ASV banka JPMorgan Chase Polijas galvaspilsētā Varšavā atver jaunu korporatīvās pārvaldes centru, kurā nākamo trīs gadu laikā tiks pieņemti vairāk nekā 3000 darbinieku.

Par to otrdien Varšavā paziņoja "JPMorgan Chase" izpilddirektors Stīvs Koens un Polijas premjerministra vietnieks un attīstības ministrs Mateušs Moraveckis.

Šāds lēmums ir jaunākais piemērs Polijas pievilcīgumam ārvalstu investoru acīs, ņemot vērā valsts spēcīgo ekonomikas izaugsmi un darbaspēku, kas ir kvalificēts, taču joprojām lētāks nekā Rietumeiropā.

Tāpat šādu lēmumu "JPMorgan Chase" pieņēmusi laikā, kad globāla mēroga uzņēmumi izvērtē iespējas pārvietot daļu darbību no Lielbritānijas uz citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ņemot vērā Lielbritānijas gaidāmo izstāšanos no ES.

11 ASV lielākās bankas ceturtdien vienojās par paketi bankas "First Republic Bank" atbalstam 30 miljardu ASV dolāru apmērā, mazinot bažas, ka šī reģionālo banku līdere varētu būt nākamā, kas piedzīvotu krahu pēc "Silicon Valley Bank" (SVB) un "Signature Bank" sabrukuma.

11 banku konsorcijs, starp kurā pārstāvētajām bankām ir "Bank of America", "Citigroup" un "JPMorgan Chase", paziņoja, ka noguldīs 30 miljardus dolāru "First Republic Bank".

"Šī Amerikas lielāko banku rīcība atspoguļo to uzticēšanos "First Republic Bank" un visu izmēru bankām," teikts konsorcija kopīgā paziņojumā. "Mēs kopā izvēršam savu finansiālo stiprumu un likviditāti lielākajā sistēmā, kur tas ir visvairāk vajadzīgs."

"First Republic Bank" akcijas cena Volstrītā, kas iepriekš bija kritusies, ceturtdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar apmēram 10% pieaugumu.

"Šī lielo banku grupas atbalsta izrādīšana ir ļoti vēlama un demonstrē banku sistēmas izturību," kopīgā paziņojumā pavēstīja ASV Finanšu ministrijas, Federālās rezervju sistēmas (FRS), Federālās noguldījumu apdrošināšanas korporācijas un Valūtas kontroliera biroja vadītāji.

Pasaules lielākajos akciju tirgos šā mēneša pirmajā pusē turpinājies cenu pieaugums. Tas nozīmē, ka fondu tirgū, neskatoties uz pandēmiju, atkal aiz kalniem pēc zināmas - ne pārāk ilgas - pauzes var nebūt jaunu vēsturisko virsotņu sasniegšana.

Tuvākajā laikā omu finanšu tirgos gan noteiks tas, kādas būs globāli vadošo kompāniju atskaites par to iepriekšējā ceturkšņa peļņu.

Šobrīd analītiķi vidēji sagaida, ka ASV Standard & Poor's 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa šā gada otrajā ceturksnī būs sarukusi gandrīz par 45%, liecina "FactSet" apkopotie dati. Savukārt visa šā gada skatījumā pagaidām tiek lēsts, ka ASV lielāko uzņēmumu peļņa būs saplakusi par 21,5% un apgrozījums - par 3,9%.

Lielas cerības tiek liktas uz nākamo gadu. Tad no ASV uzņēmumiem vidēji tiek gaidīta peļņas palielināšanās gandrīz par 30% un apgrozījuma pieaugums par 8,5%. Kopumā šāds noskaņojums liek domāt, ka vismaz finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka sliktākais ar pasaules pandēmiju jau ir aiz muguras un, visticamāk, būs vērojams kaut kas līdzīgs "V" veida ekonomikas atgūšanās procesam. Pat straujāk uzņēmumu otrā ceturkšņa peļņa var samazināties Eiropā. ASV investīciju bankas "JPMorgan Chase & Co" eksperti paredz, ka tā reģiona Stoxx 600 akciju indeksa aprēķinā iekļautajiem uzņēmumiem būs kopumā sarukusi gandrīz par 60%.

