Izdejot valsi kuršu vikingu laivā vai izcīnīt jūras kauju, iepazīt kuršu dzīvesziņu var senākajā rakstos precīzi minētajā Latvijas vietā – Grobiņā
Grobiņa šobrīd pretendē uz vietu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā, tā no Liepājas guļamvagona pārtop aktīvās atpūtas centrā ar pamatīgu izziņas piedevu. Idejas virzītāji ir tūrisma klubs Oga (TK Oga) jeb aptuveni 30 aktīvi Grobiņas jaunieši. Sākumā ideja bija izveidot vietu, kur pašiem saturīgi pavadīt laiku, taču infrastruktūras uzturēšanai vajadzēja ienākumus. Tāpēc iesaistīta arī pašvaldība un tūrisma uzņēmēji, lai novadā izveidotu kompleksu aktīvās atpūtas piedāvājumu. Dažādos projektos kopš 2009.gada TK Oga kopā izdevies no ES programmām piesaistīt gandrīz 100 tūkstošus eiro.
Arheoloģija iedvesmo
Grobiņu jau daudzus gadus apmeklē vēsturnieki no visas pasaules, īpaši – skandināvi un tai tuvējās salu valstis, kuru vēsture saistās ar vikingu kultūru. Islandes Arheoloģijas mantojuma aģentūra bija tā, kas 2011.gadā pieteica Grobiņu Pasaules mantojuma sarakstam kā vienu no vietām, kur atrodamas vikingu laika kultūras liecības. Grobiņas arheoloģisko ansambli veido Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsētas, Priediena, Atkalnu, Smukumu un Porānu (Pūrānu) senkapi, kuri izvietoti Grobiņā un tās tuvākajā apkārtnē. Šie pieminekļi lielāko tiesu datējami ar VII–IX gs. un ir saistāmi ar iespaidīgu skandināvu koloniju, kas kā Seeburg – Jūrpils minēta arī IX gs. rakstītajos avotos, liecina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAJ) informācija. Arheoloģiskie izrakumi apliecina, ka Grobiņa bija viena no sava laika nozīmīgākajām vikingu pasaules vietām Baltijas jūras austrumu daļā. «Sapratām, ka tā ir vērtība, taču vienkāršam tūristam tā nav īsti parādāma – tās ir pļavas ar uzkalniņiem,» ideju restaurēt vēsturi vizuāli skaidro TK Oga valdes priekšsēdētājs Raimonds Reinis. Svarīgākais tūrisma attīstībai bija – stāsts, atlika izveidot infrastruktūru. Tapa Aktīvā tūrisma centrs – kuršu vikingu apmetne, projekti ļāva iegādāties tūrisma inventāru, alpīnisma aprīkojumu, kajakus, smailītes, teltis. Tad dzima ideja apkalpojošo personālu ietērpt vikingu tērpos, izveidot seno ieroču cīņas skolu, ļaut tūristiem iejusties vikingu lomā.
Atklāj ūdensceļu
Pirms diviem gadiem saņemts atbalsts no ES Zivsaimniecības fonda kuršu vikingu liellaivas un aprīkojuma iegādei un cita aktīva Kurzemes piekrastes biedrība – Pāvilostas laivas – uzbūvēja autentisku vikingu peldlīdzekli Tontegode. «Piedāvājam izbraukt pa vikingu vēsturisko ūdens ceļu – pa Ālandes upi un Dzirnavu dīķi,» stāsta R.Reinis. Grupas Iļģi dalībnieks Gatis Gaujenieks sarakstījis piemērotu mūziku, kurā skan fonā tekstam, kas stāstīts par IX gs. notikumiem tagadējā Grobiņā. Īstenota ideja par naktsšovu – tas ir brauciens ar performancēm. «Iedvesmojos no Imanta Ziedoņa – Es mīlu braukt naktī/Pasaule dienā ir maza/Tikai līdz horizontam,» citē R.Reinis. Ideja attaisnojusies, jo apmeklētāji esot sajūsmā. Kuršu apmetni bieži pieprasa kāzinieki, esot pat tādi, kas kāzu valsi dejo Tontegodē, šūpojoties uz ūdens. Iecienītas ir arī kuršu cīņas mākslas nodarbības, kad TK Oga dalībnieki tūristiem ierāda, kā rīkoties ar restaurētajiem kuršu ieročiem. Iecerēts šovasar izveidot loka šaušanas stendu un rekonstruēt telti dalībai starptautiskajās izstādēs un festivālos, lai piesaistītu apmeklētājus.
Sadarbībā labāk
Šosezon sadarbībā ar Grobiņas makšķernieku kopu tūristiem tapis vēl viens projekts. Uzbūvēta jauna vikingu laiva, ar kuru tūristi brauks uz Tāšu ezeru, par kuru sagatavots aizraujošs stāsts. Vietējais zvejnieks, kuram ir vajadzīgā licence, iepriekšējā vakarā ieliek tīklus, ko visi kopā izvelk. Līdzi ir arī mobilā zivju kūpinātava, un zvejnieks pasniedz meistarklasi zivju kūpināšanā. Otrs sadarbības partneris ir Kalitu ģimenes zirgaudzētava Jura staļļi, kas piedāvā plašu pakalpojumu klāstu – sākot no izjādēm, apmācības, izbrauciena karietē, beidzot ar pērn atklāto Spārnotā zirga trasi (gaisa trošu atrakcija) pieaugušajiem un Vienradža trasi bērniem. Jura staļļi sadarbojas ne tikai ar Grobiņas, bet arī Liepājas tūrisma uzņēmējiem un piedāvā vairāku dienu atpūtu, ietverot dažādus aktīvās atpūtas elementus – papildus zirgiem arī izbraucienus ar jahtu, kā arī pārgājienu zirga mugurā pa Kurzemes smilšu pludmali. Tūristiem tiek piedāvāts treniņš zirga mugurā pirms 22 km gara pārgājiena gar jūras malu, pelde jūrā kopā ar zirgiem, pikniks ar čiekuros kūpinātām zivīm un ugunskurā vārītu Kovboju zupu, noslēdzot dienu ar nakšņošanu svaigā sienā. Jura staļļu piedāvājumu labprāt izmanto ārzemnieki, stāsta viens no Jura staļļu līdzīpašniekiem, sportists un treneris Jānis Kalita. «Apmeklētāju netrūkst – drīzāk trūkst darbaroku. Ar sportu Latvijā nopelnīt nevar, ar tūrismu – var,» viņš piebilst.