Biznesa augstskolas Turība Satversmes sapulce par Turības jauno rektoru vienbalsīgi ievēlēja Turības Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāni, asociēto profesori Zani Driņķi, kura jaunos amata pienākumus sāks pildīt no šī gada 1. jūlija.

Savukārt līdzšinējais, ilggadējais rektors Aldis Baumanis turpmāk savus spēkus veltīs stratēģiskajiem un pārstāvniecības jautājumiem, darbojoties kā Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs.

Atsaucoties Biznesa augstskolas Turība rektora Alda Baumaņa lūgumam, augstskolas valde Satversmes sapulcei kā atbilstošāko kandidāti rektora amatam ieteica Uzņēmējdarbības fakultātes dekāni, Ph.D, asociēto profesori, Biznesa augstskolas Turība Goda profesori Zani Driņķi.

“Ar Turību profesore Z. Driņķe ir saistīta jau 20 gadus, un šajos gados viņa ir apliecinājusi savas zināšanas, pieredzi, profesionalitāti un stratēģisko redzējumu, kas ir ļoti svarīgi elementi, lai veiksmīgi varētu pildītu augstskolas rektora pienākumus un mērķtiecīgi virzītu augstskolu tālāk uz sasniegumiem. Papildu racionālām lietām būtiska ir arī emocionālā piederība Turības kolektīvam, un profesorei tāda noteikti piemīt, esot vienai no Turības līderiem,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Pagājušajā nedēļā Biznesa augstskolas Turība Starptautiskās tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš tika iecelts par vienu no Eiropas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ECTAA) vēstnešiem.

Šīs programmas vēstneši ir vadošie nozares pārstāvji Eiropā, kurus organizācija izvirza kā viedokļu līderus Eiropas mērogā.

“Esmu gandarīts par šo atzinību un domāju, ka šī ir lieliska iespēja runāt Eiropas mērogā par tūrisma nozares attīstības izaicinājumiem un uzdevumiem Latvijā, gūt un dalīties ar pieredzi ar kolēģiem no visas Eiropas, veidot labāku tūrisma pārvaldību, radīt tūrisma inovācijas un mērķtiecīgi virzīties uz tūrisma nozares mērķiem Latvijā. Esmu gandarīts, ka man ir bijusi iespēja strādāt kopā ar nozares kolēģiem, kuri ir dalījušies ar savām zināšanām un pieredzi, lai tās varētu izmantot, veidojot Eiropas tūrisma nozares politiku. Savukārt padziļināts skats uz nozares aktualitātēm Eiropā sniegs jaunas iespējas veidot mūsdienīgu un aizraujošu tūrisma izglītības saturu,” uzsver Ē. Lingebērziņš.

SIA “Biznesa augstskola Turība” vienīgais īpašnieks Aigars Rostovskis ieķīlājis sev piederošās augstskolas kapitāldaļas, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmējs ir AS “Citadele banka”, bet parādnieks - SIA “Biznesa augstskola Turība”. Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,925 miljoni eiro.

Komercķīla reģistrēta 22. novembrī.

SIA “Biznesa augstskola Turība” dibināta 1993. gadā, un tās pamatdarbība ir augstākās izglītības pakalpojumu sniegšana.

Finanšu gadā no 2017. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 30. jūnijam SIA “Biznesa augstskola Turība” strādāja ar neto apgrozījumu 5,140 miljoni eiro un tās pārskata gada peļņa sasniedza 447 tūkstošus eiro. Uzņēmums nodarbināja 306 darbiniekus.

Uzņēmējdarbība ir garš process ar saviem kāpumiem un kritumiem, kur zemākos punktus var pārvarēt tikai tad, ja apkārt ir jaudīgi un uzticami cilvēki, pauž Aigars Rostovskis, Biznesa augstskolas Turība īpašnieks un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents.

Ar lielākajiem izaicinājumiem, vadot uzņēmumus un organizācijas, parasti nākas saskarties krīzes situācijās – nereti tie arī ir izšķirošie brīži, kas liek saprast, kuri cilvēki ir gatavi rakt un kapāt, bet kuri ne, stāsta A. Rostovskis. Viņš sevi uzskata par komandas cilvēku, atzīstot, ka ļoti uzticas saviem kolēģiem un sadarbības partneriem, ar kuriem izgājis caur uguni un ūdeni.

