Nekustamais īpašums

Atsevišķiem lauksaimniecības zemju īpašumiem šogad var mainīties kadastrālā vērtība

LETA,13.01.2022

Jaunākais izdevums

Neskatoties uz to, ka valdība līdz 2025.gadam lēma iesaldēt līdzšinējās kadastrālās vērtības, atsevišķiem lauksaimniecības zemju īpašumiem var būt izmaiņas vērtībā, no kuras aprēķina nekustamā īpašuma nodokli, informēj Valsts zemes dienestā (VZD).

Šis pieaugums attiecas uz 7% no visām lauksaimniecības zemes vienībām, kurām jāpiemēro speciālā vērtība, un tas saistīts ar faktu, ka valdība 2016.gadā ieviesa speciālo kadastrālo vērtību sistēmu lauksaimniecības zemēm, kuru patība ir lielāka par trīs hektāriem. Speciālā vērtība tika noteikta līdz 2025.gadam, un tās pieaugums ik gadu nedrīkst pārsniegt 10% no iepriekšējā taksācijas gada speciālās vērtības.

VZD vērš uzmanību, ka līdzšinējās Īpašumu kadastrālās vērtības var būt mainījušās gadījumos, ja 2021.gadā Kadastra informācijas sistēmā tika aktualizēti nekustamo īpašumu raksturojošie dati. Piemēram, ja zemei pašvaldība mainīja lietošanas mērķi, vai zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā tika precizēti apgrūtinājumi, vai pēc meža inventarizācijas tika noteikti citi meža zemes saimnieciskās darbības ierobežojumi. Savukārt, ēkām vērtība var būt mainījusies, piemēram, ja tām tika mainīts lietošanas veids - dzīvojamās telpas pārveidotas par biroja telpām vai otrādi, ja tika precizēts ēkas fiziskais nolietojums, ja tika mainīti ēkas apjoma rādītāji, kā rezultātā mainījās ēkas kopplatība.

Īpašumu kadastrālās vērtības saglabājušās pagājušā gada līmenī galvenokārt tāpēc, ka Saeima 2021.gadā apstiprināja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, "iesaldējot" kadastrālās vērtības līdz 2025.gadam. Tas nozīmē, ka arī 2022.gadā kadastrālo vērtību aprēķinam tiek izmantota kadastrālo vērtību bāze, kas izstrādāta balstoties uz 2012.-2013.gada nekustamā īpašuma tirgus darījumiem.

VZD ģenerāldirektore Vita Narnicka norāda, ka jau kopš minētā Saeimas lēmuma pieņemšanas, VZD kopā ar sadarbības partneriem - nozaru un pašvaldību sabiedriskajām organizācijām - intensīvi strādā, lai izveidotu labāko iespējamo jauno kadastrālo vērtību noteikšanas modeli no 2025.gada.

"Svarīgi panākt, lai jaunais modelis faktiski būtu kā vienošanās starp valsti, pašvaldībām un iesaistītajām nozarēm, lai tas būtu ilgtspējīgs un vērsts uz tautsaimniecības attīstību," uzsver Narnicka.

Nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības 2022.gadā lielākajai daļai īpašumu saglabājas 2021.gada līmenī, tas konstatēts, VZD pārrēķinot visu īpašumu vērtības. Jaunās, pārrēķinātās kadastrālās vērtības stājušās spēkā 2022.gada 1.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Māris Ķirsons,31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 30.maijā galīgajā lasījumā pieņēma tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzītos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz nekustamajiem īpašumiem uz laiku aprēķināt divas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo.

Kā informēja Tieslietu ministrijā (TM), izmaiņas neparedz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugumu, jo fiskālā kadastrālā vērtība paliks līdzšinējā apmērā, balstoties uz 2012.gada tirgus datiem. Tā tiks izmantota nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, nodevu aprēķiniem un nomas maksas noteikšanai.

