Alkoholisko dzērienu ražotāja Jaunalko ražotnei Talsu novadā pēdējā darbdiena būs šā gada 31.oktobris. Pēc tam ražošana turpināsies Igaunijā, bet rūpnīcas ēkas Latvijā tiek piedāvātas potenciālajiem investoriem.

6. jūnijā Talsu novada pašvaldībā ieradās alkoholisko dzērienu importētāja un izplatītāja Latvijā uzņēmuma Altia Latvia komercdirektors Normunds Ozoliņš, kura pārstāvētajam uzņēmumam šobrīd pieder alkohola ražošanas un tirgošanas SIA Jaunalko akciju kontrolpakete. Uz sarunu uzņēmuma Altia Latvia komercdirektoru un SIA Jaunalko direktoru Ritvaru Kuzmu aicināja Talsu novada pašvaldība, kuru satrauc 26 uzņēmuma darbinieku un ražotnes ēku liktenis.

Db.lv rakstīja, ka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu alkoholisko dzērienu ražotājs Altia pieņēmis lēmumu no novembra apvienot alkoholisko dzērienu ražotni SIA Jaunalko un rūpnīcu Tabasalu, Igaunijā, lai izveidotu vienotu ražotni Baltijas valstīs.

Altia lēmums slēgt pērn septembrī iegādātā SIA Jaunalko ražotni liecina par vēlmi samazināt izmaksas

Daļa nozares ekspertu gan ir neizpratnē par šādu soli, jo Virbu pagastā esošā Jaunalko kontrolpaketi Altia meitasuzņēmums Altia Latvia iegādājās pirms aptuveni pusgada. Jaunalko ir otrs lielākais pašmāju alkoholisko dzērienu ražotājs, tā pazīstamākais zīmols ir Arsenitch, kas tagad pieder Altia un tas ir lielākais Altia degvīnu zīmols Latvijā. Pēc pērn septembrī notikušā darījuma Altia lēsa, ka tā kļūs par vienu no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Latvijā, stiprinot vietējos zīmolus un aizņemot 14 % no alkoholisko dzērienu tirgus.

Alkoholisko dzērienu ražotāja un tirgotāja SIA Jaunalko apgrozījums pērn sarucis par 18,7%, savukārt uzņēmuma zaudējumi veidoja 111 tūkst. Ls zaudējumus.

2010. gadā Jaunalko apgrozījums bija 11 milj. Ls, bet pērn tas sarucis līdz deviņiem milj. Ls, liecina Lursoft dati.

Pagājušajā gadā eksporta īpatsvars uzņēmuma apgrozījumā veidoja 6%. 2011. gadā SIA Jaunalko bilancē samazinājies apgrozāmo līdzekļu īpatsvars, bet pieaudzis ilgtermiņa ieguldījumu īpatsvars. Tāpat pērn uzņēmums izvērtējis savu klientu portfeli, nosakot, ka klienti, kas regulāri un ilglaicīgi kavē norēķinus par saņemto produkciju, tiek izslēgti no klientu saraksta vai arī tiem par produkciju ir jānorēķinās iepriekš.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2011. gadā SIA Jaunalko lielākie klienti pašmāju tirgū bija RIMI Latvia, Madara 89, Mobil Plus, Maxima Latvia, Gabriēla, Liepājas PB, Alta S un Mārksmens.

Alkoholisko dzērienu importētājs un izplatītājs Latvijā uzņēmums Altia Latvia iegādājies alkohola ražotājas un tirgotājas SIA Jaunalko akciju kontrolpaketi, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Ar šo darījumu Altia Latvia turpinās stiprināt savas tirgus pozīcijas Latvijā, un attīstīs degvīnu Arsenitch, Delo Nr. 5, Kurland u.c. virzību tirgū kā daļu no sava zīmolu portfeļa,» teikts uzņēmuma paziņojumā. Līdz ar Jaunalko iegādi turpmāk zīmola Arsenitch īpašumtiesības visā Eiropas Savienības teritorijā piederēs Altia.

Pēc darījuma Altia Latvia aizņems 14% no kopējā alkoholisko dzērienu tirgus Latvijā, kļūstot par vienu no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem valstī.

