Piesaistot ārējo finansējumu, Liepājā tiek veidots jauns radošais kvartāls ar Pētera I namiņu kā centrālo objektu.

Ēku kompleksā ietilpst folkloras centrs Namīns, kurā darbojas folkloras kopas, tautas tērpu studija Latva, notiek folkloras skolas nodarbības, bardu saieti. Ēka celta 17.gs. un labi uzturēta. 90.gados tajā bija krogs Nāves ēnā, bet kopš 2003.gada to apsaimnieko folkloras kopa Atštaukas. Lielākā būve ir tā sauktais Pētera I namiņš, kas 17.gs. būvēts un celts kā viesnīca, bet ilgus gadus bijis neapdzīvots. Savukārt saimniecības ēka pagalmā būvēta jau padomju gados. Kompleksa apsaimniekotājs ir Liepājas Latviešu biedrības nams (LLBN), kas definējis savu vīziju – radošais koka apbūves kvartāls, kas funkcionē līdzīgi kā Kalnciema kvartāls Rīgā.

Padomju laiku lepnākais Pāvilostas krogs Enkurs stāv tukšs. Telpas iznomā, bet neviens tās nevēlas. Vecie Pāvilostas zvejnieki to labi atceras – te iztukšots ne viens vien kauss pēc zvejas. Šķiet, vēl vakar te jundījusi dzīve, bet šodien – pamestība un posts, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Iet laiki, mainās tikumi un gaume. Tagad Pāvilostā ir Āķagals, jo ārzemju tūristiem patīk viss, kas tuvāk jūrai. Nezinu, vai vecajā Enkurā kāds ietu,» lēš uz ielas sastapts Pāvilostas iedzīvotājs.

Lai gan vēl 1995. gadā te – Pāvilostas ēdnīcā – varēja dabūt teicamas pusdienas tikai par pusotru latu un, iespējams, te bija vienīgā vieta, kur šokolādes krēmu gatavoja pēc senās padomju laika receptes. «Tagad tādu vairs nav. Visur konservanti un piena pulveri. Nav tās dzīvā piena klātbūtnes,» atceras Pāvilostas kulinārijas eksperti.

Pie paputējušā kroga par bijušo lepnību stāsta zvejas kuģa enkurs ar visu ķēdi. «Pāvilostā ierados ap 1968. gadu. Tad krogs jau bija. Enkurs ir noņemts no kāda veca kuģa, kuru te bija ne mazums. Vecos zvejnieku kuģus dedzināja, un kurš gan vairs atceras tā kuģa vārdu, no kura enkurs noņemts? Daudzus enkurus vīri tur mājās kā relikvijas. Bija tādi laiki, kad flote mainījās un vecie enkuri vairs nebija vajadzīgi. Viens no tiem nonāca tur, kur to tagad redzat,» pastāsta pāvilostnieks Valdis Stūre. Viņš atceras, ka zvejnieki Enkurā pēc maiņas vienmēr ienākuši paņemt pa kausam miestiņa.

Piektdien, 27.novembrī, Tieslietu ministrijā tika apbalvoti 26 apkalpojošās sfēras uzņēmumi – akcijas Latviešu valodai draudzīga vide laureāti.

Akcijas mērķis ir noteikt, kuros apkalpojošās sfēras uzņēmumos vispilnīgāk ievēro Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības valsts valodas lietojuma jomā, skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāve Līva Rancāne.

Valsts valodas centrs organizē akciju laikā no 2015.gada maija līdz septembrim. Tā notiek ceturto gadu pēc kārtas.

Šā gada akcijas laureātu saraksts:

SIA Kusman 14 kafejnīca Ostas 23;

SIA IMIga kafejnīca Panna;

SIA BODOSE krogs-restorāns Pie brāļa;

SIA Mārtiņklīvi T veikals Mārtiņklīvi;

SIA Valmiermuižas pils krogs Valmiermuižas alus virtuve;

Ikgadējā Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) un Latvijas pašvaldību savienības (LPS) organizētajā konkursā par Latvijas labākajiem tirgotājiem 2021.gadā atzīti 10 tirdzniecības nozari pārstāvoši uzņēmumi.

