Tiek novērtētas Francijas ekonomisko reformu ambīcijas; protekcionisma rēgs Eiropā kļūst blāvāks, trešdien lasāms laikrakstā Dienas Bizness.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona un premjera Eduāra Filipa plānu dabūt Franciju laukā no ieilgušās ekonomiskās stagnācijas Starptautiskais Valūtas fonds jaunākajā ziņojumā ir nodēvējis par ambiciozu un vērtē to kā pareizo risinājumu, lai valsts izrautos no ieilgušā apburtā loka – fiskālās nelīdzsvarotības, augsta bezdarba un salīdzinoši vājas starptautiskās konkurētspējas.

Risinājums tam jau ilgstoši no dažādām vērtētāju pusēm ir saredzēts elastīgākā pieejā Francijas stīvajam Darba likumam, fiskālajā disciplīnā un pakāpeniskā nodokļu sloga mazināšanā. Kopš nesena laika līdz ar E. Makrona uzvaru prezidenta vēlēšanās un pēc tam viņa partijas La République en marche! fenomenālajiem panākumiem vispārējās vēlēšanās identiska aina ir pavērusies arī no Elizejas pils logiem Parīzē.

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt visplašākajā spektrā viena ceļojuma laikā- brauciet uz Jaunzēlandi

Jaunzēlandes smilšu pludmales un līči atgādina Algarvi, kalnainie apvidi- Skotiju, ledāji un klintis – Alpus, vulkāni un geizeri- Islandi, bet Jaunzēlandes dienvidsalas fjordi- Norvēģiju un Zviedriju.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka otrā pasaules malā esošajās divās Jaunzēlandes salās ir apkopots viss, kas redzams, apceļojot visu Eiropas kontinentu. Taču Jaunzēlandē ir vēl daudz kas vairāk- mūža meži līdzinās Malaizijas džungļiem, dažām Jaunzēlandē augošām retām koku sugām radniecīgus var atrast Čīlē, ziemeļu salas piekrastes veģetācija ir tipiska Indonēzijai utt. Varētu teikt, ka Jaunzēlande ir dabas brīnumu «Disnejlenda». No divām lielām un ap 600 mazākām saliņām sastāvošo Jaunzēlandi ieskauj nekas cits kā ūdens un no tuvākā kontinenta – Austrālijas- to šķir trīs lidojuma stundas. Kopējais lidojums no mūsu platuma grādiem līdz Jaunzēlandei ir iespējams vairākkārt pārsēžoties un aizņem vairāk nekā 24 stundas. Taču dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem šī unikālā zeme noteikti ir redzēšanas vērta. Lai mazliet atvieglotu garās lidojuma stundas, ir vērts ieplānot dienu ilgu atpūtu pēc pirmā aptuveni 12 stundu ilgā pārlidojuma, piemēram, Singapūrā, jo no turienes līdz Jaunzēlandei būs jālido vēl ap 12 stundām, lai gan, skatoties uz kartes, attālums nemaz vairs nešķiet tik liels. Jūlijā Jaunzēlande mēdz pārsteigt ar sniega vētrām tās kalnainākajos apvidos, ap Ziemassvētkiem gatavojas zemenes, ķirši zied oktobrī, bet vīnogas tiek ievāktas martā. Taču atkarībā no ceļotāju prioritātēm, Jaunzēlande ir lielisks galamērķis cauru gadu.

Jaunzēlandē kāds "ekoterorists", kurš vēlas panākt atteikšanos no kaitēkļu indes 1080 izmantošanas, piedraudējis saindēt ar to zīdaiņu piena maisījumu.

Jaunzēlandes premjerministrs Džons Kejs norādījis, ka tas ir jauns trieciens valsts «tīrajai, zaļajai» reputācijai.

Policija paziņojusi, ka draudus uztver nopietni, jo Nacionālajai lauksaimnieku federācijai un piensaimniecības kompānijai Fonterra nosūtītas anonīmas vēstules ar mazām saindēta zīdaiņu piena maisījuma paciņām.

«Lai arī ir iespējams, ka tie ir viltus draudi, mums pret tiem jāizturas nopietni, un ir sākta sākotnējā izmeklēšana,» norādījis policijas komisāra vietnieks Maiks Klements.

Varasiestādes brīdinājušas vecākus, ka jāpārbauda, vai piena maisījuma iepakojums nav bojāts, bet lielveikali produktu izņēmuši no plauktiem un glabā noliktavās, kur pircēji nevar tiem tieši piekļūt.

Jaunzēlandes izlūkdienests nelegāli izsekojis failu apmaiņas vietnes Megaupload dibinātāju Kimu Dotkomu, secināts oficiālā ziņojumā. Tas licis Jaunzēlandes premjeram oficiāli atvainoties vietnes dibinātājam.

