Piecu gadu laikā zvērsaimniecība Grobiņa no padomjlaiku stila lapsu fermas, kas strādā ar milzu zaudējumiem, pārtapusi plašā, modernā zvērsaimniecībā.

Tikko uzbūvēta jauna ferma Pāvilostas novadā, kas papildina veco fermu Grobiņas novadā. Top arī barības virtuve Liepājā. Aptuveni astoņus miljonus eiro lielās investīcijas uzņēmums cer atpelnīt dažu gadu laikā. Paralēli ūdeļādām tiks tirgoti arī vaislas dzīvnieki un speciāla barība. Pērn akciju sabiedrības apgrozījums audzis par 19%, salīdzinot ar 2012.gadu, realizācija cena izsoļu namā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaugusi par 40%.

Izvēlas labāko

Pāvilostas novada Vērgales pagasta Ceļmalniekos jaunbūvētā ferma ir viena no modernākajām Baltijas reģionā, apgalvo a/s Grobiņa valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis. Šim nolūkam pērn decembrī no Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrība par 43,7 tūkst. latu iegādājās 24,7 ha zemes. Būvniecību veica Polijas firma Pro-Fur Farm Equipment.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) šodien pārtrauca Saeimas sēdi saistībā ar tajā klātesošo pašvaldību vadītāju rīcību.

Pašvaldību vadītāji savu attieksmi pret parlamentā notiekošajiem balsojumiem par likumprojektu «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam» pauda, atkārtoti ceļoties kājās un rādot zaļas lapas.

Pirmo reizi pašvaldību vadītāji piecēlās kājās un rādīja zaļās lapas, kad tika balsots par Zaļo un zemnieku savienības deputātu iesniegto priekšlikumu par finansējuma palielināšanu Valsts autoceļa fondam, lai uzturētu autoceļus. Priekšlikums netika atbalstīts.

Pēc pirmās reizes parlamenta priekšsēdētāja skaļi nolasīja Kārtības ruļļa 78.pantu, kas paredz, ka «publikai ir aizliegts izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu vai citādi traucēt kārtību sēdes laikā. Šādā gadījumā sēdes vadītājs var izraidīt no sēžu zāles atsevišķas personas vai visu publiku». Tāpat Āboltiņa brīdināja, ka Saeimas sēde var tikt pārtraukta.

Krāslavas lēmums izstāties no Pašvaldību savienības ir izmisīgs mēģinājums pievērst uzmanību pierobežas reģionu problēmām, kas ir pamatotas, iespējamo iemeslu pašvaldības lēmumam min Pašvaldību savienības valdes priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

LNT raidījumā 900 sekundes viņš uzsvēra, ka pierobežu problēmas patlaban ir ļoti aktuālas.

Jaunsleinis gan norāda, ka precīzu izstāšanās iemeslu viņš uzzināšot tikai pēc tikšanās ar deputātiem.

Savienības valdes priekšsēdētājs arī sacīja, ka Krāslavas izstāšanās no Pašvaldību savienības neesot nekas ārkārtējs, jo pēdējo gadu laikā ir notikušās vairākas iestāšanās un izstāšanās no savienības.

Jaunsleinis sacīja, ka kopumā Pašvaldību savienībā visas pašvaldību grupas ir neapmierinātas. «Ja viena būs apmierināta – tas nozīmē, ka savienība darbojas vienas grupas interesēs,» tā Jaunsleinis.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) lūgusi Valsts prezidentu Andri Bērziņu iesaistīties sarunās ar valdību par budžeta naudas dalīšanu, LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Veidojot valsts budžetu 2013. gadam, LPS un valdība nonāca konfliktā. Pašlaik LPS vēlas iesaistīties budžeta naudas dalīšanas jautājumu risināšanā, taču valdībai šādām sarunām nav laika un pamatojuma. Valdība šobrīd nav apkopojusi pirmā un otrā ceturkšņa finanšu rādītājus, tādēļ LPS sarunas tika atteiktas. A. Jaunsleinis gan uzskata, ka galvenais iemesls ir politisks – vēlēšanu rezultāti valdības koalīcijai nav iepriecinoši, turklāt «viss šajā valstī pašlaik tiek likts uz vienu kārti – pievienošanos eiro».