Kategorijā "Tirdzniecības centri" par labāko atzīts tirdzniecības centrs "Valleta" Valmierā, savukārt par labāko restorānu atzīta zemnieku saimniecība "Aveņi" Aveņmuižā, Iecavā.

Savukārt kategorijā "Lauku tūrisma objekts" pirmo vietu ieguva SIA "Rundāles dzirnavas" Pilsrundālē.

Par labāko veikalu atzīts SIA "Vamari -L" veikals "Rego" Līvānos, bet par labāko mazo veikalu kļuvis veikals "Eridana" Madonā.

Vienlaikus kategorijā "Lielveikali" par uzvarētāju kļuva "Mego" veikals Daugavpilī, Raipoles ielā.

Tāpat konkursā noskaidrots labākais tirdzniecības tīkls, un par to atzīts SIA "Sant - Lii" veikalu tīkls Jēkabpilī.

Kategorijā "Krogi" uzvarējis krodziņš "Bura" Madonā, bet kategorijā "Ceļmalas krogs" pirmo vietu ieguva SIA "Imiga" krogs "Panna Cafe" Koknesē.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par bruņoto spēku pārtikas iepirkumu sācis kriminālprocesu un aizturējis trīs personas.

Ceturtdien KNAB vairākos objektos Rīgā un citviet Latvijā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā 14 tiesas sankcionētas kratīšanas, saistībā ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra (VALIC) īstenoto iepirkumu "Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām".

KNAB veica padziļinātu apstākļu noskaidrošanu un izvērtēja gan publiskajā telpā pieejamo, gan publiskas personas institūciju rīcībā, gan arī KNAB operatīvās darbības pasākumos iegūto informāciju par VALIC īstenoto iepirkumu.

Lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu, vai iepirkuma procedūras laikā no 2021.gada 18.oktobra līdz šī gada 10.janvārim īstenoti noziedzīgi nodarījumi, KNAB 3.martā sācis kriminālprocesu.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas (AM) veiktās pirmās dienesta pārbaudes rezultātiem, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) ir izdevusi rīkojumu no amata pienākumu pildīšanas uz laiku atstādināt divas amatpersonas, kas saistītas ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra (VALIC) veikto armijas pārtikas iepirkumu.

Vienlaikus pret abām uz laiku atstādinātajām amatpersonām sākta disciplinārā izmeklēšana, informēja ministrijā.

Respektējot tiesībsargājošo iestāžu lūgumu, ministrija pašlaik detalizētāku informāciju par atstādinātajām amatpersonām, to amatiem un dienesta izmeklēšanas gaitu nesniegs.

Jau ziņots, ka ceturtdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vairākos objektos Rīgā un citviet Latvijā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā 14 tiesas sankcionētas kratīšanas saistībā ar VALIC īstenoto iepirkumu "Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām". Tika aizturētas trīs personas. Aizturēšanas termiņš beidzas sestdien, 18.martā, tomēr KNAB nesniedz informāciju, vai personas jau atbrīvotas vai tiks atbrīvotas sestdien.

Latvijas uzņēmēji ir gardēži, kuri gan lietišķās tikšanās reizēs, gan atpūtas brīžos vēderpriekus bauda izsmalcinātos restorānus

Visu 2014. gadu DB ik piektdienas atpūtas rubrikā uzņēmēji izcēluši un ieteikuši virkni restorānu, kurus labprāt izvēlas biznesa pusdienām, kur ietur svētku maltītes vai mēdz iegriezties atpūtas brīžos kopā ar ģimeni un draugiem. Tāpat DB aptaujātie uzņēmēji atklāja, uz kurām kafejnīcām dodas malkot kafiju un risināt nesteidzīgas sarunas, kā arī dalījās pieredzē par to, kādus restorānus, krodziņus un kafejnīcas atklājuši ārpus Rīgas. Kopumā DB uzklausījis 46 dažādu nozaru profesionāļu sniegtās atbildes un apkopojis datus par biežāk nosauktajiem ēdināšanas uzņēmumiem. Interesanti, ka izceltie restorāni lielā mērā sakrīt ar starptautiskās žūrijas izveidoto apkopojumu Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2014.

Tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Draugiem Group Cēsīs plāno īstenot vairākus vērienīgus nekustamā īpašuma projektus, kuru kopējā vērtība varētu sasniegt pat 10 miljonus eiro.

Šobrīd jau esam saņēmuši būvatļauju sākt darbu pie Katrīnas nama atjaunošanas, ko plānots pabeigt šā gada vasarā, kā arī uzsākt būvniecību Konrāda namā un tam pieguļošajās ēkās, Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Jānis Palkavnieks, Draugiem Group runasvīrs. Viņš norāda, ka Konrāda namā uzņēmums iecerējis ierīkot mūsdienīgas biroju, kopstrādes telpas, kā arī vairākus īstermiņa un ilgtermiņa īres dzīvokļus, ko paredzēts izbūvēt arī Katrīnas namā. Tāpat tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Cēsīs plānojis radīt arī atsevišķu īres namu ciematu - Mājas Cēsīs Cīrulīšos, kur īrniekiem būs pieejamas ne tikai modernas mājas, bet arī ilgtspējīgas atpūtas vietas, gājēju un velo celiņi, zaļa ārtelpa, kā arī vairākas koplietošanas telpas, stāsta J.Palkavnieks.

Bijušais baņķieris, uzņēmējs Oļegs Fiļs ar dzīvesbiedri Kristīni Jelinsku turpina atjaunot lielāko un senāko līdz mūsdienām saglabājušos Nurmuižas pils kompleksu, meklējot katrai ēkai mūsdienu vajadzībām atbilstošāko funkciju. Jaunākais īstenotais projekts pils kompleksā ir Smēdes SPA, bet projektēšanas stadijā atrodas Lielais Nurmuižas SPA.

Talsu novada Laucienes pagastā esošais 16.gadsimta pils komplekss aizņem aptuveni 80 hektāru, kur saskaņā ar vēsturisko izziņu izvietotas 33 dažādas ēkas un būves – pati Nurmuižas pils jeb kungu māja, krogs, kūtis un staļļi, ratnīca, kalpu māja, vārtu tornis, dārznieka māja, oranžērija, smēde un daudzas citas.

Līdz šim pils kompleksā ieguldīti vairāk nekā 7 miljoni eiro. Iepriekš Dienas Bizness pils kompleksā viesojās, kad pils jaunie saimnieki gatavojās atvērt Nurmuižas restorānu.

Baņķiera mūža projekts 

Uzņēmējs Oļegs Fiļs no likvidācijas procesā esošā banku biznesa pievērsies savam mūža...

Tas kā pirmais publiski pieejamais objekts muižas kompleksa vēsturiskajā kroga ēkā ir atvērts kopš 2020.gada maija. Kroga ēkā sovhoza laikā bija garāžas un traktoru remontdarbnīcas, un renovācijas gaitā tika norakts aptuveni pusotru metru dziļš tehnoloģiskais uzslāņojums.

Šo trīs gadu laikā izdarīts daudz – kādreizējā govju kūts 700 kvadrātmetru platībā pēc renovācijas kļuvusi par svinību un koncertu vietu, uz vēsturiskajiem pamatiem atjaunota pils oranžērija un vīnogu dārzs, savukārt restaurētajā kalpu mājā (vēlāk – doktorātā) ir labiekārtota viesnīca ar 22 numuriem.

Atdzimšanu piedzīvojis arī Nurmuižas gleznainais parks. Teritorijas labiekārtošana veikta arheoloģiskā uzraudzībā, jo pils kompleksa veidošanās saistāma ar Livonijas ordeņa laiku. Parka plānošanā tika pieaicināta Ilze Māra Janelis – vienīgā Latvijas muižu dārzu un parku vēstures pētniece un ainavu arhitekte. Dokumentos parks jeb baroka dārzs pirmo reizi fiksēts 19.gadsimta sākumā vienā no apjomīgākajiem Latvijas un Igaunijas viduslaiku piļu skatu un plānu krājumiem – tā sauktajā Pauluči albumā. Katra ēka organiski papildina cita citu, un ir izdevies saglabāt vēsturisko mantojumu, vienlaicīgi attīstoties muižas pakalpojumu klāstam, piedāvājot apmeklētājiem ekskursijas, restorāna un viesnīcas pakalpojumus. Taču darbi paralēli turpinās visā kompleksā.