Skaidra vīzija

Uzņēmējdarbības virzienā A. Rostovskis sācis raudzīties jau pusaudža gados, kad, mācoties Rīgas Celtniecības tehnikumā, kopā ar savu kursa biedru Armandu Lūžnieku sāka tirgot televizorus. "Tas nebija sistemātiski veidots bizness, taču tas noteikti lika saprast, ka, lai nopelnītu naudu, nav jāiet strādāt pie kāda cita – visu var izdarīt pats. Kad smadzenes sāk strādāt biznesa virzienā, parādās arī izdevības. Vēlāk tirgojām lietussargus, valūtu un citas lietas, pēc kurām bija pieprasījums. Padomju laikos mans tēvs un krusttēvs piepelnījās, remontējot dzīvokļus. Šo arodu apguvu arī es. Sākumā strādājām kopā, pēc tam pasūtījumus sāku pieņemt pats. Principā šie bija mana biznesa stūrakmeņi," atminas A. Rostovskis.

Neraugoties uz to, ka vairākās augstskolās paaugstināta studiju maksa 2019./2020. akadēmiskajam gadam, Biznesa augstskola Turība ir viena no tām augstākās izglītības iestādēm, kas nolēmusi nepievienoties kopējai tendencei un saglabāt studiju maksu nemainīgu.

Liecina tās šorīt izplatīts paziņojums.

Vairākas augstākās izglītības iestādes, pārskatot valsts budžeta finansējumu un plānotos ieguldījumus vai arī izvērtējot studiju pašizmaksu, nolēmušas paaugstināt maksu. Biznesa augstskolā Turība 2019./2020. akadēmiskajā gadā nav plānots paaugstināt studiju maksu, informē augstskolas finanšu daļas vadītājs Jānis Zeibots

«Pēdējo reizi Turība studiju maksu paaugstināja 2017./2018. akadēmiskajā gadā. Mācības kļuva dārgākas par 11-14% visos studiju līmeņos. Biznesa augstskolā par maksu mācās 99% studentu. 2018./2019. studiju gadā 42% studentu izmantoja kādu no piedāvātajām studiju maksas atlaidēm, ko iespējams iegūt gan uzsākot studijas, gan studiju laikā. Augstskolas ienākumi no maksas studentiem 2017./2018. studiju gadā bija 4,18 miljoni eiro,» viņš skaidro.

Biznesa augstskola Turība 29.novembrī tiešsaistē organizē starptautisku konferenci par uzņēmējdarbības līmeņa paaugstināšanu augstākajā izglītībā, pulcējot uz diskusiju augstākās izglītības ekspertus, topošos uzņēmējus un jaunuzņēmumus no Latvijas, Spānijas, Itālijas, Austrijas un Horvātijas.

Konferences laikā dalībnieki varēs uzzināt, kā atbalstīt uzņēmējdarbību savā augstskolā, iegūt mācību materiālus, lai apmācītu savus studentus un pētniekus, gūt ieskatu par pievienošanos uzņēmējdarbības atbalsta ekosistēmām, kā arī saņemt padomus un rīkus veiksmīgai mentoringam un starptautiskai sadarbībai.

“Augstākās izglītības iestādes ir nozīmīgs uzņēmējdarbības ekosistēmas dalībnieks, jo tām ir pieejams talants, inovācijas un potenciāls, lai radītu, veicinātu un atbalstītu uzņēmējdarbību. Kā zināšanu centri tās nodrošina vidi, kas veicina jaunu ideju un inovāciju radīšanu, kas var novest pie jauniem uzņēmumiem un ekonomiskās izaugsmes,“ uzsver Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes lektore, SPINTeams projekta eksperte Ieva Bruksle.

Valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par stipendijām paredz, ka atbalsts studentiem, kuriem Covid-19 pandēmijas ietekmē samazinājušies ieņēmumi, tiek attiecināts tikai uz budžeta vietās studējošajiem, tā diskriminējot pārējos valsts un privāto augstskolu studentus, uzskata biznesa augstskola "Turība".