Likumā noteikts, ka Valsts zemes dienests no 2025.gada 1.janvāra uz laiku Kadastra informācijas sistēmā katram kadastra objektam aprēķinās un reģistrēs divas spēkā esošas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo. Šāda sistēma darbotos, līdz būs stājusies spēkā valdībā līdz 2027.gada 15.jūnijam apstiprināmā jaunu kadastrālo vērtību bāze, kuru kadastrālās vērtības aprēķinam piemērotu no, visdrīzāk, 2029.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesai būs jāvērtē gan politiķu radītais dalītā īpašuma risinājums, kurš aizstāts ar likumiskām lietošanas tiesībām — reālservitūtu, kas likumā nav precizēts jeb izskaidrots, gan arī tas, vai atlīdzība zemes īpašniekam 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā ir taisnīga.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņš cer, ka Latvijas konstitucionālā tiesa apvienos visas šāda veida sūdzības vienā lietā un tās skatīs mutvārdu procesā, nevis rakstveidā, turklāt normu izvērtēšanai pieaicinās cenu noteikšanas un nekustamā īpašuma profesionāļus, nevis tikai un vienīgi valsts iestādes, juristus un ierēdņus, kā tas bijis novērots citu lietu izskatīšanā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Diemžēl, bet vissliktākās prognozes ir piepildījušās, jo Saeimā sēdošie politiķi, vēloties izbeigt (atrisināt) dalītā īpašuma (zeme - vienam īpašniekam, māja vai tajā esošie dzīvokļi - citiem īpašniekiem) problēmu, radīja jaunas problēmas, un zemes īpašniekiem (gan pašmāju, gan ārvalstu) citas iespējas, kā aizstāvēt savas pamattiesības un vērsties Satversmes tiesā, nav. Tāpēc iesniegtas daudzas sūdzības par likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību vairāku normu neatbilstību Satversmei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzītos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz nekustamajiem īpašumiem uz laiku aprēķināt divas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo.

Likumā paredzēts noteikt, ka Valsts zemes dienests no 2025.gada 1.janvāra uz laiku Kadastra informācijas sistēmā katram kadastra objektam aprēķinās un reģistrēs divas spēkā esošas kadastrālās vērtības. Šāda sistēma darbotos līdz būs stājusies spēkā valdībā līdz 2027.gada 15.jūnijam apstiprināmā jaunu kadastrālo vērtību bāzi, kuru kadastrālās vērtības aprēķinam piemērotu no, visdrīzāk, 2029.gada.

Līdz tam fiskālo kadastrālo vērtību izmantotu nodokļu, valsts nodevu un citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā aprēķinam, izņemot maksas par zemes likumisko lietošanu aprēķinu.

Fiskālās kadastrālās vērtības Valsts zemes dienests aprēķinās un aktualizēs atbilstoši 2024.gadā spēkā esošajai kadastrālo vērtību bāzei un kadastrālo vērtēšanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, kas ir piemērojami 2024.gada 31.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, kas nosaka, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugs tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Pieņemto grozījumu likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.

Likumā noteikts, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan 2025.gadā tiks aktualizētas nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, maksājamā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) apmērs paliks nemainīgs, kamēr nebūs izstrādāta jauna politika šī nodokļa aprēķināšanai, informē Tieslietu ministrijā (TM).

TM sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2024.gada 1.maijam sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem par kadastrālo vērtību aktualizāciju 2025.gadā.

Panāktā vienošanās starp ministrijām paredz, ka, aktualizējot kadastrālo vērtību, tās bāze tiks tuvināta ekonomiskajai aktīva vērtībai. Taču aktualizētās kadastrālās vērtības šobrīd vēl netiks piemērotas NĪN un nodevu aprēķinos.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) norāda, ka Krievijas brutālā kara rezultātā esam piedzīvojuši negaidītu dzīves dārdzības pieaugumu, ko savā pirktspējā izjutis teju katrs Latvijas iedzīvotājs. Tiesiskā, demokrātiskā valstī iedzīvotājiem ir jābūt drošiem, ka esošā ekonomiskā situācija tiek ņemta vērā, pieņemot svarīgus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrija (TM) iesniegusi priekšlikumus Saeimā skatītajiem grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, lai paredzētu nekustamajiem īpašumiem uz laiku aprēķināt divas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo.

TM priekšlikums paredz, ka Valsts zemes dienests no 2025.gada 1.janvāra līdz brīdim, kad sāk piemērot šā likuma attiecīgā normā minēto kadastrālo vērtību bāzi, Kadastra informācijas sistēmā katram kadastra objektam aprēķinātu un reģistrētu divas spēkā esošas kadastrālās vērtības.