Ziņojumu izveidojusi Jauzēlandes izlūkdienestu pārraudzības institūcija. Tajā secināts, ka valdības Komunikāciju un drošības birojs (GCSB) pārkāpis Jaunzēlandes likumdošanu, kas aizliedz veikt valsts pilsoņu izsekošanu, vēsta britu laikraksts The Guardian. K. Dotkoms 2010. gadā ieguva pastāvīgās uzturēšanās atļauju Jaunzēlandē.

Pārraudzības institūcijas secinājumi likuši Janzēlandes premjeram Džonam Kejam (John Key) atvainoties gan K. Dotkomam, gan arī visiem valsts iedzīvotājiem. «Darboties likumdošanas ietvaros ir GCSB atbildība,» sacīja premjers, norādot, ka valsts pievīlusi cilvēkus un nespējusi nodrošināt, ka likums tos aizsargā.

Jaunzēlandes parlaments trešdien pieņēmis likumprojektu, kas aizliedz ārvalstu pilsoņiem iegādāties mājokļus Jaunzēlandē ar dažiem izņēmumiem.

Likumprojekta mērķis ir ierobežot mājokļu cenu kāpumu Jaunzēlandē, lai mājokļi kļūtu vieglāk pieejami pašiem jaunzēlandiešiem.

«Tā ir nozīmīga robežšķirtne un parāda šīs valdības apņēmību padarīt par realitāti sapni kļūt par mājokļa īpašniekiem lielākam skaitam jaunzēlandiešu,» norādīja Jaunzēlandes tirdzniecības un ekonomiskās attīstības ministrs Deivids Pārkers.

Vairums jaunzēlandiešu dod priekšroku mājokļa iegādei, nevis īrei, taču aktīvā migrācija un mājokļu trūkums ir novedis pie mājokļu cenu kāpuma.

Valdības ziņojumā, kas tika publicēts iepriekš šogad, secināts, ka mājokļu cenas pēdējos piecos gados ir pieaugušas par 30%.

Jaunzēlandes premjerministres Džasindas Ārdenas centriski kreisā valdība uzskata, ka lielu daļu no šīs problēmas rada pircēji no ārvalstīm, jo viņi spēj maksāt vairāk nekā vietējie iedzīvotāji.

«Arī rietumniekiem tā gadās!» – Apmēram tāda gaisotne šodien valda Ķīnas plašsaziņas galvenajās ziņās. Āzijas lielvalsts jau ilgāku laiku cieš no pašmāju patērētāju neuzticības vietējām pārtikas precēm, sevišķi zīdaiņiem domātajiem piena produktiem.

Nu izrādījies, ka Jaunzēlandē bāzētais piena industrijas gigants Fonterra ir spiests atsaukt vairākas savas zīdaiņu pārtikas eksporta partijas, jo tās ražotnē atklāta baktērija – Clostridium, kas, nokļuvusi produktos, potenciāli var izraisīt botulismu.

Šī biznesa un sabiedrisko attiecību neraža Jaunzēlandes pieniniekiem uzkritusi jau tā sliktā gadā, kad sausuma dēļ cieš šai pasaulē lielākajai piena izstrādājumu eksporta zemei tik nozīmīgā industrija. Piens un tā izstrādājumi ir valsts galvenā eksportprece. Tās apjomi pārsniedz 10 miljardus Jaunzēlandes dolāru (vairāk nekā 4,22 miljardi latu) gadā, teikts Jaunzēlandes Piensaimnieku asociācijas mājaslapā. 95% valstī saražotā piena tiek eksportēti.

Pēdējos gados Latvija piedzīvojusi vairākus skaļus investīciju strīdu pretenziju skandālus. Zināmākie no tiem ir kādreizējā air Baltic vadītāja Bertolda Flika pretenzija par 62 miljoniem latu, Spāņu kompānijas CAF strīds par 403,9 miljonus eiro vērtā vilcienu piegādes līguma izbeigšanu, kā arī Igaunijas Wind One prasība 50 miljonu eiro apmērā saistībā ar SIA Winergy lietu, un Uzbekistānas uzņēmēju pretenzija par viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu. Nule šīm pretenzijām pievienojusies arī ASV ofšora Menard Port LLC pretenzija, kurš vēlas panākt tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzību vairāk kā 8 miljonu eiro apmērā.

Starptautisko investīciju šķīrējtiesu prakse rāda, ka iespējamā investora ieguldījumu atzīšanai par investīciju, jābūt izpildītiem attiecīgiem priekšnoteikumiem – noteiktam darbības ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī pienesumam attiecīgās valsts ekonomikā. Eksperti norāda, ka šim ieguldījumam jābūt samērojamam ar attiecīgās valsts ekonomikas lielumu, un Latvijas gadījumā tam vajadzētu būt mērāmam vairākos simtos tūkstošos un pat miljonos eiro. Cik liels finansiāls ieguldījums vajadzīgs, lai prasītu astoņu miljonu eiro lielu kompensāciju?

Astoņi miljoni par 170 tūkstošu ieguldījumu

Kraistčērčas pilsētā, Jaunzēlandē, piektdien apšaudēs divās mošejās lūgšanu laikā nogalināti 49 cilvēki, paziņojis policijas komisārs Maiks Bušs.

