Jaunākais izdevums

Izdejot valsi kuršu vikingu laivā vai izcīnīt jūras kauju, iepazīt kuršu dzīvesziņu var senākajā rakstos precīzi minētajā Latvijas vietā – Grobiņā

Grobiņa šobrīd pretendē uz vietu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā, tā no Liepājas guļamvagona pārtop aktīvās atpūtas centrā ar pamatīgu izziņas piedevu. Idejas virzītāji ir tūrisma klubs Oga (TK Oga) jeb aptuveni 30 aktīvi Grobiņas jaunieši. Sākumā ideja bija izveidot vietu, kur pašiem saturīgi pavadīt laiku, taču infrastruktūras uzturēšanai vajadzēja ienākumus. Tāpēc iesaistīta arī pašvaldība un tūrisma uzņēmēji, lai novadā izveidotu kompleksu aktīvās atpūtas piedāvājumu. Dažādos projektos kopš 2009.gada TK Oga kopā izdevies no ES programmām piesaistīt gandrīz 100 tūkstošus eiro.

Arheoloģija iedvesmo

Grobiņu jau daudzus gadus apmeklē vēsturnieki no visas pasaules, īpaši – skandināvi un tai tuvējās salu valstis, kuru vēsture saistās ar vikingu kultūru. Islandes Arheoloģijas mantojuma aģentūra bija tā, kas 2011.gadā pieteica Grobiņu Pasaules mantojuma sarakstam kā vienu no vietām, kur atrodamas vikingu laika kultūras liecības. Grobiņas arheoloģisko ansambli veido Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsētas, Priediena, Atkalnu, Smukumu un Porānu (Pūrānu) senkapi, kuri izvietoti Grobiņā un tās tuvākajā apkārtnē. Šie pieminekļi lielāko tiesu datējami ar VII–IX gs. un ir saistāmi ar iespaidīgu skandināvu koloniju, kas kā Seeburg – Jūrpils minēta arī IX gs. rakstītajos avotos, liecina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAJ) informācija. Arheoloģiskie izrakumi apliecina, ka Grobiņa bija viena no sava laika nozīmīgākajām vikingu pasaules vietām Baltijas jūras austrumu daļā. «Sapratām, ka tā ir vērtība, taču vienkāršam tūristam tā nav īsti parādāma – tās ir pļavas ar uzkalniņiem,» ideju restaurēt vēsturi vizuāli skaidro TK Oga valdes priekšsēdētājs Raimonds Reinis. Svarīgākais tūrisma attīstībai bija – stāsts, atlika izveidot infrastruktūru. Tapa Aktīvā tūrisma centrs – kuršu vikingu apmetne, projekti ļāva iegādāties tūrisma inventāru, alpīnisma aprīkojumu, kajakus, smailītes, teltis. Tad dzima ideja apkalpojošo personālu ietērpt vikingu tērpos, izveidot seno ieroču cīņas skolu, ļaut tūristiem iejusties vikingu lomā.

Atklāj ūdensceļu

Pirms diviem gadiem saņemts atbalsts no ES Zivsaimniecības fonda kuršu vikingu liellaivas un aprīkojuma iegādei un cita aktīva Kurzemes piekrastes biedrība – Pāvilostas laivas – uzbūvēja autentisku vikingu peldlīdzekli Tontegode. «Piedāvājam izbraukt pa vikingu vēsturisko ūdens ceļu – pa Ālandes upi un Dzirnavu dīķi,» stāsta R.Reinis. Grupas Iļģi dalībnieks Gatis Gaujenieks sarakstījis piemērotu mūziku, kurā skan fonā tekstam, kas stāstīts par IX gs. notikumiem tagadējā Grobiņā. Īstenota ideja par naktsšovu – tas ir brauciens ar performancēm. «Iedvesmojos no Imanta Ziedoņa – Es mīlu braukt naktī/Pasaule dienā ir maza/Tikai līdz horizontam,» citē R.Reinis. Ideja attaisnojusies, jo apmeklētāji esot sajūsmā. Kuršu apmetni bieži pieprasa kāzinieki, esot pat tādi, kas kāzu valsi dejo Tontegodē, šūpojoties uz ūdens. Iecienītas ir arī kuršu cīņas mākslas nodarbības, kad TK Oga dalībnieki tūristiem ierāda, kā rīkoties ar restaurētajiem kuršu ieročiem. Iecerēts šovasar izveidot loka šaušanas stendu un rekonstruēt telti dalībai starptautiskajās izstādēs un festivālos, lai piesaistītu apmeklētājus.