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien pārsvarā kritās, jo «Huawei» finanšu direktores aizturēšana Kanādā atjaunoja bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par vairāk nekā 3% pēc tam, kad Kanādā tika aizturēta Ķīnas telekomunikāciju uzņēmuma «Huawei Technologies» finanšu direktore Mena Vaņdžou, kuras izdošanu pieprasa ASV aizdomās par Irānai noteikto sankciju pārkāpšanu.

Kritās arī Volstrītas indeksi, bet to kritums samazinājās pēc ziņas, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu ieturēt pauzi procentlikmju celšanā. Indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar mērenu kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» – ar mērenu pieaugumu.

Investoru noskaņojumu ietekmēja šaubas par ASV prezidenta Donalda Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina panākto tirdzniecības pamieru, un tās padziļināja «Huawei» finanšu direktores aizturēšana.

Akciju cenas ceturtdien kritās Eiropas un Āzijas biržās, ko noteica bažas par lēnu ekonomikas atveseļošanos un otru jaunā koronavīrusa vilni, bet tās pieauga Volstrītā, neraugoties uz to, ka ASV kopš marta vidus bezdarbnieka pabalsta saņemšanai kopumā pieteikušies gandrīz 36,5 miljoni cilvēku.

Eiropas un Āzijas biržās turpinājās kritums, kas bija noticis trešdien pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskās prognozes par recesiju un tās potenciālo smagumu, sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps.

"Ja FRS vadītājs ir satraukts, tad ir laiks apsēsties un ņemt to vērā," teica Bošamps.

Pauels trešdien brīdināja, ka ekonomikas prognoze ir "ļoti neskaidra", un sacīja, ka ASV varbūt vajadzēs iztērēt ekonomikas atveseļošanai vairāk par Kongresa apstiprinātajiem apmēram trim triljoniem ASV dolāru.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) brīdinājums, ka jaunais koronavīruss var nekad nepazust. Optimistiska scenārija gadījumā vakcīna pret jauno koronavīrusu varētu būt gatava gada laikā, lēsa Eiropas Medicīnas aģentūra (EMA).

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, neraugoties uz banku akciju cenu svārstībām pēc tam, kad finanšu iestādes mēģināja mazināt bailes par krīzi banku sistēmā.

Šveices valdība svētdien paziņoja, ka banka UBS iegādāsies banku "Credit Suisse" un Šveices Centrālā banka atbalstīs pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abiem aizdevējiem. "Credit Suisse" ir starp 30 bankām pasaulē, kas uzskatāmas kā pārāk lielas, lai ļautu tām bankrotēt.

Dažas stundas pēc tam ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un citas centrālās bankas paziņoja par saskaņotiem centieniem uzlabot banku pieeju likviditātei.

"Šī tagad ir otrā nedēļas nogale, kad centrālās bankas, valdības un regulatori ir tērējušies, dzēšot ugunsgrēkus," sacīja tirdzniecības platformas OANDA analītiķis Kreigs Erlams. "Lai gan tirgi šodien atkopjas, es neesmu drošs, ka kāds būtu pārliecināts par to, ka visas liesmas ir nodzēstas."

Iespējams kopēt miljardieru taktiku. Tiesa gan, novēloti.

ASV vērtspapīru tirdzniecības noteikumi ik pa laikam sniedz iespēju ielūkoties pasaules ietekmīgāko investoru ieguldījumu portfeļos. Proti, ASV likumi paredz, ka 45 dienas pēc tam, kad beidzies kāds ceturksnis, tiem šīs valsts investoriem, kuri pārvalda līdzekļus vismaz 100 milj. ASV dolāru apmērā, obligāti jāiesniedz informācija par to ieguldījumu stāvokli uz ceturkšņa beigām. Tad nu visi pārējie ar lielu interesi pēta to, ko pirkuši vai pārdevuši šīs pasaules finanšu jomas guru.