Pēc viņa teiktā, saistībā ar notikušajām apšaudēm vienam cilvēkam izvirzītas apsūdzības slepkavībās un sestdien viņš stāsies Kraistčērčas tiesas priekšā. Pavisam policija aizturējusi četrus aizdomās turamos - trīs vīriešus un vienu sievieti - un citus aizdomās turamos šobrīd nemeklē.

Kā pavēstīja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna, notikušo var raksturot tikai kā teroraktu, kurš ticis labi izplānots.

Ārderna notikušo raksturoja kā «vienu no Jaunzēlandes drūmākajām dienām».

«Ir skaidrs, ka šī ir viena no Jaunzēlandes drūmākajām dienām,» premjere sacīja žurnālistiem. «Skaidrs - tas, kas notika šeit, ir ārkārtēja un bezprecedenta vardarbība.»

Globālajos piena plūdos slīkst kā Jaunzēlandes, tā pašmāju piena ražotāji; visvairāk cieš tādas valstis kā Latvija, kas daudz saražo un maz patērē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sevišķi pēdējā mēneša laikā lasāmās ziņas par Jaunzēlandes piensaimnieku nedienām ar krītošajām piena iepirkuma cenām ir summējušās mēneša kopējos datos. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, jūlijā piena cenas šai lauksaimniecības industrijai globāli nozīmīgajā ekonomikā ir kritušās par 23,1%, bet pret šo periodu pērn pat vēl vairāk – par 47,6%, atsaucoties uz Austrālijas un Jaunzēlandes bankas ANZ Banking Group cenu indeksu, raksta Financial Times. Tikmēr Latvijā kritums gada laikā ir aptuveni 30% liels, provizoriski rēķina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes dalīborganizācijas Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. «Jaunzēlande viennozīmīgi uzdod toni, bet piena plūdi, kuros slīkstam, mums ir kopēji, pateicoties lielajam daudzumam industriālo produktu, ko saražojusi Jaunzēlande un citas piensaimniecības lielvalstis,» paskaidro J. Šolks.

Jaunzēlandē izmeklē čaulas kompāniju naudas atmazgāšanas shēmas, kurās izmantota kāda Latvijas banka.

Kā vēsta Jaunzēlandes laikraksts Sunday Star Times, Lielbritānijas un Jaunzēlandes likumdevēji dzen pēdas aptuveni pusmiljonu latu lielam naudas pārskaitījumam, kas veikts caur kādu Latvijas banku.

Lielbritānijas maksātnespējas administratori, veicot Lielbritānijā reģistrētas kompānijas International Trading Group (ITG) likvidāciju, vērsušies pie Jaunzēlandes dienestiem, pieprasot piedzīt 620 900 sterliņu mārciņas (547 013 latus), kas atmazgāti caur Jaunzēlandē reģistrētu kompānija Premio Partners.

Pret Premio Partners arī sākts maksātnespējas process un Oklendas Augstākā tiesa 2010.gada 30.jūlijā nozīmēja "Grant Thornton" pārstāvjus Gregu Šerifu un Timu Daunsu par kompānijas administratoriem.

Sods par pārkāpumiem ceļu satiksmē nav brālis, un tā nomaksas atlikšana var sagādāt daudz nepatīkamu brīžu. Tā gadījies Evai (vārds mainīts). Viņas darbavietā nesen pienāca tiesu izpildītāja rīkojums atvilkt no algas maksu par trīs gadus senu sodu un piedziņas izdevumus, kaut jaunā sieviete pārliecināta, ka konkrēto sodu jau samaksājusi. Un, kā viņa uzskata - divreiz, otrdien raksta laikraksts Diena.

«Pirms trim gadiem uz Ventspils šosejas mani apturēja Ceļu policijas ekipāža, par ātruma pārsniegšanu piemērojot 20 latu sodu. Parasti visus sodus maksāju reizē ar tehnisko apskati - tā pāris mēnešu pēc pārkāpuma izdarīju arī šoreiz un mierīgi dzīvoju tālāk. Pēc kāda laika Ceļu policija mani aptur atkal - mēs ar viņiem, kā saka, draudzējamies. Pārbaudījuši dokumentus, saka: «Kundzīt, jums sods ilgāk kā gadu nav samaksāts, tāpēc stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums un esam spiesti tās atņemt.»» Autovadītāja atceras, ka viņa turpat ceļmalā sākusi raudāt, jo bijusi pārliecināta, ka visi rēķini ar likumsargiem nokārtoti. Čeks viņai gan nebija saglabājies, bet pretējā gadījumā taču nebūtu varējusi iziet tehnisko apskati. Policisti viņu uzklausījuši un tajā rītā atļāvuši aizbraukt līdz darbam, kur Eva Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) e-pakalpojumu vietnē minēto sodu samaksājusi - kā pati uzskata, vēlreiz - un steigusies uz Gaujas ielas Valsts policijas iecirkni atgūt savu autovadītāja apliecību.