A. Jaunsleinis otrdien tiksies ar A. Bērziņu, lai lūgtu organizēt sarunu ar valdību par budžeta naudas dalīšanu.

Līdz maijam vajadzētu paveikt visu, lai trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem varētu izmaksāt elektroenerģijas cenu kāpuma kompensēšanas pabalstu, intervija Latvijas Radio atzina Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis.

Lai gan pagaidām ir vairākas neskaidrības, proti, par pabalsta apmēru un par to, cik mājsaimniecībām šāds pabalsts pienāktos, Jaunsleinis uzskata, ka šī jautājuma atrisināšanu nevar atlikt, lai neveidotos situācija, ka maijā maznodrošināti cilvēki saņem milzīgu rēķinu, tādējādi iedzenot tos izmisumā.

«Tāpēc pašvaldības ir gatavas līdzdarboties, lai noskaidrotu un apzinātu to personu loku, kuriem šāds pabalsts būtu vajadzīgs, tomēr būtiskākais ir tas, ka viss ir jānokārto tā, lai pašiem iedzīvotājiem nebūtu jāstaigā uz vairākām iestādēm savu problēmu atrisināšanai,» piebilda Jaunsleinis.

Rīgas lēmums izstāties no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) bija kļūdains, jo ieguvēji nebūs ne pašvaldība ne arī LPS, kura tiks vājināta, atzina savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka, ja Rīgas nolūks bija sodīt valdību, tad ar šādu soli to nevarēs panākt – to varētu izdarīt tikai turpinot aktīvi strādāt ar pašvaldību savienību un iestāties par organizācijas pozīciju.

A. Jaunsleinis uzsvēra, ka turpinās strādāt pie tā, lai pārliecinātu pašvaldību atgriezties LPS. Viņš arī norādīja, ka pārmetumi no Rīgas puses bijuši nepamatoti, un izteica cerību, ka kādreiz būs iespējams uzzināt patiesos pašvaldības iemeslus šādam solim.

Rīgas dome otrdien vakarā nobalsoja par izstāšanos no LPS, protestējot par piekāpšanos valdībai ienākuma nodokļa sadalē.

Eiropā ir atšķirīga pieeja nekustamā īpašuma nodokļa vērtības aprēķināšanā, zemes aplikšanā; vairākās turīgajās valstīs zeme tiek uzskatīta par ražošanas līdzekli.

Tā liecina SIA BDO Tax pētījums. Lai arī ES vairākos nodokļos – PVN un akcīzes – ir izvirzījusi pamatprincipus un pat ieviesusi minimālās šo nodokļu likmes, tomēr nekustamā īpašuma aplikšana ar nodokli, tā aprēķināšana un likmes lielums ir atstāts pašu dalībvalstu ziņā. «Faktiski vienotu principu nav, dominē atšķirīga pieeja, kā rezultātā valstis vairāk var grupēt pēc nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam izmantojamās bāzes (vērtības) nekā pēc likmes lieluma un paša objekta,» pētījumā iegūtos datus vērtē SIA BDO Tax valdes priekšsēdētāja, nodokļu eksperte Marina Bičkovska. Igaunija ir priekšā kādā citā sektorā, jo tā ar nekustamā īpašuma nodokli apliek tikai zemi, bet ne ēkas. Tomēr par vislielāko pārsteigumu jāuzskata SIA BDO Tax pētījumā secinātais, ka Maltā vispār nekāda nekustamā īpašuma nodokļa nav.

Tradicionāli tautas labklājība tiek balstīta tikai uz makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, valsts ienākumiem – IKP vai IKP uz vienu iedzīvotāju. Tomēr pēdējo piecdesmit gadu laikā labklājības jēdziens un to raksturojošie radītāji ir evolucionējuši. Labklājība ir daudz vairāk nekā tikai materiālo bagātību radīšana un uzkrāšana.

Tā ir dzīvesprieks un iespējas veidot vēl labāku dzīvi nākotnē. Labklājības priekšnosacījumi ir katras fiziskās personas rosība, labs darbs un čaklums, uzņēmuma, valsts saimnieciskā attīstība, sociāli ekonomiskā stabilitāte u.c.

