''ASV vēstniecības Latvijā Politiski ekonomisko jautājumu padomniece Ann L. Mason kundze 26. jūnijā apmeklēja SIA Jaunalko ražotni Talsu rajona Virbu pagastā tikās ar uzņēmuma vadību un iepazinās ar uzņēmuma un tā produktu izaugsmes gaitu,'' Db.lv informē SIA Jaunalko Valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, uzsverot, ka šāda līmeņa ASV vēstniecības pārstāvis uzņēmumā viesojas pirmo reizi.

Uzņēmuma pārstāvji iepazīstināja viesus ar uzņēmuma attīstības vēsturi, ar tā ražotajiem produktiem un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī ar tirgus situāciju un problēmām.

''Neskatoties uz to, ka SIA Jaunalko ražotā produkcija arī ASV ir guvusi kvalitātes godalgas un uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē ASV ir ieņēmusi būtisku lomu, pašreiz Jaunalko produkcija uz ASV tiek eksportēta nelielos apjomos,'' skaidroja E. Demiters, turpinot, ka 2009.gadā eksporta apjomi uz ASV pieaugs.

Iepazīstoties ar Jaunalko produkciju, dzērienu receptūras pamatprincipiem un uzņēmuma darbības filozofiju, A.L. Masone atzina, ka ASV tirgus varētu būt ieinteresēts degvīnos, kuri tiek gatavoti no dabīgām augstākās kvalitātes izejvielām un kuru ražotājiem svarīgāka ir produkta kvalitāte, nevis pēc iespējas zemāka cena un lielāka kvantitāte.

Alkoholisko dzērienu ražotāja Jaunalko ražotnei Talsu novadā pēdējā darbdiena būs šā gada 31.oktobris. Pēc tam ražošana turpināsies Igaunijā, bet rūpnīcas ēkas Latvijā tiek piedāvātas potenciālajiem investoriem.

6. jūnijā Talsu novada pašvaldībā ieradās alkoholisko dzērienu importētāja un izplatītāja Latvijā uzņēmuma Altia Latvia komercdirektors Normunds Ozoliņš, kura pārstāvētajam uzņēmumam šobrīd pieder alkohola ražošanas un tirgošanas SIA Jaunalko akciju kontrolpakete. Uz sarunu uzņēmuma Altia Latvia komercdirektoru un SIA Jaunalko direktoru Ritvaru Kuzmu aicināja Talsu novada pašvaldība, kuru satrauc 26 uzņēmuma darbinieku un ražotnes ēku liktenis.

Db.lv rakstīja, ka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu alkoholisko dzērienu ražotājs Altia pieņēmis lēmumu no novembra apvienot alkoholisko dzērienu ražotni SIA Jaunalko un rūpnīcu Tabasalu, Igaunijā, lai izveidotu vienotu ražotni Baltijas valstīs.

Altia lēmums slēgt pērn septembrī iegādātā SIA Jaunalko ražotni liecina par vēlmi samazināt izmaksas

Daļa nozares ekspertu gan ir neizpratnē par šādu soli, jo Virbu pagastā esošā Jaunalko kontrolpaketi Altia meitasuzņēmums Altia Latvia iegādājās pirms aptuveni pusgada. Jaunalko ir otrs lielākais pašmāju alkoholisko dzērienu ražotājs, tā pazīstamākais zīmols ir Arsenitch, kas tagad pieder Altia un tas ir lielākais Altia degvīnu zīmols Latvijā. Pēc pērn septembrī notikušā darījuma Altia lēsa, ka tā kļūs par vienu no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Latvijā, stiprinot vietējos zīmolus un aizņemot 14 % no alkoholisko dzērienu tirgus.

Alkoholisko dzērienu ražotājs SIA Jaunalko saskaņā ar Lursoft datiem pievienojis reorganizēto firmu Torgovy Dom Borisa Smirnova.