Pandēmijas laikā nedrīkst ieviest prasību darba devējiem, kuriem ir nepilna laika nodarbinātie, par tiem maksāt minimālo valsts sociālās obligātās apdrošināšanas maksājumu 170 eiro mēnesī, kas paredzēts jau no šā gada 1. jūlija.

Vēstuli ar ierosinājumu atlikt šādas prasības īstenošanu, kas paredzēta ar 2021. gada 1. jūliju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nosūtījusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai,” uzsvēra Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš atgādināja, ka pērn LTRK, runājot ar valdību par 2021. gada valsts budžetu, panāca nosacītu izpratni par šīs normas ieviešanas atlikšanu, ja ir ārkārtējā situācija. “Pagaidām nekādu grozījumu projektu valdības līmenī, izņemot LTRK piedāvāto, kuri šo termiņu atbīdītu, nav,” norādīja J. Endziņš.

Jauno normu ieviešanas ērkšķi dursta uzņēmējus 

2021. gads Latvijā ir atnesis divus būtiskus jauninājumus: vienoto nodokļu kontu, kura...

Viņš uzskata, ka pašreizējā neprognozējamā situācijā šādas reformas ieviešana nav iespējama, jo tā vairāk rada riskus ar neprognozējamām sekām nekā ieguvumus. 1. jūlija rēgs 2020. gada nogalē tika pieņemts lēmums no 2021. gada 1. jūlija ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu (VSAOI) vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas (500 eiro) apmēru.

Tas nozīmē, ka par katru darba ņēmēju, par kuru VSAOI ik mēnesi nesasniegs 170 eiro, darba devējam būs jāsamaksā attiecīgais iztrūkums – starpība. Pērnruden diskusiju laikā tika minēti dažādi skaitļi (maksimums – pat 270 000), cik daudz strādājošo šāda kārtība varētu skart. Jāatgādina, ka Saeima jau 2015. gada nogalē nobalsoja par to, ka no 2017. gada pakāpeniski tiek ieviesta minimālā VSAOI (sākotnēji 97,16 eiro mēnesī, vēlāk tās apjomu bija plānots pielīdzināt iemaksai no minimālās mēnešalgas), bet 2016. gada nogalē īsi pirms likumā noteiktā termiņa norma tika atcelta. Vai vēsture atkārtosies, rādīs laiks.

Prognozē bezdarba pieaugumu

“Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra (170 eiro mēnesī) ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka cienīgas sociālās garantijas pašreizējos krīzes apstākļos var radīt vairākus negatīvus blakusefektus – bezdarbnieku skaita pieaugumu un arī nepilnas slodzes darbinieku iesaistīšanos ēnu ekonomikā,” uzsver Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka Covid-19 pandēmija daudzās jomās normālu darba laiku padarījusi par laimīgo nākotni, un tāpēc strādājošie uzņēmumi varbūt pat nebūs spējīgi samaksāt valsts prasīto minimālo maksājumu, jo viņiem vienkārši nebūs naudas.

Visu rakstu lasiet 5.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Latvijā nepieciešama pamatīga visu birokrātisko procedūru revīzija.

Valsts parāda apkalpošanas izmaksu straujais pieaugums prasa nekavējoši palielināt nodokļu ieņēmumus, kas nepastarpināti paredz radīt labvēlīgus nosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai. Finanšu ministrijas prognozes par to, ka valsts parāda apkalpošanas izmaksas 2025. gadā pārsniegs 507 miljonus eiro, kamēr 2022. gadā tās bija vien nepilni 167 miljoni eiro, ir salīdzināmas ar sarkanās lampiņas iedegšanos vadības panelī. Var jau šo ļoti straujo valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieaugumu norakstīt uz ģeopolitiskās situācijas radīto defektu, tomēr ilgtermiņā ar šādu attieksmi nekur tālu tikt nevarēsim, jo agrāk vai vēlāk būs jāiemācās dzīvot no pašu nopelnītā, nevis nemitīgi palielinot valsts parādu. Latvijas austrumu robeža paliek, kur bijusi, un Eiropas Centrālas bankas paaugstinātās bāzes procentlikmes ir ne tikai sadārdzinājušas valsts parāda apkalpošanas izmaksas, bet vienlaikus pamatīgi slāpējušas ekonomiskās aktivitātes Latvijas (un ne tikai) ražotāju lielākajos noieta tirgos. Bagātības radītāju – nodokļu maksātāju – kopēji samaksātās summas ir iespaidīgas, taču tik un tā nespēj nosegt visas vajadzības. Turklāt sabiedrības vajadzības pēc finansējuma tādu būtisku funkciju kā valsts drošība, veselība, izglītība, zinātne, infrastruktūras nodrošināšanai pieaug.Atliek vienīgais risinājums, kādu līdz šim pazīst valdība – paredzēt budžeta deficītu. Situāciju vēl satraucošāku padara fakts, ka būtisku valsts izdevumu pozīciju (vai to deficītu) nodrošina vēl pašreiz pieejamā Eiropas Savienības struktūrfondu nauda, bez kuras situācija būtu ļoti kritiska.