Neatkarīgās pētījumu organizācijas Legatum Institute pētījumos labklājība šobrīd nozīmē sekojošu pīlāru kopumu: ekonomika, uzņēmējdarbība un iespējas, pārvaldība, izglītība, veselība, drošība un drošums, sociālais kapitāls, personiskā brīvība un dabas vide, tādējādi radot iespējas izsmeļošāk raksturot pasaules valstu labklājības veidošanos, pievēršot uzmanību ne tikai skaitliskajiem ekonomikas rādītājiem, bet arī iedzīvotāju subjektīvajai labsajūtai.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Valdība šodien panāca vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) arī nākamgad saglabāt pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju - 80% par labu pašvaldībām un 20% valsts budžetā.

LPS gan ikgadējā domstarpību un vienošanās protokolā lūdza paredzēt izmainīt IIN proporciju, paredzot, ka pašvaldību budžetā tiek ieskaitīts 81% no IIN. Tomēr valdība pret proporcijas pārdali iebilda.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan bilda, ka pašvaldības varētu piekrist saglabāt pašreizējo situāciju, ja protokolā tiek iekļauta atruna, ka gadījumā, ja tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē pašvaldību budžeta bāzi vai izdevumus, tad tiek kompensēti negatīvie fiskālie efekti. Pret to iebilda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), skaidrojot, ka tas var novest pie absurdām situācijām, kad kompensēšana notiek automātiski, par to nediskutējot.

Kopumā situācija ar apkures parādiem Latvijā nav kritiska, un atsevišķās pašvaldībās parādu apjoms pamazām sarucis, apgalvo Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, pateicoties salīdzinoši siltajai ziemai, apkures parādu apmērs ir saglabājies tāda līmenī, kāds tas bija apkures sezonas sakumā, pie kam atsevišķās pilsētās apkures parādu apjoms pat sarucis. A. Jaunsleinis LNT raidījumā 900 sekundes gan uzsvēra, ka šāda situācija bija uz šā gada 1. janvāri, tāpēc šīs ziemas aukstākais periods šajos datos nav iekļauts.

Jaunsleinis sacīja, ka parādus par siltumu pamatā veido iedzīvotāji bez regulāriem ienākumiem, nevis ļaunprātīgi nemaksātāji.

Pēc viņa domām ir jāpilnveido atbalsta pasākumi tiem iedzīvotājiem, kuri tiešām nespēj norēķināties par pakalpojumiem, kā arī jāvērtē iespējas, kā tikt galā ar ļaunprātīgajiem nemaksātājiem.

Latvijas Pašvaldību savienību mēģina sašķelt jau kopš tās dibināšanas. To mēģinājušas izdarīt politiskās partijas – gan tās, kas ir pie varas, gan tās, kas nav pie varas.

Tā norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes uzsvēra, ka mēģinājumi sašķelt LPS ir velti. «Veltas cerības, ka organizācija izjuks,» tā Jaunsleinis.

Atbildot uz jautājumu, kāds varētu mērķis sašķelt LPS, Jaunsleinis norādīja, ka gadījumā, ja izdodas nostādīt vienu pašvaldību grupu pret otru, tad ir vāja kopējā pašvaldību pozīcija.

Jau ziņots, ka šā gada septembrī Rīgas dome, paužot sašutumu par LPS pasivitāti saistībā ar valdības panākto vienošanos par pašvaldību finansējuma modeli, kas «būtiski samazinās katras pašvaldības iespējas, bet vissmagāk skars rīdziniekus», paziņoja par izstāšanos no LPS.

Jaunākajā SEB bankas Baltijas mājsaimniecības finanšu apskatā atklāts, ka Igaunijā un Latvijā strādājošo ienākumi pārsnieguši pirmskrīzes līmeni. Banku eksperti uzsver – strādājošo pirktspēja par dažiem procentiem pat pārsniedz 2008. gada līmeni, turpretim darbiniekus pārstāvošās organizācijas par secinājumiem rausta plecus, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

«Lielākās strādājošo kategorijas, piemēram, izglītības un medicīnas darbinieki, pirmskrīzes līmeni vēl tikai gaida. Ja tic valdības solījumiem, to varētu sasniegt tikai ap 2020. gadu, pagaidām mums nav liela optimisma,» Dienai norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis norāda, ka pašvaldībās algas ne tuvu nav sasniegušas pirmskrīzes līmeni.