“Tas bija apzināts lēmums - pāriet no kompleksa restaurācijas darbiem uz ēku atvēršanu sabiedrībai. Pateicoties veiksmīgai kompleksa konservācijai un renovācijai, cilvēki, kas brauc garām, pēkšņi sākuši pamanīt, ka šeit ir izveidojusies tāda kā pašiem sava pilsēta. Cilvēki aizvien vairāk un vairāk ir sākuši interesēties, kas šeit notiek. Faktiski restorāna atvēršana bija atbilde uz cilvēku jautājumiem,” stāsta O. Fiļs.

Nurmuižas pils komplekss kļuvis par vietu, kur baudīt kultūras mantojumu. Kā stāsta muižas saimnieks, tikai pēdējos trijos gados, pamazām skatienam atklājoties Nurmuižas kompleksa vēsturiskajam mērogam, sāk aktualizēties viens no grūtākajiem jautājumiem – kāda būs visu šo ēku turpmākā funkcija, jo mūsdienās ēku vēsturiskais pielietojums vairs nav aktuāls.

Visu rakstu lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums.

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Latvijas Banka 16.aprīlī izlaidīs sudraba kolekcijas monētu "Pāri laikiem", kas veltīta Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja 100.gadadienai un tā darbībai, informē Latvijas Bankā.

Monētas priekšpuses jeb aversa centrā ir attēlota sieviete, kura ar menti maisa mīklu abrā. Virs attēla ir attēlots vērpjamā ratiņa rats jeb ritenītis, kamēr attēla abās pusēs ir redzami seni darbarīki un sadzīves priekšmeti - miltu liekšķere, karošu koks ar karotēm, zivju nesamais grozs, vangale, lize un linu lāpstiņa jeb sprēslīca. Monētas aversa augšpusē puslokā ir uzraksts Latvijas etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.

Savukārt monētas aizmugures jeb reversa centrā ir attēlots vīrietis, kurš ar cērti jeb siļu kapli gatavo sili. Virs attēla ir attēloti saku koki, bet abās pusēs attēlam redzami darbarīki - šļute (slīperu cirvis jeb platasmens cirvis), līcenis jeb slīmests, urbis, vienroce, vienroces grābeklītis un graudu lāpsta jeb liekšķere.

Sestdien, 5. decembrī Latvijas 1. rokkafejnīcas vietā Liepājā tiks atvērts jauns krogs Vecais vikings, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Kafejnīcas saimnieks, dāņu uzņēmējs Pēders Rathlefs stāsta: «Šī ēka, kura jau divus gadus stāvējusi tukša, nu tiks apdzīvota. Tas ir bijis garš process, bija jāsalabo visas komunikācijas. Šobrīd mēs esam ļoti aizņemti jo vēl ir daudzi darbi jāpadara. Strādājam 24 stundas diennaktī.»

Rokkafejnīca Liepājā darbojās 10 gadus. Tās dibinātāji, Mediņu ģimene, Latvijas 1. rokkafejnīcu Liepājā slēdza finansiālu grūtību dēļ 2013. gadā.

Plašāk lasiet 4. decembra laikrakstā Kursas Laiks.

Uz vietējiem iedzīvotājiem orientētam viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HoReCa) segmentam klājas salīdzinoši labi, bet Vecrīgā krogiem un bāriem Covid-19 krīze turpinās, intervijā atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš.

Viņš pauda, ka Covid-19 pandēmija pilnībā mainīja HoReCa segmentu un atkopšanās nav notikusi. "Jāsaprot, ka Covid-19 krīze nav beigusies, un tā pilnībā izjauca HoReCa struktūru. Bāru un restorānu nozare pirms un pēc Covid-19 ir divas dažādas nozares," teica Pļaviņš.

