt pēc pilna sprieduma saņemšanas.

Savukārt prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe spriedumu nekomentēja.

Jau ziņots, ka Kargins un Krasovickis apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī.

Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka bijušais Parex bankas īpašnieks Valērijs Kargins būtu goda vīrs, ja atteiktos no augstajiem procentiem par noguldījumiem bankā.

Šādu viedokli viņš paudis raidījumā Viss notiek. Uz TV raidījuma jautājumu, vai V. Zatlers teiktu: «Tas ir goda vīrs, to es saprotu...», ja V. Kargins tagad atteiktos no saviem noguldījuma procentiem Parex bankā, prezidents uzsver: «Viennozīmīgi, teiktu. Tas ir paša Kargina kunga jautājums. Pat, ja viņš teiktu: samazinu savus procentus uz pusi, es teiktu – goda vīrs. Un es domāju, ka daudzi cilvēki to teiktu, jo ir jāsaprot, ka banka jau netika glābta Kargina dēļ, bet to noguldītāju dēļ, kam nauda tur iekšā.»

Prezidents raidījumā runā arī par likumīgiem, bet netaisnīgiem darījumiem un par pozitīvo, kas varētu vienot nāciju atdzimšanai.

«Visnepareizākais, kas tagad notiek, kā var spriest pēc medijos rakstītā, ir darbības saistībā ar restrukturizāciju. Tas, kā tiek plānota šī restrukturizāciju, manuprāt, ir neprāts. Tas nav normāli, ja apzināti banka tiek novesta līdz bankrotam,» intervijā aģentūras BNS portālam Baltic Business Service viedokli pauda viens no bijušajiem Parex bankas līdzīpašniekiem Viktors Krasovickis.

Viņš uzsvēra, ka Parex banku var izvest no esošā stāvokļa. «Tirgus atdzīvojas, un aktīvu vērtība palielinās. Tā notiek visā pasaulē. Vajag tikai nedaudz pagaidīt, kad pieaugs nekustamā īpašuma vērtība, kad kredītus sāks atdot, kad savu vērtību atgūs vērtspapīri,» klāstīja Krasovickis.

Viņš arī atzina - ja viņš un Valērijs Kargins piedalītos bankas pārvaldē, būtu iespējams viena līdz divu gadu laikā valstij atdot visu ieguldīto naudu un vēl nopelnīt.

«Mums ir skaidrs, kā to izdarīt, mēs šo banku ļoti labi pazīstam. Tur ir jāpieņem biznesa lēmumi. Tagad tur ir izveidotas dažādas komisijas, pilns ar valsts uzraugiem, tiek algota vesela kaudze ar dažādiem konsultantiem. Tur ir pilns ar cilvēkiem, kas ir ieņēmuši šīs vietas, lai grūtos laikos nezaudētu savu dzīves līmeni,» tā V. Krasovickis.

Labāk vēlu, nekā nekad — tā varētu raksturot finanšu ministra Einara Repšes virzītos grozījumus Kredītiestāžu likumā. Šo dokumentu varētu iztirzāt gari un plaši, taču, šķiet, ka aktuālākās izrietošās sekas tā apstiprināšanas gadījumā būtu fakts, ka kādreizējie Parex bankas līdzīpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis vairs nevarētu saņemt procentus no saviem noguldījumiem šajā kompānijā, ko nu jau gadu ir pārņēmusi valsts.

Pirmkārt, šādu normu būtu vajadzējis izstrādāt un ļoti operatīvi pieņemt, pirms valdībā tika pieņemts lēmums par Parex bankas nacionalizāciju. Jāatzīst taču, ka šobrīd situācija ir visai dīvaina — divi kungi ir nolaiduši banku līdz «kliņķim», bet jo-projām turpina saņemt no tās procentmaksājumos ļoti lielas naudas summas, kamēr valsts to vien dara, kā «pumpē» tajā naudu, turklāt daudzu miljonu latu apmērā..

Bet, otrkārt… Gadījumā, ja šāda norma tiks īstenota, iespējams, ka kārtējo reizi varētu būt jārēķinās ar tiesvedību pret Latvijas valsti. Nav izslēgts, ka Kargins un Krasovickis nebūs mierā ar apstākli, ka norma, kas paredzētu ierobežojumus no pakārtotajām saistībām, tas ir, subordinētajām saistībām izrietošu maksājumu izmaksai gadījumā, ja izmaksas veic banka, kas saņēmusi valsts atbalstu, viņu gadījumā faktiski stātos spēkā ar atpakaļejošu datumu. Proti, varētu tikt apelēts pie tā, ka attiecīgā norma, protams, tiek pieņemta tagad, bet daudzu miljonu latu lieli noguldījumi veikti jau agrāk. Vienīgais mierinājums šajā situācijā Latvijai gan varētu būt tas, ka līdzīga problēma varētu pastāvēt ne vienā vien valstī, un tādējādi nav izslēgts, ka Eiropas Kopienu tiesa varētu nevēlēties radīt šāda veida precedentu, lai minētajiem kungiem nākotnē nesekotu citi eksbaņķieri.