Augstskola aicina valdību domāt par visu Latvijas studentu interesēm un minēto grozījumu vietā veidot atbilstošu normatīvo aktu, nodrošinot visiem studējošajiem vienlīdzīgas tiesības uz atbalstu.

Grozījumu realizēšanai paredzēts izmantot 2. jūnija valdības sēdē skatītā Finanšu ministrijas Informatīvā ziņojuma "Par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai" pielikumā minēto papildus finansējumu zinātnei, augstskolām un citiem IZM vienreizējiem, terminētiem pasākumiem. Nedz minētajā ziņojumā, nedz tā pielikumā netika paredzēts, ka atbalsts piešķirams tikai vienai studentu grupai, ignorējot pārējos valsts un privāto augstskolu studentus.

Gadījums, kad privātā biznesa augstskola "Turība" paudusi neizpratni par to, kāpēc Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) ekskluzīvi piešķirta nauda augstākā līmeņa ierēdņu apmācībai, norāda uz nepieciešamību atvērt diskusiju par to, kurām augstākās izglītības iestādēm ir iespējas saņemt konkrētus valsts pasūtījumus, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Komentējot raidījumā "Nekā personīga" izskanējušo informāciju, ka Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) valdība pērn turpmākajiem trīs gadiem RTU ekskluzīvi piešķīrusi kopumā 2,4 miljonus eiro augstākā līmeņa ierēdņu apmācībai, Čakša uzsvēra, ka vispirms ir jāņem vērā, ka "šis finansējums nāk jau no iepriekšējā gada budžeta, kad tika izvērtēta vajadzība par digitālo prasmju attīstību, tas ir līgums, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) kopā ar RTU par pārvaldības digitālo prasmju uzlabošanu".

Vienlaikus esot svarīgi, lai universitātē attīstās prasme vairāk dot sabiedrībai. Konkrētajā gadījumā tas ir skaidrs pasūtījums no valsts puses, kuru šobrīd realizē RTU, skaidroja Čakša.

Pirmo gadu Latvijā 11. un 12. klašu skolēniem ir iespēja kārtot starptautisku uzņēmējdarbības prasmju eksāmenu (ESP - entrepreneurial skills pass) un iegūt Eiropā atzītu sertifikātu, kas apliecina uzņēmējspēju kompetences apguvi.

Sertifikātu ir atzinušas arī Latvijas augstskolas, un tas skolēniem sniegs dažādas priekšrocības, stājoties augstskolā un izvēloties ekonomikas un biznesa virziena studiju programmas.

"Uzņēmējspēju attīstīšana līdz šim nav bijusi iekļauta obligātajā mācību saturā, un tādēļ skolēnu uzņēmējspējas nekad nav vērtētas. Tās ietver radošumu, attapību, neatlaidību, darbu komandā, iniciatīvu un citas prasmes. Šo prasmju attīstība ir kritiski svarīga, lai jaunieši spētu veiksmīgi darboties jebkurā profesijā, ko viņi izvēlēsies, skolu pabeidzot. Šis mums ir pirmais pilota gads, kura laikā mēs turpinām stiprināt sadarbību ar augstskolām, biznesa organizācijām un inkubatoriem, lai šis sertifikāts skolēniem sniegtu iespējami plašākas karjeras iespējas," saka izglītības organizācijas Junior Achievement Latvia vadītājs Jānis Krievāns.

Trešajā gadā pēc augstskolas diploma saņemšanas labāko privāto augstskolu absolventu vidējā mēnešalga bija lielāka par jebkuras valsts augstskolas absolventu vidējo mēnešalgu.

Iepriekšējā DB numurā rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem.

Monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā nākamajos gados (līdz pat 2020. gadam ieskaitot) izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Laikā, kad tikai aizsākts monitorings, 68% no visiem augstāko izglītības iestāžu absolventiem pabeidza valsts augstskolas, bet 17% pabeidza privātās augstskolas. Pārējie bija valsts un privāto koledžu beidzēji. Tā kā monitoringā izmantotā metodika tika aplūkota iepriekšējā DB numurā, tad to neatkārtosim.

