Valsts aizgādībā aizvien esošajai Latvijas riska kapitāla nozarei ir strukturāli šķēršļi un maz iniciatīvas

Tā ir Latvijas anomālija, ka šejienes riska kapitāls pēc tā struktūras joprojām lielākajā daļā bāzējas valsts nevis privātajā kapitālā, saka juridiskā biroja Sorainen vadošā partnere un Riska kapitāla asociācijas valdes locekle Eva Berlaus.

Kas pašlaik notiek uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū un cik liela nozīme tajā ir no austrumiem ienākošajai naudai?

Es neteiktu, ka no austrumiem ienākošie investori tajā spēlētu svarīgu lomu. Ir atsevišķi pārpirkšanas darījumi, tomēr pārsvarā viņus interesē savu uzņēmumu dibināšana šeit. Bet globāli šis visdrīzāk būs M&A rekorda gads ar apgrozījumu virs 2007. gada apjoma. Pirmajā ceturksnī globāli bija 21% pieaugums. Galvenokārt aug darījumu vērtība un ne tik daudz to skaits. Krīzes gados ir uzkrāts milzīgs kapitāls, kas nav tērēts, makroekonomiskie faktori, piemēram, naftas cenas un USD vērtība, ir tam labvēlīga, un uz korporācijām ir milzīgs akcionāru spiediens ieguldīt to naudu attīstībā. Eiropā šī tendence ir citāda, jo ir vietējie riski – Grieķija un zināmas bažas par eiro, tāpēc šeit pirmajā ceturksnī šī tirgus apjoms nedaudz pat saruka. Tomēr globālais spiediens ir tik liels, ka kopumā arī Eiropā šogad M&A rādītāji visdrīzāk tomēr būs pozitīvi. USD kursa dēļ par Eiropas aktīviem palielināta interese ir ASV un arī Ķīnas investoriem, kam vienkārši ir daudz naudas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi reģistrēt SIA AIFP Imprimatur Capital Fund Management, informē FKTK.

Kompānija turpmāk sniegs alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldes pakalpojumus, un arī šodien reģistrēto alternatīvo ieguldījumu fondu Imprimatur Capital Technology Venture Fund un Imprimatur Capital Seed Fund pārvaldīšanu.

Tāpat pieņemts lēmums reģistrēt AS Rietumu Asset Management IPS nodibināto atvērto ieguldījumu fondu Rietumu Asset Management Fund ar trīs apakšfondiem - Rietumu Asset Management Fund – Fixed Income Investment Grade USD, Rietumu Asset Management Fund – Fixed Income High Yield USD un Rietumu Asset Management Fund – Global Equity USD.

Fonda Rietumu Asset Management Fund' turētājbankas funkcijas nodrošina АS Rietumu Banka.

Informācijas sistēmu izstrādātāju SIA "Blue Bridge Technologies" iegādājusies kompānija "Everfield", kas ietilpst Ņujorkā un Londonā bāzētā uzņēmumu grupā "Aquiline Capital Partners".

Darījuma summa un citas detaļas netiek izpaustas. Darījumu konsultēja BDO, Cobalt un Corum Group.

Kompānijā informē, ka jaunais investors aizstāj riska kapitāla fondus "BaltCap" un "Imprimatur Capital", kā arī iegādājies pārējo dalībnieku daļas. Tādējādi "Everfield" iegūst 100% "Blue Bridge Technologies" kapitāldaļu.

"Blue Bridge Technologies" līdzdibinātājs un izpilddirektors Andrejs Strods atzīmē, ka sadarbības sākšana ar "Everfield" ir loģisks solis uzņēmuma tālākajā attīstībā, jo "Everfield" ilgtermiņa apņemšanās ieviest inovācijas un kvalitāti saskan ar "Blue Bridge Technologies" ceļu.