Sadarbībā labāk

Šosezon sadarbībā ar Grobiņas makšķernieku kopu tūristiem tapis vēl viens projekts. Uzbūvēta jauna vikingu laiva, ar kuru tūristi brauks uz Tāšu ezeru, par kuru sagatavots aizraujošs stāsts. Vietējais zvejnieks, kuram ir vajadzīgā licence, iepriekšējā vakarā ieliek tīklus, ko visi kopā izvelk. Līdzi ir arī mobilā zivju kūpinātava, un zvejnieks pasniedz meistarklasi zivju kūpināšanā. Otrs sadarbības partneris ir Kalitu ģimenes zirgaudzētava Jura staļļi, kas piedāvā plašu pakalpojumu klāstu – sākot no izjādēm, apmācības, izbrauciena karietē, beidzot ar pērn atklāto Spārnotā zirga trasi (gaisa trošu atrakcija) pieaugušajiem un Vienradža trasi bērniem. Jura staļļi sadarbojas ne tikai ar Grobiņas, bet arī Liepājas tūrisma uzņēmējiem un piedāvā vairāku dienu atpūtu, ietverot dažādus aktīvās atpūtas elementus – papildus zirgiem arī izbraucienus ar jahtu, kā arī pārgājienu zirga mugurā pa Kurzemes smilšu pludmali. Tūristiem tiek piedāvāts treniņš zirga mugurā pirms 22 km gara pārgājiena gar jūras malu, pelde jūrā kopā ar zirgiem, pikniks ar čiekuros kūpinātām zivīm un ugunskurā vārītu Kovboju zupu, noslēdzot dienu ar nakšņošanu svaigā sienā. Jura staļļu piedāvājumu labprāt izmanto ārzemnieki, stāsta viens no Jura staļļu līdzīpašniekiem, sportists un treneris Jānis Kalita. «Apmeklētāju netrūkst – drīzāk trūkst darbaroku. Ar sportu Latvijā nopelnīt nevar, ar tūrismu – var,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Arvīds Apfelbaums biznesu pielāgo Latvijas laikapstākļiem - vasaras periodā Daugavā piedāvā izbraucienus ar laivām un diviem vikingu kuģiem, bet ziemā - vizina ar sniega motocikla vilktām ragavām.

«Kopš studiju gadiem esmu aktīvs ūdens tūrisma piekritējs, bet mans pamata bizness ir celtniecība. Vasarās kolēģiem organizēju ūdenstūrisma pārgājienus. Sapratu, ka laivu īrei aiziet liela nauda, tāpēc laivas iegādājos pats un tā tas sākās,» biznesa pirmsākumus atceras SIA A.A. Mežmalas valdes loceklis A.Apfelbaums. Lai smailītes un kanoe laivas nestāvētu dīkā, sācis tās piedāvāt arī citiem cilvēkiem.

Uzņēmums SIA «A.A. Mežmalas» savu darbību uzsāka 2006. gada martā un nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu. 2008.gadā tika izveidota ūdenstūrisma struktūrvienība «Mežmalas laivas», bet 2009.gadā darbību uzsāka struktūrvienība «Mežmalas vikings» un «Mežmalas kamanas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Atpūtas braucienus Daugavā sāk piedāvāt arī vikingu kuģis

Zane Atlāce - Bistere,05.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, 11.novembra krastmalā pie Akmens tilta piektdien tika prezentēts vikingu kuģis Indriķis, kas gturpmāk piedāvās atpūtas braucienus pa Daugavu, informē biedrības Latviešu karavīrs pārstāvis Normunds Jērums.

Vikingu kuģis Indriķis ir samazināta slavenākā un skaistākā vikingu kuģa Oseberg kopija. Kuģis būvēts Latvijā, Birzgales novadā no 2010.-2014.gadam. Kuģa garums - 14,85 m, platums - 3,65 m, augstums - 3,6 m. Līdz šim pasaulē sastopamas tikai trīs Oseberga kuģa replikas, no kurām divas būvētas Latvijā.

Vikingu Osebergas kuģis (norvēģu Osebergskipet) atrasts 1904.gadā Tjonsbergā kapu uzkalniņā norvēģu provincē Vestfoldā netālu no jūras Oslofjordas labajā krastā. Tas bijis pārklāts ar zemes uzbērumu 6,5 metru augstumā, un 40 metru diametrā. Apbedījums ar kuģi un tā saturu ir izstādīts Oslo Vikingu kuģu muzejā. Veicot dendrohronoloģisko datēšanu, noteikts, ka kuģis būvēts laika posmā no 800 līdz 834. gadam. Iespējams kuģis izmantots iekšējos jeb piekrastes ūdeņos, bet nav izslēgts, ka tas kuģojis arī pa atklātu jūru. Kuģa kopējais garums ir 21,58 metri, platums 5,10 metri, tas būvēts klinkeru tehnikā no ozolkoka, stiprināts ar dzelzs kniedēm. Kuģis varēja sasniegt 10 jūdzes stundā lielu ātrumu. Kuģim ir bijuši 15 airu pāri, kam vajadzīgi vismaz 30 airētāji. Tam ir grezni dekorējumi ar vītu motīvu, dzīvnieku un augu valsts elementiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 20.jūnijā, notika Ikšķiles pilsētas 830 gadu jubilejai veltītā vikingu ozolkoka laivas Üxküll nolaišana Daugavā - turpmāk ķerot Daugavas vēju interesenti varēs nokļūt Nāves un Meinarda salās, raksta reģionālais portāls daugavasbalss.lv.