"Labietis" vadītājs stāstīja, ka arī viņiem bija krogs Vecrīgā, kuru Covid-19 laikā vēl centās uzturēt ar domu, ka spēs atgūties, bet pagājušajā gada novembrī tomēr bija spiesti krogu slēgt.

"Ja Vecrīgā pirms Covid-19 visas centrālās ielas bija aizņemtas un dzīvība sāka parādīties arī mazajās ielās, tad tagad dzīvība lēnām sāk atgriezties galvenajās ielās. Visās mazajās ielās kafejnīcām un restorāniem telpas stāv tukšas. Vecrīgā viss ir slikti, un tur neviens nav atguvies - tur joprojām ir kovida krīze," norādīja aldaris.

Odzienas muiža nav ne lepnā Rundāle, ne Mežotne, tomēr tai ir savs īpašais šarms un, pats galvenais, liela perspektīva. Ilgus gadus pamestajā Odzienas muižas pilī nu atkal skan mūzika, logos deg gaisma, un uz svētkiem aizvien biežāk pulcējas cilvēki

Varbūt mazliet banāli ir salīdzināt Odzienas muižu un pili ar Fēniksu, kas atdzimst no pelniem, tomēr ļoti tālu no patiesības tas nav. Varam arī vilkt paralēles ar kādu vecu anekdoti „ar bārdu”, sakot, ka Odzienā beidzot ir sākusies 1905. gada revolūcijas un Pirmā pasaules kara postījumu novēršana. Un arī tas nav tālu no patiesības, jo pēc 1905. gada lielās dedzināšanas Odzienas muižas pils tā arī nekad vairs nav tikusi atjaunota kādreizējā godībā, lai gan visos laikos tā tikusi kaut daļēji apsaimniekota. Pēdējos gados pils ēka bija pamesta likteņa un laikapstākļu varā, un tas, protams, nav palicis bez sekām.

Tagad, 21. gadsimta otrajā desmitgadē, pilī un citās senajās muižas ēkās atgriežas cilvēki un dzīvība. 2014. gada rudenī pils labā spārna logos pirmoreiz pēc ilgiem gadiem atkal iedegās gaisma – un, lai arī tie tobrīd esot bijuši tikai celtnieku gaismekļi, dažam labam, kas to pamanīja, šis skats licis pat pa asarai nobirdināt. Muižas pils ir tikusi pie otrās elpas, un tai līdzi arī vecais muižas krogs, alus brūzis, mantu klēts un citas ēkas, kas vēl saglabājušās no tiem – vecajiem labajiem – laikiem.

Veiksmīgi pārdevis radošu personību teju kulta vietas statusu iemantojušo Teātra bāru, Dāvis Auškāps iepazīstina ar Jūliju Pumpuru

Tas ir ne vien viņa astotais krogs, bet arī iedomu un iedvesmas tēls.

Nupat maijā atklājāt savu jauno lolojumu – gastrobāru Jūlijs Pumpurs. Kas viņš tāds ir?

Es to saucu par visu darbinieku labāko īpašību apkopojumu vienā personā. Tas ir mūsu iedomu un iedvesmas tēls, no kā mācāmies. Viņš ir asprātīgs, viesmīlīgs; viņam garšo labi ēdieni un kvalitatīvi dzērieni. Jūlijs Pumpurs daudz ceļo un atved mums svaigas idejas.

Kādreiz man bija Teātra bārs, kur notika ballītes, iedzeršanas un ģitāras spēles. Tagad ir iestājies zināms briedums, kad ļoti svarīgi, lai šajā vietā ir augstvērtīgas lietas, veselīgi produkti ēdienos, labi dzērieni bāra plauktos. Pa dienu var arī ātri kvalitatīvi paēst, bet vakarā – lēnām baudīt a la carte maltīti. Vēl esmu sapratis, ka ļoti svarīgi cilvēkiem apvienoties pretēji savam egoismam, tāpēc cenšos saviem darbiniekiem mācīt šajā projektā strādāt roku rokā. Piemēram, apkalpot gastrobāra apmeklētājus, it kā tie būtu viņu ciemiņi. Tas nav viegli, jo ir dažādi garastāvokļi, kā arī kāds var patikt, bet cits – ne.