"Savienība ar "Everfield" ir sākums ilgtermiņa sadarbībai, kas sniegs daudz jaunu iespēju gan mūsu klientiem, gan mūsu komandai. Mums ir pieejamas arī "Everfield" zināšanas, iespējas un investīcijas, lai sniegtu pievienoto vērtību mūsu klientiem un darbiniekiem," viņš min.

Imprimatur sēklas fonds Imprimatur Capital Seed Fund piešķīris 200 tūkstošu eiro lielu investīciju jaunam uzņēmumam SIA ThermCERT LV, informē Latvijas Garantiju aģentūras pārstāvji.

Tā ir sēklas fonda 15. investīcija kopš fonda darbības uzsākšanas 2010.gadā vidū. ThermCERT izstrādā novatoriskus siltuma audita rīkus, balstoties uz satelītu datiem no kosmosa un pielieto attālinātas izpētes tehnoloģijas, lai identificētu un uzraudzītu siltuma zudumus no ēkām un pilsētu vidē.

Centieni samazināt oglekļa emisijas sniedz spēcīgu potenciālu energoefektivitātes nozarei, jo esošo nekustamo īpašumu un citu objektu energoefektivitātes uzlabošana izmaksu ziņā ir daudz efektīvāka, nekā tīras enerģijas ražošana, lai samazinātu oglekļa emisijas. Nākamo septiņu gadu laikā līdz 2020.gadam ES plāno tērēt 17 miljardus eiro līdzfinansējuma energoefektivitātes tehnoloģijām un saistītajām aktivitātēm. Tomēr pastāv bažas par dažu pašreizējo energoefektivitātes pasākumu lietderību, jo trūkst ticamas mērīšanas sistēmas, kas uzraudzītu un precīzi aprēķinātu šādu investīciju pamatotību. Investīcijas energoefektivitātē ir grūti novērtēt gan pirms, gan sekojošos gados pēc to izdarīšanas, norāda LGA.

Attīstības finanšu institūcija Altum piešķīrusi papildu finansējumu 1,5 miljonu eiro apmērā riska kapitāla fondam Imprimatur Capital Seed Fund un līdz 2017.gada 30.jūnijam pagarinājusi investīciju periodu, kurā fonda pārvaldītājs var veikt agrīnā finansējuma ieguldījumus iesācējuzņēmumos, informē Altum.

Tādējādi tehnoloģiju jomā strādājošajiem iesācējuzņēmumiem jeb start-up uzņēmumiem tiks nodrošināta nepārtraukta finansējuma pieejamība un sekmēta šo uzņēmumu izveide un attīstība.

Altum valdes loceklis Juris Vaskāns: «Investīciju perioda pagarināšana ir vitāli svarīga tehnoloģiskajiem start-up uzņēmumiem, kuriem augsto tehnoloģisko risku dēļ privātajā tirgū ir salīdzinoši mazas iespējas piesaistīt līdzekļus. Vienlaikus ALTUM veic sagatavošanās darbus, lai publiskā iepirkumā izvēlētos privātos fondu pārvaldniekus jaunajiem akcelerācijas fondiem, kas savu darbību uzsāks orientējoši 2017.gada otrajā pusgadā un kas sniegs atbalstu tieši šādiem agrīnās stadijas uzņēmumiem. Līdz akcelerācijas fondu darbības uzsākšanai finansējuma pieejamību nodrošinās Imprimatur Capital Seed Fund, kas līdz šim jau veiksmīgi strādājis šajā jomā, veicinot start-up uzņēmumu produktu komercializāciju un sagatavošanu ieiešanai tirgū.»

Latvijas audio tehnoloģiju start-up uzņēmums Sonarworks trešajā investīciju kārtā piesaistījis 700 000 eiro, tādējādi kopējais investoru finansējums tajā veido 1,5 miljonus eiro.

Šīs investīciju kārtas investori ir fonds FlyCap Investment Fund I AIF, privātais investors Vilis Vītols un fonds AIF Imprimatur Capital Technology Venture Fund.

