Alkoholisko dzērienu ražotāja Jaunalko ražotnei Talsu novadā pēdējā darbdiena būs šā gada 31.oktobris. Pēc tam ražošana turpināsies Igaunijā, bet rūpnīcas ēkas Latvijā tiek piedāvātas potenciālajiem investoriem.

6. jūnijā Talsu novada pašvaldībā ieradās alkoholisko dzērienu importētāja un izplatītāja Latvijā uzņēmuma Altia Latvia komercdirektors Normunds Ozoliņš, kura pārstāvētajam uzņēmumam šobrīd pieder alkohola ražošanas un tirgošanas SIA Jaunalko akciju kontrolpakete. Uz sarunu uzņēmuma Altia Latvia komercdirektoru un SIA Jaunalko direktoru Ritvaru Kuzmu aicināja Talsu novada pašvaldība, kuru satrauc 26 uzņēmuma darbinieku un ražotnes ēku liktenis.

Db.lv rakstīja, ka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu alkoholisko dzērienu ražotājs Altia pieņēmis lēmumu no novembra apvienot alkoholisko dzērienu ražotni SIA Jaunalko un rūpnīcu Tabasalu, Igaunijā, lai izveidotu vienotu ražotni Baltijas valstīs.

Altia lēmums slēgt pērn septembrī iegādātā SIA Jaunalko ražotni liecina par vēlmi samazināt izmaksas

Daļa nozares ekspertu gan ir neizpratnē par šādu soli, jo Virbu pagastā esošā Jaunalko kontrolpaketi Altia meitasuzņēmums Altia Latvia iegādājās pirms aptuveni pusgada. Jaunalko ir otrs lielākais pašmāju alkoholisko dzērienu ražotājs, tā pazīstamākais zīmols ir Arsenitch, kas tagad pieder Altia un tas ir lielākais Altia degvīnu zīmols Latvijā. Pēc pērn septembrī notikušā darījuma Altia lēsa, ka tā kļūs par vienu no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Latvijā, stiprinot vietējos zīmolus un aizņemot 14 % no alkoholisko dzērienu tirgus.

Alkoholisko dzērienu ražotāja un tirgotāja SIA Jaunalko apgrozījums pērn sarucis par 18,7%, savukārt uzņēmuma zaudējumi veidoja 111 tūkst. Ls zaudējumus.

2010. gadā Jaunalko apgrozījums bija 11 milj. Ls, bet pērn tas sarucis līdz deviņiem milj. Ls, liecina Lursoft dati.

Pagājušajā gadā eksporta īpatsvars uzņēmuma apgrozījumā veidoja 6%. 2011. gadā SIA Jaunalko bilancē samazinājies apgrozāmo līdzekļu īpatsvars, bet pieaudzis ilgtermiņa ieguldījumu īpatsvars. Tāpat pērn uzņēmums izvērtējis savu klientu portfeli, nosakot, ka klienti, kas regulāri un ilglaicīgi kavē norēķinus par saņemto produkciju, tiek izslēgti no klientu saraksta vai arī tiem par produkciju ir jānorēķinās iepriekš.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2011. gadā SIA Jaunalko lielākie klienti pašmāju tirgū bija RIMI Latvia, Madara 89, Mobil Plus, Maxima Latvia, Gabriēla, Liepājas PB, Alta S un Mārksmens.

Novembra beigās notiks būvniecības uzņēmumu, Ikšķiles jauno projektu ciemata Zaļās salas būvētāju AS Dom-ino Būve un AS Dom-ino Pluss īpašumu izsole, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Kopumā tiks izsolīti 75 īpašumi, kas atrodas Ikšķiles novadā, un to sākumcena svārstās no 39 latiem līdz 38 tūkstošiem latu. Izsoles notiks 25. un 26. novembrī, un līdzekļu piedziņa notiek par labu likvidējamajai AS Latvijas Krājbanka.

Jūnijā Rīgas apgabaltiesa daļēji apmierināja Krājbankas prasību par 1,6 miljonu latu parāda piedziņu no SIA Dom-ino Būve, Dom-ino Pluss un uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ulda Zorgenfreija.

