Runāt par krīzi nekustamo īpašumu tirgū pašreiz nav pamata. Tas, ka strauji ir kritušās cenas otrreizējā dzīvokļu tirgū un citos nekustamajos īpašumos, liecina vairāk par nekustamo īpašumu tirgus stabilizāciju, nevis krīzi.
Pašreiz būtu jāatzīmē pozitīvā lieta, ka uzņēmēji jebkurā brīdī pie jebkura valdības sastāva mēģina izķepuroties no esošās situācijas un mēģina meklēt iespējas pelnīt. Līdz ar to viņi restrukturizē iepriekšējos uzņēmumus, meklē jaunas nišas. Tas rada pozitīvu skatu ne tikai uz Latvijas ekonomisko situāciju kopumā, bet arī attiecībā uz nekustamo īpašumu attīstību nākotnē.
Dzīvokļu tirgus ir apstājies. Šajā tirgū cenas ir kritušās, un tā dalībnieki ir nogaidošā pozīcijā. Tomēr ir skaidrs: tā kā dzīvokļu joprojām trūkst, par noteiktu cenu tie joprojām būs pieprasīti. Tas pats attiecas uz komercobjektiem, ražošanas objektiem.
Cita lieta ir attiecībā uz ciematu apbūvi ap Rīgu, - par to ir jādomā un par to ir jāuztraucas nekustamā īpašuma tirgus spēlētājiem – pašiem īpašniekiem. Šī lielākoties zemās kvalitātes dzīvojamo māju apbūve nekustamo īpašumu tirgū nav vajadzīga, jo visas šīs mājas, kas ir būvētas, būvētas ātri, nekvalitatīvi un bez jebkādas arhitektūras nozīmes un dizaina. Tās nav interesantas nekustamo īpašumu tirgū. Izņemot pašus īpašniekus, kuri šīs mājas ir nopirkuši, otrreizējā tirgū nevienam tās nav vajadzīgas.
Lielākā daļa no šiem ciematu apbūves īpašniekiem ir vidējie un mazie uzņēmēji. Tāpēc, ja valdības rīcības dēļ uzņēmējiem tiks palielināts nodokļu slogs viņu pamatdarbībai, tas viņiem var radīt maksātnespējas problēmas attiecībā uz kredītiem, kurus viņi ir ņēmuši savu īpašumu iegādei. Un, ja bruks viens nekustamo īpašumu segments, tas var radīt sniega pikas efektu, paraujot līdzi citas nekustamo īpašumu jomas. Tāpēc ir ļoti uzmanīgi jāskatās, lai ciematu būvju īpašnieki būtu maksātspējīgi.
Raugoties uz nekustamo īpašumu vērtēšanas jomu, jāatzīst – nav pareizi, ka nodokļu maksātājs nevar vērsties nevienā institūcijā un nevar pasūtīt individuālo vērtējumu nodokļu aprēķinam. Pamatā visam ir masveida vērtēšana, balstoties uz pagājušajā gadā Ministru kabinetā apstiprinātajām bāzes vērtībām. Un likums neparedz iespēju individuāli pasūtīt šo metodikas izstrādi, ja klients nepiekrīt masveida vērtēšanas metodikai. Tas nav pareizi, neatkarīgi no tā, uz kuru nodokļu maksātāju kategoriju šī prasība attiecas.
Nekustamo īpašumu tirgus pamatā ir cikliska attīstība, tāpēc prognozējams, ka divus trīs gadus notiks stabilizācijas process. Ja valdība sekos līdzi īpašnieku maksātnespējai, domās par to, lai nepārslogotu pamatbiznesu ar pārāk lieliem nodokļiem, tad arī nekustamo īpašumu tirgus nenobruks un krīzes nebūs. Bet divus trīs gadus nekādas izaugsmes nebūs. Tas nav slikti, jo visu lēnām var pārdomāt, gatavot jaunus projektus. Protams, tie, kuri ir ņēmuši bankas naudu, ir ciešās spīlēs.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, kreditēšanas pieauguma temps ir samazinājies gandrīz trīs reizes. Tomēr, ņemot vērā minētās uzņēmēju aktivitātes, turpmāks kreditēšanas tempu kritums vairs nav paredzams un saglabāsies tagadējā līmenī.