Piena lopkopības uzņēmums SIA «Agrofirma «Turība»» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,707 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu «OP Corporate Bank plc» ieķīlājis dažādus fermā izmantojamus pamatlīdzekļus, piemēram, vārtus, nožogojumus, spirālkompresoru, apgaismojumu u.c.

Komercķīla reģistrēta 27. augustā, un tā ir otrā uzņēmumam aktuālā komercķīla.

SIA «Agrofirma «Turība»» nodarbojas ar piena lopkopību un lauksaimniecības primārās produkcijas ražošanu. Uzņēmuma lielākajam dalībniekam AS «Preiļu siers» pieder 95,87% SIA «Agrofirma «Turība» pamatkapitāla daļu, pārējās kapitāldaļas pieder vairākām privātpersonām.

SIA «Agrofirma «Turība»» apgrozījums 2018. gadā bija 3,481 miljons eiro, bet uzņēmuma peļņa bija 103,8 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 92 darbiniekus.

No šī gada 1. februāra par Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētāju ir iecelts līdzšinējais valdes loceklis un studiju attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs, kurš savas zināšanas, darbu un idejas Turības attīstības labā ieguldījis jau 25 gadus.

Pieņemot šo jauno izaicinājumu, kas dod iespēju jaunu mērķu izvirzīšanai un rezultātu sasniegšanai, jaunā valdes priekšsēdētāja pienākumu loks būs ļoti plašs un izaicinājumiem pilns, jo aptver gan augstskolas akadēmiskos procesus, gan infrastruktūras uzturēšanu un attīstīšanu, kā arī augstskolas mārketinga politikas veidošanu.

I. Bergs, runājot par prioritātēm un mērķiem, atzīst, ka galveno uzsvaru viņš savā darbā liks uz studiju un vides kvalitātes uzlabošanu, veidojot jaunajām sabiedrības reālijām atbilstošus piedāvājumus studentiem kā studiju procesā, tā studiju vidē. Tāpat viņš noteikti pievērsīs uzmanību studiju un pārvaldības vides plašākai digitalizācijai.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā primāri ir laba komanda, domā Kārlis Apalups, ZEVS Security Consulting vadītājs.

Uzņēmējam var būt vislabākā ideja, taču, ja viņam līdzās nebūs cilvēku, ar kuriem kopā to īstenot, tā, visticamāk, izgāzīsies, spriež K. Apalups, uzsverot, ka Latvija ir laba vieta, kur sākt savu biznesu. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka vietējiem uzņēmējiem ir jāskatās plašāk un jāmēģina atrast iespējas darboties arī globāli. Domāju, ka mums būtu jāseko jaunlatvieša Krišjāņa Valdemāra teiktajam – Brauciet, latvji, jūriņā, zeltu krājiet pūriņā! Tas gan neattiecas tikai uz kuģošanu, bet visu šodienas uzņēmējdarbības vidi kopumā, spriež ZEVS Security Consulting vadītājs.

Smeļas zināšanas

Bērnībā sapņoju kļūt par policijas speciālo uzdevumu bataljona komandieri, stāsta K. Apalups. “Tolaik skatījos daudz filmu un multfilmu, kas bija saistītas ar policijas darbu, tāpēc šī profesija man šķita aizraujoša. Protams, tajā vecumā vēl īsti nesapratu, ko šis darbs nozīmē, taču kino man radīja priekšstatu, ka tas ir kaut kas ļoti interesants. Ar lepnumu varu teikt, ka esmu uzaudzis un skolas gaitas sācis Vecpiebalgā. Visu dzīvi esmu bijis saistīts ar jaunsardzi - vidusskolas noslēgumā piedalījos arī jaunsardzes ceturtā līmeņa nometnē, pēc kuras labākajiem, arī man, tika piedāvāts izmēģināt spēkus Nacionālajos bruņotajos spēkos. Pēc ilgām pārdomām es gan sapratu, ka dienests armijā nebūs mana dzīves izvēle, tā vietā piemērotāka opcija šķita karjeras veidošana drošības nozarē,” atzīmē K. Apalups. “Domājot par tālāko izglītības ceļu, atbilstošākā izvēle šķita Biznesa augstskola Turība, jo tā bija vienīgā, kas piedāvāja apgūt organizācijas drošības studijas. Studējot Turībā, uz četriem mēnešiem devos arī Erasmus+ apmaiņas programmā uz Somiju, kur ieguvu padziļinātas zināšanas drošības nozarē, bet pēc bakalaura grāda iegūšanas izvēlējos mācības turpināt un iestājos Banku augstskolā, kur studēju kiberdrošības pārvaldību,” stāsta K. Apalups, kurš, papildus tam, apguvis arī pedagoģijas tālākizglītības kursus, kas ļauj strādāt arī par skolotāju.