Par saviem ieguldījumiem tādējādi jāinformē arī ietekmīgākajiem hedžfondiem, kuri tradicionāli šo informāciju mēģina turēt slepenībā. Šādai informācijai mēdz būt ietekme uz kompāniju akciju vērtību, jo redzot, ka kādam uzņēmumam uzticas investēšanas pasaules zvaigznes, arī pārējie investori pludina līdzekļus to vērtspapīru virzienā. Cerības ir, ka šie investori zina ko vairāk un saož iespēju nopelnīt, kas straumei līdzi var paraut arī citus. Var notikt tieši otrādi – ja tiek pamanīts, ka lielie investori kādas kompānijas akcijas pamet, tas ir papildu impulss šos vērtspapīrus pārdot arī citiem. Protams, būtu jāsaprot, ka pasaules lielāko investoru ieguldījumu aina tiek publicēta vien par iepriekšējā ceturkšņa beigām (tātad – šobrīd uz decembra beigām) un tādējādi pilnībā neataino to, kāds ir šo investoru akciju portfelis šajā brīdī.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, tirgiem apsverot to, kā jaunas ekonomikas vājuma pazīmes ietekmēs centrālo banku politiku procentlikmju jomā.

Analītiķi minēja datus par ASV rūpnieciskās aktivitātes zemāko līmeni kopš 2020.gada maija un jaunu ASV darba piedāvājumu skaita samazināšanos kā jaunāko pazīmi par pasaules lielākās ekonomikas atdzišanu.

Investori arī ņēma vērā "JPMorgan Chase" vadītāja Džeimija Daimona vēstuli akcionāriem, kurā brīdināts, ka banku krīze "vēl nav beigusies" un ka inflācija var saglabāties augstā līmenī, tādējādi pagarinot augstāku procentlikmju periodu.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru sasniedza 10 mēnešu augstāko līmeni, ko veicināja labi Lielbritānijas ekonomikas dati.

Neskaidrās perspektīvas sekmēja pieprasījumu pēc zelta, kura cena sasniedza gada augstāko līmeni, pieaugot par 2% līdz 2040 ASV dolāriem par unci.

Divas tēmas, kas kopš pagājušā gada rudens nosaka «toni» pasaules medijos, ir ASV prezidenta Donalda Trampa politika tirdzniecībā ar pārējo pasauli un britu izmisīgā cīņa ar veselu jautājumu gūzmu par un ap Lielbritānijas atdalīšanos no ES.

Tomēr, neskatoties uz neskaidrībām, kas valda ap abiem minētajiem jautājumiem, biznesa pasaule saglabā optimismu, – M&A (uzņēmumu iegādes un apvienošanās) darījumu skaita dinamika Eiropā pērn sasniedza augstāko punktu kopš 2008. gada, un arī šis gads ir aizsācies cerīgi. Baltijas valstu uzņēmumiem šis, visticamāk, ir labākais brīdis investīciju piesaistei.

Perspektīvu biznesa ideju aizsācējiem un jau nobriedušu uzņēmumu īpašniekiem Baltijas valstīs kopš pagājušā gada ir pievērsta īpaši liela investoru uzmanība. Tādu globālo spēlētāju kā Blackstone un Kartesia ienākšana Baltijas tirgū ir vēsturisks brīdis, – tas ir nozīmīgs signāls visa reģiona reputācijai, ko uztver arī citi privātā kapitāla fondi un stratēģiskie investori. Latvijas izaicinājums – valsts un biznesa līmenī – ir turpināt risināt šo daudzsološi aizsākto stāstu.

Akciju cenas ASV ceturtdien pieauga pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela paziņojuma, ka viņš "kādu laiku" nesteigsies pacelt procentlikmes un pieņems inflāciju virs FRS 2% mērķa līmeņa.

Inflācijas pieauguma pieļaušanas mērķis ir veicināt darbavietu radīšanu, FRS vairāk uzsverot "maksimālas nodarbinātības" mērķi, jo zems bezdarbs pēdējos gados nav būtiski veicinājis cenu celšanos.