Gulbenes pilsētas pārvalde aicina iedzīvotājus izteikt savas domas un priekšlikumus, ko darīt ar kādreizējo Gulbenes brīvdabas estrādi, kas atrodas līdzās Nākotnes ielas masīvam, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

«Mēs vēlamies uzzināt iedzīvotāju domas par šo būvi, kas netiek izmantota jau vairākus gadus. Ir divi varianti – vai nu to nojaukt, lai nestāv kā rēgs, vai arī veidot kādu citu objektu. Domāju, ka gan iedzīvotājiem, gan varbūt arī kādam uzņēmējam varētu būt idejas, kas varētu tapt šajā vietā,» teicis Jānis Naglis, Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs.

«Iespējams, kāds uzņēmējs vai entuziasts šeit varētu attīstīt kādu darbību vai kaut ko iekārtot. Protams, uzreiz vienā mirklī tas nebūs izdarāms, taču mums ir jādomā, kā sakārtot šo vietu,» viņš mudina.

«Vai vajadzētu atjaunot estrādi šajā vietā? Manuprāt, tā nebūtu labākā vieta estrādei, taču iedzīvotāju domas varbūt ir citādākas. Savulaik estrāde ir bijusi Emzes parkā, pēc tam tā tika uzbūvēta Nākotnes ielā, kur vieniem patika, citiem savukārt šķita par tuvu dzīvojamajām mājām. Varbūt ir vēl kāda, pēc iedzīvotāju domām, daudz piemērotāka vieta estrādei. Aicinu iedzīvotājus izteikt savas domas arī par to, vai Gulbenē vispār ir nepieciešama brīvdabas estrāde un kurā vietā tai būtu jāatrodas,» skaidro J. Naglis.

Pirmdien Krievijas rubļa vērtība turpināja sarukt līdz kārtējam rekordam un tuvojās līmenim, pie kura Krievijas Centrālā banka iepriekš solīja iejaukties, lai to atbalstītu, liecina Bloomberg dati.

Rubļa vērtība saruka par 0,9% līdz 44,2637 rubļiem par centrālās bankas noteikto dolāru un eiro grozu. Tas ir tikai 0,3% attālumā no 44,4 rubļu atzīmes, kuru centrālā banka iepriekš minēja kā līmeni, pie kura sāks iejaukties. Rublis pret dolāru pavājinājās pret 0,8% līdz 39,49 rubļiem, bet pret eiro – par 1% līdz 50,1 rublim.

«Tirgus tuvojas panikai,» saka ING Groep galvenais ekonomists Dmitrijs Polevojs, piebilstot, ka iekšējo parādu maksājumu rēgs septembrim un decembrim ir visbiežāk citētais rubļa ienaidnieks patlaban. Viņš paredz, ka mēģinājums testēt 44,4 rubļu atzīmi ir labi balstīts, un pastāv iespēja to sasniegt.

Lai arī pērnā gada nogalē valsts atteicās no minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanas ar šo gadu, tomēr ideja nekur nav pazudusi, diskusijas par to varētu atsākties vasarā

Tāds ir secinājums pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes, kurā vērtēta jaunās nodokļu politikas stratēģija un tās ietekme tieši uz valsts speciālās apdrošināšanas budžetu.

«Labklājības ministrijai ir jāsagatavo savs redzējums par iespējamiem risinājumiem sociālās aizsardzības jomā, tostarp par arī minimālajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām,» skaidro Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra. Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča atzīst – lai arī šis jautājums pērn gada nogalē tika atcelts, taču tas nav«noņemts» no dienaskārtības. «Sagaidīsim Labklājības ministrijas piedāvājumu un tad varēsim izdarīt secinājumus par šāda risinājuma nākotni,» uzsver A. Barča. DB jau rakstīja, ka par minimālā nodokļa apmēru parlaments nobalsoja jau 2015. gada nogalē, tomēr šīs prasības stāšanās spēkā tika paredzēta no 2017. gada, bet pilnā apmērā - no 2018. gada, savukārt 2016. gada decembrī Ministru prezidents Māris Kučinskis aicināja atteikties no minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanas, ko Saeima arī veica.

Bieži tiek kultivēts stereotips, ka parastajam cilvēkam nav iespējams pierādīt savu taisnību civilstrīdos ar finanšu iestādēm, tomēr kādreizējā American Express Gold kartes lietotāja ir pierādījusi pretējo.

Viņai izdevies iegūt pozitīvu pirmās instances tiesas spriedumu. Strīda otra puse, kura šīs saistības pārņēma cesijas rezultātā, ir iesniegusi apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā. Pirmās instances tiesas spriedumā teikts, ka «prasītājs ar pārliecinošiem un pietiekamiem pierādījumiem nav pierādījis faktu, ka atbildētājai būtu nenokārtotas maksājuma saistības pret banku».