Kā Db pastāstīja SIA Jaunalko valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, firma jau bija viens no Jaunalko līdzīpašniekiem un patlaban sperts solis tālāk. «Ir noslēdzies astoņu gadu cikls un pašlaik Jeļena un Boriss Smirnovi kā fiziskas personas un Krievijas pilsoņi kļuvuši par Jaunalko līdzīpašniekiem un Torgovy Dom Borisa Smirnova kā juridiska persona ir likvidēts,» tā E. Demiters. Smirnovu ģimenei pieder ap 10 % Jaunalko daļu.

Jaunalko ir viens no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Latvijā. Pēc provizoriskām aplēsēm, uzņēmums pērn apgrozīja 12 miljonus Ls, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, kad apgrozījums sasniedza 10.4 miljonus Ls. «Finanšu rezultāti būs zināmi janvāra beigās, bet tagad varu teikt, ka krīze mūs būtiski nav skārusi. Vietējā tirgū, protams, jūtama pirktspējas mazināšanās, taču Jaunalko produktu portfelī ir tāds sortiments, lai tikai neorientētos uz cenu vien,» skaidro E. Demiters. Šogad vislielāko ietekmi atstās akcīzes celšana no 1. februāra, ka visbūtiskāk varot skart tā saucamo lētāko segmentu.

SIA Jaunalko ražotās Arsenič degvīnu sērijas divi jaunākie produkti – Arsenič Upene un Arsenič Smiltsērkšķis jau tuvākajā laikā būs pieejami arī Brazīlijas tirgū, informē SIA Jaunalko.

Brazīlijas tirgū Jaunalko produkcija jau atrodas kopš 2007.gada, kad uzņēmums sāka eksportēt Arsenič klasisko degvīnu, Arsenič Dzērveni, Kurland Premium un Kurland Original. Toreiz gūts apstiprinājums, ka Brazīlijas tirgus ir gana liels, atvērts un interesants, norāda uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītājs Klāvs Radziņš.

SIA Jaunalko sadarbojas ar komersantu, kurš Brazīlijas tirgū jau strādā kopš 1960.gada un nodarbojas ar importu un vairumtirdzniecību.

Brazīlijas uzņēmums Jaunalko ir izvēlējies kā savu vienīgo sadarbības partneri no Latvijas.

2009.gada ietvaros paredzēts eksportējamās produkcijas apjomu palielināt līdz 30% no saražotā apjoma, kas būtu par 5% vairāk nekā 2008.gadā.

Alkoholisko dzērienu ražotāja un tirgotāja SIA Jaunalko apgrozījums pērn sarucis par 18,7%, savukārt uzņēmuma zaudējumi veidoja 111 tūkst. Ls zaudējumus.

2010. gadā Jaunalko apgrozījums bija 11 milj. Ls, bet pērn tas sarucis līdz deviņiem milj. Ls, liecina Lursoft dati.

Pagājušajā gadā eksporta īpatsvars uzņēmuma apgrozījumā veidoja 6%. 2011. gadā SIA Jaunalko bilancē samazinājies apgrozāmo līdzekļu īpatsvars, bet pieaudzis ilgtermiņa ieguldījumu īpatsvars. Tāpat pērn uzņēmums izvērtējis savu klientu portfeli, nosakot, ka klienti, kas regulāri un ilglaicīgi kavē norēķinus par saņemto produkciju, tiek izslēgti no klientu saraksta vai arī tiem par produkciju ir jānorēķinās iepriekš.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2011. gadā SIA Jaunalko lielākie klienti pašmāju tirgū bija RIMI Latvia, Madara 89, Mobil Plus, Maxima Latvia, Gabriēla, Liepājas PB, Alta S un Mārksmens.

SIA Jaunalko uzsācis Kurland degvīnu sērijas eksportu uz Austrāliju, informē SIA Jaunalko Valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, uzsverot, ka Latvijā populārais Kurland degvīns dēļ kvalitātes, noformējuma un nosaukuma popularitāti guvis daudzās Eiropas valstīs.

Kurland degvīnu sērija sevī ietver Kurland Premium, Kurland Original, Kurland Pīlādzis, Džins Kurland un Kurland Red.

„Uz Austrāliju līdz šim neviens no Jaunalko ražotajiem produktiem netika sūtīts un šis solis uzskatāms par sākumu eksportam un tā palielināšanai uz Austrālijas kontinentu. Sākumā par lieliem eksporta apjomiem runāt būtu pāragri, tomēr nešaubāmies, ka Austrālijā šis produkts iedzīvosies un jau drīzākajā laikā nesīs sev līdzi citus Latvijā ražotus degvīnus,” uzskata E. Demiters.

Pēc vizītes Latvijā, Austrālijas sadarbības partneri atzina, ka uzņēmuma ražotne atzīstama par pilnībā atbilstošu Austrālijas tirgus augstajām prasībām un Kurland receptūru nav nepieciešams mainīt, lai pielāgotu importa tirgus prasībām, kā tas bieži tiek praktizēts.

Naudas izteiksmē uzņēmuma apgrozījums sasniedzis LVL 5.7 milj., salīdzinoši 2007. gadā attiecīgā laika periodā - LVL 4.7 milj.

SIA Jaunalko neto apgrozījums 2008. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2007.g. pirmo pusgadu, palielinājies par 21%. Šā gada pirmajā pusē uzņēmums saražojis 1.86 miljonus litrus, kas ir par 26% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika periodā,

informē SIA Jaunalko Valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters.

Lielāko daļu ražošanas apjoma pieauguma veido eksporta apjomu palielināšanās, kas šī gada pirmajā pusgadā sasniedzis 24% no kopējā saražotās produkcijas apjoma, kad iepriekšēja gada pirmajā pusgadā eksporta apjoms bija tikai 14.6% no saražotā apjoma. Eksporta apjoma pieaugums šai pusgadā sasniedzis 108%, ja salīdzina ar 2007. gada pirmā pusgada eksporta apjomu.

"Pēc vairāku gadu projekta sagatavošanas un tirgus izpētes darbiem, Vjetnamas reģionā Nge An uzsākti degvīna rūpnīcas Boris Smirnov celtniecības darbi," informē SIA Jaunalko Valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters.

Jaunās alkohola ražošanas rūpnīcas jauda paredzēta 3.6 milj. dekalitru apjomā gadā un projekta realizācijā kopumā tiks ieguldīti 25 milj. ASV dolāru.

Kā galvenos kritērijus šī apjomīgā starpvalstu projekta realizācijas vietas izvēlē uzņēmēji min strauji augošo noieta tirgu Vjetnamā, kā arī lēto darba spēku.

Visā pasaulē pazīstamās Krieijas degvīna Smirnoff ražotāju dzimtas mantinieks Boriss Smirnovs kļuva par SIA Jaunalko līdzīpašnieku 2007.gada beigās, kad A/s Torgovij Dom Borisa Smirnova ienāca uzņēmumā ar nu jau Latvijā pazīstamo preču zīmi Arsenič.

„Esam pārliecināti, ka akcīzes nodokļa pieaugums ir neizbēgams, bet skaidri apzināmies, ka tas būs liels trieciens alkohola tirgum, jo pašreizējā valsts ekonomiskajā situācijā nelegālā alkohola pieplūdums valstī sākuma periodā būs daudz apjomīgāks nekā iepriekšējās akcīzes palielināšanās reizēs,” uzskata SIA Jaunalko Valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, papildinot, ka šais sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos ēnu ekonomikas darboņi daudz aktīvāk izmanto jebkuru iespēju nopelnīt.