Tā kā aktualizētā kadastrālā vērtība uz noteiktu laiku tiktu atsaistīta no nekustamā īpašuma nodokļa, lai skaidri noteiktu, kura kadastrālā vērtība tiek piemērota nodokļu un citu publisko maksājumu vajadzībām un kura tiek izmantota citām vajadzībām, tiktu paredzēts, ka Valsts zemes dienests Kadastra informācijas sistēmā katram kadastra objektam aprēķinātu un reģistrētu divas spēkā esošas kadastrālās vērtības - fiskālo kadastrālo vērtību un universālo kadastrālo vērtību, skaidro TM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

LETA,19.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugtu tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.

Likumā plānots noteikt, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pašvaldības varētu aprēķināt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmuma prognozi nākamajam gadam un ikviens interesents ar tām varētu savlaicīgi iepazīties, kā ik gadu Valsts zemes dienests ir aprēķinājis zemes vienību, zemes vienības daļu un būvju prognozētās kadastrālās vērtības, kā arī lauku zemju prognozētās speciālās vērtības, 2023.gadam.

Prognozētās kadastrālās vērtības aprēķinātas pēc nekustamo īpašumu stāvokļa uz 2022.gada 1.jūniju, piemērojot Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumu Nr. 838 "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2016., 2017., 2018. un 2019.gadam" apstiprināto kadastrālo vērtību bāzi.

Ņemot vērā, ka Saeima ir pieņēmusi lēmumu, ka spēkā esošo kadastrālo vērtību bāzi vērtību aprēķinu piemēro līdz 2025.gadam, tad nekustamo īpašumu prognozētā kadastrālā vērtība ir vienāda ar spēkā esošo, ja vien kopš 2022.gada 1.janvāra nav aktualizēti Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie zemes vienības, zemes vienības daļas vai būves raksturojošie dati.

Zemei, piemēram, ir noteikts cits lietošanas mērķis vai apgrūtinājumi, vai arī noteikti citi meža zemes saimnieciskās darbības ierobežojumi u.tml. Savukārt ēkām, piemēram, mainīts ēkas lietošanas veids, nolietojums, vai ēkas apjoma rādītāji, kā rezultātā mainījusies ēkas kopplatība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Regulējumu par zemes nomu piespiedu dalītajos īpašumos atzīst par atbilstošu Satversmei, bet maksas apmēru - nē

LETA,02.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) Saeimas noteikto regulējumu par zemes nomu piespiedu dalītajos īpašumos ir atzinusi par atbilstošu Satversmei, bet ierobežoto nomas maksas apmēru - par pamatlikumam neatbilstošu, informēja ST.

Pēc vairāku gadu diskusijām, kā risināt piespiedu dalīto īpašumu problēmu, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet ēkas - citam, 2022.gada 1.janvārī stājās spēkā tā dēvētais piespiedu nomas maksājums jeb maksa par zemes lietošanu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Likumiskā lietošanas maksa veido 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. Ja 4% gadā ir mazāk par 50 eiro, lietošanas maksa ir 50 eiro gadā. Minimālā lietošanas maksa - 50 eiro gadā - nav jāreizina ar zemes vai būves kopīpašnieku skaitu.

Likumiskās zemes lietošanas tiesības stājas spēkā trīs posmos, atkarībā no situācijas. 2022.gada 1.janvārī regulējums stājas spēkā visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības attiecīgajā brīdī netiek regulētas ar spēkā esošu līgumu vai tiesas nolēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku īpašumi ir nenovērtēti un maksā ļoti mazu nodokli pēc tiem noteiktās kadastrālās vērtības, liedzot pašvaldībām pienācīgus ieņēmumus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Viņasprāt, vajadzētu pārskatīt nekustamā īpašuma nodokli, kura bāze nav pārskatīta sen. Pēc viņas teiktā tas sarunās par nodokļu reformu neesot apskatīts.

Mieriņa izteicās, ka ir gana daudz izaicinājumu ar "vecām kadastrālām vērtībām", ļoti lielām atšķirībām kadastrālajās vērtībās diviem blakus esošiem īpašumiem. Savukārt lauku īpašumi, viņasprāt, ir "vispār nenovērtēti".

"Pirms desmit gadiem kadastrālās vērtības ir iesaldētas un tur ir zināma netaisnība," viņa pauda.