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

Valdība atradusi veidu, kā bijušajiem Parex bankas akcionāriem nemaksāt procentus par daļu no viņu ieguldītā kapitāla bankā. V. Kargins un V. Krasovickis norāda, ka savu lēmumu paudīs pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā, gan pieļaujot, ka nepieciešamības gadījumā varēs grozījumus apstrīdēt Satversmes tiesā.

Par to šodien ziņo Dienas bizness. Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis varētu palikt bez peļņas, pieņemot Kredītiestāžu likuma grozījumus, kuri paredzēs ierobežojumus no pakārtotajām saistībām (t.sk. subordinētajām saistībām) izrietošu maksājumu izmaksai gadījumā, ja izmaksas veic banka, kas saņēmusi valsts atbalstu.

Bijušais finanšu ministrs, tagadējais Budžeta komisijas loceklis Atis Slakteris (Tautas partija) uzsvēris: «Es būtu laimīgs, ja tāda norma Kredītiestāžu likumā būtu bijusi zināmas bankas pārņemšanas brīdī, bet tagad man ir bažas, vai šī ideja neizskatās pēc blēdības.»

Nespējot izdomāt vairs neko oriģinālāku, jau ilgstošās finansiālās grūtībās nonākušās kompānijas Liepājas metalurgs (LM) akcionāri ir piedāvājuši Latvijas valdībai kapitalizēt uzņēmuma parādus. Pareizāk sakot, to ir piedāvājuši divi no trim lielākajiem akcionāriem – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals. Vēl pareizāk būtu teikt, ka valsts nodokļu maksātājiem ir izteikts priekšlikums pārņemt lielāko daļu no divu lielāko LM akcionāru akcijām.

Par laimi, Finanšu ministrija jau ir skaidri paudusi savu noraidošo nostāju pret šādu piedāvājumu. Iespējams, tas kādam vēl šķistu interesants, ja vien pirms dažiem gadiem ar līdzīgu «dāsnumu» pret valsti nebūtu izcēlušies divi citi kungi – toreizējie Parex bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis. Rezultātā teorētiski valsts ieguva otru lielāko banku Latvijā par nieka pāris laties, bet praktiski Kargins un Krasovickis atkratījās no savām finansiālajām problēmām, tās «uzticot» valstij.

Protams, nevar noliegt, ka LM ir viens no nozīmīgākajiem darba devējiem Kurzemes reģionā. Vismaz vēl nesen tieši šādu apzīmējumu varēja lietot, runājot par šo uzņēmumu. Ņemot vērā, ka jau ilgstoši tas vairs nenodarbina lielu daļu savu strādājošo, droši vien var teikt, ka de iure LM ir nozīmīgākais reģiona uzņēmums, bet de facto – diez vai. Tomēr jebkurā gadījumā tā darbības pilnīga apturēšana radītu gan ekonomiskas, gan sociālas problēmas konkrētajā pašvaldībā. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā reālā situācija – runa ir par kompāniju, kuras vietā parādu vairāku desmitu miljonu latu apmērā jau ir samaksājuši valsts nodokļu maksātāji, kuras akcionāri nepārtraukti publiski ķīvējas savā starpā, kurai jau gana ilgu laiku neizdodas piesaistīt kādu investoru un kuras divi lielākie īpašnieki savulaik ir izvairījušies no piedāvājuma atdot valstij savas LM akcijas. Vēl jo vairāk – metālapstrādes jomā strādājoši uzņēmēji neoficiālās sarunās, bet konsultanti pat intervijās skaidri atzīst, ka pašreizējie LM akcionāri nebūt neesot tie cilvēki, ar kuriem kāds alktu kopīgus darījumus. Vai šādā situācijā valstij būtu jāpārņem daudzos miljonos latu mērāmās LM saistības kopā ar lielu daudzumu šīs kompānijas akciju, it īpaši ņemot vērā, ka nav ne mazākās skaidrības, kad, kā un vai vispār kādreiz izdosies atgūt ieguldīto naudu? Nē!