Ar šā gada 1. janvāri ir stājusies spēkā jaunā nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību bāze un izmaiņas kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodikā. Paredzams, ka februārī iedzīvotāji saņems pašvaldību nodokļu paziņojumus, un katrs īpašnieks varēs uzzināt sava īpašuma kadastrālo vērtību un no tās izrietošo nekustamā īpašuma nodokļa apjomu.
Pagājušajā gadā Ministru kabinets pieņēma vairākus būtiskus lēmumus un normatīvos aktus nekustamo īpašumu vērtēšanas jomā — ir pārskatīta un apstiprināta kadastrālo vērtību bāze — zonējums un bāzes vērtības – dzīvojamajiem, lauksaimniecības un mežsaimniecības nekustamajiem īpašumiem, kā arī indeksētas bāzes vērtības pārējiem nekustamajiem īpašumiem, lai tie būtu savstarpēji salīdzināmi.
Vēl papildus pagājušā gada septembrī ir pieņemti labojumi kadastrālās vērtēšanas noteikumos, saskaņā ar kuriem arī lielākajai daļai saimnieciskajā darbībā izmantojamo ēku kadastrālās vērtības tagad tiek aprēķinātas pēc to platības, nevis pēc būvtilpuma kā līdz šim.
Valsts zemes dienests (VZD) jau ir veicis kadastrālo vērtību pārrēķinu un kopš 10. janvāra visas jaunās kadastrālās vērtības ir apskatāmas VZD mājas lapā internetā, kur ikviens interesents var iepazīties ar faktisko kadastrālo vērtību, kāda tā ir šajā gadā. Ja īpašniekam internets nav pieejams, jauno kadastrālo vērtību var uzzināt arī, sazinoties ar VZD reģionālās nodaļas biroja speciālistiem. 15. janvārī saraksti ar kadastrālām vērtībām nodokļu vajadzībām ir nosūtīti pašvaldībām, kam jāveic nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins.
Valsts zemes dienesta interneta mājas lapā jau kopš pagājušā gada augusta bija iespējams iepazīties ar prognozētajām kadastrālajām vērtībām. Spriežot pēc apmeklējumu skaita, interese ir bijusi liela – mājas lapā veikti 120 tūkstoši kadastrālās vērtības meklējumu kopumā par 270 tūkstošiem īpašumu objektu. Vislielākā interese ir bijusi par Rīgas objektiem – aptuveni 20% skatījumu. Būvju, kas atrodas Rīgā kopējā kadastrālā vērtība ir aptuveni 9,6 miljardi latu, no kuriem 2,7 miljardi tiek aplikti ar nodokli. Tātad, pārējais ir dzīvojamais fonds. Tagad, kad aprēķinātas jaunās kadastrālās vērtības, var redzēt, ka lielākoties prognozētās vērtības būtiski neatšķiras no faktiskajām. Atšķirības iespējamas niansēs – ja precizētas kādas platības vai ievērtēti kādi apgrūtinājumi.
Apzinoties, ka daudziem nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības kāpums un līdz ar to arī nekustamā īpašuma nodokļa apjoma pieaugums varētu būt pārlieku straujš vai pat nepanesams – dažviet piecas un pat vairāk reizes -, vienlaikus ar jauno kadastrālo vērtību apstiprināšanu Saeima ir pieņēmusi lēmumu ierobežot nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu. Grozījumi likumā Par nekustamā īpašuma nodokli paredz, ka ar 2008. gadu nodokļa likme ir 1% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības (līdz šim bija 1,5%) un nodokļa apmērs 2008., 2009. un 2010. gadā pie nemainīga nekustamā īpašuma lietošanas mērķa nedrīkstēs pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto par 25%. Proti, likumdevējs ir saudzīgi izturējies pret nodokļu maksātājiem, Izņēmums ir tie īpašnieki, kas nolēmuši, piemēram, agrāk lauksaimniecībā izmantojamās zemes turpmāk izmantot apbūvei, t.i., mainījuši nekustamā īpašuma lietošanas mērķi. Uz tiem 25% pieauguma ierobežojums neattiecas.
Līdz ar to, turpmāk nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšana būs nedaudz komplicētāka. Līdz šim nodokļa summa bija 1,5.procenti no īpašuma kadastrālās vērtības. Nodokļa likme no šā gada ir samazināta uz 1%. Ja šis 1% pārsniedz pagājušā gada nodokļa apjomu par vairāk kā 25% , tad nodokļa apjoms ir iepriekšējā gada apjoms, kas palielināts par 25% . Ja pieaugums nepārsniedz 25%, tad nodoklis ir vienkārši viens procents no kadastrālās vērtības. Pastāv vēl arī atsevišķi nosacījumi, kas nodokļu aprēķinos jāievēro pašvaldībām – tām jāņem vērā, vai nav mainījies īpašuma lietošanas mērķis.