„Uzņēmums bija gatavojies tam, ka akcīzes nodoklis tiks paaugstināts, jo nodokļa starpība starp Baltijas valstīm līdz šim bija pārāk liela,” uzsver E.Demiters, papildinot, ka alkohola ražotāji šoreiz netika pārsteigti nesagatavoti, jo valsts deva laiku šīm izmaiņām sagatavoties un pilnvērtīgi plānot nākamā gada budžetu.

„Jaunalko pamata produkcijai – degvīniem – gaidāms sadārdzinājums par aptuveni Ls 0.3 uz 0.5 l pudeli, kas ir pieņemami, jo pēdējos gadus uzņēmums ražo vidējā un dārgā segmenta produktus, uz kuriem šāds sadārdzinājums būtisku ietekmi neatstāj,” trupina E.Demiters, uzsverot, ka daudz lielāks trieciens būs tiem ražotājiem, kuri liek akcentu uz lētā segmenta produkcijas ražošanu un tās masveida realizāciju.

SIA Jaunalko, paplašinot savu līdzšinējo darbības sfēru, uzsācis produkcijas mazumtirdzniecību, kas bijis jau ilgāku laiku plānots biznesa attīstības solis.

„Galvenā motivācija šādam biznesa stratēģiskās attīstības solim bija jau ilgāku laiku izjustā nepieciešamība pēc tiešās saiknes ar patērētāju,” norāda SIA Jaunalko Sabiedrisko attiecību vadītājs Klāvs Radziņš. „Ņemot vērā faktu, ka lielākā daļa SIA Jaunalko produkcijas un, galvenokārt, Arsenič sērijas degvīni, ir vidējā un dārgā cenu segmenta produkcija, kuru patērētāji lieto nelielos daudzumos kvalitatīvai baudīšanai, viņu viedoklis par jau esošajiem un jaunajiem produktiem ir īpaši svarīgs,” atzīst K.Radziņš, turpinot, ka lielveikalu aptaujas un pārdošanas apjomu analīze nespēj sniegt to viedokli, kuru pircējs, kurš pats ir arī lietotājs, veikalā pastāsta pārdevējam.

Alkoholisko dzērienu importētājs un izplatītājs Latvijā uzņēmums Altia Latvia iegādājies alkohola ražotājas un tirgotājas SIA Jaunalko akciju kontrolpaketi, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Ar šo darījumu Altia Latvia turpinās stiprināt savas tirgus pozīcijas Latvijā, un attīstīs degvīnu Arsenitch, Delo Nr. 5, Kurland u.c. virzību tirgū kā daļu no sava zīmolu portfeļa,» teikts uzņēmuma paziņojumā. Līdz ar Jaunalko iegādi turpmāk zīmola Arsenitch īpašumtiesības visā Eiropas Savienības teritorijā piederēs Altia.

Pēc darījuma Altia Latvia aizņems 14% no kopējā alkoholisko dzērienu tirgus Latvijā, kļūstot par vienu no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem valstī.

Jau ziņots, ka pērn SIA Jaunalko apgrozījums sarucis par teju 19%, bet uzņēmuma zaudējumi veidoja 111 tūkst. Ls. 2010. gadā Jaunalko apgrozījums bija 11 milj. Ls, bet pērn tas sarucis līdz deviņiem milj. Ls, liecina Lursoft dati.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu alkoholisko dzērienu ražotājs Altia pieņēmis lēmumu no novembra apvienot alkoholisko dzērienu ražotni SIA Jaunalko un rūpnīcu Tabasalu, Igaunijā, lai izveidotu vienotu ražotni Baltijas valstīs.

Kā informēja uzņēmuma pārstāvji, lēmums apvienot Latvijas un Igaunijas alkoholisko dzērienu zīmolu ražošanu vienā ražotnē saistīts ar Altia kopējo izmaksu samazināšanas stratēģiju.

Pieņemot lēmumu par ražošanas koncentrēšanu Tabasalu Igaunijā, tika izvērtēti gan līdzšinējie divu ražotņu darbības rezultāti, gan arī nepieciešamās investīcijas ražošanas attīstīšanai katrā no rūpnīcām. Ražotne Tabasalu ir viens no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Igaunijā.

Līdz ar ražotnes Jaunalko aizvēršanu tiks pārskatītas darba attiecības ar esošajiem 26 ražotnes darbiniekiem. Izstrādāta darbinieku atbalsta programma, kurā paredzētas gan visas likumdošanā noteiktās prasības darba attiecību pārtraukšanas gadījumā, gan papildus kompensācijas, kā arī katram darbiniekam plānots izstrādāt atbalsta mehānismu darba tirgū jaunu darbavietu atrašanai. Plānots, ka vairākiem darbiniekiem varētu tikt piedāvāta iespēja turpināt darbu ražotnē Tabasalu, Igaunijā.

Neskatoties uz to, ka arī SIA Jaunalko tirgo vieglos alkoholiskos dzērienus, uzņēmums uzskata, ka tieši šī mazalkoholisko dzērienu grupa daudziem jauniešiem ir pirmais solis uz jau stiprākiem alkoholiskiem dzērieniem.

Pirmais alkohols, kuru jaunieši pagaršo, vairumā gadījumu nav stiprais alkoholiskais dzēriens, bet gan alus, kokteiļi un citi maz alkoholiskie dzērieni. Detalizēti iepazīstoties ar līdzšinējo Alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas programmu 2005. – 2008. gadam SIA Jaunalko secina, ka programmas vājā puse ir tās realizācija dzīvē, Db.lv informē SIA Jaunalko Valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters.

Pirmais un, iespējams, no valsts puses visvieglāk īstenojamais solis – reklāmas ierobežošana televīzijā un radio – vispār nav ticis sperts. Tieši to dzērienu reklāma, kuri izraisa pirmo interesi par alkoholu un arī tiek lietoti plašās jaunatnes masās, ir atļauta un intensīvi tiek raidīta. Gribētos cerēt, ka šī ir tikai nolaidība un bezatbildīgums, nevis apzināta rīcība, uzsver E. Demiters.

"2008.gada ietvaros alkoholisko dzērienu ražošanas krituma apjoms varētu sasniegt pat 25%," uzskata SIA Jaunalko Valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, turpinot, ka Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotie dati par alkohola apriti šā gada pirmajos sešos mēnešos liecina par 12% ražošanas apjoma samazināšanos, bet novembra ietvaros gaidāmie 9 mēnešu rādītāji noteikti būs vēl lielāki.

"Kad 2009.gada sākumā tiks apkopoti 2008.gada rezultāti, mūs māc pamatotas bažas, ka kopējais ražošanas apjoms valstī būs krities pat vairāk nekā par 25% un 2009.gada ietvaros šis apjoms vēl palielināsies, jo tiks paaugstināts akcīzes nodoklis, kas vismaz uz 3 – 6 mēnešiem radīs lavīnveidīgu nelegālā un mazkvalitatīvā alkohola ieplūdumu valstī," trupina E. Demiters, uzsverot, ka 2009.gads var izrādīties liktenīgs tiem ražotājiem, kuri liek akcentu uz lētā segmenta produkcijas ražošanu un tās masveida realizāciju.

"Iepriekšējo reižu akcīzes nodokļa palielināšanas pieredze kontekstā ar visā pasaulē valdošo ekonomisko krīzi varētu 2009.gada ietvaros novest kā pie alkohola ražošanas tirgus pārdales, tā arī tirgus dalībnieku izmaiņām," uzskata E. Demiters, papildinot, ka nav izslēdzama iespēja, ka 2009.gada ietvaros alkoholisko dzērienu ražošanas apjomi varētu sarukt līdz pat 30%.

SIA Jaunalko ražotais degvīns SYN saņēmis Zelta medaļu Pasaules stipro alkoholisko dzērienu konkursā, kurš šogad notika Sanfrancisko, ASV.