«Nu jau vairāk nekā 5000 studiju visā pasaulē lieto Reference 3 kalibrācijas programmatūru - sākot ar entuziastiem mājas studijās līdz pat studijām, kas ieraksta tādas slavenības kā Teilore Svifta, Bejonse, Lēdija Gaga un citi. Kompānijas panākumu pamatā ir komanda, ko vieno kaisle pret mūziku un kurā visiem tiek dota iespēja ietekmēt kompānijas attīstību,» stāsta kompānijas vadītājs un līdzdibinātājs Helmuts Bēms.

«Uzņēmums pēdējā gada laikā ir strauji audzis, katru mēnesi sasniedzot jaunu apgrozījuma rekordu un jau šā gada sākumā ienākumi no pārdošanas pārsniedza izmaksas. Komandai ir lieliskas idejas un iestrādnes, kā paplašināt pircēju auditoriju un izmantot visas iespējas, ko šī tehnoloģija dod,» skaidro fonda FlyCap Investment Fund I AIF partneris Jānis Liepiņš.

Latviju 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs pārstāvējis arī uzņēmums Sonarworks. Vispasaules sporta pasākuma muzikālais noformējums tapis ar Latvijas uzņēmuma kalibrācijas tehnoloģiju palīdzību.

Šo faktu Sonarworks komanda uzzinājusi nesenā sarunā ar ārzemju partneriem.

Par Rio olimpiādes muzikālo noformējumu rūpējies trīs Grammy godalgu ieguvējs Alešandre Sikeira, kurš skanējumu pieskatījis tieši ar Sonarworks kalibrētām austiņām. «Sonarworks austiņu kalibrācija nu ir kļuvusi par neaizstājamu rīku, kad darbojos pie skaņas ierakstīšanas un miksēšanas,» uzņēmumam pastāstījis brazīļu skaņas inženieris, kurš piekritis kļūt par oficiālu Sonarworks produktu atbalstītāju.

«Patlaban mēs attīstāmies galvu reibinošā ātrumā un drīzumā piedāvāsim jaunu produktu. Šobrīd gan ASV, gan Latvijā paplašinām Sonarworks komandu, tādēļ meklējam entuziastus, kuri vēlas izmainīt mūzikas pasauli,» sacīja kompānijas vadītājs un līdzdibinātājs Helmuts Bēms.

Imprimatur Capital Technology Venture Fund ir piešķīris 600 000 eiro investīciju jaunam uzņēmumam SIA Sonarworks. Šī ir Venture Fund piektā investīcija kopš fonda darbības uzsākšanas 2010. gada vidū. Sonarworks ir izstrādājis digitālās skaņas koriģēšanas tehnoloģiju dažāda veida austiņām un skaļruņiem.

Kā vēsta informācija fonda interneta vietnē, miljardus dolāru lielā un strauji augošā trigū Sonarworks «ir izstrādājis unikālu tehnoloģiju, kas ļauj ērti un precīzi veikt mērījumus, analīzi un digitālus labojumus akustiskajiem datiem». Šādi tiekot būtiski uzlabota skaņas kvalitāte austiņām un skaļruņiem. Investīcija tiks izmantota Sonarworks pirmā produkta pārdošanai, jaunu produktu attīstīšanai un intelektuālā īpašuma tiesību nostiprināšanai.

Mārtiņš Popelis, Sonarworks līdzdibinātājs un vadītājs, norāda, ka Sonarworks «uzdevums ir panākt, lai mūzikas fani un baudītāji visā pasaulē bez dārga aprīkojuma var dzirdēt savu mīļāko izpildītāju dziesmas tieši tādā kavalitātē kā mūzikas autori to ir vēlējušies».

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Plānots, ka līdz 2020.gadam Latvijas uzņēmējiem caur dažādiem riska kapitāla finansējuma instrumentiem, tai skaitā, Baltijas fondu programmu, būs pieejami papildu vismaz 200 miljoni eiro, informē Eiropas Privātā un riska kapitāla asociācijas pārstāvji.