Vidējā 2017. gada privāto augstskolu absolventu – bakalaura līmeņa diploma saņēmēju –alga 2019. gadā bija 1374 eiro, kas bija lielāka par vidējo valsts augstskolu – bakalauru absolventu algu. Datorzinātņu programmu bakalaura 2017. gada absolventa vidējā alga, pabeidzot privāto augstskolu, 2019. gadā bija 2405 eiro mēnesī.

Šajā rakstā tiks aplūkoti privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu sasniegumi programmu vai programmu grupu līmenī atbilstoši augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem. Atgādināšu, ka monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.

Koledžas un augstskolas

Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās – valsts augstskolas, privātās jeb juridisko personu dibinātās augstskolas, valsts koledžas un privātās koledžas. Augstskolās teorētiski var iegūt jebkuru no augstākās izglītības līmeņu diplomiem, zinātņu doktora grādu ieskaitot. Savukārt koledžas ir mācību iestādes, kurās var iegūt tikai pirmās pakāpes izglītības līmeņa diplomu, kas ir zemāks par bakalaura grādu. Daudzas augstskolas piedāvā apgūt arī 1. līmeņa izglītību, kurā specializējas koledžās, bet daudzas koledžas līdztekus studijām pirmajā augstākās izglītības līmenī piedāvā arī profesionālās studijas – iespēju iegūt profesionālu kvalifikāciju, kas neietilpst augstākās izglītības pirmā līmeņa grupā. Koledžas nesagatavo bakalaura līmeņa speciālistus (otrā līmeņa augstākās izglītības programmas) un šajā jomā nevar sacensties vai konkurēt ar augstskolām. Pilnīgi visas valsts augstskolas un koledžas saņem lielāku vai mazāku valsts dotāciju gan mācību (studiju) procesa nodrošināšanai, gan zinātniskai darbībai, bet privātās augstākās izglītības iestādes valsts dotāciju nesaņem, bet to ienākumu noteicošo daļu (vidēji virs 85%) veido studiju maksa. Kopumā Latvijā ir 11 privātās jeb oficiāli juridisko personu dibinātās augstskolas: Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA, Biznesa augstskola Turība, Latvijas Kristīgā akadēmija, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Rīgas Aeronavigācijas institūts, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Ekonomikas un kultūras augstskola, Transporta un sakaru institūts, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Ekonomikas augstskola un Lutera Akadēmija. Bez tam Latvijā darbojas divas ar katoļu baznīcu cieši saistītas ārvalstu augstskolu filiāles – Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts un Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Teoloģijas institūts. Privāto augstskolu absolventu rezultāti institucionālā līmenī tika aplūkoti 14. februāra DB rakstā Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību.

No 1.jūlija Biznesa augstskolas "Turība" rektora pienākumus sākusi pildīt līdzšinējā augstskolas Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, asociētā profesore Zane Driņķe, informē augstskola.

Sniedzot savu redzējumu par studiju procesa attīstības virzieniem un pilnveidi, Driņķe uzsvērusi ilgtspējīgas attīstības lomu, kurai būtu nepieciešams caurvīt visu augstskolas darbību, kā arī starptautiskas vides un atpazīstamības veicināšanu.

Tāpat kā vienu no darbības prioritātēm jaunievēlētā rektore saredz lietišķās universitātes statusa saglabāšanu, kā arī "tiekšanos uz lietišķo zinātni uzņēmējdarbībā, tiesību jomā, informāciju tehnoloģijās, komunikācijās, kā arī tūrismā un viesmīlībā".

Driņķi rektores amatā "Turība" Satversmes sapulce vienbalsīgi ievēlēja 24.maijā.