U. Zorgenfreijs ir Ikšķiles jauno projektu ciemata Zaļās salas idejas autors.

Kā liecina Lursoft dati, SIA Dom-ino Pluss pērn strādāja divi darbinieki un uzņēmuma apgrozījums bija 58,9 tūkstoši latu, savukārt zaudējumi – 123,7 tūkstoši latu. Savukārt SIA Dom-ino Būve apgrozījums pērn bijis 67 tūkstoši latu. Bet zaudējumi – 307 tūkstoši latu.

SIA Jaunalko ražotās Arsenič degvīnu sērijas divi jaunākie produkti – Arsenič Upene un Arsenič Smiltsērkšķis jau tuvākajā laikā būs pieejami arī Brazīlijas tirgū, informē SIA Jaunalko.

Brazīlijas tirgū Jaunalko produkcija jau atrodas kopš 2007.gada, kad uzņēmums sāka eksportēt Arsenič klasisko degvīnu, Arsenič Dzērveni, Kurland Premium un Kurland Original. Toreiz gūts apstiprinājums, ka Brazīlijas tirgus ir gana liels, atvērts un interesants, norāda uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītājs Klāvs Radziņš.

SIA Jaunalko sadarbojas ar komersantu, kurš Brazīlijas tirgū jau strādā kopš 1960.gada un nodarbojas ar importu un vairumtirdzniecību.

Brazīlijas uzņēmums Jaunalko ir izvēlējies kā savu vienīgo sadarbības partneri no Latvijas.

2009.gada ietvaros paredzēts eksportējamās produkcijas apjomu palielināt līdz 30% no saražotā apjoma, kas būtu par 5% vairāk nekā 2008.gadā.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu alkoholisko dzērienu ražotājs Altia pieņēmis lēmumu no novembra apvienot alkoholisko dzērienu ražotni SIA Jaunalko un rūpnīcu Tabasalu, Igaunijā, lai izveidotu vienotu ražotni Baltijas valstīs.

Kā informēja uzņēmuma pārstāvji, lēmums apvienot Latvijas un Igaunijas alkoholisko dzērienu zīmolu ražošanu vienā ražotnē saistīts ar Altia kopējo izmaksu samazināšanas stratēģiju.

Pieņemot lēmumu par ražošanas koncentrēšanu Tabasalu Igaunijā, tika izvērtēti gan līdzšinējie divu ražotņu darbības rezultāti, gan arī nepieciešamās investīcijas ražošanas attīstīšanai katrā no rūpnīcām. Ražotne Tabasalu ir viens no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Igaunijā.

Līdz ar ražotnes Jaunalko aizvēršanu tiks pārskatītas darba attiecības ar esošajiem 26 ražotnes darbiniekiem. Izstrādāta darbinieku atbalsta programma, kurā paredzētas gan visas likumdošanā noteiktās prasības darba attiecību pārtraukšanas gadījumā, gan papildus kompensācijas, kā arī katram darbiniekam plānots izstrādāt atbalsta mehānismu darba tirgū jaunu darbavietu atrašanai. Plānots, ka vairākiem darbiniekiem varētu tikt piedāvāta iespēja turpināt darbu ražotnē Tabasalu, Igaunijā.

Alkoholisko dzērienu importētājs un izplatītājs Latvijā uzņēmums Altia Latvia iegādājies alkohola ražotājas un tirgotājas SIA Jaunalko akciju kontrolpaketi, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Ar šo darījumu Altia Latvia turpinās stiprināt savas tirgus pozīcijas Latvijā, un attīstīs degvīnu Arsenitch, Delo Nr. 5, Kurland u.c. virzību tirgū kā daļu no sava zīmolu portfeļa,» teikts uzņēmuma paziņojumā. Līdz ar Jaunalko iegādi turpmāk zīmola Arsenitch īpašumtiesības visā Eiropas Savienības teritorijā piederēs Altia.

Pēc darījuma Altia Latvia aizņems 14% no kopējā alkoholisko dzērienu tirgus Latvijā, kļūstot par vienu no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem valstī.

Jau ziņots, ka pērn SIA Jaunalko apgrozījums sarucis par teju 19%, bet uzņēmuma zaudējumi veidoja 111 tūkst. Ls. 2010. gadā Jaunalko apgrozījums bija 11 milj. Ls, bet pērn tas sarucis līdz deviņiem milj. Ls, liecina Lursoft dati.

