Ja Rīgā nekustamo īpašumu darījumu jomā vienkārši beigusies ballīte, tad Jūrmalā, izsakoties kūrortpilsētas nekustamo īpašumu kompānijas Vigvam valdes priekšsēdētāja Alekseja Jeļina vārdiem, nenotiek vispār nekas.
To apliecina arī jaunais Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Jūrmalā šā gada pirmajā pusgadā.
Pazuduši pat krievi
Apkopotā informācija par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem ir nepielūdzama: 2006. gada otrajā pusgadā Jūrmalā tika reģistrēti 34 darījumi, kuru apmērs bija vismaz 600 tūkstoši latu, pagājušā gada pirmajā pusgadā – tikai 16, otrajā pusgadā – vēl par vienu mazāk, savukārt šā gada pirmajos sešos mēnešos tādi bijuši tikai astoņi. Pat uz pusi mazākas summas robežu aizvadītajā pusgadā pārsnieguši tikai 17 darījumi.
Tāpat kā Rīgā arī Jūrmalā no lielo darījumu arēnas faktiski pazuduši ārzemnieki – turklāt kūrortpilsētā vairs neiepērkas arī naudīgie Krievijas iedzīvotāji, kuri iepriekš lika runāt par krieviem, kuri izpērkot Jūrmalu. «Arī Krievijas iedzīvotāji neko nepērk, jo internetā un žurnālos ir izlasījuši, ka ir krīze. Arī Krievijā nauda sāk izsīkt, vairs nav liekas naudas. Tā ir globāla problēma, krīze nav tikai pie mums, bet arī citur,» saka A. Jeļins, kura uzņēmumam pēdējais ievērojamais darījums bijis pagājušā gada decembrī.
Vai šī situācija liecina, ka jau varētu būt sasniegts zemākais punkts tirgus aktivitātē? Ja pirms pusgada aptaujātie nekustamo īpašumu jomas uzņēmēji vēl izteica piesardzīgi optimistiskas prognozes, tad tagad faktiski visi ir vienisprātis – zemākais punkts vēl nav sasniegts ne Jūrmalā, ne Rīgā un ārpus tās.
Zemākais punkts vēl priekšā
«Kad tas būs, to noteikti varēs pamanīt. Gadu pēc zemākā punkta arī sāks atdzīvoties tirgus. Vispirms tirgus dalībniekiem jāpārliecinās, ka kāpums ir noturīgs, un tas notiks ne ātrāk kā pēc 2-3 gadiem. Viens no indikatoriem, kas parādīs, ka esam zemākajā punktā, būs naudas pieplūdums tirgū. Tagad ieguldītās naudas apjoms krīt, tātad – vēl neesam zemākajā punktā,» situāciju vērtē uzņēmuma Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.
Līdzīgās domās ir arī uzņēmuma 1st office valdes priekšsēdētājs Andris Citko – pašlaik visi vēl gaidot, ka cenas vēl kritīsies un tad pirks: «Tie, kam nav naudas, cer, ka tirgus atdzīvosies un varēs kaut ko pārdot. Bet neviens nekur nesteidzas. Ir tikai tie darījumi, kur ir steidzami nepieciešama nauda, un tad cenu diktē pircējs. Savukārt pērk tie, kuriem steidzami kaut kas nepieciešams – biroja telpas vai komercplatība biznesa attīstībai.»
Pat bankas (faktiski vienīgais izņēmums ir Hansabanka) atzīst acīmredzamo – tirgū joprojām valda noskaņojums, ka mājokļu cenas turpinās kristies vēl vairāk, līdz ar to tas iespaido tirgus dalībnieku aktivitāti. Tiesa, atsevišķām kredītiestādēm pie šī kopējā noskaņojuma ir savas piebildes. «Šāds noskaņojums ne vienmēr ir pamatots – mājokļu piedāvājums šobrīd tirgū ir labs, un cenu kritumam kvalitatīviem projektiem nav pamata. Arī jauno projektu segmentā jaunu piedāvājumu šobrīd faktiski nav, un tiek iztirgoti jau uzbūvētie projekti,» saka DnB NORD bankas Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis.
Atdzīvošanās – nākamgad?
Ja pirms pusgada cerības par tirgus atdzīvošanos tika saistītas ar šā gada pavasari, tad tagad tiek runāts par rudeni vai pat 2009. gadu. «Lielie onkuļi gaida šā gada rudeni, kad būs zemākas cenas, un varbūt tad tirgus atdzīvosies. Optimisti cer, ka nākamā gada pavasarī tirgus atdzīvosies. Citi saka, ka ne ātrāk kā pēc diviem gadiem – kamēr ceļas energoresursu cenas, ražošanas nebūs, līdz ar to ekonomika neatdzīvosies un arī 2009. gadā cenas turpinās kristies, un aktivitātes tirgū nebūs,» saka A. Citko.
