Piecu gadu laikā zvērsaimniecība Grobiņa no padomjlaiku stila lapsu fermas, kas strādā ar milzu zaudējumiem, pārtapusi plašā, modernā zvērsaimniecībā.
Tikko uzbūvēta jauna ferma Pāvilostas novadā, kas papildina veco fermu Grobiņas novadā. Top arī barības virtuve Liepājā. Aptuveni astoņus miljonus eiro lielās investīcijas uzņēmums cer atpelnīt dažu gadu laikā. Paralēli ūdeļādām tiks tirgoti arī vaislas dzīvnieki un speciāla barība. Pērn akciju sabiedrības apgrozījums audzis par 19%, salīdzinot ar 2012.gadu, realizācija cena izsoļu namā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaugusi par 40%.
Izvēlas labāko
Pāvilostas novada Vērgales pagasta Ceļmalniekos jaunbūvētā ferma ir viena no modernākajām Baltijas reģionā, apgalvo a/s Grobiņa valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis. Šim nolūkam pērn decembrī no Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrība par 43,7 tūkst. latu iegādājās 24,7 ha zemes. Būvniecību veica Polijas firma Pro-Fur Farm Equipment.
Teritorijā izvietoti apsildāmi krātiņi ar automātiskām dzirdinātavām, mēslu savākšanu, savukārt barību piegādā divi traktori, kas aprīkoti ar datoriem, lai barības sadale notiktu absolūti precīzi.
Plānotā jauda ir 100 tūkstoši ūdeļu ādu sezonā, turklāt tirgoti tiks arī vaislas dzīvnieki. Paredzēts 16,5 tūkstošu ūdeļu vaislas ganāmpulks. Starp fermas darbiniekiem ir arī ciltslietu speciālisti. Pirmie kucēni dzims aprīlī, stāsta G.Jaunsleinis. Jaunajā fermā visvairāk domāts par sanitārajām un vides prasībām. Jāatzīst, nekādu specifisku smaku pat teritorijā tikpat kā nejūt. Ap fermu pa perimetru uzbūvēts augsts betona žogs, kas iestiepjas metru dziļi zemē, lai nepieļautu dzīvnieku izbēgšanu.
Visi darbinieki valkā speciālus tērpus, pirms ieejas ir dezinfekcijas paklāji. «Esam iepirkuši augstvērtīgākās ūdeles no labākajām fermām,» saka G.Jaunsleinis, norādot, ka diemžēl dzīvnieki ar labiem ciltsrakstiem ir arī visjūtīgākie pret infekcijām. Tāpēc sanitārās prasības ir ļoti stingras. Zvērsaimniecības būvniecībā ieguldīti gandrīz pieci miljoni eiro, vēl trīs milj. eiro izmaksājuši kažokzvēri. 2,35 milj. eiro projekta īstenotāji cer atgūt no ES fondiem. Divu trīs gadu laikā investīcijām vajadzētu atmaksāties, lēš zvērsaimniecības vadītājs.
«Mēs strādājām piecus gadus, lai šo projektu sagatavotu,» viņš pamato optimistisko prognozi. Jaunajā fermā strādā 24 darbinieki, pieci no viņiem ir atgriezušies no Dānijas, kur bijuši peļņā līdzīgās saimniecībās. «Gandrīz visi ir vietējo pagastu iedzīvotāji,» stāsta G.Jaunsleinis.
Izvilka no bedres
Gundars Jaunsleinis a/s Grobiņa sāka strādāt 2009. gadā par izpilddirektoru. Apgrozījums bija mazāks par diviem miljoniem eiro, bet zaudējumi – 1,39 milj. eiro. Jau pēc gada uzņēmums strādāja bez zaudējumiem, bet pēc tam peļņas līkne pamazām auga.
«Ātri sapratām, ka jāmaina ādu apstrādes tehnoloģija un arī visi vaislas zvēri. Atteicāmies no lapsām, to vietā izvēlējāmies ūdeles. Katru no zvēraudzētavas 90 tūkstošiem būru noņēmām, iztīrījām, izmērcējām dezinfekcijas šķīdumā,» viņš stāsta. Nākamajā pavasarī ievests jauns vaislas ganāmpulks, un rezultāti nepievīla. Straujās, pozitīvās pārmaiņas atviegloja jaunās fermas būvniecību. «Pat atbalstītam projektam vajag pilnu priekšfinansējumu,» skaidro G.Jaunsleinis. Finansējuma piesaiste nebūtu iespējama, ja uzņēmums nespētu parādīt, ka var strādāt ar peļņu. Būvējot jauno fermu, ievērotas modernākās tehnoloģijas, kādas Eiropā pieejamas, izbūvēts ne tikai kažokzvēru audzēšanas komplekss, bet arī piebraucamais ceļš līdz pat Liepājas – Ventspils šosejai. Ūdeļādas realizē vienā no pieciem lielajiem Eiropas izsoļu namiem. Šā gada aprīlī Liepājā darbu sāks a/s Grobiņa jaunā barības virtuve. Tā ne tikai apgādās pašu audzētavas, bet plānots barību tirgot arī citiem zvēraudzētājiem. Lielu interesi par barības iegādi izrādījuši ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas kažokzvēru audzētāji. «Barības virtuves parasti atrodas zvērsaimniecību teritorijā, taču tas paaugstina infekciju risku,» potenciālo klientu interesi pamato a/s Grobiņa valdes priekšsēdētājs.
Liels potenciāls
Latvijā kažokzvēru audzēšana varētu būt ienesīga alternatīva lauksaimniecībai, uzskata G.Jaunsleinis. Īpaši piejūras zonā ir ideāls klimats – temperatūras svārstības nav lielas, reti ir bargas ziemas, kuru laikā kažokzvēru akots izaug pārāk garš. Izejvielu ir pietiekami – barība sastāv no gaļas subproduktiem (25–30%), tikpat ir zivis, ap 10% graudu, tikpat ūdens, kā arī vitamīni un citas barības piedevas. Jautāts par attieksmi pret skaisto ūdeļu audzēšanu ādu ieguvei, uzņēmuma vadītājs saka, ka savvaļas zvēru dzīve ir daudz skarbāka un bieži apraujas ātrāk. Fermās neaudzē savvaļas dzīvniekus, bet speciālas šķirnes, kuras vairākos desmitos gadu radījuši zootehniķi un selekcijas speciālisti. A/s Grobiņa neizslēdz iespēju, ka nākotnē varētu plānot vēl kādu paplašināšanos. Kažokzvēru audzēšana Latvijā sākusies 1930.gadā. Šobrīd tā ir viena no visstingrāk regulētajām jomām Eiropas Savienībā. Ik dienas kažokzvēru barībai Latvijā izmanto 92 t pārtikā nederīgos gaļas un zivju subproduktus. Ap 90% produkcijas tiek eksportēta.
Tomēr daļa sabiedrības iebilst pret nozares attīstīšanu. Latvijas vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas janvāra beigās apvienojās Sabiedrībā pret kažokādām. Tā virzīs izskatīšanai Saeimā vairāk nekā 10 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju parakstīto iniciatīvu pret kažokzvēru audzēšanu ar mērķi panākt šīs nozares slēgšanu Latvijā, jo «kažokādas ir nežēlīga greznība, kas sagādā ciešanas miljoniem dzīvnieku un nodara kaitējumu dabai un cilvēkiem».