"Šī pārmaiņa atspoguļo to, ka mēs novērtējam spēcīga darba tirgus labās puses, sevišķi daudziem cilvēkiem zemu un mērenu ienākumu kopienās," sacīja Pauels, piebilstot, ka FRS ir gatava izmantot "visu mūsu instrumentu diapazonu, lai atbalstītu ekonomiku".

Volstrītas indekss "Standard & Poor"s 500" pieauga līdz jaunam rekordam piekto tirdzniecības sesiju pēc kārtas. Pēc solījuma par zemu procentlikmju turpināšanos pieauga banku akciju cenas. "Citigroup" akcijas cena kāpa par 1,7%, "JPMorgan Chase" - par 3,3%, un "Bank of America" - par 1,9%.

Akciju cenas ASV biržās pirmdien lielākoties kritās pēc finanšu regulatora lēmuma pārņemt grūtībās nonākušo banku "First Republic Bank".

"First Republic Bank" cīnījās ar grūtībām kopš "Silicon Valley Bank" un "Signature Bank" sabrukuma marta sākumā. Pastāvēja bažas, ka šī reģionālo banku līdere varētu būt nākamā, kas piedzīvos krahu.

Lai gan banku "First Republic Bank" pārņems "JPMorgan Chase Bank", "vēl paies ilgs laiks, līdz tiks mazinātas investoru bažas" par problēmām banku sektorā, norādīja "Cresset" vecākais investīciju speciālists Džeks Ablins.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien saruka par 0,1% līdz 34 051,70 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" tikpat kā nemainījās un dienas beigās bija 4167,86 punkti, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 12 212,60 punktiem.

Pasaules biržu indeksu dinamikā pirmdien bija dažādas tendences, tirgiem gaidot šīsnedēļas sarunas par «Breksita» atlikšanu un uzņēmumu pirmā ceturkšņa peļņas rādītāju publicēšanas sezonas sākumu.

Britu mārciņas vērtība bija nestabila, investoriem apsverot riskus jaunā ar «Breksitu» saistītā nedēļā. Daudzi uzskatīja, ka jauna «Breksita» atlikšana ir droši gaidāma, bet citi pieļāva bezvienošanās izstāšanās iespējamību.

Frankfurtes biržas indekss kritās pēc nelabvēlīgu Vācijas importa un eksporta datu publicēšanas, un pēc tam kritās arī Parīzes un citu eirozonas biržu indeksi.

Volstrītā indekss «Dow Jones Industrial Average» saruka pēc «Boeing» akcijas cenas ievērojama krituma, bet indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» nedaudz palielinājās.

Šonedēļ ir gaidāma ASV patēriņa cenu publicēšana par martu, un investori gaida bankas «JPMorgan Chase» peļņas rādītājus, kas iesāks uzņēmumu pirmā ceturkšņa peļņas rādītāju publicēšanas sezonu.

Akciju cenas pasaulē otrdien mainījās dažādos virzienos, kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība tuvojās 50 000 ASV dolāru, bet ASV dolāra vērtība samazinājās, investoriem vērojot notikumu attīstību ASV ekonomikas fiskālo stimulu un Covid-19 vakcīnu jomā.

"Bitcoin" vērtība uz neilgu laiku sasniedza rekordu - 48 215,83 dolārus, bet pēc tam nokritās līdz 47 335 dolāriem. Kriptovalūtas vērtība ir ievērojami pieaugusi pēc tam, kad ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla Motors" iegādājās šo kriptovalūtu aptuveni 1,5 miljardu dolāru apmērā un drīzumā plāno to pieņemt kā maksāšanas līdzekli par automašīnu iegādēm.

Investori saglabāja optimismu par ASV valdības papildu izdevumiem, un ASV prezidents Džo Baidens tikās ar "JPMorgan Chase", "Walmart" un citu uzņēmumu vadītājiem, lai gūtu atbalstu viņa ierosinātajai ekonomikas atbalsta paketei 1,9 triljonu dolāru apmērā.