Laiva Üxküll ir precīza 10.-12. gadsimta vikingu kuģa kopija. 1880.gadā Gokstādē tika atrats vikingu kuģis, kuru pēc arheoloģiskajiem izrakumiem nogādāja uz muzeju Oslo. Kuģis tika rekonstruēts un 1892.gadā tika izgatavota tā kopija - Viking. Üxküll ir Gokstādes vikingu kuģa samazināta kopija. Tā ir 2,20 metrus plata un 9 metrus gara kā arī rotāta ar kokgriezumiem. Üxküll karkass veidots no ozolkoka, kas apšūts ar priedes koka dēļiem, kas pārklāti ar lineļļu, savukārt iegrimes daļa ar darvu. Laiva aprīkota ar vienu taisnu mastu un četriem airu pāriem, stūre - atbilstoši sendienu laivu būvēšanas standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar jaunu sparu, nedaudz uzlabota un atjaunināta sabiedrības vērtējumam nodota sociālā spēle internetā izdzivot.lv. Spēles mērķis ir vairot sabiedrības sociālo atbildību, dodot iespēju spēlētājam «iejusties» to ģimeņu ādā, kuras zemo ienākumu dēļ spiestas dzīvot trūcīgos apstākļos.

Spēlē izdzivot.lv ikvienam ir iespēja izmēģināt izdzīvot vienu kalendāro mēnesi ar minimāliem ienākumiem un regulārām elementārām ikdienas vajadzībām – īres un kredītsaistību apmaksu, pārtikas iegādi, veselības problēmām un citu ikdienišķu problēmu risināšanu.

«Kamēr plaši tiek runāts, ka Latvijā uzlabojas dzīves apstākļi un samazinās trūcīgo skaits, joprojām Latvijā ir ļoti daudz ģimeņu, kurām zemo ienākumu dēļ nākas pieņemt smagus lēmumus un izdzīvot spiedīgos apstākļos. Mēs nevaram ikvienu Latvijas iedzīvotāju aizvest uz šīm mājām un dot iespēju izdzīvot ar šo cilvēku ienākumiem, tomēr varam palīdzēt to apjaust ar virtuālās realitātes palīdzību,» stāsta izdzivot.lv organizatore un Paēdušai Latvijai projektu vadītāja Agita Kraukle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 17. augustā, Latvijas Banka izlaidīs kuršu ķoniņiem veltītu sudraba kolekcijas monētu, informē LB.

Šī monēta ir veltījums kuršu ķoniņiem – latviešu tautas daļai, kas pratusi nosargāt savu personisko brīvību un neatkarību cauri gadsimtiem.

Kolekcijas monētas «Kuršu ķoniņi» mākslinieki ir Arvīds Priedīte (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).

Monētas priekšpusē uz dokumenta fona attēlots jātnieks zirga mugurā ar spalvu pie cepures, zobenu pie sāniem un karogu rokā. Monētas aizmugurē redzams Peniķa staba atveids ar Ķoniņciema ģerboni, sieviete tautastērpā un vīrietis ar zobenu; fonā – septiņu Kurzemes brīvciemu nosaukumi.

Ķoniņi bija Kurzemes pamatiedzīvotāji, septiņu brīvciemu (Ķoniņu, Kalēju, Pliķu, Ziemeļu Turlavas pagastā, Dragūnu Rumbas pagastā, Viesalgu Snēpeles pagastā un Sausgaļu Padures pagastā) iemītnieki, kas kā vasaļi jeb lēņavīri no Livonijas ordeņa saņēma zemi un privilēģijas. 1230. gadā lielāko kuršu daļu pārstāvošā ķēniņa Lamekina un Romas pāvesta legāta pilnvarnieka noslēgtais līgums paredzēja kuršu dalību karos pret pagāniem un tiesības palikt brīviem, ja vien turēsies pie katoļticības. Līgums bija spēkā īsu laiku, jo mainījās baznīcas varas un Livonijas ordeņa spēku samērs un ietekme, bet tas iedibināja brīvības tradīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA A-Z darbnīca īpašnieks Ainars Zingniks nopietni apsver iespēju rudenī pārcelt ražošanu no Pāvilostas uz Grobiņu. Galvenais iemesls ir lielais pasūtījumu skaits no Liepājas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Kursas Laiks šā gada sākumā jau rakstīja, ka slavenais vikingu laivu būvnieks Ainars Zingniks nosolījis nomas tiesības uz telpām Celtnieku ielā 29, Grobiņā, kas atrodas stadiona teritorijā. Telpu ģeogrāfiskais novietojums ir vairāk piemērots uzņēmējdarbībai, jo atrodas daudz tuvāk pasūtītājiem nekā Pāvilostas darbnīca Sēņu ielā 1. «Mums praktiski visi pasūtījumi ir no Liepājas, tādēļ materiālus nākas vest 50 kilometrus tālu. Tas pats attālums jāpārvar, lai veiktu uzmērīšanas darbus un pasūtījumu pieņemšanu,» skaidro A. Zingniks.