Attīstītajās pasaules valstīs riska kapitāls jeb, tā saucamā, gudrā nauda”bieži tiek izmantots uzņēmumu izaugsmes un tālākas attīstības finansēšanā. Tomēr šī iespēja Latvijā pilnvērtīgi netiek izmantota. Latvija būtiski atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa. Piemēram, salīdzinot ar kopējo riska kapitāla ieguldījumu pret nacionālo kopproduktu Centrālās un Austrumeiropas valstīs riska kapitāla ieguldījumi sasniedza tikai 0,0063% kopprodukta, tālu atpaliekot no Eiropas vidējā rādītāja 0,253%. Lai arī ne pēdējā sarakstā, Latvija ar 0,0047% atpaliek no Lietuvas (0,052%) un ļoti daudz no Igaunijas, kas ar 0,149 izvirzījusies par reģiona līderi.

Traumatiskā vēsture Latvijā ir radījusi pateicīgus apstākļus finanšu tehnoloģiju attīstībai, vērtē ZAB Cobalt Latvijas biroja vadošais partneris Lauris Liepa. Šī saruna notiek, ieskicējot problemātiku Baltijas finanšu un regulējumu samitam FINREG 2017, ko 3. martā DB rīko partnerībā ar ZAB Cobalt.

Fragments no intervijas:

Pērnais gads iezīmējās ar riska kapitāla investīciju kritumu fintech jomā, pirmām kārtām ASV. Bet varbūt tā nav problēma? Varbūt mēs varam piesaistīt sev uzmanību ar kaut kādu savu citādību?

Uz riska kapitālu neattiecas tie ierobežojumi, kurus mēs redzam likumsakarīgi piemērotus banku sektorā un pensiju kapitāla investīcijās. Riska kapitāls lielā mērā ir saistīts ar pārrobežu kustību, un faktiski tas nozīmē tiesības izvēlēties, kurā valstī riska kapitālists ir gatavs savu naudu pazaudēt. Es pasvītroju – riska kapitāls nozīmē gatavību naudu pazaudēt, nevis stabili, mierīgi nopelnīt. Riska kapitāla gadījumā viens supersekmīgais projekts no 100 atsvērs fonda un ieguldītāja veiksmīgu darbību.

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izvirzījuši kandidātus balvas Gada investors ’16 nominācijām par ieguldījumu investīciju nozares veicināšanā Latvijā. Uzvarētāju paziņošana kopā ar investīciju nozares gada apskatu notiks 26. janvārī.

Apbalvojumus astoņās nominācijās saņems privāto personu investīciju un juridisko personu investīciju sektora investori.

Apbalvojuma Gada investors ’16 Gada investīcijas kategorijā privātajiem investoriem nominēts Vjačeslavs Nebogatihs par investīciju pasaulē pirmajā anonīmajā tērzēšanas aplikācijā Anti Chat, Jānis Bergs par investīciju precīzu iekštelpu karšu projektā Indoorvu, Matīss Ansviesulis par investīciju Suit Story - luksus apartamentiem paredzētā platformā, Anatolijs Prohorovs par ieguldījumu mūzikas un skaņas tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks, Maksims Koržanovs par investīciju inovatīvā nekustamo īpašumu pārvaldes risinājumā Rention un Ģirts Cēlājs par investīciju Bro Creation Drums uzņēmumā, kas specializējas akustisko bungu koka stīpu un elektro stīpu ražošanā.

Gadā datu vizualizācijas tehnoloģiju uzņēmuma "ZoomCharts" klientu veikto datu vizualizācijas ielāžu skaits pārsniedz piecus miljonus.