Kā vēstīts, pavasara nogalē koalīcija solīja īstenot "atbildīgu nekustamā īpašuma nodokļa politiku" un "nepieļaut nesamērīgu" pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība "Zemes reformas komiteja" aicina Latvijas Valsts prezidentu neizsludināt un nodot otrreizējai izskatīšanai Saeimā likumu, kas paredz piespiedu zemes nomas maksas ieviešanu, norādot, ka likums nav pienācīgi izdiskutēts un ir pretrunā ar Latvijas valsts pamatdokumentu Satversmi, informē biedrības pārstāvis, zvērināts advokāts Normunds Šlitke.

Biedrība norāda, ka Saeimas pieņemtais likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem, ne uzdevumiem un tas ir pretrunā ar Satversmē nostiprinātajām vērtībām un Satversmes tiesas atziņām zemes un ēkas dalīto īpašumu jomā, kā arī zemes un būvju īpašnieku tiesību samērošanā.

"Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" paredz aizstāt šobrīd pastāvošās zemes nomas tiesiskās attiecības ar Civillikumā neesošām "zemes lietošanas tiesībām", nosakot vienotu maksu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, visiem dalītā īpašuma gadījumiem, proti, savrupmājām un daudzdzīvokļu namu apbūves gadījumos, lauksaimniecības sabiedrību, augļu dārzu, komercobjektu apbūves un, domājams, pat brīvostu gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dalītais īpašums – politiskā kapitāla vairošanas rīks

Māris Ķirsons,25.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dalītā īpašuma izbeigšanai politiķi izvēlas potenciālajiem vēlētājiem tīkamākos risinājumus, kas kopumā neļaus sasniegt Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā ierakstīto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņaprāt, politiķu vēlme atrisināt dalītā īpašuma dēļ radušos sarežģījumus, kur zeme pieder vienam īpašniekam, bet māja (dzīvokļi) citiem, ir apsveicama, taču risinājums, ko atbalstīja Saeimas vairākums, te nepalīdzēs. Gluži pretēji, izstrādātie likuma grozījumi, kam it kā būtu jārisina pārlieku ieilgusī dalītā īpašuma problēma, to nemaz risina, bet vēl vairāk sarežģīs visu pušu attiecības.

Papildus tam ir noteikta neadekvāti zema atlīdzība par zemes lietošanu, ko Satversmes tiesa jau vairākkārt ir atzinusi par neatbilstošu un ekonomiski nepamatotu. Vienlaikus likumdevējs nav pateicis, kādas zemes īpašnieka tiesības ar šo tiek nodotas būves īpašniekam un kuras savas tiesības zemes īpašnieks zaudē. Šos likuma grozījumus par brāķi atzinis pat Saeimas Juridiskais birojs. Taču politiskais populisms atkal ir guvis virsroku, pateicoties nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kad katrs politiķis ir gatavs nospodrināt savus uzplečus uz tautas uzticības rēķina, kārtējo reizi devalvējot valsts pamatlikumu un ignorējot tajā nostiprinātās pamattiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) drīzumā izvērtēs vairāku pieteicēju, tostarp ārvalstu pilsoņu, iesniegtās konstitucionālās sūdzības par likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību vairāku normu neatbilstību Satversmei un izlems to izskatīšanas kārtību tiesā.

Lai nodrošinātu lietas taisnīgu izskatīšanu un netiktu atkārtotas citās lietās pieļautās kļūdas, vairāku pieteicēju pārstāvis zvērināts advokāts Normunds Šlitke aicina ST kā pieaicinātās personas uzaicināt arī konkrētās jomas profesionāļus un ekspertus, kuriem ir gan attiecīga izglītība, gan pieredze, gan arī kvalifikācija, tostarp plašas zināšanas un atzīta kompetence ekonomikā, tostarp regulēto cenu noteikšanas jomā.

Saeimas kārtējais brāķis vēlētāju balsu zvejošanas vārdā 

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu...

Piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, nesen disertāciju attiecīgajā tēmā aizstāvējušo tiesību zinātņu doktori Artu Snipi, kā arī attiecīgās nevalstiskās organizācijas un to pārstāvjus, tostarp Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentu un Latvijas Transporta līdzekļu apdrošināšanas biroja valdes priekšsēdētāju – ekonomistu Jāni Abāšinu, kurš jau iepriekš šajos jautājumos ir sniedzis atzinumus gan likumdevējam, gan arī ST. Savukārt pašu lietu advokāts Satversmes tiesu aicina skatīt mutvārdu procesā, kas tiesnešiem un lietas dalībniekiem ļaus šiem ekspertiem uzdot jautājumus, tā konstatējot Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātajā un Saeimā pieņemtajā likumā, visticamāk, apzināti pieļauto brāķi.