Lai arī A. Zingniks slavens kļuva tieši ar koka vikingu laivu izgatavošanu, šobrīd laivu pasūtījumu nemaz nav. «Tas ir dārgs prieks, un laivas pēdējā laikā neviens nav pasūtījis. Toties ir ļoti daudz restaurācijas pasūtījumu Liepājā,» pastāsta meistars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vecā vikinga saimnieks paziņo par restorāna slēgšanu

Dienas Bizness,07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2. septembrī Liepājas Vecajā vikingā plānota pēdējā ballīte, un nākamajā dienā pēc ballītes restorāns tiks slēgts, paziņojis restorāna saimnieks Peders Rathlefs.

Dāņu izcelsmes uzņēmējs skaidro, ka viņš šovasar zaudējis dzīvesbiedri, tādēļ nevar turpināt šo biznesa virzienu, vēsta reģionālais portāls ReKurZeme.lv. Uzņēmēja plānos ietilpst naktsklubs Vecā vikinga telpās, kas darbosies 2. stāvā.

P. Rathlefs norādīja, ka nezina, kas turpmāk būs restorāna vietā. Tas pieder ēdināšanas uzņēmumam Hesburger un, iespējams, ka uzņēmums to iznomās citiem vai darbosies pats.

Dāņu uzņēmējs restorānu Vecais vikings bijušajās Latvijas 1. Rokkafejnīcas telpās atvēra 2015.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies ilgi gaidītā vasara un, līdz ar to, daudziem sācies atvaļinājumu laiks. Kādam tuvāka būs atpūta laukos, pie dabas vai darbojoties piemājas dārziņā, kādam – apceļojot mūsu Latvijas skaistākās vietas, taču liela daļa izvēlās doties kādā sen kārotā, tuvākā vai tālākā ceļojumā ārpus Latvijas.

Plānot ceļojumu var būt ļoti aizraujošs un patīkams process, tomēr vienlaikus tas prasa gan laiku, gan enerģiju, turklāt, lai ceļojums atbilstu noteiktajam budžetam, tas jāplāno jau savlaicīgi, citādi paša plānots pēdējā brīža ceļojums var izrādīties ļoti dārgs prieks.

Ja ceļojumu plānošana tev sagādā vairāk raižu kā prieka, turklāt vēlies, lai atpūtas laikā tev vairs ne par ko nebūtu jāuztraucas, vērts apskatīt ceļojumu aģentūru piedāvājumus. Uzticama un droša ceļojumu aģentūra nāks talkā gan tad, ja vēlēsies doties spontānā piedzīvojumā, gan tad, ja vēlies jau laikus ieplānot ceļojumu ar ģimeni, draugu kompānijā vai pat vienatnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Mākslīgā intelekta kurss Latvijā piesaista vairāk sieviešu nekā jebkurā citā ES valstī

Db.lv,30.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT Izglītības fonds 2020. gadā Latvijas sabiedrību iepazīstināja ar Elements of AI, pasaules Nr.1 tiešsaistes datorzinātņu studiju kursu, kas koncentrējas uz mākslīgo intelektu. Šobrīd Elements of AI Latvijā mācās vairāk nekā 9000 studentu, no kuriem gandrīz 70% ir sievietes.

“Esam lepni, ka Latvijā tik daudz cilvēku vēlas apgūt mākslīgo intelektu, neskatoties uz viņu vecumu vai dzimumu. Saskaņā ar datiem vislielākā interese (aptuveni 31,0%) par kursu sabiedrības pārstāvju vidū ir vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kam seko cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem (aptuveni 19,0%). Interesanti, ka izglītojamie vecumā no 55 līdz 65 gadiem un vecāki ir bijuši tikpat aktīvi kā jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, aptuveni 17% abās grupās. Mēs visvairāk priecājamies par to, ka ievērojama daļa no Latvijas, kas pievienojas kursam, ir sievietes — gandrīz 70%. Tas ir acīmredzams rezultāts mūsu pūlēm, popularizējot kursu sieviešu un meiteņu auditorijai”, komentē IT Izglītības fonda izpilddirektore Zanda Zilgalve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atpūta. Starp izaugsmi un izdegšanu

Katrīna Ošleja, uzņēmēja, vadības koučs, supervizors, līderības trenere un arī psihoterapijas speciāliste,20.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā mani klienti lielākoties ir vadītāji un galvenie speciālisti, kuru sūdzību centrālā tēma ir profesionāla izdegšana un pārgurums. Diemžēl aizvadītā gada laikā psihoemocionālu izaicinājumu gadījumu skaits sabiedrībā ir pieaudzis, saasinot problēmas, kuras nebijām pamanījuši vai centušies risināt.