Līdzšinējais rektors Aldis Baumanis ieņems "Turības" Attīstības padomes priekšsēdētāja amatu.

Uzņēmums "Latvian Catering Company", kas iegādājies restorānu "Sēnīte", plāno atjaunot tā darbību.

Uzņēmuma īpašnieks Rolands Zujevičs sacīja, ka iegādātā ēka ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un pirmie darbi būs novērst telpu stāvokļa pasliktināšanos, kā arī veikt teritorijas sakopšanu.

"Plānojam atjaunot restorānu "Sēnīte", saglabājot tās kultūrvēsturisko mantojumu," atklāja Zujevičs, piebilstot, ka plašākus komentārus pašlaik nesniegs, "lai darbs pats parāda rezultātus".

Vēsturiskajam restorānam Sēnīte jauns īpašnieks 

Ar nekustamo īpašumu kompānijas Latio starpniecību restorānu “Sēnīte” ar 1.5 ha zemi...

Jau vēstīts, ka restorānu "Sēnīte" Siguldas novadā ar 1,5 hektāru zemesgabalu iegādājies uzņēmums "Latvian Catering Company", kas nodarbojas ar pilna servisa pasākumu organizēšanu Latvijā.

Darījuma summu nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji neatklāja. Vienlaikus informācija Zemesgrāmatā liecina, ka "Latvian Catering Company" īpašumu šogad septembrī par 400 000 eiro iegādājās no SIA "Baltijas lāse", kuras īpašnieki vienādās daļas pastarpināti ir Jānis Strautiņš un Atis Sausnītis.

Arhīva informācija liecina, ka 2019.gadā "Sēnīte" bija izlikta pārdošanā par 580 000 eiro. Savukārt maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Liepkalni" 2018.gadā bija izsludinājuši arhitektu ideju konkursu par kompleksa pārbūvi, kurā uzvarēja arhitekta Jāņa Ruciņa ideja, taču "Sēnītes" atjaunošanas projektu atcēla. Tāpat 2017.gada jūlijā "Liepkalni" sociālajā tīklā "Facebook" publiskoja aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu "Sēnīte" Inčukalna pagastā.

Savulaik slavenais restorāns "Sēnīte" iekļauts aizsargājamo valsts kultūras pieminekļu sarakstā, kas nozīmē, ka padomju laika ēkas saimnieki nedrīkst nojaukt. Restorāns "Sēnīte" Vidzemes šosejas malā tika uzbūvēts pagājušā gadsimta vidū. Sākotnēji šajā vietā tika izveidota tējnīca ar koši krāsotu lapeni sēnes formā. Vēlāk šajā vietā uzbūvēja jaunu ēku kompleksu, kas tika dēvēts par sešdesmito gadu arhitektūras šedevru.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka SIA "Restorāns Sēnīte" likvidēta 2010.gadā. Uzņēmuma lielākie īpašnieki bija SIA "AVE Astra" un Latvijas kooperatīvo sabiedrību centrālā savienība "Turība". Pastarpināti caur uzņēmumu "AVE Astra" "Sēnītes" īpašnieki bija kādreizējais centrālās savienības "Turība" prezidents, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Ivars Strautiņš un Atis Sausnītis, kurš savulaik ieņēmis vadošus amatus gan "Turībā", gan "Rīgas piena kombinātā", "Laimā", "Baltijas lāsē" u.c.

"Latvian Catering Company" 2022.gadā strādāja ar 565 935 eiro apgrozījumu un guva 63 643 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmums reģistrēts 2016.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3000 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Rolands Zujevičs.

Latvijas padomju laika pērles – restorāna komplekss Sēnīte – reanimēšanas iecere ir atmesta, Db.lv pastāstīja maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja SIA Liepkalni īpašnieks Dagnis Čākurs.

Ar aicinājumu ikvienam interesentam kopīgi iegādāties kādreizējo restorāna kompleksu Inčukalna novadā viņš nāca klajā 2017.gadā. Pērn novembrī pat tika reģistrēta AS Sēne ar domu sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus restorānu kompleksā Sēnīte, to veidojot kā AS, kuras personāls vienlaikus ir arī akciju turētāji.