Jau ziņots, ka pērn SIA Jaunalko apgrozījums sarucis par teju 19%, bet uzņēmuma zaudējumi veidoja 111 tūkst. Ls. 2010. gadā Jaunalko apgrozījums bija 11 milj. Ls, bet pērn tas sarucis līdz deviņiem milj. Ls, liecina Lursoft dati.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu alkoholisko dzērienu ražotājs Altia pieņēmis lēmumu no novembra apvienot alkoholisko dzērienu ražotni SIA Jaunalko un rūpnīcu Tabasalu, Igaunijā, lai izveidotu vienotu ražotni Baltijas valstīs.

Kā informēja uzņēmuma pārstāvji, lēmums apvienot Latvijas un Igaunijas alkoholisko dzērienu zīmolu ražošanu vienā ražotnē saistīts ar Altia kopējo izmaksu samazināšanas stratēģiju.

Pieņemot lēmumu par ražošanas koncentrēšanu Tabasalu Igaunijā, tika izvērtēti gan līdzšinējie divu ražotņu darbības rezultāti, gan arī nepieciešamās investīcijas ražošanas attīstīšanai katrā no rūpnīcām. Ražotne Tabasalu ir viens no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Igaunijā.

Līdz ar ražotnes Jaunalko aizvēršanu tiks pārskatītas darba attiecības ar esošajiem 26 ražotnes darbiniekiem. Izstrādāta darbinieku atbalsta programma, kurā paredzētas gan visas likumdošanā noteiktās prasības darba attiecību pārtraukšanas gadījumā, gan papildus kompensācijas, kā arī katram darbiniekam plānots izstrādāt atbalsta mehānismu darba tirgū jaunu darbavietu atrašanai. Plānots, ka vairākiem darbiniekiem varētu tikt piedāvāta iespēja turpināt darbu ražotnē Tabasalu, Igaunijā.

SIA Jaunalko ražotais degvīns SYN saņēmis Zelta medaļu Pasaules stipro alkoholisko dzērienu konkursā, kurš šogad notika Sanfrancisko, ASV.

Par to informē SIA Jaunalko Sabiedrisko attiecību vadītājs Klāvs Radziņš.

Degvīnu SYN Jaunalko ražo pēc ASV importētāja pasūtījuma un tas tiek izplatīts Ziemeļamerikā. Degvīns SYN bija godalgots arī iepriekš – 2006.gadā Dzērienu Testēšanas Institūta Čikāgā, ASV Zelta medaļa un Sudraba medaļa San Francisko Pasaules Stipro alkoholisko dzērienu konkursā 2006.gadā.

«Mēs esam patiesi gandarīti šajā mums un Latvijas ekonomikai tai skaitā tik sarežģītajā laikā, saņemt šādas, iepriecinošas vēstis, kuras apliecina, ka uzņēmuma pēdējo gadu stratēģiskā virzība eksporta tirgu paplašināšanas virzienā ir bijusi pareiza,” uzsver SIA Jaunalko Valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, papildinot, ka pēdējos gadus uzņēmums ir pastiprināti specializējies kvalitatīvo degvīnu ražošanā, par ko liecina arī Arsenič degvīnu markas sērijas panākumi Latvijas un citu valstu tirgos.

Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi lēmumu projektus par nolīgumu noslēgšanu ar Brazīliju par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parasto, diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem.

«Tiklīdz šie nolīgumi stāsies spēkā, tiem būs reāla pozitīva ietekme uz mūsu pilsoņu ikdienas dzīvi. Īpaši tas attieksies uz Maltas, Igaunijas, Kipras un Latvijas pilsoņiem, kuriem joprojām ir vajadzīga vīza ceļošanai uz Brazīliju», norādījusi ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma. Viņa arī piebildusi, ka EK pielikšot visas pūles, lai pēc iespējas ātrāk varētu parakstīt un ratificēt šos nolīgumus.

Parasto pasu turētājiem nolīgums attiecas uz ceļošanu tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkā. Tiklīdz nolīgumi būs noslēgti, visi ES pilsoņi varēs ceļot uz Brazīliju bez vīzas, un tādējādi tiks atrisināta ilgstošā savstarpības trūkuma problēma starp Brazīliju un četrām ES dalībvalstīm.