Tirgus optimismu vairoja arī progress Covid-19 vakcīnu jomā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās pirms šonedēļ gaidāmiem centrālo banku lēmumiem par procentlikmēm, kamēr investori turpināja bažīties par banku problēmām.

"Pagājušajā nedēļā atjaunojās [investoru] riska apetīte pēc labākas tehnoloģiju milžu peļņas, bet situāciju akciju tirgos ir mainījušas bažas par procentlikmēm, tālākām banku krīzēm, ASV parāda griestiem un ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nodomiem," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

"Eiropas un ASV [biržu] indeksi ir krasi sarukuši investoru nervozitātes dēļ," viņš piebilda.

Austrālijas centrālā banka otrdien paaugstināja bāzes procentlikmi līdz augstākajam līmenim kopš 2012.gada aprīļa. Centrālā banka bāzes procentlikmi paaugstināja par 0,25 procentpunktiem līdz 3,85%.

Ir gaidāms, ka FRS paaugstinās bāzes procentlikmi 10.reizi, kas varētu būt pēdējā reize pašreizējā ciklā, par 0,25 procentpunktiem.

ASV un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences, savukārt britu mārciņas vērtība kritās pēc jaunas breksita atlikšanas.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un pret eiro tirdzniecības sesijas gaitā reizēm pieauga, bet sesiju noslēdza ar kritumu.

ES ārkārtas samitā dalībvalstu līderi ceturtdienas rītā piekrita atlikt Apvienotās Karalistes izstāšanos no bloka līdz 31.oktobrīm, pēdējā brīdī novēršot bezvienošanās breksita draudus.

Tirgu dalībnieki atviegloti nopūtās, bet novērotāji atzīmēja, ka šī vienošanās tikai atliek smagus lēmumus.

«Smaga »Breksita« gadījumā nav neviena ieguvēja, un ES ir labi pazīstama ar grūtu jautājumu risināšanas atlikšanu, ja vien ir šāda iespēja,» sacīja Zviedrijas banku grupas SEB ārvalstu valūtu stratēģis Rihards Falkenhells.

«BK Asset Management» analītiķis Boriss Šlosbergs nosauca šo pagarinājumu par «ļoti vajadzīgu atelpu», bet piebilda, ka «tirgus reakcija bija viduvēja, jo breksita nogurums un skaidra iznākuma trūkums ir ietekmējis tirgus dalībniekus».

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, ko noteica bažas par Ķīnas ekonoimikas stāvokli un ASV banku sektoru.

Lielākās ASV bankas, to skaitā "JPMorgan Chase" un "Wells Fargo", piedzīvoja akciju cenu krišanos par vairāk nekā 2%.

Mazumtirdzniecības apgrozījums ASV jūlijā bijis par 0,7% lielāks nekā jūnijā, tādējādi kāpums bijis lielāks par analītiķu prognozēto, liecina otrdien publiskotie Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas dati. Tas palielināja iespējamību, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) atkal paaugstinās procentlikmes, sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Edvards Moja.

"Ķīnā nav pietiekamas [ekonomikas] izaugsmes un, pēc tirgus domām, izaugsme ASV ir pārāk liela, lai tas patiktu FRS," piebilda "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Biroju pilsētiņas Burlingame Point attīstītājs Cushman&Wakefield saņēmis 515 miljonu dolāru finansējumu, un tiek prognozēts, ka projekts tiks pabeigts 2020.gadā, raksta Bloomberg.

Projekta attīstītājs šā gada sākumā noslēdza vienošanos ar Facebook, ka uzņēmums noīrē pilnībā visu 74,6 tūkstošu kvadrātmetru lielo biroju pilsētiņu, kura ietilpst četras A klases biroju ēkas, atpūtas zonas un atbilstošā infrastruktūra. Facebook par sarunu uzsākšanu paziņoja pērnā gada augustā un šā gada janvārī vienošanās tika noslēgta. Paredzams, ka šajā vietā atradīsies virtuālās realitātes kompānijas Oculus galvenais birojs.

Biroju komplekss atrodas aptuveni 15 minūtes uz ziemeļiem no Facebook galvenās ēkas Menlo parkā un netālu no Sanfrancisko starptautiskās lidostas.

Nupat attīstītājs saņēmis 515 miljonu dolāru finansējumu no JPMorgan Chase&Co un Starwood Property Trust projekta pabeigšanai.

Ja runā par virtuālajām valūtām, tad populārākais šāds veidojums – bitkoins – uz pārējo šādu digitālo aktīvu fona jau sāk izskatīties kā tāds ne īpaši aktuālajām modes tendencēm līdzi izsekot spējīgais vectētiņš.

Galvu reibinošu cenas pieaugumu pēdējā laikā piedzīvojuši daži mazāki šādi digitālie veidojumi, kur visspilgtāk, šķiet, mirdz tā saucamais dogekoins jeb "suņmonēta".Vēl šā gada sākumā bitkoins veidoja aptuveni 70% no virtuālo valūtu kopējās vērtības. Šobrīd citu veidojumu (piemēram, ētera (Ether), minētā dogekoina un binance koina) uznāciens bitkoina īpatsvaru šajā pīrāgā samazinājis līdz 43%, rēķinājusi ASV investīciju banka JPMorgan Chase & Co.

Piemēram, dogekoina vērtība tā tirdzniecības vietnēs internetā vēl šā gada sākumā atradās pie nepilna pus ASV dolāra centa, kur šonedēļ tā jau dzīvojās virs 0,5 ASV dolāru atzīmes. Procentuālā ziņā tas ir pieaugums vairāk nekā par 11 tūkst. procentiem.

ASV ātrās ēdināšanas uzņēmums "Subway" ir tuvu darījumam, lai tas tiktu pārdots par vairāk nekā deviņiem miljardiem dolāru, otrdien paziņoja kāds šo situāciju labi pārzinošs informācijas avots.

Uzņēmums saņēmis iegādes piedāvājumus no investīciju kompānijas "Roark Capital" un konsorcija, kas ietver investīciju uzņēmumus TDR un "Sycamore".

Sagaidāms, ka "Subway" iegādāsies uzņēmums ar lielāko piedāvājumu, un par šo darījumu varētu tikt paziņots jau trešdien, norāda informācijas avots.

"Subway" jau februārī paziņoja, ka noalgojis banku "JPMorgan Chase", lai tā konsultētu par iespējamu uzņēmuma pārdošanu.

"Subway" dibināts 1965.gadā, un šobrīd uzņēmumam vairāk nekā 100 valstīs ir 37 000 restorānu.

Akciju cenas pasaulē pirmdien pieauga un Volstrītas indeksi sasniedza jaunus rekordus, sākoties tirdzniecības nedēļai, kurā gaidāma daudzu uzņēmumu peļņas rādītāju paziņošana.

Prognozes gaidāmajam peļņas rādītāju periodam gan ir atturīgas.

Tiek prognozēts, ka Volstrītas indeksa «Standard & Poor's 500» aprēķināšanā iekļautās kompānijas ziņos par otrā ceturkšņa peļņas samazināšanos par 3% salīdzinājumā ar analogu pērnā gada periodu. Starp kompānijām, kas šonedēļ paziņos savus peļņas rādītājus, ir «JPMorgan Chase», «Netflix» un «Johnson & Johnson».

Svarīgi faktori peļņas kritumam ir vājš pieprasījums Ķīnā un citos starptautiskajos tirgos, augstākas izmaksas muitas tarifu dēļ un augsta ASV dolāra vērtība.

«Peļņas pieaugums «S&P 500» [uzņēmumiem] pirmajā pusgadā ir bijis izvairīgs,» sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Virtuālās valūtas pēdējo nedēļu laikā nonākušas investoru nežēlastībā, kur populārākā šāda veidojuma bitkoina cena kopš saviem nesenajiem rekordiem sarukusi jau par 40%.