SIA Bauņu sēta paplašinās piedāvājumu un virzīsies uz eksportu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Virzība uz eksportu varētu būt tuvāko gadu jautājums, un to paredzēts sākt uz abām kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu. Līdz šim saimniecībā un vīna darītavā ieguldīts vairāk nekā 150 tūkst. eiro.

Naukšēnu vīna darītavas saimnieks, SIA Bauņu sēta valdes loceklis, vīndaris Jānis Baunis atklāj, ka vairāk nekā pirms desmit gadiem kopā ar tēvu Ilmāru iedēstīts ābeļdārzs – 4–5 ha paradīzes ābelīšu. Tēvs nodarbojies ar lauksaimniecību, apsaimniekojot ap 400 ha zemes, bet savā laikā pats sācis gatavot vīnus mājas apstākļos. Pamazām notika attīstība, un pēc tēva aiziešanas mūžībā tagad šo biznesu turpina dēls Jānis.

Atdzīvojies bijušais VSAC Allaži, tautā zināms kā Allažu pansionāts – tā teritorijā, kas nu pārgājusi Siguldas domes īpašumā, darbību uzsākusi biedrība Sociālās aprūpes centrs Allaži, kas piedāvā pansionāta pakalpojumus pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti. Pašlaik pansionātā ieguldīti 40 tūkstoši eiro, kopā attīstības plānā četru gadu laikā plānots ieguldīt 350 tūkstošus eiro.

Biedrība sākotnējam finansējumam izmantojusi pašu līdzekļus, turpmākajai attīstībai paredzēts piesaistīt investorus, ES finansējumu, ziedojumus, kā arī novirzīt visus ieņēmumus no pansionāta darbības.

«Eiropas Savienībā sabiedrība noveco, tādēļ pieprasījums pēc sociālās aprūpes vai pansionātu pakalpojumiem tuvākā un tālākā nākotnē varētu tikai pieaugt,» vērtē Agnese Valdena, SAC Allaži vadītāja.

No četrām nozīmīgākajām ēkām SAC savai darbībai pašlaik izmanto vienu – 2009.gadā celtu ēku. Pārējās ēkas nav tik labā stāvoklī. «Visu teritoriju un ēkas paredzēts renovēt, ieguldot šī objekta attīstībā, lai kļūtu par multifunkcionālu centru, kas iekļautu gan mūsdienīgu sociālo aprūpi, gan rehabilitācijas pakalpojumus, kam bieži ir noteicoša loma senioru atveseļošanās posmā pēc operācijām,» nākotnes plānus pauž A. Valdena, piebilstot: «Klientiem piedāvājam iespēju šurp ņemt savus mājdzīvniekus – arī tiem nodrošināsim aprūpi. Šādu iespēju piedāvājam vienīgie Latvijā, tas ir viens no jauniem virzieniem pasaulē. Dzīvnieku pozitīvā ietekme uz cilvēku atveseļošanās posmā, kā arī to nomierinošā un laimes hormona veicinošā ietekme ir jau sen zināma, taču tikai pēdējos gados to novērtējuši arī senioru aprūpē.»

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs interjers –, taču ne vienmēr, sakombinējot šos faktorus, tiek panākts vēlamais rezultāts

Īpaši grūti šo faktoru izpildi noturēt ilgtermiņā, nevis tikai rozā briļļu periodā. Nereti ir tādi spēlētāji, kuri atver kafejnīcu, bet jau pēc gada vai pat īsāka laika šajā vietā jau ir cita nosaukuma ēdinātājs. DB uzrunāja restorānu biznesa ekspertus, kam ir izdevies sevi pierādīt, esot tirgū ilgus gadus, spītējot krīzei un dažādiem pārmaiņu vējiem patērētāju garastāvoklī.

«Teorijas grāmatas saka, ka vari atvērt restorānu absolūti pareizi pēc visiem kritērijiem, bet tik un tā var gadīties, ka kaut kas neaiziet. Tāpat vari atvērt restorānu, pieļaujot kļūdas, bet cilvēkiem patīk, viņi iemīl un iet uz to.