Valsts augstākās amatpersonas pērn audzējušas uzkrājumus, pārdevušas un pirkušas, dāsni dāvinājušas un aizdevušas.

Lielākais darījums aizvadītajā gadā izdevies Saeimas deputātam Edmundam Demiteram (RP), kurš savas alkoholisko dzērienu ražotnes SIA Jaunalko kapitāldaļas pārdevis vairumtirgotājam SIA Altia Latvia par 1,3 miljoniem latu. Pats deputāts gan savā ienākumu deklarācijā norāda, ka līdz 2012. gada beigām no šīs summas saņēmis 957 tūkstošus latu.

Šķiet, vienošanos deputāts arī pienācīgi nosvinējis – starp darījumiem, kas viņam bijis jādeklarē, jo tie pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu robežu, ir gan tūrisma ceļazīme vairāk nekā 5 tūkstošu latu apmērā, gan jauna auto iegāde. Tiesa gan, pašam uzņēmumam šis darījums līdz šim pozitīvas izmaiņas nav nesis. DB jau vēstīja, ka jaunie īpašnieki nolēmuši Jaunalko ražotni slēgt, lai spēkus koncentrētu rūpnīcā Igaunijā, kas strādās visam Baltijas tirgum.

Par alkoholisko dzērienu ražotāja SIA Jaunalko valdes priekšsēdētāju kļuvis Ritvars Kuzma.

Par to liecina Lursoft reģistrētās izmaiņas uzņēmuma valdē. R. Kuzma uzņēmuma valdē strādā no pagājušā gada oktobra. Par valdes locekli kļuvusi arī Aiva Demitere, kas valdē darbosies kopā ar Inu Alsbergu un Jeļenu Smirnovu.

Jaunalko valdes priekšsēdētājs mainījies, jo līdzšinējais vadītājs Edmunds Demiters kļuvis par 11. Saeimas deputātu, kur ievēlēts no Zatlera Reformu partijas.

Jaunalko ir viens no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Latvijā. 2010. gadu tas pabeidzis ar 11,37 miljonu Ls apgrozījumu, kas ir par 7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Pērn uzņēmums spējis nopelnīt 80 tūkstošus Ls. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir E. Demiters ar 57 % kapitāldaļu, nepilni 10 % pieder R. Kuzmam, 7% - Borisam Smirnovam, bet pārējie ir mazāki līdzīpašnieki.

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Zviedrijas kapitāla SIA Interspiro Production, kas strādā Liepājas biznesa centrā, šogad nolēmis paplašināt ražošanu.

Uzņēmums plāno uzstādīt divas jaunas ražošanas līnijas, kas palielinās saražotā produkta pievienoto vērtību, Db informēja SIA Interspiro Production ražošanas vadītājs Sandris Gusts. "Ja līdz šim mēs vairāk izejmateriālu ievedām un Liepājā montējām, tad tagad šeit veiksim gandrīz visu ražošanas ciklu," skaidroja S. Gusts. Jaunās iekārtas prasīs arī 3 - 4 jaunas darbavietas.

SIA Interspiro Production Liepājas biznesa centrā darbu sāka 2008. gadā, pusgada ražošanas apgrozījums ( saražotās produkcijas vērtība) bijusi aptuveni 1.5 miljoni latu.

Interspiro Production ir Zviedrijas kompānijas Interspiro AB meitasuzņēmums, tā produkcija ir elpošanas ekipējums ūdenslīdējiem, ugunsdzēsējiem un ķīmiski bīstamā sfērā strādājošajiem. Uzņēmumā Liepājā strādā ap 30 darbinieku. Mātes uzņēmuma filiāles atrodas arī citur Eiropā, Amerikā, Tālajos Austrumos. Interspiro AB ir daļa no uzņēmumu grupas OCENCO, kuras pamati likti ASV.

Uzņēmumiem, kas vēlas sākt biznesu Brazīlijā, jārēķinās ar šajā valstī izteikto protekcionisma politiku, liecina aptaujāto šajā valstī darbību veicošo tehnoloģiju uzņēmumu pārstāvju teiktais.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma SIA Elva Baltic starptautiskās tirdzniecības vadītājs Alvils Tabaks secinājis, ka šajā tirgū nav viegla ienākšana. Tajā izteikti jūtama protekcionisma politika, kas izpaužas vairākos ar importu saistītos aspektos un ko īsteno ar dažādu nodokļu palīdzību.

