Policija sākusi jaunu kriminālprocesu pret bijušajiem Parex banka īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, vēstīja LTV raidījums de facto.

To raidījumam apstiprināja bankā, pēc kuras iesnieguma kriminālprocess uzsākts. Process sākts, jo baņķieri uzdāvinājuši Parex bankā apķīlātos depozītus saviem dēliem.

De facto rīcībā esošā informācija liecina, ka ierosinātais kriminālprocess saistīts ar V. Kargina un V. Krasovicka mēģinājumiem traucēt izpildīt pagājušā gada augusta Rīgas apgabaltiesas lēmumu par viņu mantas apķīlāšanu. Parex banka tiesas ceļā no tās bijušajiem īpašniekiem cer piedzīt zaudējumus – vairāk nekā 62 miljonus latu. Lai prasību nodrošinātu, tiesa nolēma apķīlāt V. Karginam un V. Krasovickim piederošos nekustamos īpašumus, daļas kapitālsabiedrībās, kā arī mantu, skaidru naudu, noguldījumus bankās un maksājumus, kas pienākas no trešajām personām, piemēram, depozītu procentus.

Pēdējo divu gadu laikā pirms Parex nonākšanas valsts īpašumā bankas nu jau bijušie saimnieki - Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis - procentos par saviem depozītnoguldījumiem Parex bankā saņēmuši teju astoņus miljonus latu, vēsta Apollo.lv.

Valsts kontroles aprēķini liecina, ka bankas bijušie akcionāri pēc kredītiestādes pāriešanas valsts īpašumā procentu maksājumos saņem vidēji 380 tūkst. latu mēnesī. Tas liecina, ka vismaz ikmēneša ieņēmumu ziņā viņi pēc bankas pāriešanas valsts īpašumā neko nav zaudējuši, varbūt pat ieguvuši.

Visiem trim noguldītājiem arī bijušas tiesības depozīta summu palielināt un samazināt, kā arī visu summu vai tās daļu konvertēt jebkurā brīvi konvertējamā valūtā. Procenti par depozītu ik mēnesi ieskaitīti trijotnes kontos.

Tā kā V. Kargins un V. Krasovickis nav slēguši nekādus darba līgumus ar pašu īpašumā esošo kredītiestādi, VID nav bijis nekāda pamata uzskatīt viņus par bankas darbiniekiem un iekasēt iedzīvotāju ienākuma nodokli par viņu saņemtajiem depozītu procentiem. Pretējā gadījumā valsts par šīm baņķieru saņemtajām summām iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtu ieguvusi gandrīz trīs miljonus latu.

Īsi pirms valsts īpašumā tika pārņemta a/s Parex Banka, tās lielākie akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis no depozītiem Parex Bankā izņēmuši daļu sev piederošās naudas.

To šodien preses brīfingā paziņoja bijušais premjers Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš), piebilstot, ka šis fakts viņam kļuvis zināms no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) iesniegtiem dokumentiem, kuri gan vēl ir konfidenciāli.

Šī informācija toreizējam valdības vadītājam kļuvusi zināma tikai pēc a/s Parex Banka pārņemšanas.

Viņš tomēr apšauba, vai par šo faktu V. Karginu un V. Krasovicki varēs saukt pie kriminālatbildības – a/s Parex Banka pārņemšanas līgums gan paredzot, ka par informācijas slēpšanu abiem kādreizējiem bankas vadītājiem var draudēt kriminālatbildība, taču būtībā viņus pie atbildības varot saukt tikai par nepatiesas informācijas atspoguļošanu bankas bilancē, nevis par depozītu izņemšanu.

«Punkts, ar ko Parex atšķiras no pārējām lielajām bankām Latvijā – Parex akcionāriem nebija tā saucamās dziļās kabatas,» iemeslu, kāpēc situācija nonāca līdz bankas glābšanai, skaidro FKTK Uzraudzības departamenta direktors Jānis Placis.

Eksperts LTV1 pētnieciskajā seriālā Naudas Zīmes norādījis, ka bankas īpašnieki netika ņēmuši vērā, ka gadījumā, ja būs slikti, viņiem nebūs no kurienes gaidīt glābiņu, savukārt ārvalstu banku «meitas» Latvijā jutās droši, jo tās ar dziļajām kabatām, biezajiem makiem balstīja «mātes» bankas.