Turklāt, tās skar visu profesiju un amata pozīciju ļaudis, nešķirojot pēc dzimuma vai vecuma. Bieži saņemu sūdzības par to, ka cilvēki vairs neredz jēgu darbam, ko viņi veic. Daudzi saskārušies ar attiecību grūtībām, trauksmes un panikas lēkmēm, hroniskām sāpēm, ēšanas traucējumiem, depresiju un miega traucējumiem. Daudzus no šiem izaicinājumiem ir iespējams laicīgi novērst, līdzsvarojot profesionālo un privāto dzīvi, iemācoties novērtēt sevi mājās un darbā, kā arī izbrīvējot laiku atpūtai ne vien nedēļas nogalēs, bet arī ikdienā.

Darbā visu vienā dienā nav iespējams paveikt

Bieži pamanu, ka vadītāji un motivēti darbinieki sev izvirza tik izaicinošu mērķus, ka šo mērķu sasniegšana nomāc visas citas dzīves jomas. Darba mērķiem vajadzētu būt ekoloģiskiem attiecībā pret veselības, attiecību, izaugsmes vai jebkuriem citiem dzīves mērķiem. Būtu vēlams vismaz tiekties uz šo līdzsvaru. Ja atpūtas ir par maz, ar laiku organisms sāk par to signalizēt ar dažādām stresa zīmēm: trauksmi, bezmiegu, nogurumu, depresiju, nomāktību. Tā kā Latvijā cilvēki ar šīm stresa pazīmēm saskaras bieži, visticamāk, atpūtas varētu būt par maz vai arī atpūšanās nenotiek tādos veidos, kas palīdzēt atjaunoties gan ķermenim, gan prātam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vienotā dizainā ar kolekcijas monētu izdota kuršu ķoniņiem veltīta pastmarka

Monta Glumane,04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Pasts izdevis pastmarku Kuršu ķoniņi, kurai ir vienots dizains ar Latvijas Bankas izlaisto sudraba kolekcijas monētu.

Pastmarka emitēta gan kā atsevišķs filatēlijas izdevums, gan arī īpašā kopizdevumā ar Latvijas Banku, kurā iekļauta arī speciāla aploksne un kuršu ķoniņiem veltītā sudraba monēta, informē VAS Latvijas Pasts.

Sudraba kolekcijas monēta un pastmarka Kuršu ķoniņi veidota vienotā dizainā – uz tās attēlots Ķoniņciema ģerbonis un stilizētā Kurzemes tautastērpā ģērbta sieviete un vīrietis. Pastmarka izdota 30 000 eksemplāru tirāža, un tās nominālvērtība ir 5 eiro, kas atbilst dažāda veida vēstuļu korespondences apmaksai svara kategorijās virs 500 gramu.

Savukārt kopizdevums, kurā iekļauta netradicionāla izmēra aploksne ar pirmās dienas zīmogu, pastmarka un Latvijas Bankas sudraba kolekcijas monēta, izdota 300 eksemplāru tirāžā. Pastmarkas, aploksnes, zīmoga un kolekcijas monētas dizaina autors ir mākslinieks Arvīds Priedīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Paviesoties dabas brīnumu «Disnejlendā»

Līva Melbārzde,05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt visplašākajā spektrā viena ceļojuma laikā- brauciet uz Jaunzēlandi

Jaunzēlandes smilšu pludmales un līči atgādina Algarvi, kalnainie apvidi- Skotiju, ledāji un klintis – Alpus, vulkāni un geizeri- Islandi, bet Jaunzēlandes dienvidsalas fjordi- Norvēģiju un Zviedriju.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka otrā pasaules malā esošajās divās Jaunzēlandes salās ir apkopots viss, kas redzams, apceļojot visu Eiropas kontinentu. Taču Jaunzēlandē ir vēl daudz kas vairāk- mūža meži līdzinās Malaizijas džungļiem, dažām Jaunzēlandē augošām retām koku sugām radniecīgus var atrast Čīlē, ziemeļu salas piekrastes veģetācija ir tipiska Indonēzijai utt. Varētu teikt, ka Jaunzēlande ir dabas brīnumu «Disnejlenda». No divām lielām un ap 600 mazākām saliņām sastāvošo Jaunzēlandi ieskauj nekas cits kā ūdens un no tuvākā kontinenta – Austrālijas- to šķir trīs lidojuma stundas. Kopējais lidojums no mūsu platuma grādiem līdz Jaunzēlandei ir iespējams vairākkārt pārsēžoties un aizņem vairāk nekā 24 stundas. Taču dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem šī unikālā zeme noteikti ir redzēšanas vērta. Lai mazliet atvieglotu garās lidojuma stundas, ir vērts ieplānot dienu ilgu atpūtu pēc pirmā aptuveni 12 stundu ilgā pārlidojuma, piemēram, Singapūrā, jo no turienes līdz Jaunzēlandei būs jālido vēl ap 12 stundām, lai gan, skatoties uz kartes, attālums nemaz vairs nešķiet tik liels. Jūlijā Jaunzēlande mēdz pārsteigt ar sniega vētrām tās kalnainākajos apvidos, ap Ziemassvētkiem gatavojas zemenes, ķirši zied oktobrī, bet vīnogas tiek ievāktas martā. Taču atkarībā no ceļotāju prioritātēm, Jaunzēlande ir lielisks galamērķis cauru gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan vasara tipiski ir atvaļinājumu laiks, uzņēmēji ne vienmēr atrod laiku divu nedēļu vai ilgākai atpūtai, taču arī nedēļas nogalēs un darbadienu vakaros var paspēt «uzlādēt baterijas»