Arī telekomunikāciju iekārtu ražotāja AS SAF Tehnika līdzīpašnieks Normunds Bergs norādīja, ka Brazīlija ir ļoti protekcionistiska zeme, tā ir pašpietiekama valsts un ienācējus neviens negaida. Uzņēmējs arī novērojis, ka tā ir ļoti lēnu procesu zeme, kur nekas nenotiek ātri. Brazīlijai arī raksturīga ļoti plaša un sazarota birokrātija, kas vērojama daudzos līmeņos.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Vienotība) paziņojums par to, ka Latvijas interesēs ir ekonomisko sakaru paplašināšana ar Latīņameriku un Karību valstīm, izpelnījies zināmu neizpratni uzņēmēju vidū. Reģions atrodas ļoti tālu, un izteikti lielākajai daļai eksporta preču transporta izmaksas nemaz neatmaksājas. Tikmēr pats ministrs laikrakstam Diena norāda, ka ir konkrētu jomu uzņēmumi, kuri šajā reģionā ir ieinteresēti, tāpēc būtu jārada iespēja tiem attīstīt biznesu.

Īpaši sarunās tiek izcelta Brazīlija, kur 2017.gadā paredzēts atklāt Latvijas vēstniecību. Līdz šim ekonomiskā sadarbība ar Brazīliju nav bijusi pārāk spoža. Ekonomikas ministrijas dati atklāj ainu tikai par 2013. un 2012.gadu. Statistika rāda, ka eksports krities teju par ceturto daļu, savukārt imports – par gandrīz 17%.

Visvairāk Latvija uz Brazīliju eksportē iekārtas balss un attēlu pārraidei, otro vietu ieņem kokizstrādājumi un raidaparatūra.

Roku Latīņamerikas tirgū ir ievingrinājis datu pārraides aparatūras ražotājs SAF tehnika. Runājot par Brazīliju, uzņēmuma vadītājs Normunds Bergs Dienai gan atzīst, ka kopumā nemaz tik viegli uzņēmumiem šeit nesokas un pēdējā laikā ejot kā pa kalniem. «Ja vienu brīdi Brazīlija likās ļoti perspektīva un strauji augoša, tad tagad tās izaugsme ir sabremzējusies. Tam ir dažādi iemesli. Iespējams, ekonomika bija pārkarsusi. Pērn pēdējā pusgadā ietekmi atstāja arī krītošās naftas un gāzes cenas, tāpat jāņem vērā arī publiskās pārvaldes nianses,» klāsta Bergs. Turklāt Brazīlija ir ļoti birokrātiska. «Tiem, kas raud par to, ka Latvija ir birokrātiska, es ieteiktu pamēģināt strādāt Brazīlijā, tad viņiem mūsu valsts liksies kā sapņu zeme. Lai nokārtotu tur vienu atļauju, vajag rēķināties ar apmēram pusgadu. Tam ir dažādi iemesli, sākot no sava tirgus protekcionisma, beidzot ar ierēdniecības vēlmi nodrošināt sev labas vecumdienas,» skaidro Bergs.

Latviju vēlas padarīt par platformu kravu apmaiņai starp Brazīliju, ES un Krieviju.

Tā noprotams pēc Latvijas un Brazīlijas amatpersonu un uzņēmēju diskusijām abu valstu biznesa seminārā. Aizvadītajā nedēļā Brazīlijas ostu lietu ministrs Pedro Brito Do Nasimento, kā arī uzņēmēju delegācija iepazinās ar iespējām caur Latviju transportēt kravas no un Krieviju un ES. Maija beigās un jūnija sākumā uz Brazīliju dosies Latvijas uzņēmēju delegācija.

a/s Amoplant ārējo sakaru un mārketinga direktors Igors Graurs ministram norādīja, ka viņa pārstāvētais uzņēmums ir ļoti ieinteresēt eksportēt tajā ražotos traktorus, autobusus un kravas mašīnas uz Latīņameriku un, protams, Brazīliju kā šī kontinenta lielāko valsti.

