Lai gan filmas internetā kļūst arvien pieejamākas, joprojām ir visai stabila daļa cilvēku, kuri dodas uz kino, un Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur apmeklētāju skaits ir audzis
Eiropas kino izplatītāju tīkla Europa Cinemas šā gada konferencē Kannās diskutēja par kino apmeklējuma tendencēm kinoteātros Eiropā. Lielajās valstīs Francijā, Lielbritānijā un Vācijā kino apmeklējums turpina kristies, jo cilvēkiem ir izveidojies pieradums filmas skatīties mājas formātos. «Taču ir nepārprotama tendence, ka savus nacionālos kino hitus cilvēki vēlas skatīties kinoteātros uz lielā ekrāna. Piemēram, Itālijā šogad kinoteātru apmeklējums ir pieaudzis par 7%, jo uz ekrāniem iznāca Paolo Sorentīno filma Dižais skaistums (Eiropas labākā filma 2013. gadā), ko cilvēki gribēja skatīties nevis mājās, bet kinoteātros. Eiropā ir 10 valstu, kurās apmeklējums kinoteātros joprojām aug un starp tām ir arī Latvija, kur tas pieaudzis par 4%,» stāsta Daira Āboliņa, kinokritiķe un kinoteātra Splendid Palace kuratore.
Šobrīd uz kino nākot vairāk cilvēku nekā pērn, apstiprina Normunds Labrencis, kinoteātra Kino Citadele (SIA Forum Cinemas) vadītājs. Kinoteātra Splendid Palace apmeklējums pērn saglabājies 2012. gada līmenī. Analizējot datus, kinoteātra pārstāve Liene Pētersone teic, ka kopumā ir vērojama neliela pieauguma tendence. Ņemot vērā, ka pērn nenotika vairāki lielie festivāli, kas ik gadu ir plaši apmeklēti, var secināt, ka ir vairāk ikdienas kinoseansu apmeklētāju.
Domā, kā piesaistīt
Gadā Kino Citadele parāda aptuveni 180 filmu, ko noskatās vairāk nekā miljons cilvēku. Kinoteātrī ir 14 zāles, un katrā no tām dienā ir apmēram pieci seansi. Kopumā dienā ir ap 70 seansu, bet gadā – aptuveni 25 tūkstoši. Visvairāk cilvēku kino apmeklē vakara stundās un brīvdienās. Darbadienās ir mazāk cilvēku, bet vasarā ir pilnīgi cita aina – cilvēku ir daudz arī darbadienās. Galvenokārt kino apmeklētāji ir sociāli aktīvi, maksātspējīgi un jauni cilvēki. «Kino joprojām ir aktuāla randiņu vieta,» saka N. Labrencis. Kino apmeklē arī tūristi, galvenokārt tie ir krievu tūristi gadu mijas laikā. «Uz to biznesu nevar būvēt, bet ir vērts padomāt par aktivitātēm tūristu piesaistei,» viņš spriež.
Aktīva filmu skatīšanās notiek arī kinoteātros, kas atrodas tirdzniecības centros. Piemēram, kinoteātris Multikino 2013. gadā izrādījis ap 250 filmu un apkalpojis vairāk nekā 400 tūkstošus apmeklētāju.
Šodien cilvēki ir mobili, viņi var aizbraukt uz laukiem un skatīties filmu kaut vai telefonā.
«Mēs ar to rēķināmies. Neviens necer, ka pārējie kanāli būs aizvērti un visi nāks uz kino. Galvenais ir iecerēt kaut ko tādu, ar ko esam interesanti un pievilcīgi, lai, atnākot uz kino, tas viņiem būtu piedzīvojums,» teic N. Labrencis. Ir kinomīļi, kuri uz kino iet katru nedēļu, ir arī tādi, kuri kino apmeklē reizi pa reizei, bet ļoti daudz ir tādu, kuri vispār neiet uz kino. Viņš norāda, ka īpaši jāpiedomā, kā uzrunāt šo auditoriju, jo potenciāls tam ir. «Jāsaprot, kādā veidā viņus uzrunāt, kā ievilināt, kas būtu dzinulis, lai viņi atnāktu,» viņš teic.
Vēlas vietējās filmas
Forum Cinemas tīkla kinoteātri ir arī citās valstīs. Salīdzinot ar Lietuvu, N. Labrencis teic, ka tur ir diezgan labi attīstīta vietējā kino industrija, un no kopējā apmeklētāju skaita līdz 30% nāk skatīties vietējā ražojuma filmas. «Tas ir tas, kā mums Latvijā trūkst. Mēs būtu priecīgāki, ja biežāk iznāktu labas, interesantas filmas plašām skatāju masām. Lietuviešiem tādas ir, un tas palīdz visai industrijai, tā ir papildu interese, cilvēki uzreiz biežāk apmeklē kino. Mēs būtu laimīgi, ja gadā būtu trīs labas vietējās filmas,» teic N. Labrencis.
Visvairāk apmeklēto Splendid Palace filmu galvgalī pirmās vietas aizņem tieši latviešu kino, piemēram, pirmajā vietā ierindojas Džimlai Rūdi rallallā. Tāpat labi apmeklētas esot kinofestivālu programmas laureātes. «Cienot savu skatītāju, cenšamies bagātināt kino piedāvājumu ar daudzpusīgu un saturīgu filmu repertuāru, kvantitātes vietā izvēloties kvalitāti – Eiropas kinofestivālu godalgotas filmas, kā arī Latvijā tapušu kino,» saka L. Pētersone.