«Es šogad strādāju «viensētas laiku režīmā» - kādreiz mātes visu darīja kopā ar bērniem un šovasar tā ir man ar meitām. Uzsākot jaunu biznesu, atvaļinājumu paņemt nav gluži iespējams, jo tad viss apstājas, bet bērniem ir vasaras brīvlaiks. Tā nu mēs visas trīs strādājam, ejam uz tikšanos, strādājam pie jūras vai vecvecāku dārzā – visur kopā. Nedomāju, ka tā ir atpūta, bet tas ir veids, kā vasarā pabūt kopā un mācīties pacietību un pieņemšanu,» saka Anna Andersone, Froont līdzīpašniece, Riga TechGirls kustības iniciatore un Be-With radītāja. No domām par darbu viņai palīdz «atslēgties» daba – jau divu dienu brauciens ar laivām samazina stresu un atslēdz smadzenes no ikdienišķā. Uzņēmēja zina arī ģimenes, kuras vasarā strādā no pirmdienas līdz ceturtdienai un tad trīs dienas pavada laukos, atslēdzoties no interneta un telefoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienas steigā bieži vien aizmirstam padomāt par atpūtu sev un saviem mīļajiem. Atpūta un nesteidzīgi pavadīts laiks kopā ar savu otro pusīti dos prieku, ļaus izbaudīt dzīves skaistumu un radīs labsajūtu. Atpūta diviem sniedz mieru, ļauj saprast, ka otrs cilvēks ir svarīgs, tā ir arī pateicība par to, ka šis cilvēks ir jūsu dzīvē.

Dāvanu Serviss ir sagādājis daudzas iespējas šādiem miera un labsajūtas mirkļiem kopā ar savu mīļoto cilvēku.

Kādu dāvanu izvēlēties Dāvanu Servisā?

Dāvanu Serviss piedāvā iegādāties dāvanā romantisku atpūtu diviem cilvēkiem ar SPA procedūru. To var izbaudīt skaistākajās Latvijas atpūtas vietās – “Hotel Jūrmala SPA”, “Silene Resort & SPA”, “Rožmalās”, Mārcienas muižā, SPA viesnīcā “Ezeri”, viesnīcā “Santa”, kā arī Lietuvā, Pakrojas muižā.

Ja dodat priekšroku klusai atpūtas vietai, var iegādāties un uzdāvināt iespēju pavadīt romantisku laiku bungalo mājiņā pie jūras, namiņā kokā atpūtas vietā “Miera osta” vai atpūtu pie ezera “Ungurmalās”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dzīve laukos ir kā atpūta

Dienas Bizness,30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Visu var izdarīt – vajag tik rakt! Un pašam nemitīgi būt apritē, komunicēt ar cilvēkiem,» ir pārliecināts 23 gadus vecais Toms Kornets, kurš kopā ar draudzeni Līgu Lilientāli (22) saimnieko Alsviķu pagasta Līdumniekos. Jaunieši atzīst, ka viņiem patīk dzīvot un saimniekot laukos, tādēļ ir apņēmības pilni paplašināt un attīstīt saimniecību, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Pirms diviem gadiem man saimniecībā nebija neviena traktora un no tehnikas neko nesapratu – tagad ir sava tehnika un šo to esmu jau apguvis. Darba ir ļoti daudz, vajag tikai strādāt,» saka T. Kornets.

Četrus gadus viņš dzīvo un saimnieko vecāku saimniecībā, kas saņemta mantojumā. Šobrīd Līdumniekos ir 5 zīdītājas govis, teļi, 15 aitas, lielākoties Latvijas tumšgalves. T.Kornets atzīst, ka viņa sirdslieta un pamatnodarbošanās saistās ar mežiem – pats ir izmācījies par mežsaimnieku Ogres meža tehnikumā. Šobrīd viņš apsaimnieko aptuveni 50 hektārus, no kuriem 16 hektāri ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, pārējais – mežs. Pats sagatavo un pārdod malku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Iemāca ekstremālās situācijās gūt uzvaru

Anita Kantāne,12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Piena un pārtikas ražošanā būtu jādomā par risku vadības institūciju

LETA,22.02.2023

"Food Union" grupas uzņēmumu "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens" padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena un pārtikas ražošanā būtu jādomā par risku vadības institūciju, lai nozare varētu izdzīvot krīzes situācijās, intervijā sacīja "Food Union" grupas uzņēmumu "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens" padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Viņš norādīja, ka pašreizējais piena iepirkumu cenu samazinājums ir saistīts ar pagājušā gada piena produktu augsto cenu eskalāciju. "Tie ir globāli procesi, kurus regulāri ietekmē gan klimatiskie apstākļi, gan ekonomiskie, gan politiskie notikumi," teica Panke.