"Neskatoties uz Covid-19, turpinām ceļu uz priekšu un plānojam pārsniegt miljona eiro apgrozījuma slieksni. Pandēmijas radītās problēmas mums palīdz pārvarēt orientēšanās uz eksporta tirgiem – šobrīd mums ir klienti jau vairāk nekā simt valstīs, tas palīdz sadalīt riskus un nodrošināt stabilāku attīstību. Priecājamies, ka ar savu darbību sekmējam Latvijas ekonomiku un palīdzam uzlabot ārējās tirdzniecības bilanci. Kopumā stabili ejam uz priekšu – esam gājuši cauri dažādiem etapiem un cīnījušies ar dažādām problēmām, līdz ar to lielāks prieks par sasniegtajiem rezultātiem un nākotnes perspektīvām," teic Jānis Volbergs, "ZoomCharts" (SIA "Data Visualization Software Lab") vadītājs.

Latvija ir labu ideju valsts. To pierādījis vēl viens šeit radīts start-up uzņēmums RingBe, biznesa portālu db.lv informēja tā vadītājs Andris Merkulovs. Uzņēmums plānojot «apvērsumu telekomunikāciju jomā» un nule saņēmis investīciju aizdevumu 50 000 eiro apmērā no Imprimatur Capital.

RingBe ir aplikācija, kas piedāvā viedtālruņu lietotājiem zvanīt uz vai no ārzemēm un arī vietējā tīklā par lētāko tarifu. Aplikācija, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, automātiski izvēlas lētāko savienojuma veidu. Piemēram, ja aplikācijas lietotājs atrodas ārzemēs un ir pieejams internets, zvans būs bez maksas. Savukārt, ja interneta savienojums nav pieejams, aplikācija iniciē īpašu savienojumu, kas ļauj samazināt cenu no 50 līdz 99%, skaidroja A. Merkulovs.

Investīciju aizdevumu ir izsniedzis riska kapitāla fonds Imprimatur Capital. Šie līdzekļi tiks izmantoti RingBe aplikācijas testēšanai, versijas, kas piemērota viedtālruņiem ar iOS operētājsistēmu, pilnveidošanai un pirmo klientu piesaistei. Šie trīs uzdevumi tiek veikti paralēli, taču šobrīd aktīvākais darbs norit pie testēšanas.

Augsto tehnoloģiju uzņēmuma AS "HansaMatrix" asociētais uzņēmums SIA "Lightspace Technologies" sācis procesu akciju kotācijai Toronto biržā, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Lēmums kļūt par publiski kotētu uzņēmumu Toronto biržā "TSX Venture Exchange" pieņemts, lai sasniegtu "Lightspace Technologies" stratēģiskos biznesa attīstības mērķus, izvērtējot stratēģiskās attīstības iespējas, kā arī, ņemot vērā sarežģīto investīciju klimatu reģionā. Finansējums tiks piesaistīts, izmantojot privāto investoru ieguldījumus.

Sīkāku informāciju par kotāciju biržā uzņēmums atklās atbilstoši normatīvu prasībām.

"HansaMatrix" pieder 67,7% "Lightspace Technologies" kapitāldaļas ar meitasuzņēmuma AS "Lightspace Holding" starpniecību.

Vienlaikus kompānijā min, ka "HansaMatrix" daļu skaits uzņēmumā samazināsies, pirms kotēšanas biržā konvertējot no trešajām pusēm saņemtos konvertējamos aizdevumus.

Veselības informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmumi «Blue Bridge Technologies» un «Meditec» vienojušies sadarboties, lai 2019.gadā sāktu piedāvāt vienotu portālu «Tava eVeselība», kura sistēmas pilnveidē tuvāko trīs gadu laikā plāno investēt teju miljonu eiro, informēja «Tava eVeselība» pārstāvis Kārlis Sils.

Līdz šim «Meditec» ir izveidojis savu pacientu pieraksta portālu «Eveselibaspunkts.lv», savukārt «Blue Bridge Technologies» pacientu pieraksta sistēmu «Piearsta.lv». Abi portāli patlaban vairāk nekā 80 000 lietotāju nodrošinot e-pakalpojumus medicīnas iestādēs. Lai izveidotu digitālu veselības aprūpes sistēmu, kas arī ievērojami samazinātu ambulatorās rindas uz valsts pakalpojumiem, abi uzņēmumi sadarbosies un turpmāk nozares attīstību veidos zem vienota nosaukuma «Tava eVeselība».