Runājot par to, kuras filmas nonāk līdz Latvijai un kuras ne, N. Labrencis skaidro, ka visas nozīmīgās lielo studiju filmas parasti ir redzamas arī pie mums. Taču arī mazās studijas saražo daudz filmu – tās izvērtē speciālisti, kuri redzēto salīdzina ar citām filmām, kas ir rādītas, un izspriež, vai konkrētajai būtu potenciāls tapt noskatītai. Piemēram, daudzas filmas no ASV, kas ir vērstas uz afroamerikāņiem un latino publiku, neatnāk līdz Latvijai, jo tās vietējai auditorijai nav īpaši aktuālas un neatbilst mentalitātei. Tāpat arī indiešu kino Latvijā nav īpaši populārs. Tajā pašā laikā kultūrvēsturiskā mantojuma dēļ Latvijā ir labi apmeklētas Krievijā ražotās filmas, ko citās Eiropas valstīs nesaprastu.
Sava auditorija
«Runājot par Rīgas kino skatītāju, jāteic, ka šobrīd vērojama aizvien lielāka publikas noslāņošanās, un ieguvēji ir tie, kas māk strādāt segmentēti ar savu auditoriju. Laikam ejot, kinoteātrim Splendid Palace izveidojusies sava uzticīga auditorija, kas novērtē kinoteātra repertuāru un iespēju baudīt kino ar komfortu, bez popkorna aromāta zālē,» norāda L. Pētersone. Savukārt N. Labrencis, runājot par papildtēriņiem kino, teic, ka tā ir svēta lieta – svarīga gan biznesam, gan apmeklētāju emocionālajam gandarījumam. «Tas laiks, kad daudziem nepatika, ka grauž popkornu, ir garām. Visi nekad neēdīs popkornu, bet tas pieder pie lietas,» viņš saka. Vidēji katrs otrais apmeklētājs nopērk popkornu un SIA Forum Cinemas našķu un atspirdzinājumu tirdzniecība veido aptuveni 20% no apgrozījuma. Pērnā gada beigās uzņēmums pieņēma lēmumu un izveidoja pašapkalpošanās kafejnīcas zonu, investējot tajā vairāk nekā 200 tūkstošu eiro.
«Našķi nav tik svarīgi kinoteātrim kā pašiem klientiem, kuri tos iegādājas ar prieku. Visvairāk tiek pārdoti popkorna komplekti ar dzērienu,» stāsta Nauris Probaks, kinoteātra Multikino (SIA Multikino Latvia) projektu vadītājs.
Piesātināts tirgus
«Konkurence ir, bet tā nav stipri izteikta – nav kaut kādu negodīgu cīņu, viss notiek normas robežās. Katrs dara savu darbu tā, lai kinoteātris nestu peļņu, viss pārējais jau ir atkarīgs no pašas kompānijas – cik liela un cik spējīga tā ir. Katrs Rīgas kinoteātris ir ieguvis savus pastāvīgos klientus, tāpēc, ja Rīgā parādītos vēl kāds liels citas kompānijas kinoteātris, konkurence pieaugtu,» spriež N. Probaks. Arī N. Labrencis teic, ka tirgus ir diezgan piesātināts, Rīgā ir vairāki nozīmīgi kinoteātri. «Neviens uz lauriem nesēž, ir pamatīgi jāstrādā,» viņš saka. Vaicāts, vai Rīgā varētu būt vēl kāds Forum Cinemas kinoteātris, viņš saka: «Neskriesim pa priekšu notikumiem. Mums ir mērķis būt tirgus līderiem, tajā virzienā strādājam.» Kamēr nekas neesot pavisam skaidri zināms, tikmēr viņš nav gatavs runāt par šo tēmu plašāk.
Arī lielākajās Latvijas pilsētās ir kino, bet piedāvājums nav tik plašs kā Rīgā, kur ir vairāki kinoteātri, plaša filmu izvēle. Kinoteātros reģionos ir viena vai divas zāles, un kino īpašnieki galvenokārt izvēlas potenciāli visvairāk skatītās filmas, lai sabalansētu savas iespējas ar pieprasījumu. Taču arī reģionos šis bizness attīstās, piemēram, pērn Rēzeknē tika atklāts jauns kinoteātris. «Tas liecina par to, ka arī citās pilsētās kinoteātru bizness plaukst,» saka N. Probaks.
Aktīva vasara
«Ir sācies vislabākais kino laiks gada griezumā – vasara ir trīs visaktīvākie kino apmeklēšanas mēneši,» saka N. Lab- rencis. Daudziem liekas, ka, tāpat kā televīziju, kino vasarā neskatās, bet ir tieši pretēji, un vasara kinoteātros ir aktīva. Lielā mērā tas ir saistīts ar skolēnu brīvlaiku, jo jaunieši ir nozīmīga mērķauditorija. Arī, skolēnu brīvdienās starp semestriem, un gada nogalē, kad ir daudz brīvdienu, vienmēr esot liels pieplūdums, tāpēc gada aktīvākie kino apmeklēšanas mēneši ir jūlijs, augusts, decembris un janvāris.
Kinoteātrī Splendid Palace situācija ir atšķirīga – visvairāk cilvēku uz kino nāk pavasarī – februārī, martā un aprīlī, tāpat aktīvi apmeklē kino arī rudens sezonā – oktobrī, novembrī. Vasarā gan galvaspilsētā, gan viscaur Latvijā pieejams ļoti plašs un daudzveidīgs kultūras pasākumu piedāvājums, dažādi festivāli un brīvdabas sarīkojumi, tostarp arī iespēja kino skatīties brīvā dabā, kas ir laba alternatīva apmeklējumiem iekštelpās. «Ar to rēķināmies, tāpēc nu jau otro sezonu no Jāņiem līdz augustam Splendid Palace nestrādā,» saka L. Pētersone.
#1/4
Normunds Labrencis
#2/4
Normunds Labrencis
#3/4
Normunds Labrencis
#4/4
Normunds Labrencis