Viņš arī atzīmēja, ka šajā gadījumā tie bija vairāki notikumi kopumā, tostarp Austrālijā pagājušajā gadā saražoja par 7% mazāk piena, bet Jaunzēlandē piena ražošanas apmēri saruka par 3,8%, tāpat bija resursu un loģistikas problēmas. Šie notikumi ļoti ietekmēja Dienvidaustrumāzijas reģionus, kur pienu pašpatēriņam ražo nepietiekami un patēriņu nodrošina imports.

"Saistībā ar deficītu sākās tirgus sacensība par tā dzēšanu, kurā iesaistījās gan pārstrādātāji, gan uzpircēji un biržas starpnieki. Cena sāka augt. Industriālo produktu tirgū bija situācija, kad pircēji pirka šodien, jo rīt jau būs viss dārgāk. Šodien jāpērk dubultā, jo rīt un parīt būs dārgāk. Sākās pirkšanas virpulis, kas inerces pēc sasniedza jau tādu cenu un apjoma līmeni, kuru vairs neakceptēja Dienvidaustrumāzijas gala patērētājs. Viņiem pirktspēja ir apmēram tāda pati kā Latvijā. Augstās cenas šis pircējs neakceptēja ar savu patēriņu, un sāka rasties uzkrājumi, virpulis apstājās, cenas sāka kristies," teica Panke.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie ierobežojumi, otrdien nolēma valdība.

Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas ieviešanu pamatā paredz saglabāt tās prasības, kas bija noteiktas ar no šī gada 11.oktobra līdz 20.oktobrim, nodalot, ka visas darbības klātienē notiek zaļajā režīmā, izņemot kritiski nepieciešamos pakalpojumus, kā arī atceļot tā saucamo mājsēdi jeb komandantstundu.

Attiecībā uz veikaliem, lai novērstu situācijas, kad veikalos nav iespējams adekvāti nodalīt plūsmas, noteikts, ka lielie veikali, tai skaitā pārtikas un higiēnas preču veikali, kuru platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, pakalpojumu sniedz tikai zaļajā režīmā. Savukārt nedrošā vidē var tirgot tikai noteiktās pirmās nepieciešamības preces. Tāpat lielie veikali nevarēs strādāt brīvdienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar sporta preču veikalu SKIBOX īpašnieku un atpūtas kompleksa Kaķītis līdzīpašnieku Dzintaru Lerhi

Lelde Petrāne,23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Dzintars Lerhis, sporta preču veikalu SKIBOX īpašnieks un atpūtas kompleksa Kaķītis līdzīpašnieks. «Uzņēmumu unikalitāte ir sirdslieta. Ir patiesi jāmīl tas, ko dari, vai arī jābūt pilnīgi trakam, lai Latvijā strādātu jomā, kas saistīta ar sniegu, ņemot vērā to, ka Latvijā sniegs ir reti, patiešām reti. Līdz ar to ir jāstrādā divtik cītīgi,» par savu darbības jomu saka Dz. Lerhis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man gribētos domāt, ka neesmu viens no trakajiem, kam pieder pasaule, bet daru to, ko patiešām mīlu - sniegs, kalni, aktīvā atpūta ir mana kaislība. Es pats esmu kaislīgs slēpotājs ziemā, savukārt vasarā aizraujos ar golfa spēli, kas Latvijā kļūst arvien populārāka. Daudz tiekos ar cilvēkiem, runāju par aktīvo atpūtu – varu ieteikt un palīdzēt izvēlēties piemērotāko apģērbu, aksesuārus un inventāru aktīvajai atpūtai, kā arī rekomendēt vietas, kur vislabāk aktīvi pavadīt brīvo laiku un baudīt dabu. Ne vienmēr ir jābrauc tālu prom, lai atpūstos un ļautos ziemas sporta veidiem, plašs piedāvājums ir arī tepat uz vietas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Caur atslēgas caurumu ielūkoties Dionīsa pasaulē

Linda Zalāne,27.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīna pasaules atklājumos daudziem šķiet drošāk doties, turoties pie profesionāla vīnziņa rokas, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vīna kursi iesācējiem Rīgā ir pieejami plašā klāstā, savukārt, tiem, kas par šo Dieva dzērienu vēlas iegūt padziļinātākas zināšanas, kļūt par profesionāliem vīnziņiem, apmācību izvēles iespējas ir mazākas.