«Līdz ar atalgojuma problēmām pašvaldības cīnās, lai noturētu kvalificētus speciālistus, īpaši izteikti tas ir reģionos. Privātajā sektorā atalgojums kaut cik pieaug, turpretim publiskais sektors nespēj adekvāti turēt līdzi,» atklāj A. Jaunsleinis. Viņš atgādina, ka krīzes laikā pašvaldībām atcēla tiesības brīvi noteikt atalgojumu, ieviešot īpašu skalu. «Tajā brīdī, kad kāds privātais uzņēmums mēģina pārvilināt publiskajā sektorā strādājošo, pašvaldībām nav iespējams konkurēt,» skaidro A. Jaunsleinis. Viņš pieļauj, ka lielāko algu pieaugumu piedzīvojuši attīstības centri, kuros ir aktīva privātā uzņēmējdarbība.

Daļa no taksometru nozares secinājusi, ka nevar turpināties tāda situācija, kā šobrīd, jo ir vairākas lielas problēmas, intervijā Dienai saka Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis, taksometru biznesa konsultants Jānis Naglis.

Patlaban aktualizēta nepieciešamība sakārtot taksometru nozari, ieviešot tā dēvēto taksometru sociālo nodokli. Tieši kā šis nodoklis darbotos?

Taksometru nozare vai, precīzāk, daļa no nozares nonākusi pie slēdziena, ka tā, kā ir šobrīd, turpināties nevar, jo ir vairākas lielas problēmas. Pirmā no tām ir negodīgā konkurence, ņemot vērā, ka visi nozares dalībnieki nenomaksā nodokļus, un ir ārkārtīgi lielas taksometru tarifu atšķirības. Otrā problēma ir tāda, ka nozarē strādājošajiem nav sociālā nodrošinājuma. Trešā problēma ir, ka pašreizējā regulācija ir ārkārtīgi dārga Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tāpēc jādomā, kā procedūras atvieglot. Turklāt atbilstoši patlaban pastāvošajiem normatīvajiem aktiem ļoti birokrātiska ir grāmatvedība, to paredz gan likums, kas attiecas uz pasažieru pārvadāšanu, gan attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, gan pašvaldību saistošie noteikumi, kas jāņem vērā taksometru kompānijām.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Lai gan par to, ko nozīmē sociālā uzņēmējdarbība, joprojām ir daudz jautājumu, izpratne ir labāka, nekā pirms pieciem gadiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sociālais bizness apvieno labāko no tradicionālā biznesa un nevalstiskajām vai labdarības organizācijām. «Tas nozīmē, ka uzņēmuma pamatā ir kāda sociāli nozīmīga un aktuāla jautājuma risināšana veidā, kas ļauj attīstīt ilgtspējīgu un pelnošu biznesu. Atšķirībā no tradicionālā biznesa, sociālajā uzņēmējdarbībā visi ienākumi tiek investēti atpakaļ sociālā biznesa attīstībā. Pretstatā labdarības organizācijām, kas atkarīgas no ziedotāju labvēlības, šie uzņēmumi veiksmes gadījumā ir pašpietiekami un spēj attīstīties patstāvīgi,» vērtē sociālā biznesa kompānijas Mammu līdzīpašnieks Andris Rubīns.

Krievijas rakstnieka Ļeva Tolstoja apjomīgā grāmata Karš un Miers kļuvusi par upuri karā starp Amazone Kindle un Barnes & Noble Nook e-grāmatu lasītājiem.

Amerikānis Filips Hovards izlēma, ka Karš un Miers ir pārāk smaga grāmata, lai to nēsātu mugursomā, tāpēc iegādājās Barnes & Noble elektronisko grāmatu lasītājam domāto versiju. Tomēr, sākot lasīt grāmatu, viņš atklāja, ka kāds iepriekš izlēmis izrediģēt krievu rakstnieka darbu, vai precīzāk – tā tulkojumu angļu valodā, vēsta Daily Mail.