Taču objektam piešķirtā valsts pieminekļa statusa uzliktie ierobežojumi, kā arī VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) atjaunošanas projekts ceļa posmam gar bijušo restorānu, kas paredz nojaukt esošo automašīnu stāvvietas kabatu pret Sēnītes kulinārijas ēkas daļu, tādējādi nogriežot automašīnu un gājēju piekļuvi Sēnītei daudzsološajiem plāniem pielicis punktu.

Aizvadītas Jauno uzņēmēju dienas 2021, kurās noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt valsti Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā šovasar izcīnījis SMU “Re-Grain”, kuru produkts ir ēdami vienreizlietojamie trauki. Uzņēmumu izveidojušas trīs skolnieces Agnese Aizpuriete, Anete Bukovska un Paula Stradiņa no Madonas Valsts ģimnāzijas.

Savukārt titulu “Gada uzņēmējdarbības skolotājs” šogad ieguva Nauris Kupcovs no Daugavpils 3. vidusskolas.

Pasākumu organizē Latvijas lielākā izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Swedbank.

Konkursā godpilno 2. vietu ieguva mācību uzņēmums “Spoonable” no Valmieras tehnikuma, kas izgudrojuši daudzfukcionālu ēšanas instrumentu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet pirmo trijnieku starp vidusskolu vecuma jauniešiem noslēdz skolēni no Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas ar produktu – mobilās ierīces levitējošu bezvadu lādētāju.

Aizvadītas izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras” organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2022, kurās noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt valsti Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā šovasar izcīnījis SMU “ThreeCube”. Skolēni radījuši ar 3D printeri drukājamas dažādu rotaļu tēlu figūras. Tās kopā ar aplikāciju “C-app” ļaus sākumskolas vecuma bērniem saistošā veidā apgūt dažādus mācību priekšmetus, piemēram, matemātiku, angļu valodu vai latviešu valodu.

Uzņēmumu izveidojuši četri skolēni no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas un konkursā uzņēmums saņēma arī titulu “Latvijas labākais tehnoloģiju SMU”. Šo titulu piešķir labākajam “Junior Achievement Latvia” un “Printful” SMU tehnoloģiju un inovāciju programmas dalībniekam, kas programmas ietvaros radījis dzīvotspējīgāko tehnoloģijās balstīto produktu.

Apgūstot tikai teorētiskas zināšanas, nav iespējams kļūt par veiksmīgu uzņēmēju, tāpēc, lai attīstītu uzņēmējspējas, jauniešiem jāsniedz iespēja mācīties darot.

To intervijā DB norāda Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns. Viņš uzskata, ka, lai apgūtu uzņēmējdarbības pamatus, šim procesam ir jāiziet cauri gluži tāpat, kā mācoties vadīt automašīnu, – ar zināšanām vien nepietiek.

Biznesa eksperti pauž, ka Izglītības sistēmai joprojām trūkst sasaistes ar biznesu. Latvijas Universitāte prorektors Valdis Segliņš uz šo tematiku raugās no augstskolas pozīcijām. Izvērtējam arī attālinātās apmācības kārtības ietekmi uz augstskolas izvēli - ja tāpat jāmācās attālināt, vai ir jēga stāties kādā Latvijas augstskolā, varbūt var attālināti studēt citā valstī esošā mācību iestādē?

Saistībā ar Covid-19 novēršanai ieviestajiem ierobežojumiem augstskolas biedē neskaidrība par vakcinētiem ārvalstu studentiem - par to intervijā Biznesa augstskola Turība rektors Aldis Baumanis.

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pieaugušo izglītības projekta "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" attālināto mācību kārtā pieteicies 11 181 iedzīvotājs, un uzņemšanas noteikumiem atbilstīgi ir 10 780 pieaugušie.

Daudzi interesenti pieteikušies vairāk nekā vienā izglītības programmā, līdz ar to kopā saņemti 16 967 mācību pieteikumi, bet apstiprināti 16 369. Pēc dalībnieku pārbaudes noraidīti 598 pieteikumi jeb 401 persona, kas vecuma neatbilstības vai nodarbinātības statusa dēļ nav kvalificējusies mācībām.