Izglīto darba tirgum

Latvijas Vīnziņu asociācija kursus organizē kopš 2003. gada, un tās mērķauditorija pārsvarā ir ar vīna servisu saistītās darbavietās strādājošie, kā arī tie, kuriem vīna pasaules izzināšana ir hobijs. Pēdējos divos gados interesentu skaits ir palielinājies gandrīz divkārt – 2012. gadā asociācijā kursus apmeklēja 31 persona, bet pagājušajā gadā vairāk nekā piecdesmit. «Restorānu darbinieki sāk apjaust, ka zināšanas vīna jomā uzlabo viņu profesionālo līmeni un konkurētspēju darba tirgū. Savukārt ar vīnu profesionāli nesaistītus kursu interesentus, iespējams, saista Vīnziņu asociācijas vārds un samērā labais lektoru sastāvs. Pieļauju, ka mūsu kursu cena ir zemāka nekā citur. Tas nav peļņas projekts, jo pati Vīnziņu asociācija ir bezpeļņas organizācija. Pirms gada mazliet pacēlām kursu cenu, jo vīna paraugi degustācijām kļuva dārgāki, tāpat arī telpu īres maksa paaugstinājās,» stāsta Latvijas Vīnziņu asociācijas valdes locekle un vīna kursu kuratore Valentīna Grandāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Douglas Latvia valdes priekšsēdētāju Ditu Dricku

Lelde Petrāne,23.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Douglas Latvia valdes priekšsēdētāja Dita Dricka. Douglas ir parfimērijas un kosmētikas mazumtirgotājs, kam pieder 1200 veikali 19 valstīs.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Darbs skaistumkopšanas nozarē nav bijusi mana mērķtiecīga izvēle, bet, pateicoties veiksmīgu nejaušību virknei, esmu nonākusi līdz skaistumkopšanas nozarei un mazumtirdzniecībai Esmu apmierināta, ka tā ir sanācis. Šī ir ļoti patīkama un sievišķīga nozare!

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Aicina iesaistīties Mūkusalas ielas krasta promenādes attīstības plānošanā

Dienas Bizness,14.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments aicina iedzīvotājus, uzņēmējus, ekspertus, kā arī citas iesaistītās puses uz diskusiju par Mūkusalas krasta promenādes attīstību, kas notiks trešdien, 16.septembrī, no plkst.17 līdz 20 Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās, informē Rīgas dome.

Tuvākajā nākotnē Rīgas dome sāks teritorijas revitalizācijas darbus Mūkusalas ielas krasta promenādes posmā no Akmens līdz Salu tiltam, tādēļ iedzīvotāji ir aicināti iepazīties ar Mūkusalas promenādes revitalizācijas un attīstības ieceri, kā arī iesaistīties promenādes attīstības plānošanā, lai tā iegūtu jaunu un daudzsološu lomu gan Torņakalna, gan visas Rīgas pilsētas attīstībā.

Sanāksmes gaitā būs iespēja piedalīties darba grupās un diskusijā par pilsētas iedzīvotāju vajadzībām un iespējamajiem promenādes attīstības scenārijiem, apspriežot plašu jautājumu loku - atpūta un uzturēšanās promenādes krastā, pārvietošanās, sasniedzamība un drošība, aktīvā atpūta un fiziskās aktivitātes krastmalā, kā arī sasaiste ar vietējās nozīmes objektiem un citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

35% ceļotāju no Latvijas dodas ārpus valsts bez ceļojumu apdrošināšanas

Žanete Hāka,30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ceļotāji visbiežāk dodas uz kādu no Eiropas valstīm, tā noskaidrots apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktā aptaujā lidostā Rīga. Ceļojuma mērķis 60% gadījumu ir atpūta, un tas visbiežāk ilgst vienu vai divas nedēļas.

Arī atlīdzību pieteikumus par negadījumiem ārvalstīs visbiežāk iesniedz tie, kas ceļo pa Eiropu, – 70% no kopējā ERGO ceļojumu apdrošināšanas klientu skaita.

Klāt ziemas sporta sezona, un daudzi dodas uz slēpošanas kūrortiem Alpu valstīs. Tas redzams arī apdrošināšanā – polises, kurās kā ceļojuma veids norādīta aktīvā atpūta, ieskaitot kalnu slēpošanu un snovbordu, pieaug trīs reizes, stāsta ERGO Riska parakstīšanas departamenta direktors Ritvars Heniņš.

Tajā pašā laikā, kā atklāj aptauja lidostā Rīga, 35% ceļotāju no Latvijas dodas ārpus valsts bez ceļojumu apdrošināšanas. Trešdaļa no tiem uzskata, ka ar viņiem nekas slikts nevar notikt, un tikpat atzīst, ka nav pat aizdomājušies par polises nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasažieru vilciena zaudējumi pērn - 4,231 milj. EUR.

Lelde Petrāne,07.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn AS Pasažieru vilciens apgrozījusi 64,212 milj.EUR, savukārt tās zaudējumi veidojuši 4,231 milj. EUR, liecina informācija vietnē klientuportfelis.lv.

AS Pasažieru vilciens reģistrēta 2001.gada novembrī. Pēdējā laikā uzņēmuma vārds visbiežāk izskanējis saistībā ar vilcienu iepirkumu sāgu. Par jūlija sākumā izsludinātā konkursa uzvarētāju tika atzīts Šveices uzņēmums Stadler Bussnang AG, taču dažas dienas pēc konkursa rezultātu paziņošanas tika nomainīta uzņēmuma valde, jo iepriekšējā nav spējusi pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus.

Šī bija jau otrā reize, kad AS Pasažieru vilciens neizdevās tikt pie jauniem vilcieniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru