Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Rīgas miesnieka ražotnē Jelgavā, apskatot mednieku desiņu un cepamdesu ar sieru ražošanas procesu.
1922. gadā Rīgā, Atlasa ielā tika ierīkota savienības Konsums desu darbnīca, un šis gads tiek uzskatīts par Rīgas Miesnieks dibināšanas gadu. Pāris gadus vēlāk uzņēmums pārtop par Centrālo savienību un gaļas fabriku un tiek uzsākts bekona eksports uz Zviedriju. 1944. gadā uz nacionalizētā uzņēmuma bāzes tiek radīts Rīgas gaļas un konservu kombināts.
1993. gadā uzņēmums kļūst par AS Rīgas Miesnieks. Vēlāk tā akciju kontrolpaketi iegādājas Igaunijas lielākais gaļas pārstrādes uzņēmums Rakvere Lihakombinaat. Savukārt 75% tā akciju 1998. gadā nopērk Somijas koncerns HK Ruokatalo, kas ir viens no lielākajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem Skandināvijā.
2006. gadā pēc rekonstrukcijas darbu uzsāka jaunā pelmeņu ražotne, kur tiek izmantotas Itālijas tehnoloģijas.
Savukārt 2010. gadā Rīgas Miesnieks iegādājās Jelgavas gaļas kombināta akciju kontrolpaketi. Apvienotajā ražotnē tiek izveidotas jaunas produkcijas ražošanas un iesaiņošanas līnijas un uzbūvēts jauns pelmeņu ražošanas cehs.
2013. gada 1. martā pabeigta AS Rīgas Miesnieks un AS Jelgavas Gaļas kombināts apvienošana, izveidojot vienu uzņēmumu – AS Rīgas Miesnieks. 2014.gada maijā Rīgas Miesnieks, kā daļa no HKScan uzņēmumu grupas, maina savu juridisko nosaukumu uz HKScan Latvia.
Galerijā augstāk iespējams aplūkot mednieku desiņu un cepamdesu ar sieru ražošanas procesu!
#1/48
Gatavās cepamdesas ar sieru.
#2/48
Gatavās mednieku desiņas.
#3/48
Uzņēmuma laboratorijā no rītiem notiek produktu degustācijas.
#4/48
Laboratorijā tiek veiktas gan ķīmiskās, gan mikrobioloģiskās analīzes,.
#5/48
Instrumenti analīžu veikšanai. No katras partijas speciālisti paņem paraugus un pārbauda to īpašības.
#6/48
Sākotnēji visas nepieciešamās izejvielas tiek sadalītas pa porcijām atsevišķās tvertnēs, ņemot vērā nepieciešamo svaru. Katrai produkta receptūrai ir savs svars, tādēļ visas izejvielas pirms ražošanas pārbauda.
#7/48
Mednieku desiņu ražošanai uzņēmums izmanto cūkgaļas fileju, lapstiņu un cūkas speķi.
#8/48
Gaļu ražotnei piegādā grupas uzņēmumi, kas ļauj izsekot, kādos apstākļos dzīvo lopi un ar ko tie tiek baroti.
#9/48
Aptuveni 99% izejvielu ir uzņēmuma grupā radītas. Pasaulē aizvien vairāk uzmanības tiek pievērsts izejvielu izsekojamībai, pat restorānos var izsekot līdz pat lopam un šī tendence būs aizvien aktuālāka, prognozē H. Lapiņš.
#10/48
Līdzīgi ir arī ar vistas gaļu - to ražo grupas ietvaros.
#11/48
Cepamdesu ar sieru ražošanai nepieciešama vistas fileja un siers.
#12/48
#13/48
Sieru kompānija iepērk no vairākiem piegādātājiem, no kuriem viens no lielākajiem ir AS Smiltenes piens.
#14/48
Cehā, kur tiek sagatavotas izejvielas desām, strādā trīs darbinieki. No viņu darbības arī ir atkarīgs, kā garšos produkts, līdz ar to uz viņu pleciem balstās liela atbildība.
#15/48
Visas izejvielas ievieto kuterī.
#16/48
Pievieno ūdeni.