Pavirša attieksme

Pieņemot likumu Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību, Saeima ne vien nevērtēja iecerēto grozījumu ekonomiskos un tiesiskos aspektus, bet pat nemēģināja, kā to noteica ST 2018. gada 12. aprīļa spriedums, rast tādu konkrētās situācijas risinājumu, "kura izstrādes gaitā būtu pienācīgi izvērtēti iespējamie personu pamattiesību ierobežojumi un ar kuru tiktu taisnīgi līdzsvarotas zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu māju īpašnieku tiesības".

"Likumdevējs klaji ignorēja ne vien ST iepriekš šajā sakarā pieņemtos spriedumus, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumu, ka jebkuram īpašumtiesību ierobežojumam, kas saistīts ar valsts tiesībām kontrolēt īpašuma izmantošanu, ir jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības vispārējām interesēm un indivīda pamattiesību aizsardzību," norāda N. Šlitke.

Tiesiskā valstī, ja vien būtiski nemainās kādi faktiskie, sociālie vai ekonomiskie apstākļi, personai ir tiesības paļauties, ka likumos un ST spriedumos noteiktais tiks ievērots un piemērots, tomēr šajā gadījumā tiesiskās paļāvības principu izkonkurēja tuvojošās Saeimas vēlēšanas un politiķu vēlme tikt pie iespējami lielāka vēlētāju balsu skaita. Līdz ar to apstrīdētās likuma normas ir nevis ekonomiski, bet gan politiski motivētas, turklāt ir pretrunā ar valdības deklarēto mērķi – dalītā īpašuma pilnīgu izbeigšanu, uzskata advokāts. Tādēļ ST, skatot šo izpildvaras likumdevējam apzināti iespēlēto un Saeimas visai populistiski pieņemto brāķi, būtu nepieciešams pieaicināt nevis teju vai juristus vien, bet arī attiecīgu izglītību un kompetenci ieguvušus jomas profesionāļus, kuri argumentēti var sniegt savu ekspertu viedokli par to, kādas ekonomiskās un tiesiskās sekas zemes īpašniekiem un sabiedrībai kopumā rada šie TM slepus un tendenciozi, kā arī klaji neprofesionāli izstrādātie likuma grozījumi, pauž N.Šlitke.

Neadekvāta cena

Advokāts uzsver, ka tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi ir tiesiskas valsts pamatelementi, un ikvienam ir tiesības paļauties, ka valstī, kura deklarējusi, ka tajā pastāv brīvā tirgus ekonomika, samazinās tādu nozaru skaits, kurās valsts ar likumu regulē cenas un nosaka, cik lielu atlīdzību par sev piederošo lietu kāda sabiedrības grupa drīkst saņemt un kādu – ne.

"Minētajā likumā noteiktā likumiskās lietošanas maksa 4% apmērā ir ne vien ekonomiski nepamatota, bet nesamērīgi un būtiski samazina vai pat pilnībā izslēdz jebkādu ienākumu jeb peļņu no īpašuma, kas faktiski ir pielīdzināms īpašuma konfiskācijai vai ekspropriācijai. Turklāt tas, ka zemes īpašnieks gadā iegūst ienākumus 4% apmērā no sev piederošās zemes kadastrālās vērtības, ir mīts. Realitātē šī summa var sarukt līdz vienam procentam vai pat vēl mazāk, jo aptuveni 1,5–2,5% no likumā noteiktās nomas maksas veido zemes īpašnieka valstij, tostarp pašvaldībai, maksājamie nodokļi par neiznomājamo zemi. Piemēram, par zemi ielu sarkanajās līnijās zemes īpašnieks nesaņem vispār neko, toties maksā par to nodokļus pilsētai, kura pati kopā ar valsti de facto šo zemes daļu lieto," uzsver advokāts, piebilstot, ka vēl ir grāmatvedības pakalpojumi, administratīvie izdevumi, iekasēšanas izmaksas un neiekasēšanas riski, ienākuma nodoklis u. tml.

Turklāt arī to zemju īpašnieki, uz kuru zemes atrodas degvielas uzpildes stacijas, ražotnes, citi komercobjekti, vai valsts, tostarp pašvaldību objekti, vairs nevar par tiem slēgt taisnīgus zemes nomas līgumus, pusēm savstarpēji vienojoties, jo likums paredz vien fiksētu atlīdzību 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā. Līdz ar to nav iespējams runāt par taisnīgu zemes īpašnieku, dzīvokļu īpašnieku, kā arī atsevišķu komersantu tiesību līdzsvarojumu.

Tas, ka ST kā ekspertus gluži vai visās jomās galvenokārt pieaicina tikai juristus, nav pareizi. Tā, piemēram, iepriekš līdzīgā strīdā – lietā Nr. 2017-17-01, kurā arī tika skatīts jautājums par zemes nomas maksas lielumu dalītajos īpašumos, sākotnēji bija pieaicināti galvenokārt vien juristi. "Vēl sliktāk – tika pieaicināta arī Latvijas Banka, kurai jau tā nav ne mazākās kompetences un pieredzes mikroekonomikā, tostarp valsts regulēto cenu noteikšanas jomā, kura savai pārstāvībai ST nosūtīja biologa un jurista kvalifikāciju ieguvušu amatpersonu, kam dažus mēnešus pēc tam bija paredzēts Saeimas balsojums par amata pilnvaru pagarināšanu," pauž N. Šlitke.

Pat šajos ekonomikai samērā smagajos laikos likumdevējs visai pamatoti nenosaka politiski regulētas jeb ar likumu noteiktas cenas vai to griestus, piemēram, elektrībai, gāzei vai pārtikai, jo tas neatbilst Satversmei un no tās izrietošajai tirgus ekonomikai un tajā nostiprinātajai privātīpašuma respektēšanas un aizsardzības prioritātei. Zeme dalītajos īpašumos nav izņēmums, un, pat ja likumdevējs tās lietošanu un atlīdzību par to ir izlēmis regulēt politiski, likumdevējam ir pienākums noteikt to adekvātā un ekonomiski pamatotā apmērā un Satversmei atbilstoši, ko bez profesionāļu uzklausīšanas un viņu viedokļu respektēšanas paveikt nav iespējams.

"Ņemot vērā to, ka ST spriedums un tajā sniegtā tiesību normu interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, amatpersonām, kā arī privātpersonām, nav pieļaujams, ka par kapitāla atdevi, cenu noteikšanu, investīciju drošību un īpašumu minimālo ienesīgumu izsakās juristi neatkarīgi no viņu kompetences tiesību jomā un viņu skaita. Ir vitāli nepieciešams kā pieaicinātās personas ST obligāti uzklausīt profesionāļus un attiecīgo jomu ekspertus, kuru redzējumu uz problēmas risinājumu neaptumšo šauras dažādu politisko spēku, citu sabiedrības grupu vai pašu intereses," uzsver advokāts.

Visu rakstu lasiet 20.septembra laikrakstā Diena!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome ir paredzējusi paaugstināto 3% nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi ēkām, kurām pārsniegts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums un kuras nav nodotas ekspluatācijā, piemērot no 2026.gada 1.janvāra, nevis 2024.gada 1.janvāra, kā tas bija plānots sākotnēji, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Pašvaldībā skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz iedzīvotāju iesniegumiem, vispārējo ekonomisko situāciju valstī, tostarp straujo EURIBOR likmju kāpumu, kā arī problēmām ar kadastrālās uzmērīšanas pasūtījumu savlaicīgu izpildi Valsts zemes dienestā.

Ar 2026.gada 1.janvāri ekspluatācijā laikus nenodotām ēkām tiks piemērota paaugstināta NĪN likme 3% apmērā.

Līdz ar to NĪN par ekspluatācijā nenodotām ēkām, kā arī nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība 2024.gadā Jūrmalā vēl nemainīsies.

Ņemot vērā samērā laikietilpīgo būvniecības dokumentācijas kārtošanas procesu, pašvaldība aicina iedzīvotājus izmantot šo pārejas periodu līdz 2026.gada 1.janvārim un neatlikt uz pēdējo brīdi ēku nodošanu ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Paaugstinās nekustamā īpašuma nodokli nepabeigtām būvēm Ādažos

LETA,19.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada jūlija plānots paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli nepabeigtām būvēm Ādažos, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Grozījumi Ādažu saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokli Ādažu novadā paredz, ka pēc nākamā gada 1.jūlija būvi, kuras būvniecībā pārsniegts normatīvajos aktos noteiktais kopējais būvdarbu veikšanas ilgums līdz mēnesim, kad parakstīts akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā, apliek ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā no lielākās būves vai būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības.