SIA Jaunalko, paplašinot savu līdzšinējo darbības sfēru, uzsācis produkcijas mazumtirdzniecību, kas bijis jau ilgāku laiku plānots biznesa attīstības solis.

„Galvenā motivācija šādam biznesa stratēģiskās attīstības solim bija jau ilgāku laiku izjustā nepieciešamība pēc tiešās saiknes ar patērētāju,” norāda SIA Jaunalko Sabiedrisko attiecību vadītājs Klāvs Radziņš. „Ņemot vērā faktu, ka lielākā daļa SIA Jaunalko produkcijas un, galvenokārt, Arsenič sērijas degvīni, ir vidējā un dārgā cenu segmenta produkcija, kuru patērētāji lieto nelielos daudzumos kvalitatīvai baudīšanai, viņu viedoklis par jau esošajiem un jaunajiem produktiem ir īpaši svarīgs,” atzīst K.Radziņš, turpinot, ka lielveikalu aptaujas un pārdošanas apjomu analīze nespēj sniegt to viedokli, kuru pircējs, kurš pats ir arī lietotājs, veikalā pastāsta pārdevējam.

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

SIA Jaunalko uzsācis 40% degvīna „Arsenič Upeņu” ražošanu, kas ir jaunas garšas produkts Latvijā ražotā Arsenič degvīnu sērijā.

Degvīns Arsenič Upeņu tika radīts lai turpinātu Latvijas uzņēmuma Jaunalko un Borisa Aleksejeviča Smirnova Tirdzniecības Nama piedāvāto premium dzērienu kolekciju, kurā bez klasiskā degvīna jau pašreiz tiek piedāvāti dzērieni ar dzērveņu, brūkleņu un smiltsērkšķu garšu, informē SIA Jaunalko Sabiedrisko attiecību vadītājs Klāvs Radziņš.

Dzēriena ražošanā tiek izmantotas tradicionālas stipru alkoholisku dzērienu ražošanas tehnoloģijas savienojumā ar inovatīviem procesiem.

„Iepriekšējais šīs kolekcijas produkts Arsenič Smiltsērkšķu ir pilnībā attaisnojis plānotās ieceres un tā pārdošanas apjomi arvien turpina augt, dēļ kā šim produktam tiek plānots jauns tilpums - 0,35 l.,” turpina K.Radziņš, akcentējot, ka ražošanas un ekonomiskā krīze vissmagāk skar lētā segmenta produktus, bet Arsenič atrodas vidējā cenu segmentā, dēļ kā pieprasījums pēc šī produkta nav sarucis.

"2008.gada ietvaros alkoholisko dzērienu ražošanas krituma apjoms varētu sasniegt pat 25%," uzskata SIA Jaunalko Valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, turpinot, ka Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotie dati par alkohola apriti šā gada pirmajos sešos mēnešos liecina par 12% ražošanas apjoma samazināšanos, bet novembra ietvaros gaidāmie 9 mēnešu rādītāji noteikti būs vēl lielāki.

"Kad 2009.gada sākumā tiks apkopoti 2008.gada rezultāti, mūs māc pamatotas bažas, ka kopējais ražošanas apjoms valstī būs krities pat vairāk nekā par 25% un 2009.gada ietvaros šis apjoms vēl palielināsies, jo tiks paaugstināts akcīzes nodoklis, kas vismaz uz 3 – 6 mēnešiem radīs lavīnveidīgu nelegālā un mazkvalitatīvā alkohola ieplūdumu valstī," trupina E. Demiters, uzsverot, ka 2009.gads var izrādīties liktenīgs tiem ražotājiem, kuri liek akcentu uz lētā segmenta produkcijas ražošanu un tās masveida realizāciju.

"Iepriekšējo reižu akcīzes nodokļa palielināšanas pieredze kontekstā ar visā pasaulē valdošo ekonomisko krīzi varētu 2009.gada ietvaros novest kā pie alkohola ražošanas tirgus pārdales, tā arī tirgus dalībnieku izmaiņām," uzskata E. Demiters, papildinot, ka nav izslēdzama iespēja, ka 2009.gada ietvaros alkoholisko dzērienu ražošanas apjomi varētu sarukt līdz pat 30%.