Finanšu tirgū gan modes tendences mēdz būt viļņveida. Bitkoina vērtībai sarūkot, cena savukārt pieaugusi kaut kam jau daudz tradicionālākam – zeltam. Proti zelta cena atkal pietuvojusies 1900 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Kopš aprīļa sākumā tā ir palielinājusies aptuveni par 200 ASV dolāriem.

Dažkārt tiek norādīts, ka daļu agrākos zelta investorus prom no šī tirgus ir aizvilinājušas tā saucamās virtuālās valūtas. Arī tam pašam bitkoinam ir mēģinājumi piekabināt klāt spēju pasargāt investorus pret inflāciju. Šajā pašā laikā gan jāsaka, ka bitkoina uznāciens ir vērojams vien pēc iepriekšējās finanšu krīzes. Šajā periodā Rietumu pasaulē inflācija kāda tā bija faktiski neesoša.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pieauga, ko veicināja laba ASV banku peļņa un dati par inflāciju ASV un Lielbritānijā.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi krasi palielinājās pēc tam, kad ASV bankas "Goldman Sachs", "JPMorgan Chase", "BlackRock" un citas publicēja iespaidīgus pagājušā ceturkšņa peļņas rādītājus.

Trešdien arī tika publiskoti dati, ka gada inflācija ASV decembrī palielinājusies līdz 2,9% salīdzinājumā ar 2,7% novembrī, līdz ar to kāpums reģistrēts trešo mēnesi pēc kārtas.

Toties, neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV decembrī veidojusi 3,2%, bet mēneša inflācija bijusi 0,2%.

Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, bet Āzijas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Trešdien tika ziņots, ka gada inflācija Lielbritānijā decembrī samazinājusies līdz 2,5% salīdzinājumā ar 2,6% novembrī, tādējādi reģistrēts pirmais kritums pēdējos trīs mēnešos. Taču, neskatoties uz šo kritumu, gada inflācijai valstī trešo mēnesi pēc kārtas saglabājusies virs Lielbritānijas centrālās bankas noteiktā 2% mērķrādītāja.

ASV biržu indeksi otrdien samazinājās, ko noteica dažādas tendences uzņēmumu peļņas dinamikā un ekonomikas datos. Eiropas biržu indeksi pieauga, bet britu mārciņas vērtība saruka līdz divu gadu zemākajam līmenim, atsākoties bažām par «smagu» breksitu.

Lielo ASV banku peļņa pārsniedza analītiķu cerības, bet uzsvēra risku, ka gaidāmā ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšana var samazināt peļņu.

ASV mazumtirdzniecības noieta apjoms jūnijā pārsniedza prognozes, liecinot par patērētāju pārliecību. Rūpnieciskā ražošana otrajā ceturksnī tomēr samazinājās otro reizi pēc kārtas, kas atbilst «recesijas» tehniskajai definīcijai šajā nozarē.

Daži analītiķi norādīja uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem, kas liecina, ka ASV un Ķīna ir tālu no tirdzniecības vienošanās panākšanas. Citi norādīja uz pirmdien sasniegtajiem ASV biržu indeksu rekordiem, pēc kuriem bija gaidāms kritums.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, investoriem gaidot uzņēmumu peļņas rezultātu un ekonomikas datu publicēšanu šonedēļ, bet naftas cenas kritās.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi sasniedza jaunus rekordus, parādot, ka optimisms par ekonomikas atkopšanos ir pārspējis bažas par inflāciju un Covid-19 delta paveidu.

Investori gatavojas peļņas rezultātu publicēšanas sezonai, kuru otrdien sāks bankas "JPMorgan Chase" un "Goldman Sachs". "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols prognozēja, ka šīs sezonas rezultāti būs otrie spēcīgākie pēdējo 25 gadu laikā.

"DataTrek Research" analītiķi gan brīdināja, ka šai sezonai "jābūt lieliskai", lai turpinātos cenu kāpums biržās.

Naftas cenas kritās pēc bažām, ka jaunie kāpumi Covid-19 izplatībā var samazināt jēlnaftas pieprasījumu, jo valdības nosaka jaunus ierobežojumus.