Kā skaidro pats Filips Hovards, lasot grāmatu, viņš sastapies ar vārdu «nookd». No sākuma viņam tā likusies kā vienkārša pareizrakstības kļūta. Taču, kad vārds «nookd» grāmatā parādījies aizvien biežāk, viņš sameklējis Kara un Miera papīra oriģinālu un atklāja, ka «nookd» vietā angļu valodas tulkojuma tekstā ir jābūt «kindled» (kindle latviski nozīmē – aizdegties, uzliesmot). Tādējādi visā Barnes & Nooble lasītājam izdotajā Kara un Miera e-grāmatas versijā vārds «aizdedzināt» aizstāts ar «nookd».

Sociālais projekts "Parunāsim" šogad iecerējis attīstīties Eiropas Savienības līmenī, nostiprinot preču zīmi un piedāvājot franšīzi ES teritorijā.

"Parunāsim" ir klientu servisa vēstniecības "Sonido" sociālais projekts. "Katru gadu es izvirzu attīstības mērķus un šajā gadā ir plānots sociālo projektu "Parunāsim" attīstīt Eiropas Savienības līmenī, nostiprinot preču zīmi un piedāvājot franšīzi ES teritorijā. Šogad vēlamies atrast iespēju, kā varam zvanu centrā nodarbināt cilvēkus ar redzes invaliditāti. Tas sevī ietver atrisināt jautājumu, kā pielāgot tehniskos līdzekļus. Savukārt 2021. gadā ir plānots iziet pasaules līmenī, izmantojot informācijas tehnoloģijas," stāsta Inga Muižniece, klientu servisa vēstniecības "Sonido" valdes locekle. Šo mērķu īstenošanai uzņēmums ir piesaistījis Labklājības ministrijas un finanšu institūcijas "Altum" sociālās uzņēmējdarbības grantu, kura kopējā summa kopā ar uzņēmuma līdzfinansējumu ir 75,9 tūkstoši eiro.

Pašvaldību autobusi, kas parasti tiek izmantoti skolēnu pārvadājumos, drīzumā varētu sākt pildīt arī sabiedriskā transporta funkcijas. Latvijas Pašvaldību savienība vakar tikās ar satiksmes ministru Anriju Matīsu (Vienotība), lai pārrunātu aktualitātes transporta jomā, un tieši skolēnu autobusu izmantošana ne tikai skolēnu vajadzībām bija viens no atslēgas tematiem tikšanās laikā, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Kaut gan preses konferencē A. Matīss un Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis vairākas reizes pauda gandarījumu par veiksmīgo abu pušu sadarbību, realitātē gaidāms ne viens vien konflikts. Smaidīgās sejas, visticamāk, veltītas Finanšu ministrijai, lai parādītu pašvaldību un ministrijas spēju sadarboties un vienoties, vēl pirms tiek sadalīts nākamā gada budžeta pīrāgs.

«No mūsu puses šo prasību ir iespējams īstenot, tikai pārskatot maršrutu tīklu un atceļot tos autobusus, kas ir valsts pasūtīti,» Dienai saka A. Matīss. «Mums nav citu alternatīvu, kā organizēt skolēnu transportu, jo sabiedriskais transports daudzās vietās nefunkcionē,» teic A. Jaunsleinis, norādot, ka tas savā ziņā arī ir saistīts ar slikto ceļu stāvokli. Arī šis esot jautājums, kas prasa tūlītēju risinājumu.

Pētījumā par interneta lietotāju paradumiem noskaidrojies, ka Latvijas sociālo tīklu lietošanas tendences ne vienmēr sakrīt ar sociālo mediju izmantošanas paradumiem pasaulē.

Vēlreiz apstiprinājies, ka Latvijā visbiežāk lietotais sociālais tīkls ir Draugiem.lv, kuru ikdienā lieto 59,8% respondentu, bet kopumā to izmanto 87,6% Latvijas interneta lietotāju, rāda tiešsaistes dialoga aģentūras CLICK un H+K Research veiktais pētījums.

Pasaules sociālo tīklu līderis līderis Facebook Latvijā kopā spēj pulcēt 58,6% interneta lietotāju, taču ikdienā to izmanto vien 17,5% respondentu.