#17/48
Tad darbinieks pievieno garšvielas. Garšvielu maisījumu kompānijai piegādā Latvijas uzņēmumi, taču daļa tiek iepirkta ārvalstīs, ņemot vērā, ka ne visas garšvielas ražo Latvijā.
#18/48
Kopumā uzņēmumā strādā vairāk nekā 220 darbinieku, taču vasarā to skaits palielinās, jo uzņēmums nodarbina arī jauniešus. Tāpat daļa pakalpojumu tiek piesaistīti kā ārpakalpojumi.
#19/48
Kutera jauda ir aptuveni 3000 apgriezieni minūtē.
#20/48
Kuterī, kur ražo masu mednieku desiņām, izejvielas tiek maisītas aptuveni astoņas minūtes.
#21/48
Kopumā vienā porcijā ir 400 kilogrami izejvielu, no kuriem sanāk aptuveni 320 kilogrami desas.
#22/48
H. Lapiņš norāda, ka nereti attiecībā uz desu ražošanu sabiedrībā valda stereotipi. Tā, piemēram, ja desām pievienos subproduktus, tā vairs negaršos pietiekami labi, turklāt arī iekārtas to nespēs apstrādāt.
#23/48
#24/48
No kutera izejvielu pārvieto uz tvertni, un pārvieto uz iekārtu, kur pildīs izejvielu apvalkā.
#25/48
Savukārt otrā kuterī, kur izgatavo masu cepamdesām ar sieru, var ievietot 300 kilogramus izejvielu.
#26/48
Šīs izejvielas tiek maisītas aptuveni 15 minūtes.
#27/48
Kutera jauda ir 4500 apgriezieni minūtē.
#28/48
Tiek maltas izejvielas cepamdesām ar sieru.
#29/48
Arī šeit tiek pievienotas garšvielas.
#30/48
#31/48
Kad masa jau kādu laiku ir samalta kuterī, tai pievieno sieru.
#32/48
Un drīz pēc tam masa ir gatava pildīšanai. Arī šo masu pārvieto tvertnē, lai pārvietotu uz pildīšanas cehu.
#33/48
#34/48
Desiņas tiek pildītas ēdamajā apvalkā.
#35/48
Pildīšanas cehā strādā desmit cilvēku – divi pie katras iekārtas. Katra iekārta pilda atšķirīga veida desas. Katrā iekārtā ir metāla detektors, lai izvairītos no metāla priekšmetu klātbūtnes produktā.
#36/48
#37/48
Gaļas sastāvs Rīgas miesnieka ražotajos produktos atšķiras, taču vidēji tas ir vairāk nekā 70%. Pircēji dažkārt apjūk, ka uz etiķetes rakstīts, ka auksti kūpinātajā desā ir 140% gaļas, taču tas tādēļ, ka ražošanas laikā svars samazinās, stāsta H.Lapiņš.
#38/48
#39/48
Kad desas iepildītas apvalkā, tās pārvieto uz krāsni, kur atkarībā no produkta veida vāra, žāvē vai kūpina. Mednieku desiņas šeit pavada 2,5 stundas, bet cepamdesas – 1,5 stundu. Temperatūra krāsnī ir 76 grādi, kas nepieciešams, lai iznīcinātu baktērijas.
#40/48
Pēc tam desas pārvieto uz dzesētavu, un šis process aizņem aptuveni 6-7 stundas, stāsta H. Lapiņš.
#41/48
#42/48
Fasēšanas process. Desas tiek fasētas dažāda lieluma iepakojumos. Sākotnēji bija bažas, vai pieprasīts būs iepakojums, kura svars ir kilograms, taču tagad tas ir iecienīts pircēju vidū, stāsta H. Lapiņš.
#43/48
Dienas laikā uzņēmuma ražotnē iespējams izgatavot aptuveni 5 tonnas desiņu.
#44/48
Latvijas pircēju iecienītākie produkti, pēc H. Lapiņa teiktā, ir doktordesa, Rakveres cīsiņi un Jubilejas desa.
#45/48
#46/48
#47/48
Gatavā produkcija.
#48/48
Kompānijas produkcija tiek tirgota Latvijā, pārējās kaimiņvalstīs un Skandināvijā.