Citās nozarēs nav tik plaši izplatīta netveramo faktoru ietekme, kas nosaka, vai restorāns būs veiksmīgs un ilglaicīgs.

“Ja esi 15 gadus veltījis ēku atjaunošanai, tad cilvēkiem tas

ir jārāda. Lai viņi nelien pāri žogam, bet cēli ienāk pa vārtiem un priecājas par paveikto,”

domā Nurmuižas saimnieks Oļegs

Fiļs ar draudzeni Kristīni.

Foto: Matīss Markovskis

Uzņēmējs Oļegs Fiļs no likvidācijas procesā esošā banku biznesa pievērsies savam mūža projektam - Latvijas lielākā muižas kompleksa Nurmuižas atjaunošanai, kurā drīzumā durvis vērs restorāns - krogs un viesnīca.

Talsu novada Laucienes pagastā esošo muižas kompleksu baņķieris iegādājās 2004. gada beigās, un aizvadītā gada nogalē apritēja 15 gadi, kopš tur uzsākta renovācija. "Tas, kāpēc iegādājos tieši šo muižas kompleksu, ir garš stāsts, bet īsumā viss ir vienkārši. Pirms 15 gadiem biju krietni jaunāks, ar darbu un ģimenes apstākļiem viss bija labi. Sāku interesēties par Latvijas vēsturi un pamanīju, ka Latvijā ir ap 1000 pilīm, muižām, pusmuižām. Sāku pētīt to vēsturi, iedvesmojos un vispirms apskatījos pavisam citas muižas un ēkas. Pēkšņi man piezvanīja un teica: "Oļeg, tev jāredz!"" atceras O.Fiļs.

Muižas kompleksu veido 33 ēkas, un savulaik Nurmuižas pilij piederēja 17 000 hektāru zemes. O.Fiļs joko, ka šodien tas ir viss Laucienes pagasts. Dažas no ēkām sākotnēji pat nebija pamanāmas un bija ļoti nolaistas. Iepriekšējie īpašnieki Firksu dzimta, kuri šo īpašumu mantoja, nespēja to pārvaldīt, nemaz nerunājot par to, ka viņiem nebija finansiālu līdzekļu muižas kompleksa renovācijai. Tiesa, Firksu dzimta joprojām regulāri sazinās ar tagadējo īpašnieku, izsakot viņam lielu pateicību.

Lai arī daudzi uzņēmumi biroju telpas Vecrīgā ir pametuši, kā arī vīrusa laikā ārzemju tūristi vecpilsētu apmeklē ļoti reti, tikko durvis vēris jauns restorāns Trīs māsas, kas atrodas blakus senākajam viduslaiku dzīvojamo ēku kompleksam Rīgā – Trīs brāļi.

Savulaik šajā vietā bija Ķiploku krogs. Restorāna līdzīpašnieks Igors Proņins ir pārliecināts, ka satraukumam par klientu trūkumu nav nekāda pamata, jo visapkārt atrodas dažādas bankas un valsts iestādes. Tā kā restorāna ēdienkartē ir biznesa pusdienu piedāvājums, pirmajās tā darbības dienās pusdienotāju bijis pat vairāk nekā plānots, vērtē restorāna Trīs māsas saimnieks.

I. Proņinam, kurš ir studijas "Forma Pro Films" dibinātājs un producents, nav pieredzes viesmīlības biznesā, taču abi pārējie restorāna līdzīpašnieki – Aleksandrs Mihailovs un Viktors Sergejevs ir bijuši saistīti ar ēdināšanas jomu – viens strādājis par pavāru uz kuģa, bet otrs organizējis maltītes dažādos izbraukuma pasākumos.

Pabeidzot visus restaurācijas un būvniecības darbus Hoijeres kundzes viesnīcā, Būvniecības valsts kontroles birojs ēku Liepājā, Kungu ielā 24 pieņēmis ekspluatācijā.

Db.lv jau vēstīja, ka atjaunotajā namā iecerēts ierīkot interjera muzeju.