Pagātnes nasta

Strīda pirmsākumi ir meklējami 2007. gadā, kad uzņēmēja Līga (datu aizsardzības nolūkā viņas uzvārds tiesas spriedumā ir anonimizēts) piekrita piedāvājumam saņemt American Express kredītkarti. «Visus bankas prasītos procentus un maksājumus veicu tā, kā tika prasīts, kaut arī šķita dīvaini, ka pirmajā gadā šie maksājumi bija mazāki nekā otrajā un trešajā gadā,» viņa atceras. Lielās pieprasītās summas šķitušas aizdomīgas, un viņa vērsusies bankā ar šo jautājumu, tur arī saņēmusi atbildi, cik daudz jāatmaksā par tās izmantošanu. «Samaksāju prasīto summu bez diskusijām, lai arī tā bija neizprotami liela, un vairs par to neinteresējos, jo uzskatīju, ka savas saistības par šī kartes izmantošanu esmu izpildījusi, taču pirms kāda laika saņēmu ziņu, ka esmu parādā 3800 eiro,» savu nepatīkamo pārsteigumu neslēpj bijusī American Express Gold kartes īpašniece. Banka prasījumu tiesības bija nodevusi parādu piedziņas kompānijai, kura savukārt sākotnēji piedāvāja izlīgumu, bet Līga no šādas iespējas atteicās, un parādu piedziņas uzņēmums vērsās tiesā ar attiecīgu prasību pret viņu par parāda, kā arī kavējuma un līgumisko procentu piedziņu. «Dīvaini, ka izlīguma piedāvājumam neseko faktu pārbaude, bet tiek celta prasība, kura vēlāk tiek uz pusi samazināta,» pārsteigumu neslēpj Līga.

Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas Māksla publiskā telpā ietvaros Rīgā parādījies jauns soliņš – pie Latvijas Mākslas akadēmijas otrdien tika atklāts jauns māklas objekts Rīgas lauva. Savukārt Viesturdārzā šīs programmas ietvaros vakar tika atklāts Brigitas Zelčas-Aispures mākslas objekts Mala, teikts paziņojumā medijiem.

«Rīgas lauvas tēls nāk no pilsētas ģerboņa - lauva ir iznākusi no savas oficiālās ikdienas, lai uz brīdi atlaistos netālu no Mākslas muzeja. Tā ir lieliska vieta, kur atpūsties. Jo vairāk lauva tiks glaudīta, jo spožāka spalva tai kļūs. Un, protams, uz lauvas var arī sēdēt - tas ir savdabīgs soliņš,» stāsta objekta autore, māksliniece Liene Mackus.

Darbs Mala norāda uz fenomenu uztveres ierobežotību - mainoties skatpunktam, mainās vēstījums. Šajā gadījumā atklājas vienas parādības divas puses - viena reālistiskā, otra minimālistiskā. Taču skatpunktu var būt arī vairāk, stāsta māksliniece Brigita Zelča-Aispure.

Pirmajā eiro ieviešanas gadā Latvijā no eiro/lata konvertācijām ietaupīti aptuveni 70 miljoni eiro, informē Latvijas Bankas eksperte Daina Paula.

Daļa no tā ir mājsaimniecību tēriņi par valūtas maiņu, konvertējot maksājumus un skaidru naudu, piemēram, ceļošanai, naudu no ārvalstu pārskaitījumiem tēriņiem Latvijā un citiem darījumiem.

Lata un eiro konvertācija laika posmā no 2007.-2013.gadam Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem izmaksāja 730 miljonus eiro. Šā gada ģeopolitisko apstākļu kontekstā Latvijai ir svarīgi, ka izzudis devalvācijas rēgs, jo 2009. gadā tas būtiski palielināja konvertāciju apjomu, uzsver D. Paula.

SEPA kredīta pārvedumiem eiro maksa šajā gadā samazināta no 7,11 eiro līdz 0,36 eiro, bet Latvijas Pasta pārrobežu maksājumu pārvedumu maksa samazināta no 14,23 eiro līdz 0,71 eiro. Tādējādi ietaupījums no būtiski samazinātām SEPA kredītu pārvedumu komisijas maksām ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā.