Par to informē SIA Jaunalko Sabiedrisko attiecību vadītājs Klāvs Radziņš.

Degvīnu SYN Jaunalko ražo pēc ASV importētāja pasūtījuma un tas tiek izplatīts Ziemeļamerikā. Degvīns SYN bija godalgots arī iepriekš – 2006.gadā Dzērienu Testēšanas Institūta Čikāgā, ASV Zelta medaļa un Sudraba medaļa San Francisko Pasaules Stipro alkoholisko dzērienu konkursā 2006.gadā.

«Mēs esam patiesi gandarīti šajā mums un Latvijas ekonomikai tai skaitā tik sarežģītajā laikā, saņemt šādas, iepriecinošas vēstis, kuras apliecina, ka uzņēmuma pēdējo gadu stratēģiskā virzība eksporta tirgu paplašināšanas virzienā ir bijusi pareiza,” uzsver SIA Jaunalko Valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, papildinot, ka pēdējos gadus uzņēmums ir pastiprināti specializējies kvalitatīvo degvīnu ražošanā, par ko liecina arī Arsenič degvīnu markas sērijas panākumi Latvijas un citu valstu tirgos.

SIA Jaunalko uzsācis 40% degvīna „Arsenič Upeņu” ražošanu, kas ir jaunas garšas produkts Latvijā ražotā Arsenič degvīnu sērijā.

Degvīns Arsenič Upeņu tika radīts lai turpinātu Latvijas uzņēmuma Jaunalko un Borisa Aleksejeviča Smirnova Tirdzniecības Nama piedāvāto premium dzērienu kolekciju, kurā bez klasiskā degvīna jau pašreiz tiek piedāvāti dzērieni ar dzērveņu, brūkleņu un smiltsērkšķu garšu, informē SIA Jaunalko Sabiedrisko attiecību vadītājs Klāvs Radziņš.

Dzēriena ražošanā tiek izmantotas tradicionālas stipru alkoholisku dzērienu ražošanas tehnoloģijas savienojumā ar inovatīviem procesiem.

„Iepriekšējais šīs kolekcijas produkts Arsenič Smiltsērkšķu ir pilnībā attaisnojis plānotās ieceres un tā pārdošanas apjomi arvien turpina augt, dēļ kā šim produktam tiek plānots jauns tilpums - 0,35 l.,” turpina K.Radziņš, akcentējot, ka ražošanas un ekonomiskā krīze vissmagāk skar lētā segmenta produktus, bet Arsenič atrodas vidējā cenu segmentā, dēļ kā pieprasījums pēc šī produkta nav sarucis.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Par alkoholisko dzērienu ražotāja SIA Jaunalko valdes priekšsēdētāju kļuvis Ritvars Kuzma.

Par to liecina Lursoft reģistrētās izmaiņas uzņēmuma valdē. R. Kuzma uzņēmuma valdē strādā no pagājušā gada oktobra. Par valdes locekli kļuvusi arī Aiva Demitere, kas valdē darbosies kopā ar Inu Alsbergu un Jeļenu Smirnovu.

Jaunalko valdes priekšsēdētājs mainījies, jo līdzšinējais vadītājs Edmunds Demiters kļuvis par 11. Saeimas deputātu, kur ievēlēts no Zatlera Reformu partijas.

Jaunalko ir viens no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Latvijā. 2010. gadu tas pabeidzis ar 11,37 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir par 7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Pērn uzņēmums spējis nopelnīt 80 tūkstošus Ls. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir E. Demiters ar 57 % kapitāldaļu, nepilni 10 % pieder R. Kuzmam, 7% - Borisam Smirnovam, bet pārējie ir mazāki līdzīpašnieki.

Valsts augstākās amatpersonas pērn audzējušas uzkrājumus, pārdevušas un pirkušas, dāsni dāvinājušas un aizdevušas.