FOTO: Par 2,2 miljoniem eiro Liepājā top interjera muzejs 

Pēc nepilna pusotra gada kopš būvniecības darbu uzsākšanas, topošajam interjera muzejam –...

Pprojekta ietvaros ēkas 1. stāvā atjaunots unikālais 17. gadsimta beigu plānojums, bet 2. stāvā daļēji saglabāta 19. gadsimta telpu plānojuma struktūra, vēsturiskajā būvapjomā iekļaujot arī jaunas funkcijas.

1. stāva Hoijeres kundzes dzīvojamās telpas un 2. stāva 19. gadsimta notāra Stendera dzīvokļa telpas tiks atvēlētas interjera muzeja izveidei, bet bijušā kroga daļā arī tagad projektēts krogs ar atjaunotu manteļskursteni un maizes krāsni.

Projekta ietvaros arī labiekārtota Kungu kvartāla pagalma teritorija, saglabājot elementus un detaļas, kas raksturīgas Liepājai 17., 18. un 19. gadsimtā.

Būvdarbus objektā veica SIA “RERE MEISTARI”, būvuzraudzību nodrošināja SIA “Firma L4” un autoruzraudzību – pilnsabiedrība “Pils projekts”.

Projekta līgumcena ir 2 205 177 eiro, neskaitot PVN.

Būvdarbi objektā “Hoijeres kundzes viesnīcas restaurācija un pārbūve par muzeja ēku Kungu kvartālā, Liepājā” tika īstenoti Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" sadarbības projekta “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” ietvaros.

Šobrīd notiek nākamās dokumentācijas gatavošana, lai būvnieki nodotu paveiktos darbus Liepājas pilsētas pašvaldībai un tālāk pašvaldība varētu objektu nodot Liepājas muzejam ekspozīcijas veidošanai. Paredzēts, ka Hoijeres kundzes muzejs apmeklētājiem durvis vērs 2022. gadā.

Par to, ka Latvijā pēc vairākiem nodokļu sloga celšanas gadiem ir nepieciešama tā samazināšana, šķiet, nevienam šaubu nav. Šobrīd galvenā izšķiršanās ir par to, kā to darīt, un šajā kontekstā vairāk vai mazāk ekonomiski domājoši cilvēki ir nostājušies teju vai divās pretējās pusēs, turklāt vismaz pagaidām uzvar nesaprātīgākā.

Vienā pusē ir Latvijas valdība, kurai ir pārliecība, ka no šā gada vidus ir jāsamazina PVN pamatlikme par vienu procentpunktu, otrā - ekonomisti, uzņēmēji un arī DB, uzskatot, ka ievērojami lielāks efekts būtu, samazinot PVN likmi noteiktām preču grupām, taču krietni vien lielākā apmērā. Proti, mūsu valstī jau pietiekami daudzus gadus ir diskutēts par to, vajag vai nevajag ieviest samazināto PVN likmi pārtikai. Šāds solis nebūtu nekas unikāls, ņemot vērā, ka šāda pieeja jau ir īstenota gan Polijā, gan arī ekonomiski krietni vien attīstītākajās valstīs Vācijā un Lielbritānijā. Ņemot vērā, ka mūsu valdība nekādi nespēj izšķirties par būtisku neapliekamā minimuma palielināšanu, kas ļautu iedzīvotāju maciņos nonākt ievērojami lielākam naudas daudzumam, ko novirzīt patēriņam, var teikt, ka šobrīd nu ir pienācis laiks, lai pārtikai PVN tiešām tiktu mazināts. Ar šādu soli tiktu panākti uzreiz pāris būtisku efektu. Pirmkārt, tas var atstāt reālu iespaidu uz inflāciju, atšķirībā no PVN likmes samazināšanas par vienu procentpunktu, kas, taisnību sakot, visticamāk, neietekmēs pilnīgi neko. Otrkārt, mēs beidzot varēsim runāt par kaut vai nelielu labklājības pieaugumu attiecībā uz tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir mazi. Respektīvi, viņi varēs vairāk atļauties. Tādējādi tiks panākts gan lielāks sociālais efekts, gan arī pamatīgāks produkcijas noiets, kas ir svarīgi ražotājiem un tirgotājiem.