Kā skaidro pašvaldība, provizoriskie dati liecina, ka Ādažu novada administratīvajā teritorijā nav noslēgtas apmēram 1000 būvatļaujas.

Lielākās problēmas ēku nodošanai ekspluatācijā ir Valsts zemes dienesta kadastrālās uzmērīšanas lietas termiņi - apmēram četri mēneši, kā arī nepietiekamas finanses, lai pabeigtu ēkas būvniecību un sagatavotu dokumentus ēkas nodošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2025.gadā var stāties spēkā straujš nekustamo īpašumu kadastra bāzes vērtību pieaugums, kas būtiski celtu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumus, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga", atzīmējot, ka maksājumu ierobežošanai valdībai līdz nākamā gada janvārim bija plānots izstrādāt likumprojektu, taču attiecīgas virzības pašlaik neesot.

Saeima šonedēļ pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus "Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kur galvenās izmaiņas paredz pielīdzināt īpašumu kadastra vērtības 80% no nekustamā īpašuma tirgus cenas. Deputāti priekšlikumus likumprojektam var iesniegt līdz oktobrim.

2025.gadā jāstājas spēkā jaunajām kadastra bāzes vērtībām. Ja izmaiņas stāsies spēkā pašlaik iezīmētajā formā, paredzams straujš NĪN maksājumu lēciens. Valdība nav izstrādājusi plānu, kā to līdzsvarot, un arī neizskatās, ka tas kādu nopietni uztrauktu, vērtē raidījums.

Pirmos grozījumus kadastra likumā Saeima apstiprināja jau 2021.gadā, kad tika noteikts, ka 2025.gada 1.janvārī stāsies spēkā jaunas bāzes vērtības, kuras kopš 2016.gada ir iesaldētas. Kadastra vērtība ir cieši saistīta ar nekustamā īpašuma nodokli. Tā ir nodokļa bāze, kurai piemēro koeficientu pēc īpašuma veida un lietojuma, tādējādi vērtību strauja pielīdzināšana tirgus cenām iezīmētu lielu NĪN maksājumu lēcienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Augošās meža īpašumu cenas palielina "pelēko" shēmu riskus

Reinholds Pelše, "Meža eksperti",19.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieredzēti augstās kokmateriālu cenas liek aizdomāties par meža īpašumu kadastrālajām vērtībām un nodokļu politiku. Pašlaik starpība starp meža īpašumu kadastrālo un reālo vērtību ir milzīga, līdz ar to pārdodot mežu un cirsmas, privātie meža īpašnieki arvien biežāk uzdod jautājumu par kapitāla pieauguma nodokli.

Kas tas par “zvēru” – KPN un kāpēc tas var iedzīt mežu īpašniekus “pelēkajā” nodokļu zonā?

Latvijā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Vienkāršoti, kapitāla pieauguma nodoklis (KPN) ir viens no ienākuma nodokļa paveidiem un tā likme ir 20% . KPN aprēķina no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas cenas atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību.

Precīzai īpašuma vērtības noteikšanai ir vairāki kritēriji, atkarībā no tā, kādā veidā īpašums iegūts – mantots, nopirkts, uzdāvināts, denacionalizēts vai citādi. Likumā tāpat ir noteikts, ko var atzīt par kapitālā veiktajiem ieguldījumiem, parasti tie izdevumi, kas ir saistīti ar īpašuma iegūšanu – valsts nodevas, komisijas naudas u.c. līdzīgi izdevumi, kā arī samaksātie procenti par kredītu īpašuma iegādei. Tomēr visbiežāk meža īpašuma iegādes vērtība sakritīs ar aktuālo kadastrālo vērtību. Savukārt pieaugušās kokmateriālu tirgus cenas nozīmē, ka starpība starp meža īpašuma iegādes vērtību un pašreizējo būs maksimāla, līdz ar to arī liels maksājamā IIN apmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie pašreizējā EURIBOR likmju līmeņa gandrīz pilnībā ir apstājies komercīpašumu investīciju tirgus, un darījumi ar A klases biroju ēkām nav notikuši jau divus gadus, pauda Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NĪAA) vadītājs Ints Dālderis, kurš ir arī Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) padomnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos.