Viņa paša versija esot, ka jau nākamā gada pirmajā pusē ekonomiskie rādītāji izskatīsies labāki, jo tiks salīdzināti ar šā gada pavasari, un, tā kā oficiālie dati liecinās par ekonomikas atdzīvošanos, sāksies arī «kaut kādi darījumi»: «Tagad visi rādītāji ir ļoti slikti, jo tiek salīdzināts ar 2007.gadu, kad bija strauja augšupeja. Tādēļ arī tie izskatās tik slikti. Tā kā nākamgad ekonomiskie rādītāji būs uzlabojušies, tas ietekmēs sabiedrisko domu. Patlaban esam zemākajā punktā un var sākt pirkt – tāda būs nākamā gada pozīcija. Un tad arī parādīsies nauda.»
Arī A. Jeļins domājot, ka «šogad nekas arī nenotiks. Visi gaida – vieni, kad cenas vēl nokritīsies, citi, kad tās atkal sāks celties. Varbūt nākamā gada pavasarī atkal varētu notikt darījumi». Bet E. Vamzis uzskata, ka tuvākajā nākotnē saglabāšoties šī brīža tirgus stabilizācijas tendences – iedzīvotāji, kuriem būs nepieciešams mājoklis, to iegādāsies, tomēr pieņemot pārdomātākus lēmumus un vairāk izvērtējot potenciālo mājokli - tā kvalitāti, infrastruktūru un atrašanās vietu: «Savukārt iedzīvotāji, kuru īpašumā ir dzīvojamās platības, kas domātas pārdošanai, sapratīs, ka tuvākajā nākotnē mājokļu cenas diez vai pieaugs, un izvēlēsies pārdot savu īpašumu, iespējams, pat par zemāku cenu, nevis vēl nogaidīt.»
1. 2.11 miljoni latu
SIA Bulduru 29 (īpašnieki – Ventspils uzņēmēji Jeļena Biktaševa, Dzintars Kašs, Aivis Landmanis, Mārtiņs Lauva, Renārs Rutkis un SIA N&J) februārī bez hipotekāro kredītlīdzekļu piesaistīšanas par šādu summu no 1953. gadā dzimušās Ilzes Butinas nopirka 3619 kvadrātmetrus zemes ar administratīvo ēku, nedzīvojamo ēku un vairākām palīgceltnēm Bulduru prospektā 29. Iepriekš šis īpašums pabijis arī uzņēmējas Ināras Vilkastes pārziņā.
2. 1.86 miljoni latu
1956. gadā dzimusī Mare Klavinsh aprīlī par šādu summu nopirka 7240 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Bulduru prospektā 120. Zemesgabalu pārdeva SIA Lielpriedes (īpašnieks – Sentkristoferā un Nevisā reģistrētais The Capital Trust). Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi netika izmantoti, taču jūnijā zemesgrāmatās tika iesniegts jauns ķīlas līgums.
3. 1.22 miljoni latu
Jūrmalas pilsētas pašvaldība par šādu summu pārdevusi 5453 kvadrātmetrus zemes ar māju Jūras ielā 3. Īpašumu bez kredītlīdzekļiem iegādājas 1945. gadā dzimušais nekustamo īpašumu jomā pazīstamais uzņēmējs Igors Rapoports.
4. 0,83 miljoni latu
1954. gadā dzimušais Valdis Ģīlis šogad janvārī par šādu summu pārdeva 3 924 kvadrātmetrus zemes ar ūdenssporta kluba ēkas jaunbūvi Salaspils ielā 1a. Īpašumu, ņemot kredītu SEB Bankā, kurai par labu nostiprināta 1.015 miljonu latu hipotēka, nopirka SIA Spinders (vienīgais īpašnieks – 1952. gadā dzimušais Aleksandrs Miķelsons).
5.-6. 0.81 miljons latu
AS Latvijas Krājbanka pagājušā gada novembrī par šādu summu nopirka 1 109 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar ēku Strēlnieku prospektā 11. Īpašumu pārdeva VAS Valsts nekustamie īpašumi, un tas iegādāts bez hipotekāro kredītlīdzekļu piesaistes.
5.-6. 0.81 miljons latu
SIA Dzintara projekts (īpašnieki – Aleksandrs Maslovs un nekustamo īpašumu jomā zināmais Bruno Veidemanis) no piecām privātpersonām – 1970. gadā dzimušās Ilzes Petramas, 1964. gadā dzimušās Ilonas Gulbes, 1939. gadā dzimušās Lendrutes Savisko, 1932. gadā dzimušās Veras Savisko un 1936. gadā dzimušā Mihaila Savisko – februārī par šādu nopirka 9382 kvadrātmetrus zemes ar septiņām ēkām Skuju ielā 1 . Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.
7. 0.75 miljoni latu
SIA Hauzers (vienīgais īpašnieks – biežāk saistībā ar konfiscēto automašīnu tālākajiem likteņiem presē pieminētais Vilnis Antonišķis) februārī no SIA Rīta Zvaigzne Baltijā par šādu summu nopirka mazliet vairāk nekā pusi no nekustamā īpašuma Baznīcas ielā 2, kas sastāv no dzīvojamās ēkas un 5 410 kvadrātmetriem zemes.