SIA Jaunalko ražotais degvīns SYN saņēmis Zelta medaļu Pasaules stipro alkoholisko dzērienu konkursā, kurš šogad notika Sanfrancisko, ASV.

Par to informē SIA Jaunalko Sabiedrisko attiecību vadītājs Klāvs Radziņš.

Degvīnu SYN Jaunalko ražo pēc ASV importētāja pasūtījuma un tas tiek izplatīts Ziemeļamerikā. Degvīns SYN bija godalgots arī iepriekš – 2006.gadā Dzērienu Testēšanas Institūta Čikāgā, ASV Zelta medaļa un Sudraba medaļa San Francisko Pasaules Stipro alkoholisko dzērienu konkursā 2006.gadā.

«Mēs esam patiesi gandarīti šajā mums un Latvijas ekonomikai tai skaitā tik sarežģītajā laikā, saņemt šādas, iepriecinošas vēstis, kuras apliecina, ka uzņēmuma pēdējo gadu stratēģiskā virzība eksporta tirgu paplašināšanas virzienā ir bijusi pareiza,” uzsver SIA Jaunalko Valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, papildinot, ka pēdējos gadus uzņēmums ir pastiprināti specializējies kvalitatīvo degvīnu ražošanā, par ko liecina arī Arsenič degvīnu markas sērijas panākumi Latvijas un citu valstu tirgos.

Krievijas gāzes koncerna Gazprom pārstāvji, apmeklējot rūpnīcu Amo Plant Jelgavā, iepazinās ar ražošanas kompleksu un pārrunāja iespēju pielietot akciju sabiedrības ražotajos autobusos kā degvielu saspiestu dabasgāzi, informēja Dzintra Krūze, AS Amo Plant korporatīvā stila un sabiedrisko attiecību vecākā speciāliste.

Diskusijas laikā, kurā piedalījās Jelgavas pašvaldības vadītājs Andris Rāviņš, Gazprom, AS Latvijas Gāze, pašvaldības transporta uzņēmuma SIA Rīgas satiksme, MAN koncerna pārstāvji Krievijā un NVS valstīs un citi, tika spriest arī par to, kā radīt labvēlīgu vidi dabasgāzes degvielas tirgus attīstībai Baltijas valstīs.

Tikšanās dalībnieki apstiprināja savu gatavību dabasgāzes degvielas ieviešanas izmēģinājuma projekta realizācijā Jelgavas pašvaldības teritorijā. AAS Gazprom pārstāvji tikšanās dalībniekiem apstiprināja, ka gadījumā, ja Latvijā dabasgāzes garantētais pieprasījums atmaksāsies, koncerns ir gatavs investēt savus līdzekļus vietējās dabasgāzes degvielas uzpildes infrastruktūras izveidē. Turklāt dabasgāzes cenas tiks noteiktas, ievērojot ekspluatējošo uzņēmumu papildu izmaksu kompensāciju, autoparkam pārejot uz dabasgāzi.

Ukrainas kafejnīcu tīkls Dom Kofe ienāk Lietuvas kafijas tirgū un pirmo kafejnīcu Viļņā plāno atvērt jau divu vai trīs nedēļu laikā, otrdien vēstīja biznesa laikraksts Verslo žinios.

«Mēs darbību Lietuvā sākām vien pirms mēneša. Tādējādi mēs vēlamies šeit pastrādāt vismaz kādu laiku, lai pārbaudītu tirgu un gūtu kādu priekšstatu par to. Mūsu tālākie plāni būs atkarīgi no tā,» laikraksts citēja Dom Kofe Lietuvā pārstāvošā uzņēmuma Tatius direktores Tatjanas Žukas teikto.

Dom Kofe tīklu Ukrainā veido vairāk nekā simt kafejnīcu. Uzņēmums pārdod kafiju un kafijas pagatavošanas aprīkojumu, kā arī tas ir Šveices kafijas ražotāja Blaser Cafe oficiālais pārstāvis.