«Blue Bridge Technologies» valdes priekšsēdētājs Jānis Rancāns norādīja, ka līdz šim abi uzņēmumi Latvijas e-veselības izstrādē un pilnveidē ir ieguldījuši vairāk nekā piecus miljonus eiro. «Mums ir kopīgs mērķis un viens no veidiem, kā turpināt izaugsmi, ir sadarbība, tādēļ esam dibinājuši «Tava eVeselība». Kamēr valsts e-veselības sistēmā patlaban faktiski darbojas tikai divas funkcijas - e-recepte un e-darba nespējas lapa, privātajā sektorā varam piedāvāt gatavu, cilvēkiem saprotamu un viegli izmantojamu e-veselības sistēmu,» skaidroja Rancāns.

Ātri un efektīvi veikt pārtikas produktu mikrobioloģiskās analīzes, izmantojot īpaši pielāgotus fluorescējošus biomarķierus . Šādu tehnoloģiju tirgū plāno piedāvāt SIA Conelum. Uzņēmumu var uzskatīt par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) atvasi, tā saukto spin-off.

Pirms vairākiem gadiem RTU pētnieki ar izstrādi par mikrobioloģiskiem testiem ūdenim piedalījās Komercializācijas reaktorā. Sadarbība ar reaktoru turpinās vēl pašlaik, norāda Antons Adamovičs, SIA Conelum valdes priekšsēdētājs.

Ideja un unikālā tehnologija toreiz piesaistīja uzņēmējus, tostarp A. Adamoviču, kuram bija interese pievērsties uzņēmējdarbībai biotehnoloģiju jomā. Sākumā tika izzinātas iespējas noteikt baktērijas dzeramajā ūdenī, bet tirgus izpēte parādījusi, ka tas nav aktuāli. Apsverot citus variantus, radusies apjauta, ka šī metode varētu būt aktuālāka produktiem ar īsu derīguma termiņu, piemēram, pienam un svaigai gaļai. Pašlaik par Conelum darbu ir ieinteresējušies piena pārstrādes uzņēmumi. Iespējams, pirmie klienti būs Lietuvas un Krievijas piena pārstrādātāji. Metode ir perspektīva – šādu attieksmi Conelum produkta virzītāji esot izjutuši arī no gaļas pārstrādes uzņēmumiem. Pagaidām konkrētus vārdus uzņēmuma pārstāvji nesauc.

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

E-grāmatu lasīšanas mobilā lietotne Fabula nesen piesaistījusi vēl pa 200 tūkstošiem eiro no Somijas investīciju fondiem Butterfly Ventures un Vision Plus, kā arī 50 tūkstošus eiro no diviem biznesa eņģeļiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopā ar iepriekšējām investīcijām uzņēmums kopumā piesaistījis 770 tūkstošus eiro. Pirms tam Fabulai izdevās piesaistīt 200 tūkstošus eiro no Imprimatur Capital un Somijas Startup Sauna Foundation. «Imprimatur visu savu nākamā līmeņa fondu jau bija investējuši, un tas bija slēgts, vairs nebija līdzekļu, ko ieguldīt, lai gan izpildījām visus nosacījumus un kvalificējāmies nākamajam raundam,» stāsta Eldars Šarafutdinovs, Fabulas (SIA Fastr Books) vadītājs.

Fabula jau no darbības pirmsākumiem bija paredzējusi izplesties ārpus Latvijas, pērnā gada vasarā secināts, ka pašu spēkiem vien tas nav iespējams. Tāpēc uzņēmums sāka meklēt investīcijas ārpus Latvijas. «Lai izvērstos ārpus Latvijas, vajadzīgi līgumi ar izdevējiem citās valstīs. Tos iegūt ir vieglāk ar investoru palīdzību šajās valstīs. Piesaistīt investīcijas Latvijā ir vieglāk, nekā meklēt tās ārzemēs, bet mēs gribējām, lai investīcijas būtu no ārzemēm,» skaidro Eldars.