Kapitāla pieauguma nodokļu likmes perspektīvā varētu tikt palielinātas; uzņēmēji ieceri uzskata par «pēdējo tiltu nodedzināšanu» un aicina nestrēbt karstu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dividenžu ienākuma nodokļa likmes iespējamās izmaiņas politiķu sarunās un pat priekšlikumos 2016. gada budžeta kontekstā ir skanējušas vairākkārt. Tomēr opozīcijā esošās Saskaņas frakcijas Saeimas deputāta Igora Pimenova priekšlikums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes diferencēšanu (0%, 15%, 25% un 35%) pēc visiem ienākumiem īsti netika vērā ņemts, kaut arī tas paredzēja būtisku pieaugumu ieņēmumos tieši no kapitāla pieauguma likmes kāpuma vairāk nekā 100 milj. eiro apmērā. Savukārt kā trauksmes zvans tika uztverta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Kārļa Šadurska atbilde (26.10.2015. DB) uz jautājumu, kā viņš vērtē ideju paaugstināt kapitāla pieauguma nodokli: «Uz to Latvija virzīsies. Kapitāla pieauguma nodoklis būs augstāks, nekā tas ir pašlaik, taču vienlaikus tiks ieviesta reinvestētās peļņas nodokļa atlaide, kāda sekmīgi jau vairāk nekā 17 gadus darbojas Igaunijā.» Vēl vairāk jautājumu radīja valdību veidojošās Vienotības frakcijas Saeimas deputātes Ilzes Viņķeles budžeta plenārsēdes debatēs par grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā sacītais attiecībā uz Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara priekšlikumu noteikt 10% lielu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi algai, kas lielāka par vienu milj. eiro gadā: «Cerēju, ka viens otru stiprināsim pārliecībā, ka nākamgad mēs varēsim ieviest jēdzīgu progresīvu nodokļu sistēmu ar atsaucēm uz Skandināvijas modeli. Ka mēs saņemsimies aplikt ne tikai darba algu, kas sanāk vien kā konfektes atņemšana bērnam. Aplikt darba algu ar lielāku nodokli nav liela māksla. Kad mēs nākamā gada budžeta kontekstā ar lielāku nodokli apliksim arī augļus no kapitāla un dividendēm, tad varēsim runāt par to, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts, nevis ākstīties ar miljonāru kārtējiem atvieglojumiem.» Savukārt intervijā (21.09.2015. DB) LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs piedāvāja iespēju par tā dēvētā neproduktīvā kapitāla ienākumu aplikšanu ar lielākiem nodokļiem.

Šonedēļ pirmo reizi eirozonas pastāvēšanas vēsturē, izsolot valdības parādzīmes sākotnējā tirgū, Vācijas sešu mēnešu parādzīmju vidējais ienesīgums bija negatīvs. Līdz ar to izveidojusies situācija, ka Vācija aizņemoties spēj pat pelnīt.

Šajā gadījumā tas nozīmē to, ka investors, lai pēc sešiem mēnešiem dabūtu atpakaļ 100 eiro, Vācijai samaksāja 100,00616 eiro. Situācija ir ļoti neierasta, jo tas, kas aizņēmās, var nopelnīt un šajā gadījumā Vācijas obligāciju pircēji valstij «saziedojuši» aptuveni 240 tūkst. eiro (obligācijas Vācijai izdevās pārdot 3,9 miljardu eiro apmērā). Savukārt naudas aizdevēji drīzāk maksā par likviditātes nolikšanu drošā vietiņā (Vācijas obligācijās) – gluži kā par seifa izmantošanas pakalpojumu.

Eksperti skaidro, ka šonedēļ pieredzētās negatīvās Vācijas aizņemšanās likmes ir vairāku apstākļu sakritības, tai skaitā mērķtiecīgas naudas drukāšanas, rezultāts.

Rēzeknieši gatavo gandrīz septiņus miljonus eiro vērtu ēsmu smagajām industrijām – lai piesaistītu investorus, radītu darbavietas un liktu apņēmīgāk notikt uzņēmējdarbības asinsradei.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Laikraksta Dienas Bizness žurnāls Biznesa Plāns apmeklēja Rēzekni dažas dienas pirms sākās jauna rūpniecības kompleksa radīšanas process degradētajā un bez pielietojuma pamestajā zonā Rēzeknes Ziemeļu rajonā – padomju okupācijas laikā tieši tur pulsēja pilsētas industriālā sirds, darbojās Piena konservu kombināts, Slaukšanas iekārtu rūpnīca, Rēzeknes elektrobūvinstrumentu rūpnīca (REBIR). Rēzeknieši tēmē uz smagajām nozarēm, jo tieši to uzmanības piesaistīšana var nodrošināt vairāk jaunu darbavietu.