2015. gada vidū vietne RIA.com sāka piedāvāt jaunu tehnoloģiju, kurā nekustamo īpašumu var apskatīt 360 grādu skatā. Šobrīd jaunais nekustamā īpašuma apskates rīks Ukrainas tirgū (vietnē dom.ria.com) ļāvis kāpināt pārdoto dzīvokļu apjomu vidēji 9 reizes, informē uzņēmums.

Parastās fotogrāfijas nekustamā īpašuma tirdzniecības sludinājumos ļauj redzēt tikai statisku attēlu, un tikai no tāda skatu punkta, no kāda to ir uzņēmis fotogrāfs, bet, pateicoties jaunajai 360° tehnoloģijai, cilvēkam rodas sajūta, ka viņš atrodas dzīvokļa vai mājas vidū.

«Mēs gribējām savos sludinājumos kaut ko mainīt, lai tie neizskatītos pēc lietotājiem tik pierastā šablona: atrašanās vieta - metrāža - sienas. 360° skata tehnoloģija pirms tam izmantota uz Marsa - planētas virsmas filmēšanai no visurgājēja «Curiosity». Tagad tam esam atraduši pielietojumu arī nekustamā īpašuma izrādīšanā,» stāsta DOM.RIA.com projektu vadītājs Valērijs Orehovs.

„Pasaules lielāko un eksponātiem bagātāko degvīna muzeju „Krievu degvīna Nacionālais muzejs”, kuru no 4. līdz 7.decembrim bija iespējams apskatīt Latvijā, 4 dienu ietvaros apmeklējuši vismaz 1500 interesenti no Rīgas, Latvijas pilsētām un kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas,” informē SIA Jaunalko Valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters.

„Ņemot vērā, ka ekspozīcija bija pieejama tik neilgu laiku, nebijām gaidījuši tik lielu ieinteresētību par degvīna vēsturi un lietošanas kultūru,” atzīst E.Demiters, papildinot, ka ekspozīcija atspoguļoja degvīna vēsturi, tā lietošanas kultūru un interesantākos aspektus.

Viesus ar ekspozīciju iepazīstināja muzeja veidotājs un direktors Aleksandrs Ņikišins, kurš uzskatāms par vienu no kompetentākajiem cilvēkiem krievu degvīna vēstures jautājumos.

„Ekspozīcijas laikā pie mums viesojās kā individuālie interesenti, tā veseli darba kolektīvi un cilvēku grupas, ģimenes, dažādu tautību cilvēki, kā arī interesenti no Lietuvas, Igaunijas,” skaidro E.Demiters, uzsverot, ka SIA Jaunalko, kā šīs izstādes organizators vēlējās uzsvērt, ka degvīnam ir liela vēsture un daudzi pozitīvie aspekti, kuri padomju laikā tika nonivelēti līdz minimumam, atstājot degvīnam tikai apreibinoša un kaitīga produkta lomu.

Valsts augstākās amatpersonas pērn audzējušas uzkrājumus, pārdevušas un pirkušas, dāsni dāvinājušas un aizdevušas.

Lielākais darījums aizvadītajā gadā izdevies Saeimas deputātam Edmundam Demiteram (RP), kurš savas alkoholisko dzērienu ražotnes SIA Jaunalko kapitāldaļas pārdevis vairumtirgotājam SIA Altia Latvia par 1,3 miljoniem latu. Pats deputāts gan savā ienākumu deklarācijā norāda, ka līdz 2012. gada beigām no šīs summas saņēmis 957 tūkstošus latu.

Šķiet, vienošanos deputāts arī pienācīgi nosvinējis – starp darījumiem, kas viņam bijis jādeklarē, jo tie pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu robežu, ir gan tūrisma ceļazīme vairāk nekā 5 tūkstošu latu apmērā, gan jauna auto iegāde. Tiesa gan, pašam uzņēmumam šis darījums līdz šim pozitīvas izmaiņas nav nesis. DB jau vēstīja, ka jaunie īpašnieki nolēmuši Jaunalko ražotni slēgt, lai spēkus koncentrētu rūpnīcā Igaunijā, kas strādās visam Baltijas tirgum.