Lielākais darījums aizvadītajā gadā izdevies Saeimas deputātam Edmundam Demiteram (RP), kurš savas alkoholisko dzērienu ražotnes SIA Jaunalko kapitāldaļas pārdevis vairumtirgotājam SIA Altia Latvia par 1,3 miljoniem latu. Pats deputāts gan savā ienākumu deklarācijā norāda, ka līdz 2012. gada beigām no šīs summas saņēmis 957 tūkstošus latu.

Šķiet, vienošanos deputāts arī pienācīgi nosvinējis – starp darījumiem, kas viņam bijis jādeklarē, jo tie pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu robežu, ir gan tūrisma ceļazīme vairāk nekā 5 tūkstošu latu apmērā, gan jauna auto iegāde. Tiesa gan, pašam uzņēmumam šis darījums līdz šim pozitīvas izmaiņas nav nesis. DB jau vēstīja, ka jaunie īpašnieki nolēmuši Jaunalko ražotni slēgt, lai spēkus koncentrētu rūpnīcā Igaunijā, kas strādās visam Baltijas tirgum.

„Pasaules lielāko un eksponātiem bagātāko degvīna muzeju „Krievu degvīna Nacionālais muzejs”, kuru no 4. līdz 7.decembrim bija iespējams apskatīt Latvijā, 4 dienu ietvaros apmeklējuši vismaz 1500 interesenti no Rīgas, Latvijas pilsētām un kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas,” informē SIA Jaunalko Valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters.

„Ņemot vērā, ka ekspozīcija bija pieejama tik neilgu laiku, nebijām gaidījuši tik lielu ieinteresētību par degvīna vēsturi un lietošanas kultūru,” atzīst E.Demiters, papildinot, ka ekspozīcija atspoguļoja degvīna vēsturi, tā lietošanas kultūru un interesantākos aspektus.

Viesus ar ekspozīciju iepazīstināja muzeja veidotājs un direktors Aleksandrs Ņikišins, kurš uzskatāms par vienu no kompetentākajiem cilvēkiem krievu degvīna vēstures jautājumos.

„Ekspozīcijas laikā pie mums viesojās kā individuālie interesenti, tā veseli darba kolektīvi un cilvēku grupas, ģimenes, dažādu tautību cilvēki, kā arī interesenti no Lietuvas, Igaunijas,” skaidro E.Demiters, uzsverot, ka SIA Jaunalko, kā šīs izstādes organizators vēlējās uzsvērt, ka degvīnam ir liela vēsture un daudzi pozitīvie aspekti, kuri padomju laikā tika nonivelēti līdz minimumam, atstājot degvīnam tikai apreibinoša un kaitīga produkta lomu.

Aizsardzības ministrijas (AM) iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām ir organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā finanšu revīzijā par AM 2023.gada pārskatu.

Pārskatā VK vērtēja, vai jaunā pārtikas iegādes modeļa plānošana, iepirkuma īstenošana un noslēgtais līgums atbilst normatīvo aktu prasībām.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka iepirkuma rezultātā iegādātais pakalpojums nebalstās NBS vajadzībās un neatbilst aizsardzības resora un nacionālās drošības interesēm. Lai arī iepirkums veikts un līgums slēgts par loģistikas pakalpojumu visaptverošai pārtikas piegādei NBS vajadzībām miera un krīzes laikā, kā arī atsevišķu pārtikas produktu grupu rezervju uzglabāšanu, iepirkumā un līgumā nav noteiktas prasības par pārtikas piegādi un rezervju glabāšanu krīzes laikā.

VK min, ka plānotā līguma summa līdz 220 miljoniem eiro ar tiesībām to palielināt par 50% līdz 110 miljoniem eiro, kopējo maksimālo līguma summu paredzot līdz 330 miljoniem eiro piecos līguma darbības gados, pirmo reizi norādīta, iepirkuma komisijai lemjot par līguma slēgšanu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju SIA "Zītari LZ".

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.