Pēdējos gados publiskajā telpā notiek aktīvas diskusijas par to, ka bankas Latvijā nepietiekami kreditē uzņēmumus un kredītu procentu likmes ir augstākas, nekā tām būtu jābūt1.

Bankas un tās pārstāvošā Finanšu nozares asociācija (FNA) ir vairākkārt norādījušas, ka uzņēmumu kreditēšanas apjomus ierobežo Latvijā joprojām nesakārtotā kredītu piedziņas tiesiskā joma un lielā pelēkās ekonomikas daļa, kas paslēpj uzņēmumu patiesos finanšu datus, tādējādi padarot tos par nekreditējamiem².

Tāpat tiek pieminēts zemais investīciju apjoms tautsaimniecībā, kas nozīmē, ka vienkārši nav labu projektu, ko kreditēt. Latvijas Banka un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas bankām pārmet pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kredītriska apetīti³.Vēl ir viedoklis, ka likmes ir augstas, jo banku vidū nav pietiekamas konkurences.

Riska kapitālisti mēdz asociēties ar uzņēmējiem, kuri, nesaprotamu motīvu vadīti, iegulda naudu sarežģītās kosmosa tehnoloģijās, nepieredzējušu IT censoņu futūristiskās idejās un citās biznesa aktivitātēs, kurās bankas ieguldīt nevēlas. Par spīti šim priekšstatam, riska kapitāls pēdējos gados Baltijas valstīs piedzīvo stabilu izaugsmi, ik pa brīdim mūsu uzmanību piesaista kāds sekmīgs vietējo uzņēmumu pārdošanas gadījums, kas gan ir tikai šī stāsta redzamā daļa.

Vispirms jau jākliedē mīts par riska kapitālistu ieguldījumiem teju vai tikai nākotnes tehnoloģijās, kas top zinātniskās laboratorijās kaut kur tālu prom. Aptuveni astoņi no desmit ieguldījumiem ir ļoti tradicionālās nozarēs – piena pārstrādē, kokapstrādē, audio iekārtu ražošanā, būvniecībā utt. Ikviens sekmīgi augošs uzņēmums potenciāli var piesaistīt papildu investīcijas, kas ļauj tam attīstīties jaunā kvalitātē un apjomā. Un te nonākam pie psiholoģiskā šķēršļa, kas raksturīgs Latvijas uzņēmumu īpašniekiem, arī vadītājiem. Vienā vārdā – tas ir neveselīgs privātīpašnieciskums. Pretēja tam būtu adekvāta attieksme pret sevis izlolotu biznesa ideju un spēja ļaut tai turpināt augt tālāk, piesaistot riska kapitāla investīcijas. Pat tad, ja tas nozīmē zināmas izmaiņas īpašnieku struktūrā. Te vērts atsaukties uz Eiropas Investīciju fonda piemēru. Fonda visas darbības laikā finansētie riska kapitālisti teju pusei portfeļa uzņēmumu ir palīdzējuši to vērtību vismaz pieckāršot. Turklāt paši veiksmīgākie gadījumi uzņēmumu pārdošanas vērtību pret sākotnēji ieguldīto ir pārsnieguši pat 100 reizes, un tas notiek tepat Eiropā.