Pēc "Colliers Baltic" datiem pēdējos piecos gados uzbūvēti 177 000 kvadrātmetru jaunu iznomājamo biroja platību, šobrīd notiek šo telpu aizpildīšanas process.

Dālderis skaidroja, ka jaunu biroju projektu uzsākšanas aktivitāti vairāk ietekmē nevis augstais EURIBOR, bet pirms dažiem gadiem strauji pieaugušās būvniecības izmaksas (apmēram par 30-40%), kurām līdzi nav sekojis tikpat straujš biroju nomas maksas pieaugums (apmēram par 10%). Lielāka EURIBOR ietekme tieši būtu novērojama nespējai pēc tam pārdot šīs jaunuzbūvētās biroju ēkas, atzina Dālderis.

Pēc Dāldera teiktā, pašlaik būvniecībā ir vēl 64 000 kvadrātmetru jaunu biroja platību, ieskaitot "Preses nama kvartālu", kur būvniecība šobrīd apturēta, un vēl ap 58 000 kvadrātmetru varētu uzbūvēt, ja uzlabojas tirgus situācija vai parādās enkurnomnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai cietīs tikai "zemes baroni"?

Olavs Cers, zvērinātu advokātu biroja "CersJurkāns" partneris, zvērināts advokāts,22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2021. gada 25. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Gan likuma pieņemšanas gaitā, gan publiskajā telpā izskanējuši pretrunīgi viedokļi par to, ka šis likums rada pārmērīgas priekšrocības vai nu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, vai zemes īpašniekiem zem šādām ēkām, kas dažkārt tiek dēvēti arī par "zemes baroniem".

Nepretendējot atrisināt šo diskusiju starp dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku interešu atbalstītājiem un aizstāvjiem, vēlos pakavēties tikai pie vienas būtiskas normas jaunajā likumā. Saskaņā ar 5. panta ceturto daļu tieši pašvaldība pieņems lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu. Proti, tieši pašvaldība būs tā, kas noteiks tā zemesgabala platību, kuru daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki izpirkšanas rezultātā iegūs savā īpašumā pēc piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 10.februārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai", kas nosaka desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.

Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai īstenos no 2023.gada līdz 2032.gadam - katru gadu izmaksājot četrus miljonus eiro, secināms no likuma anotācijā norādītā.

Līdzekļus cita starpā varēs izlietot Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kopienas organizāciju atbalstam, īpašumu apsaimniekošanai, ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību saistītu pasākumu finansēšanai un Latvijas sabiedrības saliedētības, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai.

Tāpat līdzekļus varēs izmantot holokausta upuru memoriālu (Biķernieku mežā, Dreiliņu mežā, Rumbulā, Mežaparkā, Šķēdes kāpās, Daugavpilī un citās vietās) uzturēšanai un labiekārtošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valdība atver maku. Vagariem pietuvinātie zemes īpašnieki, stājieties rindā!

Normunds Šlitke, zvērināts advokāts,06.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zināma veida aksiomu jau kļuvuši aizejošo valdību un Saeimu centieni pēdējā brīdī pirms pilnvaru termiņa beigām “izbīdīt cauri” no lietderības un labas pārvaldības principa apšaubāmus, bet sev un kādam izdevīgus lēmumus. Pašreizējās valdības “pērle” ir 30. augustā steigā pieņemtais Ministru kabineta lēmums par zem Biķernieku trases esošās zemes atpirkšanu par vairāk kā astoņiem miljoniem eiro.

Kārtējo reizi ir nodemonstrēta divu bezkompromisu ministriju – Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas – mazspēja, ar abām kājām klibojošais labas pārvaldības princips un ir radīts dīvains precedents.

Dienu pēc šī lēmuma pieņemšanas Fiskālās disciplīnas padome valdības lēmumu par 8,129 miljonu eiro piešķiršanu minētās zemes atpirkšanai novērtēja kā neatbilstošu fiskālās politikas prioritātēm. Patiešām dīvaini, ka bezkompromisa tiesiskuma karognesējs, kurš minēto MK sēdi vadīja un kura paraksts ir zem MK rīkojuma Nr. 578 “Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai”, ne vien neiebilda pret darījumu, bet pat kautrīgi pievēra acis uz paša ministrijas iestāžu prognozēm, ka no 2025. gada minētā īpašuma projektētā kadastrālā vērtība no 830 396 eiro saruks līdz 339 328 eiro!

Komentāri

Pievienot komentāru