Par alkoholisko dzērienu ražotāja SIA Jaunalko valdes priekšsēdētāju kļuvis Ritvars Kuzma.

Par to liecina Lursoft reģistrētās izmaiņas uzņēmuma valdē. R. Kuzma uzņēmuma valdē strādā no pagājušā gada oktobra. Par valdes locekli kļuvusi arī Aiva Demitere, kas valdē darbosies kopā ar Inu Alsbergu un Jeļenu Smirnovu.

Jaunalko valdes priekšsēdētājs mainījies, jo līdzšinējais vadītājs Edmunds Demiters kļuvis par 11. Saeimas deputātu, kur ievēlēts no Zatlera Reformu partijas.

Jaunalko ir viens no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Latvijā. 2010. gadu tas pabeidzis ar 11,37 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir par 7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Pērn uzņēmums spējis nopelnīt 80 tūkstošus Ls. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir E. Demiters ar 57 % kapitāldaļu, nepilni 10 % pieder R. Kuzmam, 7% - Borisam Smirnovam, bet pārējie ir mazāki līdzīpašnieki.

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Toomas Hendrik Ilves) paudis pārliecību, ka Latvijai un Lietuvai ir jāiestājas eirozonā pēc iespējas ātrāk, piebilstot, ka pievienošanās palielinātu Baltijas valstu ietekmi tā dēvētajā «Eiropas kodolā», citējot ERR, raksta BBN.

Igaunijas pievienošanās eirozonai 2011. gadā bija pareizs solis, iepriekš T. H. Ilvess pauda medijam Veidas. Pievienošanās vienotās valūtas blokam palīdzēja Igaunijai atgūt ārvalstu investoru uzticību un novērst ārējo spiedienu devalvēt tās nacionālo valūtu, uzskata T. H. Ilvess.

Viņš uzskata, ka dažas valstis vēlas veidot divu līmeņu attīstības Eiropu. «Mums jābūt godīgiem un jāatzīst, ka dažas Eiropas Savienības valstis vēlas būvēt divu līmeņu Eiropu, izmantojot eirozonu,» norādījis Igaunijas prezidents, skaidrojot, ka tādēļ Igaunija vēlas redzēt Latviju un Lietuvu pievienojamies eirozonai tik ātri, cik vien iespējams.

Igaunija gūs labumu, ja Latvija pievienosies eirozonai 2014. gadā, citējot Igaunijas lielākā laikraksta Postimees galvenā redaktora Anvara Samosta (Anvar Samost) pausto vietējam radio, raksta BBN.

Latvija pašlaik atbilst kritērijiem, kas jāizpilda, lai valsts iestātos eirozonā, savukārt Latvijas ministru prezidents Valdis Dombrovskis varētu izmantot pievienošanos vienotās valūtas blokam, lai vēlreiz apliecinātu savas valdības pozīcijas iekšpolitikā, Igaunijas radio pauda A. Samosts, kurš uzskata, ka Latvija, tāpat kā Igaunija, no eiro ieviešanas, iegūs.

Viņš norāda, ka pievienošanās eirozonai Latvijai būs izdevīga, jo tā ir uz eksportu orientēta valsts. Savukārt darījumi, kas tiek veikti starp Latviju un Igauniju, pēc Latvijas pievienošanās vienotās valūtas blokam kļūs vieglāk veicami un caurspīdīgāki. Tāpat Igaunija gūs labumu no Latvijas pievienošanās eirozonai, jo tad abām valstīm būs vieglāk pārstāvēt savus līdzīgos uzskatus «dažādās jomās» eirozonas «aliancē».

Ar Gunta Ulmaņa morālu atbalstu reiz dibinātā partija Jaunlatvija nepievienosies partiju apvienībai Pat labu Latviju (PLL), ko šobrīd vada eksprezidents. Tā ceturtdienas vakarā izlēma partijas biedru pilnsapulce, kur par pievienošanos PLL nobalsoja tikai trīs jaunlatvieši.