Saeima ir pieņēmusi arī grozījumus likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās, kas paredz 25% apjoma pieauguma ierobežojumus nākamajos trijos gados arī attiecībā uz piespiedu zemes nomu – tas ir zemes reformas gaitā radušajās situācijās, kad ēka pieder vienam īpašniekam, zeme – citam. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem nomas maksa šajos gadījumos ir līdz 5% no zemes kadastrālās vērtības. Attiecībā pret šo lēmumu dažādās iedzīvotāju kategorijās var būt dažāda attieksme - vieni būs neapmierināti, jo valstiski regulēts nomas maksas apjoms ierobežo viņu iespējas gūt augļus no sava īpašuma. Taču lielāku iedzīvotāju daļu šāds regulējums apmierina.
Šī ir pirmā reize, kad visi nekustamie īpašumi Latvijā ir novērtēti vienlaicīgi un pēc vienotas metodikas. Līdz šim kadastrālo vērtību bāze dažādās pašvaldībās bija apstiprināta dažādos laika periodos un līdz ar to kadastrālās vērtības nebija savstarpēji salīdzināmas. Tā kā nekustamo īpašumu tirgus ir piedzīvojis milzu pārmaiņas, bija radusies situācija, ka faktiski vienādiem īpašumiem, turklāt pat tādiem, kas atrodas netālu viens no otra blakus pagastos, kadastrālās vērtības ievērojami atšķīrās. Tāpat bija arī diezgan absurda situācija, ka Ogres īpašumu kadastrālās vērtības bija ievērojami lielākas nekā Rīgā, jo Rīgā kadastrālo vērtību bāze bija aktualizēta 2002. gadā, bet Ogrē – 2005. gadā.
Stājoties spēkā Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam, tika mainīta kadastrālās vērtēšanas kārtība, izveidojot četru gadu ciklu – proti, kadastrālās vērtības tiks pārskatītas ir pēc četriem gadiem un tas notiks sistemātiski visā valsts teritorijā, nevis vairs pa atsevišķām pašvaldībām. Salīdzināmas, un pēc vienotiem kritērijiem noteiktas kadastrālās vērtības, ir būtisks priekšnosacījums tālākai diskusijai par nekustamā īpašuma nodokļu politiku . Pagaidām grūti prognozēt, kādas varētu būt izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļu politikas jomā.
Domājot par to, lai uzņēmējdarbība netiktu aplikta ar nesamērīgu nodokļu nastu un uzņēmēji būtu ieinteresēti uzturēt un renovēt vecas industriālas ēkas, to kompleksus, ir noteikts, ka kritērijs nodokļa aprēķinam vairs nav būvju tilpums, bet platība. Līdz ar to uzņēmējam nav jācieš tāpēc vien, ka viņš savu saimniecisko darbību izvērsis dažādās padomju laika vai vēl senāku periodu ēkās ar augstiem griestiem. Par šo jautājumu dažādos līmeņos ir bijis daudz diskusiju, tostarp VZD šajā jautājumā ir auglīgi sadarbojies ar Latvijas Darba devēju konfederāciju.
Valsts zemes dienests turpina sekot līdzi izmaiņām nekustamo īpašumu tirgū. Pašlaik kadastrālo vērtību bāze ir aktualizēta dzīvojamajiem un lauksaimniecības īpašumiem, bet komerciālajiem un rūpniecības īpašumiem pārskatītas bāzes vērtības nemainot zonējuma robežas. Līdz šī gada 15. maijam VZD izstrādās jaunu kadastrālo vērtību bāzi rūpniecības īpašumiem. Nākamajā, 2009. gadā, tas pats tiks izdarīts arī ar komerciālajiem īpašumiem.
Latvijā ir 3 miljoni nekustamo īpašumu objektu, kas katru gadu ir jāpārvērtē. Līdz ar to, saprotams, VZD darbinieki neapmeklē individuāli katru īpašumu un nevērtē, vai šie īpašumi ir labi izremontēti, kāds ir šo māju dizains un tamlīdzīgi, Protams, šo rādītāju ietekme atspoguļojas individuāli noteiktā tirgus vērtībā, bet kadastrālajā vērtēšanā tiek izmantoti tikai galvenie vērtību ietekmējošie faktori – platības, fiziskais stāvoklis, lietošanas mērķis, apgrūtinājumi, kas reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā. Tāpēc īpašnieku pašu interesēs ir aktualizēt šos datus Kadastra informācijas sistēmā, lai kadastrālā vērtība veidotos korekta un nebūtu jāpārmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Savā ikdienas praksē VZD visnotaļ bieži saņem iesniegumus ar lūgumu ievērtēt izmaiņas, īpašumu apgrūtinājumus. Tagad, kad nekustamā īpašuma nodoklis kļūst par jūtamu summu, ir saprotama īpašnieku vēlme nemaksāt vairāk, kā no viņiem pienākas. Šāda datu aktualizācija, piemēram, apgrūtinājumu iekļaušana Kadastra informācijas sistēmā, bieži vien maksājamā nodokļa apjomu ievērojami samazina.