Kā subjektīvo faktoru J. Placis min noguldītāju paniku, sākot raut ārā naudu no bankas. «Ja mēs atceramies to laiku – oktobri, novembri, ļoti nervozi noguldītāji bija daudzās bankās. Statistika rāda, ka no daudzām bankām nauda toreiz plūda ārā,» atgādina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktors.

Savulaik, lai glābtu Parex banku, valsts tajā ieguldīja vienu miljardu latu. No šīs summas šobrīd atgūti vien 300 miljoni. Prognozes liecina, ka valsts nesaņems atpakaļ pat pusi naudas. Tikmēr bijušie īpašnieki par saviem noguldījumiem tuprpina saņemt dāsnus procentus – kopš 2008. gada valsts viņiem pārskaitījusi jau 12 miljonus latu.

Kā vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga, aptuveni 50 tūkstošus latu mēnesī saņem ne vien Kargins un Krasovickis, bet arī divi viņu radinieki. Tiesvedības dokumenti ļauj secināt, ka tie ir Kargina dēls Rems Kargins un Krasovicka bijusī sieva Ņina Kondratjeva.

Raidījums arī norāda, ka pēc gandrīz trīs gadus ilgas izmeklēšanas prokuratūra secinājusi, ka nav iegūti pietiekoši pierādījumi, lai bijušos Parex bankas īpašniekus Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki vainotu apzinātā bankas novešanā līdz sabrukumam. Prokuratūra skaidrojusi, ka abiem joprojām ir piemērots vien liecinieka statuss un izmeklēšana turpināsies vēl krietnu laiku.

Izsolē pārdos arī Parex bankas bijušo akcionāru Valērija Kargina un Viktora Krasovicka Parex bankā izmantotās mēbeles.

Parex bankas pārstāve Maija Celmiņa atzina, ka bijušo akcionāru mēbeles atrodas Smilšu ielas ēkā, kur joprojām strādā Klientu apkalpošanas centrs, taču administratīvās telpas jau ir atbrīvotas. «Plānots, ka šīs mēbeles izsolē tiks piedāvātas līdz gada beigām,» viņa pavēstīja.

Viktors Krasovickis, Valērijs Kargins (Foto: Vitālijs Stīpnieks, Eva Šavdine, Db)Db.lv jau vēstīja, ka kopš 11. novembra izsoļu portālā www.izsoles.lv uzsāktas Parex bankas mēbeļu un biroja aprīkojuma izsoles. Tiek izsolītas tās mēbeles un biroja aprīkojums, kas pēc bankas darbības optimizēšanas un struktūrvienību pārcelšanas uz jauno biroja ēku Republikas laukumā 2a vairs nav nepieciešams turpmākai darbībai.

Saskaņā ar noslēgto Parex bankas pārņemšanas līgumu, valsts pret bankas akcionāriem var vērsties tikai trīs gadu garumā, lai gan civillikums šādos gadījumos paredz 10 gadu termiņu. Tas izriet no Valsts kontroles revīzijas ziņojuma.

Saskaņā ar portāla nra.lv publicēto Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, parakstītais līgums nosaka, ka «akcionāri ir solidāri atbildīgi un viņiem ir pienākums atlīdzināt Pircējam (valstij) un Parex bankai jebkurus, tai skaitā, visus tiešos un netiešos zaudējumus, kas tiem radušies, ja akcionāri (Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis – aut.) neizpilda vai nepienācīgi pilda jebkurus viņiem Ieguldījumu līgumā noteiktos pienākumus, vai nav patiesi vai precīzi jebkuri no Ieguldījumu līgumā noteiktajiem apliecinājumiem vai garantijām. [...] Termiņš jebkuru zaudējumu atlīdzības prasības celšanai ir trīs kalendārie gadi.»

Parex bankas pēkšņo vēršanos tiesā tieši pašlaik varam izskaidrot tikai un vienīgi ar pašreizējiem politiskajiem procesiem valstī un priekšvēlēšanu populismu, biznesa portālam Nozare.lv norādīja bankas bijušie vairākuma akcionāri un vadītāji Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis.

Parex bankas, viņuprāt, nepamatotās prasības sagatavošanai, visticamāk, esot iztērēts apmēram pusmiljons latu. «Tā ir nauda, kas ir ieguldīta tukšā konfrontācijā, nevis ienākumu veicināšanā. Ja paskaitītu tos finanšu resursus, kas tiek izsaimniekoti dažādiem konsultantiem, pētījumiem, advokātiem, auditiem u.c., kam nav nekādas saistības ar biznesu, uzreiz varētu secināt, ka šādi saimniekot var tikai valsts uzņēmums, nevis privāts investors, kuram ir biznesa mērķi,» ar sava preses pārstāvja Sergeja Bardovska starpniecību savu vērtējumu sniedza Kargins un Krasovickis.