8. 0.68 miljoni latu
SIA Sportrehs šā gada februārī noslēdzis nomaksas pirkuma līgumu ar Veselības ministriju par īpašuma Asaru prospektā 59 iegādi. Īpašums sastāv no 13 078 kvadrātmetrus liela zemesgabala un sporta kompleksa jaunbūves, par labu Veselības ministrijai reģistrēta 631 tūkstoša latu hipotēka, bet kopš aprīļa kreditora pārstāvis ir Privatizācijas aģentūra.
9. 0.5 miljoni latu
SIA Villajūra par saviem līdzekļiem, iztērējot šādu summu, no SIA Pirmais Baltijas Kanāls nopirkusi 2 279 kvadrātmetrus zemes Kāpu ielā 120. Darījums noticis savā lokā – Villajūras vienīgais īpašnieks ir Pirmā Baltijas Kanāla valdes loceklis Oļegs Solodovs.
10. 0.49 miljoni latu
SIA Porukanami martā par šādu summu noslēdza pirkuma līgumu par nama Poruka prospektā 51 iegādi no 1981. gadā dzimušās Ērikas Saļikovas. Taču jau maijā abas puses vienojušās par pirkuma līguma atcelšanu.
11. 0.42 miljoni latu
1967. gadā dzimusī Alla Bakulina maijā par šādu summu, neizmantojot hipotekāro kredītu, iegādājās ceturto daļu no nekustamā īpašuma Mellužu prospektā 66, kas sastāv no 1737 kvadrātmetrus liela zemesgabala un četrām dzīvojamām mājām. Īpašumu viņai pārdeva 1963. gadā dzimušais Eduards Shvets un 1951. gadā dzimušais Semjons Gluzmanovs.
12. 0.42 miljoni latu
Nekustamo īpašumu uzņēmējs Gints Lazdiņš šā gada maijā par 120 tūkstošiem latu nopirka 14 216/100 000 domājamās daļas no 103 627 kvadrātmetrus liela zemesgabala Kolkas ielā 2, ko viņam pārdeva 1933. gadā dzimusī Maija Ceriņa. Par 300 tūkstošiem latu viņš maijā nopirka 244 202/1 000 000 no šī paša īpašuma, ko viņam pārdeva 1921. gadā dzimušais Leopolds Sīpoliņš. Tagad viņam pavisam šajā īpašuma pieder gandrīz puse. Darījumos hipotekārie kredīti nav izmantoti.
13. 0.4 miljoni latu
Jūrmalas SIA Māja no Veselības ministrijas februārī, slēdzot nomaksas līgumu, par šādu summu nopirkusi 7880 kvadrātmetrus zemes ar palīgēkām Vēsmas ielā 11. Hipotēka 270 tūkstošu latu apmērā reģistrēta par labu Privatizācijas aģentūrai.
14. 0.37 miljoni latu
SIA VenusReal februārī no SIA Suurtuki nopirka 10 924 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu ar dzīvojamo māju Garkalnes ielā 1a. Darījums veikts bez kredītlīdzekļiem.
15.-16. 0.36 miljoni latu
Par šādu summu SIA Olympic Casino Latvia pārdeva sev piederošo ceturto daļu no 796 kvadrātmetrus lielā zemes gabala ar trim pamatceltnēm un vienu palīgceltni Jomas ielā 78. Īpašumu bez hipotekāro kredītlīdzekļu piesaistes iegādājās SIA HansaAssents. Pārējais īpašums kopš 2005.gada pieder 1948. gadā dzimušajam Robertam Skadatam.
15.-16. 0.36 miljoni latu
Februārī uzņēmējs Edgars Šķenderis ar nomaksas pirkuma līgumu par šādu summu no Finanšu ministrijas nopirka atpūtas ēku un 1388 kvadrātmetrus zemes Jūras ielā 12. 333 tūkstošu latu hipotēka nostiprināta par labu Privatizācijas aģentūrai.
17. 0.32 miljoni latu
Par šādu summu SIA Tālbergs & Ko no kādas privātpersonas nopirkusi 1200 kvadrātmetrus zemes ar jaunbūvi Zemeņu ielā 64. Lai iegādātos īpašumu, ņemts 281 tūkstoša latu kredīts Trasta komercbankā.
Dati par darījumiem: nekustamo īpašumu kompāniju datu bāzes
Dati par īpašumiem: Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata
Dati par uzņēmumiem: Lursoft, Uzņēmumu reģistrs
Darījumi uzskaitīti, ņemot vērā brīdi, kad tie fiksēti zemesgrāmatās
Db vēl publicēs šādus apskatus par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pirmajā pusgadā:
- lielākie darījumi Rīgas rajonā,
- lielākie darījumi pārējā Latvijā,
- lielākie darījumi ar dzīvokļiem un telpām.
