Policija sākusi jaunu kriminālprocesu pret bijušajiem Parex banka īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, vēstīja LTV raidījums de facto.
To raidījumam apstiprināja bankā, pēc kuras iesnieguma kriminālprocess uzsākts. Process sākts, jo baņķieri uzdāvinājuši Parex bankā apķīlātos depozītus saviem dēliem.
De facto rīcībā esošā informācija liecina, ka ierosinātais kriminālprocess saistīts ar V. Kargina un V. Krasovicka mēģinājumiem traucēt izpildīt pagājušā gada augusta Rīgas apgabaltiesas lēmumu par viņu mantas apķīlāšanu. Parex banka tiesas ceļā no tās bijušajiem īpašniekiem cer piedzīt zaudējumus – vairāk nekā 62 miljonus latu. Lai prasību nodrošinātu, tiesa nolēma apķīlāt V. Karginam un V. Krasovickim piederošos nekustamos īpašumus, daļas kapitālsabiedrībās, kā arī mantu, skaidru naudu, noguldījumus bankās un maksājumus, kas pienākas no trešajām personām, piemēram, depozītu procentus.
Raidījums informēja, ka, tiesu izpildītājiem ķeroties pie darba, gan atklājies, ka abiem eksbaņķieriem nekas daudz nepieder un prasība šobrīd faktiski nodrošināta par ļoti nelielu summu. No apķīlāšanas V. Karginam un V. Krasovickim gan nav izdevies pasargāt savus noguldījumus bankā - vismaz 20 miljonu latu apmērā. Arī šī nauda apķīlāta un visi procentu maksājumi šobrīd nonāk nevis V. Kargina un V. Krasovicka, bet tiesu izpildītāja kontā.
Tagad atklājies, ka abi eksbaņķieri šos noguldījumus mēģinājuši no bankas, tautas vārdiem runājot, iznest pa sētas durvīm.
Tā V. Krasovickis šā gada 19.maijā noslēdzis dāvinājuma līgumu ar savu dēlu Georgiju Krasovicki par diviem depozītiem - Parex bankā 2007.gada 26.septembrī noguldītajiem 7,5 miljoniem latu un 2008.gada 30.oktobrī noguldīto pusotru miljonu latu. Šim termiņnoguldījumam paredzēta arī netipiski liela procentu likme – 20 procenti gadā. De facto zināms, ka jau dienu vēlāk V. Krasovicka dēls bankai pieprasījis turpmāk visus procentu maksājumus ieskaitīt viņa kontā.
Līdzīgi rīkojies arī V. Kargins. Viņš dāvinājuma līgumu ar savu dēlu Remu noslēdzis šā gada 13.jūnijā. V. Kargins dēlam uzdāvinājis 2008.gada 30.oktobrī bankā noguldīto pusotru miljonu latu. Arī šim depozītam paredzēta likme 20 procenti gadā. Saskaņā ar de facto rīcībā esošajām ziņām R. Kargins jau vairakkārt vērsies Parex bankā, pieprasot depozīta procentus pārskaitīt uz viņa bankas kontu.
Kā raidījumam atzinis Parex bankas valdes loceklis Jurijs Adamovičs, «no bankas bijušo akcionāru un valdes locekļu puses, Kargina un Krasovicka kungu puses, tika veiktas konkrētas darbības, kas ir vērstas uz to, lai izvairītos no tiesas nolēmuma izpildes. Mūsuprāt, šīm darbībām ir izteiktas noziedzīga nodarījuma pazīmes, tāpēc esam informējuši tiesībsargājošās iestādes».
De facto vēstīja, ka policija kriminālprocesu sākusi šā gada 1.augustā saskaņā ar Krimināllikuma 296.pantu par tiesas sprieduma vai lēmuma tīšu neizpildīšanu vai izpildes kavēšanu. Krimināllikums par šādu pārkāpumu gan paredz salīdzinoši nelielu naudas sodu – līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. Bankas pārstāvji gan raidījumam atteikušies plašāk komentēt abu tās bijušo īpašnieku aktivitātes.
V. Kargins un V. Krasovickis šobrīd neesot Latvijā. Taču viņu aizstāvis advokāts Uģis Grūbe interviju de facto atteicis. Viņš par sākto kriminālprocesu neesot informēts.
Tikmēr Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome raidījumam atzinusi, ka šādi gadījumi laiku pa laikam notiekot. Lai izvairītos no naudas apķīlāšanas, depozītus mēdzot gan dāvināt, gan cedēt. Turklāt likums to īsti neaizliedzot. Taču tas nebūt nenozīmējot, ka šādā veidā var izvairīties no naudas apķīlāšanas.
Gan R. Kargins, gan G. Krasovickis tagad varot vērsties tiesā, prasot atzīt noslēgtos dāvinājuma līgumus par tiesiskiem un uzlikt bankai par pienākumu procentus un vēlāk arī depozīta summu turpmāk izmaksāt viņiem, nevis tiesu izpildītājiem.
Raidījums arī vēstīja, ka prokuratūra joprojām izmeklē kriminālprocesu par bankas subordinētā kapitāla izcelsmi – tajā ietilpst arī nauda, ko V. Kargins un V. Krasovickis tagad atdāvinājuši. Kā noskaidrojis de facto, šī izmeklēšana gan iestrēgusi, jo prokuratūra nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu. Taču uz to atbilde joprojām nav saņemta.