Ar iepriekšējā naktī nosapņotu ideju vēl nevajag steigties pie riska kapitāla fondu pārvaldītājiem – nepieciešams sagatavoties nopietnai sarunai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Izvērtējot projektu, mēs skatāmies piecas lietas. Pirmais ir komanda. Esam ļoti agrīnas stadijas investors un ir svarīgi uzticēties cilvēkiem, kuri īstenos projektu. Otra lieta ir intelektuālais īpašums – preču zīmes, patenti, dizainparaugi, autortiesības. Jābūt kādai tehnoloģiskai priekšrocībai, zināšanām, kas padara projektu unikālu. Trešais – konkurētspējas priekšrocība pār esošajiem spēlētājiem tirgū. Intelektuālais īpašums savā ziņā pierāda, ka ir kāda tehnoloģiska priekšrocība, lai spētu konkurēt ar citiem risinājumiem tirgū. Ceturtais kritērijs – tirgus, cik tas ir globāls. Mūsu portfelī gandrīz nav neviena uzņēmuma, kas koncentrējas uz Latvijas tirgu. Piektais – biznesa modelis. Ir svarīgi, lai būtu viegli atkārtot biznesa modeli citos tirgos, lai var ātri augt, lai nav vajadzīgi lieli ieguldījumi iekārtās, lai varētu palielināt biznesu,» stāsta Mārtiņš Lasmanis, Imprimatur Capital Fund Management investīciju analītiķis. Arī Expansion Capital galvenokārt vērtē ideju un komandu. «Riska kapitāls ir uzticības bizness – ja pie mums atnāk cilvēki ar labu ideju, kam ir visas nepieciešamās kompetences, bet redzam, ka līdz galam visu neizstāsta, kaut ko noklusē, tad ir zināma problēma,» saka Zigmārs Reklaitis, Expansion Capital valdes loceklis. Viņa kolēģis Jānis Bankovs piebilst, ka tas ir šķērslis nākotnes sadarbībai – kā gan sadarbība veidosies nākotnē, ja jau sākumā uzņēmējs nav gatavs pastāstīt par iepriekšējām neveiksmēm? «Uzskatu, ka ir tikai normāli, ja uzņēmējs ir reizes trīs pakritis. Tas nav nekas nosodāms, nevajag to lietu pārspīlēt, bet gan domāt, kā to risināt. Ja uzzinām to nevis no mūsu potenciālā sadarbības partnera, bet no kāda cita, rodas šaubas,» viņš teic.

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas 172 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem.

Savukārt, skatoties plašāk Baltijas mērogā - tie ir papildu vismaz 300 miljoni eiro, ko uzņēmumi var izmantot straujākai izaugsmei, tā diskusijā “Riska kapitāls - neizmantota iespēja Latvijas uzņēmumu izaugsmei” informēja Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Šobrīd izaugsmes kapitāla investīcijas ir pieejamas lielā apmērā un mēs aicinām uzņēmējus ar ambiciozām un drosmīgām idejām sadarboties ar investoriem, lai ātrāk īstenotu savas idejas un iekarotu jaunus tirgus,” norādīja LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Kapitālam nav robežu, un Baltijas tirgus ir nonācis jau daudz lielāku investoru redzeslokā, ko apliecina virkne lielu ieguldījumu Baltijas uzņēmumos pēdējo gadu laikā.”

Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Riska kapitāla tirgus Latvijā pēckrīzes periodā ir sācis visai strauji attīstīties. Ņemot vērā Latvijas nelielo tirgu, riska kapitāla pieejamība un veikto investīciju apjomi kopumā ir salīdzinoši augsti, liecina investīciju un apvienošanās darījumu portāla mergers.lv pētījums par vietējo un ārvalstu riska kapitāla fondu aktīvajiem ieguldījumiem Latvijā.

2014.gada 30.jūnijā desmit riska kapitāla fondu (7 – Latvijas un 3 – ārvalstu) aktīvo investīciju portfeli veidoja ieguldījumi 45 Latvijas uzņēmumos, tajā skaitā 19 no tiem bija tā saucamie jaunie start-up uzņēmumi, kas vai nu darbojas tikai pirmo gadu, vai arī vēl nav sasnieguši nozīmīgus darbības rādītājus. Vidējais gada apgrozījums Latvijas uzņēmumiem, kuros investēts riska kapitāls, bija 1,03 miljoni eiro, bet, neskaitot start-up uzņēmumus – 1,86 miljoni eiro. No 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam riska kapitāla fondi Latvijā ir veikuši 34 ieguldījumus gan jaunos, gan jau esošajos riska kapitāla uzņēmumos.