Pēc balsojuma gan atklājās, ka pilnsapulcei nav kvoruma, lai pieņemtu juridiski saistošus lēmumus – no 203 partijas biedriem bija ieradušies nedaudz vairāk kā 70, bet kvorumam bija nepieciešams nedaudz vairāk kā 100 biedru līdzdalība. Tādēļ tika nolemts 22. jūlijā sasaukt atkārtotu pilnsapulci, kur ceturtdienas lēmumi tiks pārbalsoti. Juridiski pēc trim nedēļām ir iespējams mainīt partijas domas par pievienošanos PLL. «Tā, protams, var sanākt,» DB atzina Jaunlatvijas līderis Didzis Šmits. Vienlaikus viņš solīja, ka pats 22. jūlijā balsos pret pievienošanos PLL, tāpat kā ceturtdien. «Es domāju, ka mēs vadīsimies pēc tā spirituālā balsojuma, kas bija šodien. Es savu viedokli nemainīšu,» solīja D. Šmits.

Viena no lielākajām starptautiskajām reitingu aģentūrām Fitch Ratings pieņēmusi lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, nosakot stabilu reitinga nākotnes prognozi. Mūsu valsts novērtējums ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB uz BBB+ ar stabilu reitinga prognozi nākotnē (Outlook Stable).

«Kredītreitinga paaugstināšana ir secīgs notikums Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē apstiprinātajam galīgajam lēmumam par Latvijas pievienošanos eirozonai. To apstiprina arī iepriekšējās prognozes par to, ka, tiklīdz Latvija saņems akceptu eiro ieviešanai, kredītreitings tiks paaugstināts. Šis valstij ir ļoti nozīmīgs novērtējums, kas saistāms ar tautsaimniecības attīstību un valsts reputāciju ārvalstu investoru acīs. Kredītreitinga paaugstināšana ir arī starptautisks pierādījums, ka joprojām varam sevi parādīt kā uz attīstību un konkurētspēju orientētu valsti,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Līdzšinējo valstu pieredze liecina, ka, pievienojoties eiro zonai, tajās tiek saglabāts esošais kurss. Tāda pozīcija arī ir Latvijas Bankai, proti, lai lata kurss pret eiro tiktu saglabāts nemainīgs - 0,702804, DB konferencē Biznesa prognozes 2013 norādīja Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Bitāns. Tiesa, jāatzīmē, ka gala lēmumu kopīgi pieņems Latvijas un Eiropas institūcijas.

Attiecībā par Latvijas pievienošanos eiro M. Bitāns atzīmēja, ka Latvija atšķirībā no citām valstīm, kuras apsver pievienošanos eiro zonai, piemēram, Polija, Lietuva, ir izpildījusi visus Māstrihtas kritērijus. Tāpēc ir aktuāls jautājums, kāpēc Latvijai šo situāciju neizmantot.

Pēdējie aptaujas dati liecina, ka šobrīd lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju eiro ieviešanu neatbalsta. Tomēr 2008.gadā, kad eiro zonā valdīja fiskālā bezatbildība, tolaik veiktie aptaujas dati rādīja, ka cilvēki daudz vairāk atbalstīja pievienošanos eiro zonai, atgādināja M. Bitāns. Savukārt šobrīd, kad ir noteiktas stingras prasības, tad sabiedrības aptaujas dati apliecina par pretējo. «Vai atbalstām bezatbildību?» jautā M. Bitāns.

Ceturtdien Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD - Organisation for Economic Co-operation and Development) Ministru padomes sēdē Parīzē OECD dalībvalstis pilnvaroja organizācijas ģenerālsekretāru uzsākt sarunas ar Latviju par pievienošanos organizācijai, informē Ārlietu ministrija (ĀM).

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsver, ka sarunu uzsākšana par pievienošanos OECD ir viena no svarīgākajām Latvijas ārpolitikas prioritātēm, ko izdevies īstenot kopš Latvijas iestāšanās ES un NATO. Tas panākts saskaņoti darbojoties visam ārlietu dienestam un Latvijas valsts pārvaldes institūcijām. Ministrs uzsver, ka Latvija uzskata OECD par nozīmīgāko globālās ekonomikas veidošanas forumu.

«Latvijai šis uzaicinājums nozīmē pasaules attīstītāko valstu augstu novērtējumu mūsu īstenotajām reformām, kā arī valdības un sabiedrības kopīgi paveiktajam ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšanā,» norāda E.Rinkēvičs.