Ja Parex banka ir tik neizdevīga valstij, tās dibinātāji atkal varētu pārņemt bankas vadību un īsā laikā padarīt to rentablu, intervijā radio Baltkom 93.9 paziņoja viens no bijušajiem bankas īpašniekiem Viktors Krasovickis.

Viņaprāt, pārņemot banku, tuvāko divu gadu laikā būtu iespējams valstij arī atdot visus ieguldītos līdzekļus ar procentiem. V.Krasovickis uzsvēra, ka bankas dibinātāji uzreiz pēc sarunu sākšanas ar valdību vērsušies ar lūgumu Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijā ar lūgumu uzlikt bankai ierobežojumus, tomēr šādi ierobežojumi bankai uzlikti tikai pēc pusotra mēneša. «Visi tie paziņojumi, ka banku slēgs, ka to novedīs līdz bankrotam – to visu taču valdība paziņoja, un, protams, depozīti tūlīt sāka aizplūst,» izteicās V.Krasovickis.

Savukārt premjers Valdis Dombrovskis intervijā Latvijas radio izteicās, ka visur pasaulē, glābjot bankas, neglābj to akcionārus, bet Latvijā nezināmu iemeslu dēļ tas ticis darīts.

Ja Parex bankas bijušie īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis ierastos Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, vēloties iegūt būtisku līdzdalību bankā, viņi nesaņemtu komisijas atļauju reputācijas dēļ.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) beidzot atzinusi, ka pirms Parex bankas pārņemšanas tās bijušie īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis «cēluši naudu ārā» no bankas. Tā diskusiju raidījumā Kas notiek Latvijā? norādīja FKTK padomes loceklis Jānis Placis, piebilstot, ka par veco akcionāru rīcību pirms bankas pārņemšanas arī ir nosūtīti materiāli kompetentām iestādēm.

Arī Privatizācijas aģentūras pārstāvis Juris Jēkabsons, kas gatavs tuvākajā laikā kļūt par Parex padomes locekli, piekrita, ka «tas ir viss vecais mantojums, kas tiek vilkts līdzi, ar ko tagad valsts cīnās». «Šo divu kungu vadībā banka ir novesta tik tālu, cik ir novesta,» teica viņš.

Ja valsts nebūtu pārņēmusi Parex banku, pēc dažiem mēnešiem tā būtu bijusi pagalam, uzskata žurnālists Lato Lapsa.

Bankas īpašnieki vai viņiem pietuvinātas personas 2008.gada beigās no tās esot izņēmuši aptuveni 10 miljonus latu. Žurnālists secinājis, ka bankas bijušie līdzīpašnieki VLato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsalērijs Kargins un Viktors Krasovickis izglābušies nevis korupcijas Lato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsvai zemisku motīvu, bet gan amatpersonu stulbuma dēļ, raksta Diena.Lato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbumsLato Lapsa: emParex bankas/em pārņemšanā vainojama nevis korupcija, bet amatpersonu stulbums

Pērn gada nogalē vēl pirms Parex bankas pārņemšanas pie tolaik vēl premjera Ivara Godmaņa vērsies Valērijs Kargins, kā nosacījumu bankas pārņemšanai izvirzot procentu likmju paaugstināšanu par Karginu un Krasovicku ģimeņu noguldītajiem aptuveni 36 miljoniem latu, raksta Neatkarīgā.

Šādu informāciju atklājis pats I. Godmanis, kurš toreizējo V. Kargina prasību esot noraidījis.

Atbildot uz jautājumiem, kāpēc, būdams valdības vadītājs, viņš pieļāvis situāciju, ka valsts, aizņemoties, lai glābtu Parex banku, vienlaikus saglabāja tās bijušajiem īpašniekiem iespēju ik mēnesi procentu maksājumos pelnīt aptuveni 200 000 latu, ekspremjers aizbildinājās ar juridiskiem šķēršļiem.

Likuma priekšā V. Kargins un V. Krasovickis esot tādi paši noguldītāji kā citi, kuriem pienākas procentu maksājumi, kas turklāt nepārsniedzot tirgū esošās likmes.

Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka bijušais Parex bankas īpašnieks Valērijs Kargins būtu goda vīrs, ja atteiktos no augstajiem procentiem par noguldījumiem bankā.

Šādu viedokli viņš paudis raidījumā Viss notiek. Uz TV raidījuma jautājumu, vai V. Zatlers teiktu: «Tas ir goda vīrs, to es saprotu...», ja V. Kargins tagad atteiktos no saviem noguldījuma procentiem Parex bankā, prezidents uzsver: «Viennozīmīgi, teiktu. Tas ir paša Kargina kunga jautājums. Pat, ja viņš teiktu: samazinu savus procentus uz pusi, es teiktu – goda vīrs. Un es domāju, ka daudzi cilvēki to teiktu, jo ir jāsaprot, ka banka jau netika glābta Kargina dēļ, bet to noguldītāju dēļ, kam nauda tur iekšā.»

Prezidents raidījumā runā arī par likumīgiem, bet netaisnīgiem darījumiem un par pozitīvo, kas varētu vienot nāciju atdzimšanai.

Bijušie Parex bankas īpašnieki Viktors Krasovickis un Valērijs Kargins būtu gatavi gada laikā atjaunot normālu bankas darbību.

To intervijā laikrakstam Telegraf uzsvēris V. Krasovickis.

Viņš norādījis, ka šobrīd ap Parex restrukturizāciju veidojas interesanta situācija, kas liecina – ar tās palīdzību banku iecerēts apbedīt. Tas nozīmē, ka to daļu, kurā ieguldīti lielie valsts līdzekļi, plānots novest līdz bankrotam, savukārt labo daļu pārdot, sacīja Krasovickis.

Viņš klāsta, ja agrāk tika apspriesta restrukturizācijas shēma, kas neskar ārvalstu investorus un eirofondus – proti – izdalīt slikto aktīvu fondu un censties to pārdot, tad šobrīd, pēc viņa saprašanas notiek gluži pretējs process – atstāt valstij slikto daļu, bet no atlikušās izveidot jaunu tīru banku.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo Parex banku par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Pilns spriedums būs pieejams 3.februārī, tad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

AS Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem norādīja, ka spriedums ir loģisks, tomēr vēl ir grūti zināt visus argumentus tam. To varēs izdarīt pēc pilna sprieduma saņemšanas.

Savukārt prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe spriedumu nekomentēja.

Jau ziņots, ka Kargins un Krasovickis apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī.

Kādreizējie Parex bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis uzskata, ka valsts savulaik viņiem ar draudiem un viltu likusi atteikties no atlikušajām bankas kapitāldaļām un pamest amatus tās vadībā, liecina aģentūras LETA iegūtā informācija no prasības pieteikuma materiāliem.

Kā ziņots, savu prasību bijušie bankas īpašnieki vēsuši pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā, Parex banku, VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka), kā arī Privatizācijas aģentūru (PA). Tajā lūgts atzīt par izbeigtiem 2008.gada slēgto ieguldījuma līgumu, ar kuru valsts no viņiem par diviem latiem pārņēma 51% bankas akciju, un tā grozījumus, ar kuriem valsts īpašumā nonāca atlikušās bankas akcijas un kas izslēdza Karginu un Krasovicki no valdes, kā arī paredzēja līdzšinējās padomes pārvēlēšanu ārkārtas akcionāru pilnsapulcē. Tāpat lūgts atzīt par izbeigtiem un spēkā neesošiem vairākus ķīlas līgumus.

Labāk vēlu, nekā nekad — tā varētu raksturot finanšu ministra Einara Repšes virzītos grozījumus Kredītiestāžu likumā. Šo dokumentu varētu iztirzāt gari un plaši, taču, šķiet, ka aktuālākās izrietošās sekas tā apstiprināšanas gadījumā būtu fakts, ka kādreizējie Parex bankas līdzīpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis vairs nevarētu saņemt procentus no saviem noguldījumiem šajā kompānijā, ko nu jau gadu ir pārņēmusi valsts.

Pirmkārt, šādu normu būtu vajadzējis izstrādāt un ļoti operatīvi pieņemt, pirms valdībā tika pieņemts lēmums par Parex bankas nacionalizāciju. Jāatzīst taču, ka šobrīd situācija ir visai dīvaina — divi kungi ir nolaiduši banku līdz «kliņķim», bet jo-projām turpina saņemt no tās procentmaksājumos ļoti lielas naudas summas, kamēr valsts to vien dara, kā «pumpē» tajā naudu, turklāt daudzu miljonu latu apmērā..