Plašu auditoriju Latvijā sasniedz arī «video karalis» YouTube – lai arī ikdienā to lieto vien 11,2% aptaujāto, sociālā medija kopējā auditorija sasniedz 80,7%. «Šie dati ļauj domāt, ka šis sociālais tīkls nav ikdienas medijs un ļoti lielā mērā tiek izmantots kopā ar citiem sociālajiem tīkliem, aplūkojot tajos ievietotos YouTube video,» secina pētījuma veicēji.

Vidzemes priekšpilsētā atkal aktivizējušies iedzīvotāju apkrāpēji, kas uzdodas par sociālajiem darbieniekiem, liecina Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes informācija.

Rīgas dome norāda, ka sociālais darbinieks, apmeklējot klientu dzīvesvietā, nosauc savu vārdu, uzvārdu un uzrāda darba apliecību, kurā minēts iestādes nosakumus, ir darbinieka fotogrāfija un viņa personas kods. Uz apliecības ir Rīgas Sociālā dienesta vadītāja paraksts un iestādes zīmogs.

Ja cilvēks apgalvo, ka ir sociālais darbinieks, bet nevar uzrādīt darba apliecību, nav pazīstams un par savu vizīti ieprekš nav informējis, Rīgas domes Labklājības departaments iesaka viņam neuzticēties un neielaist savā dzīvoklī. Nekādā gadījumā svešiniekam nav jāizrāda savas dzīvoklis, nav jāuzrāda savi naudas uzkrājumi, kā arī nav jādod līdzi savi personu apliecinošie dokumenti.

Biznesā par pašsaprotamu vajadzētu kļūt idejai, ka tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu

Kopdarba telpas "KalmarCo" Zviedrijas pilsētā Kalmarā līdzdibinātājs, domnīcas "We are Tomorrow" operacionālais stratēģis un sociālā biznesa inkubatora "NewDoor" mentors Nikolass Murigu (Nicholas Murigu) vēlas noņemt barjeru sociālā biznesa definīcijai.

"Par definīcijām vien var runāt dienām ilgi. Šī diskusija ir nozīmīga, bet tā ir svarīgāka no lēmumu pieņēmēju puses un kad ir iesaistīts finansējums. Pašiem darītājiem, kuri ir lielākā daļa un kam ir mērķis, definīcija nav tik svarīga. Mēs izvēlamies lietot apzīmējumu "uzņēmēji ar sirdi", nevis ieslīgt dažādās definīcijās – sociālais bizness, ilgtspējīgs bizness u. tml.

Galvenais princips ir šāds: pasaulei vajadzētu būt labākai vietai, kad mēs to pametīsim. Tam vajadzētu būt dabiski – tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu. Protams, mums vajag ēst un cilvēkiem, ko nodarbinām, vajag saņemt algu, bet šīm divām lietām nevajag būt konfliktā – var būt labs bizness ar lielu peļņu un vienlaikus radīt pasaulē pozitīvu ietekmi," saka N. Murigu.

Sociālais bizness ir par atbalstu un palīdzīgu roku. Tas ir par jaunām darbavietām un jaunām iespējām sociāli mazaizsargātām grupām.

Sociālais bizness ir arī par palīdzību kādam, kam tas ir visvairāk nepieciešams. Īpaši jau tagad, kad apkārt valda krīze un neskaidrība. Tāpēc šajā pirmssvētku laikā ir īstais brīdis apsvērt sava sociālā uzņēmuma izveidošanu. Tā ir iespēja palīdzēt sev un citiem.

Sociālajam uzņēmumam nav peļņas gūšanas mērķa. Protams, tam ir jāizdzīvo, tāpēc savai eksistencei - izdevumu segšanai un algu samaksai - ir jānopelna arī šādiem uzņēmumiem. Taču primāri visi finanšu resursi tiek ieguldīti attīstībā.

Sociālais uzņēmums ir lielākais palīgs valstij dažādu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Par valsts atbalstu arī pēdējos gados šī virziena uzņēmēji nevar sūdzēties - Labklājības ministrija piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu daudziem uzņēmumiem, kas nozīmēja nodokļu atlaides un iespēju pretendēt uz granta saņemšanu investīcijām turpmākajā attīstībā.