Attālinātās mācību programmas šoreiz piedāvātas 11 tautsaimniecības nozarēs. Lielākā daļa jeb vairāk nekā 80% pieteikumu iesniegti IKT un elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (9 438 iedzīvotāju pieteikumi), mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektorā (3 151 iedzīvotāju pieteikumi), kā arī transporta un loģistikas nozarē (1 239 iedzīvotāju pieteikumi).

Biznesa veiksmes pamatā ir mērķtiecība, smags darbs, ambīcijas un nebaidīšanās riskēt, domā VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Nav vienas konkrētas receptes, kas nodrošinātu uzņēmumam panākumus, taču ir lietas, kas var palīdzēt būt veiksmīgākam, uzskata M. Vilcāns. Jebkuram vadītājam jāpiemīt čujam, ņuham, poņai un azartam, kā arī prasmei ieraudzīt lietas, kas tuvākā vai tālākā nākotnē varētu palīdzēt uzņēmumam attīstīties. Nenoliedzami vajadzīga arī veiksme, jo būšana īstajā laikā un vietā bieži spēlē nozīmīgu lomu, teic M. Vilcāns, piebilstot, ka laba un saprotama stratēģija gan to ļaus izdarīt vieglāk.

Praktiskums ņem virsroku

Mana pirmā darbavieta bija ābeļdārzs Rāmavā, kur aptuveni desmit gadu vecumā palīdzēju dažādos dārzkopības darbos, atminas M. Vilcāns. “Smieklīgākais bija tas, ka galu galā es neaizgāju pakaļ savai pirmajai algai, tāpēc sanāca, ka vairākas nedēļas biju strādājis par velti. Ja godīgi, es neatceros, par ko sapņoju kļūt bērnībā, bet tas noteikti nebija pasta vadītāja amats. Vidusskolas gados mani interesēja mežsaimniecība un bioloģija. Vienu brīdi pat pieļāvu domu, ka augstskolā varētu mācīties kaut ko par un ap mežiem, kas, starp citu, man joprojām šķiet interesanta tēma. Man bija daudz fantāziju, par ko es varētu kļūt, bet beigās pragmatiski nosliecos uz finanšu pusi. Praktiskums ņēma virsroku, un pēc Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvēšanas iestājos Banku augstskolā, kur ieguvu gan bakalaura, gan maģistra grādu ekonomikā. Es apzināti izvēlējos savu karjeru saistīt ar bankām. Arī mana pirmā nopietnā darbavieta bija Latvijas Hipotēku un zemes bankā, kur strādāju par ekonomistu, taču jau 2005. gadā nokļuvu Latvijas Pastā. Šo gadu laikā uzņēmumā esmu vadījis gan dažādus departamentus, gan organizējis pasta reformu un modernizācijas procesus, ieviešot aktuālus informācijas tehnoloģiju un vadības risinājumus pārvaldāmajās struktūrvienībās, kā arī īstenojot pārrobežu sadarbības projektus,” atzīmē M. Vilcāns, kurš par Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāju iecelts 2016. gada 1. augustā.

Par Swedbank Latvija Uzņēmumu pārvaldes vadītāja vietas izpildītāju no 1.jūnija kļuvis Jevgenijs Ivanovs, kurš līdz ar to pievienojas bankas vadības komandai.

Līdz šim J.Ivanovs vadīja Swedbank Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu. Iepriekš Uzņēmumu pārvaldes vadītājs bija Lauris Mencis, kurš nu ieņem Swedbank Latvija valdes priekšsēdētaja amatu.

Jevgenijs Ivanovs Swedbank Uzņēmumu apkalpošanas jomā darbojas jau vairāk nekā 18 gadus. Karjeras gaitas uzsācis kā juridisko klientu apkalpošanas menedžeris. Tad vadījis Starptautisko klientu apkalpošanas nodaļu, mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas, kā arī Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu. Izglītību ieguvis Ventspils augstskolā un RTU Ventspils fakultātes Ekonomikas nodaļā. Papildus studējis arī Latvijas Universitātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedrā, kamēr Uzņēmējdarbības un vadības maģistra grādu ieguvis Biznesa augstskolā “Turība”.