Pašlaik revitalizācijai paredzētās teritorijas malā slejas pelēks padomju rēgs. Tā ir pilsētas katlumājas «atmirusī» daļa, grandioza ķieģeļu celtne, kura kļuva lieka, pilsētai atsakoties no mazuta kurināmā un pārejot uz gāzi. Apkārtējā ainava arī nav rosinoša. Aizaugusi, pielūžņota vieta. Šur tur vijas milzu cauruļu ceļi. Teritorijas malā mākoņus graiza varens sarkano ķieģeļu dūmenis kā pamatīgs veco laiku obelisks. Pērn katlumājas daļu Rēzeknes pašvaldība pārņēma savā bilancē no pašvaldības a/s Rēzeknes siltumtīkli. Tālāk tapa projekts, lai tukšās celtnes vairāk nekā divus tūkstošus kvadrātmetru platībā pielāgotu ražošanas telpām un noliktavām, bet trīsstāvu korpusu varētu izmantot birojiem. Patlaban tur redzamas atliekas no siltumtīklu vecā vadības bloka, kantora un laboratorijām ar gadu gaitā neskartām ķīmisko vielu pudelēm un kolbām. Ēkas pārtapšana sākusies šoruden un noslēgsies nākamgad. Pašvaldība atklātas izsoles ceļā meklēs nomnieku, izvirzot prasības gan par plānotajām investīcijām, gan jaunu darbavietu radīšanā. Nomniekam, ja tas būs viens komersants, būs jānodrošina vismaz 95 darbavietas un 3,5 miljonu eiro liels ieguldījums iekārtās, ko pats arī izmantos. Nosacījumi paredz, ka objektam jāsāk jaunā dzīve, tas ir – pašvaldībai jāatrod investors, līdz 2020. gadam. «Visbeidzot komersants nāks iekšā ar savām iekārtām un darbagaldiem,» ceļa beigas no pamesta grausta līdz modernai ražotnei rezumē Rēzeknes pilsētas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs. «Būs foršas, modernas telpas, kur varēs uzsākt ražošanu, faktiski tikai samontējot un palaižot savas iekārtas».

Birža ir neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem, atzina Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Viņš norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā, iespējams, nevedas ar valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, ir negatīvā pieredze ar privatizāciju 90.gados. "Domāju, ka viens no iemesliem ir 90.gadu privatizācijas rēgs, kas joprojām klīst apkārt, maldinot sabiedrību un lēmumu pieņēmējus, ka investoru piesaiste ir bīstama rotaļa," sacīja Grafs.

Vēl viens no iemesliem varētu būt saistīts ar to, ka politiskā elite nevēlas zaudēt 100% kontroli par uzņēmumiem.

"Viens no iemesliem, kāpēc ar to ir tik grūti, varētu būt tāds, ka politiskā elite nemaz negrib no savām rokām izlaist 100% lemšanu par uzņēmumiem, jo tad ir jārēķinās arī ar citiem akcionāriem, arī ārvalstu investoriem. Ja uzņēmumam ir vairāki īpašnieki, tas liek sakārtot procesus un izslēdz dažādus spontānus eksperimentus, ko spilgti raksturo gadījums ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV) un "Latvenergo" padomi," pauda Grafs.

Varam gaidīt jaunas konkurences pārkāpumu prāvas, jo ES konkurences komisāre Margarēte Vestagere nedomā izlikties, ka problēmu nebūtu

Kas izskaidro veselu sēriju notikušo augsta līmeņa konkurences lietu, kas jūsu vadībā iegājušas finiša taisnē – priekšgājēja Hoakina Almunjas iestrādes, jums tas vienkārši iet no rokas vai arī dzīvojam konkurences pārkāpēju laikā?

Iemesli ir dažādi. Google gadījumā pirmās sūdzības ienāca jau 2010. gadā, tad sekoja izmeklēšana un sarunas par uzliekamajām saistībām, bet lieta netika noslēgta. Kad tā nonāca jau uz mana galda, bija jāizšķiras, kā to turpināt. Bija, protams, arī izvēle turpināt sarunas, bet tām ir jābūt ar paredzamu beigu datumu. Un Komisijas oficiālam paziņojumam par iebildumiem ir tāda laba iezīme, ka tas aizdomās turētajai kompānijai nepārprotami parāda, ko mēs domājam, un viņiem ir iespēja atbildēt.

Latvijas gadījumā durvis atvērusī OECD nav bagāto valstu, bet gan labās prakses klubs. Ķeksītis ir, tagad jārīkojas, lai būtu arī jēdzīgi ieguvumi

Vai varam ticēt, ka ķeksītis par iesaukumu OECD būs kārdinoša ēsma investīcijām? Ja OECD patiešām atnesīs naudu, tad tās būs zināmas pretrunas ar pašreizējo dinamiku ārvalstu investīciju jomā, kas vairāk izskatās pēc kabatas, kurā palikusi tikai sīknauda, bet par šo situāciju DB jau ir nenogurstoši vēstījis iepriekš. Šoreiz vērts paskatīties no citas puses. Arī Sprīdīša emocijas, nonākot karaļnamā, bija divējādas.

Prieks jau bija, ka princesi var skatīt savām acīm, bet, labāk iepazīta, tā palika tikai par smuku sejiņu bez nozīmīga satura. Dzīšanās pēc dalībnieces statusa Latvijai bija kļuvusi par gandrīz pašmērķi, kas pat bija uzsācis patstāvīgu dzīvi ārpus reālajiem ieguvumiem, ko Latvija varētu saņemt vai nesaņemt no atrašanās «izredzēto» valstu lokā. Kā tablete, kuru ieņemot, pagaistu visas ekonomikas ligu un politikas vēdergraižu nomocītā valsts ķermeņa problēmas, sapnis par OECD ļāva grimt uz gaišo nākotni vērstās fantāzijās.