Bet, otrkārt… Gadījumā, ja šāda norma tiks īstenota, iespējams, ka kārtējo reizi varētu būt jārēķinās ar tiesvedību pret Latvijas valsti. Nav izslēgts, ka Kargins un Krasovickis nebūs mierā ar apstākli, ka norma, kas paredzētu ierobežojumus no pakārtotajām saistībām, tas ir, subordinētajām saistībām izrietošu maksājumu izmaksai gadījumā, ja izmaksas veic banka, kas saņēmusi valsts atbalstu, viņu gadījumā faktiski stātos spēkā ar atpakaļejošu datumu. Proti, varētu tikt apelēts pie tā, ka attiecīgā norma, protams, tiek pieņemta tagad, bet daudzu miljonu latu lieli noguldījumi veikti jau agrāk. Vienīgais mierinājums šajā situācijā Latvijai gan varētu būt tas, ka līdzīga problēma varētu pastāvēt ne vienā vien valstī, un tādējādi nav izslēgts, ka Eiropas Kopienu tiesa varētu nevēlēties radīt šāda veida precedentu, lai minētajiem kungiem nākotnē nesekotu citi eksbaņķieri.

Šobrīd Latvija piedzīvo pēdējās desmitgades augstākos inflācijas rādītājus. Paralēli par procentu likmes paaugstināšanu ziņo gan Eiropas Centrālā banka, gan arī bankas Latvijā.

Civiltiesībās ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar tās daudzumu un lietošanas ilgumu (Civillikuma 1753. pants).

Procenti ir jāmaksā arī uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu arī gadījumos, kad konkrēts procentu maksāšanas pienākums nav noteikts, un šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem (Civillikuma 1759. panta 1. punkts).

Procentu galvenā funkcija ir nest ienākumus no apgrozībā esošas mantas (kapitāla).Pēc kapitāla atļautās lietošanas termiņa notecējuma vai, ja kapitāls kavējuma dēļ ir palicis parādnieka lietojumā, parādniekam rodas pienākums maksāt nokavējuma procentus. Tiesības prasīt no parādnieka nokavējuma procentus bija ietvertas arī Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļā, kas ir nozīmīgākais Latvijas Civillikuma avots.

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

Valdība atradusi veidu, kā bijušajiem Parex bankas akcionāriem nemaksāt procentus par daļu no viņu ieguldītā kapitāla bankā. V. Kargins un V. Krasovickis norāda, ka savu lēmumu paudīs pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā, gan pieļaujot, ka nepieciešamības gadījumā varēs grozījumus apstrīdēt Satversmes tiesā.

Par to šodien ziņo Dienas bizness. Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis varētu palikt bez peļņas, pieņemot Kredītiestāžu likuma grozījumus, kuri paredzēs ierobežojumus no pakārtotajām saistībām (t.sk. subordinētajām saistībām) izrietošu maksājumu izmaksai gadījumā, ja izmaksas veic banka, kas saņēmusi valsts atbalstu.

Bijušais finanšu ministrs, tagadējais Budžeta komisijas loceklis Atis Slakteris (Tautas partija) uzsvēris: «Es būtu laimīgs, ja tāda norma Kredītiestāžu likumā būtu bijusi zināmas bankas pārņemšanas brīdī, bet tagad man ir bažas, vai šī ideja neizskatās pēc blēdības.»

Bijušie Parex bankas lielākie akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, kā arī viņu ģimenes locekļi joprojām saņem prāvus procentu maksājumus tagad jau likvidētās bankas pamatkapitālā.

Kā vēsta Latvijas Televīzija (LTV), aizvadītajos gados abi Parex bankas akcionāri nopelnījuši jau vairāk nekā piecus miljonus latu.

Pēc Parex bankas aktīvu sadalīšanas tā dēvētajā «labajā» un «lsliktajā» bankā, procentus V. Karginam un V. Krasovickim turpina maksāt sliktās daļas pārvaldniece - Reverta.

Spriežot pēc Reverta pārskatiem, šogad vien V. Kargins un V. Krasovickis kā arī daži viņu ģimenes locekļi saņēmuši vairāk nekā divus miljonus latu, vēsta LTV.