Šobrīd nelegālā alkohola tirdzniecības vietas jeb tā saucamās točkas aug kā sēnes pēc lietus un tiesībsargājošās institūcijas ierobežota finansējuma apstākļos nevar ar tām atbilstoši cīnīties.

Šāda informācija izskanēja no jaundibinātās Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) dalībniekiem. Kā norādīja alkoholisko dzērienu ražotāja SIA Jaunalko valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, nelegālais alkohols ir tēma, par ko normālā biznesa vidē vispār nevajadzētu runāt, taču šobrīd situācija ir pretēja.

Uz jautājumu, kas liecina par strauji augošiem nelegālā alkohola apjomiem, Jaunalko valdes priekšsēdētājs atzina, ka tie ir VID dati, kas liecina par nodokļu ieņēmumu samazināšanos. Šā gada pirmo divu mēnešu rādītāji liecina, ka legālo alkoholisko dzērienu ražotāju apjomi sarukuši par aptuveni 15 – 20 %. Gadījumā, ja akcīzes nodoklis vēl tiks palielināts, ražotāji var neizturēt šo nodokļu slogu un var pārtraukt ražošanu.

Šorīt pusstundu garā protesta akcijā alkoholisko dzērienu nozares lielākie uzņēmumi apturēja savu darbību, tādā veidā protestējot pret kārtējo ekonomiski nepamatoto valdības lēmumu - celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam.

DB novēroja, ka pulksten deviņos no rīta Latvijā lielākajā alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumā a/s Latvijas balzams (LB) ražošana tika pārtraukta un darbinieki pusstundu nestrādāja, neatstājot teritoriju. A/s Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons skaidroja, ka akcija rīkota, lai liktu valdībai ieklausīties ražotāju viedoklī un pieņemt pārdomātus lēmumus. Pusstundu garās protesta akcijas dēļ valsts budžets akcīzes un pievienotās vērtības nodoklī no LB nesaņems 5600 Ls. SIA Jaunalko dīkstāve izmaksājusi valstij 6 tūkstošus latu, ko veido sociālais nodoklis, akcīzes nodoklis un PVN. Attiecīgi abu ražojošo uzņēmumu dīkstāve izmaksājusi valstij kā minimums 11,6 tūkstošus Ls. Alkoholisko dzērienu ražotāji cer, ka šo summu budžetā segs nelegālā alkohola tirgus darboņi.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» un Portugāles nacionālā aviokompānija «TAP Air Portugal» noslēgušas vienošanos par sadarbības lidojumiem. Šī sadarbība nodrošinās «airBaltic» pasažieriem iespēju ceļot «TAP Air Portugal» maršrutu tīklā, tostarp uz Brazīliju, Portugāli un Āfriku. Savukārt «TAP Air Portugal» pasažieriem šis līgums nodrošinās savienojamību ar Baltijas valstīm, Skandināviju un Austrumeiropu.

«Mūsu jaunākā sadarbība ar «airBaltic» nodrošinās «TAP Air Portugal» klientiem tādas priekšrocības kā jaunus tiešos lidojumus uz Latviju un savienojošos pakalpojumus ar Baltijas valstīm, tādējādi sniedzot ceļošanas iespējas uz Ziemeļeiropu,» skaidro Antonoaldo Nevess (Antonoaldo Neves), «TAP Air Portugal» izpilddirektors..

«TAP Air Portugal» izmantos savu lidojuma kodu «TAP» tiešajos lidojumos starp Rīgu un Lisabonu, ko veiks «airBaltic», kā arī, izmantojot kopīgus savienojumus starp «TAP Air Portugal» tīklu un Rīgu. «TAP Air Portugal» nodrošina lidojumus uz 83 galamērķiem 35 pasaules valstīs. «TAP» galvenā bāze Lisabonā ir Eiropas tranzītmezgls uz Āfriku un Dienvidameriku, kur «TAP» ir starptautiski vadoša lidsabiedrība lidojumiem uz Brazīliju, kā arī Ziemeļameriku un Centrālameriku. Savukārt «airBaltic» nodrošina lidojumus uz vairāk nekā 70 galamērķiem no Rīgas, Tallinas un Viļņas.

Vācijas finanšu pakalpojumu kompāniju Wüstenrot & Württembergische (W&W) satricinājis seksa skandāls. To apsūdz ceļojuma uz Brazīliju sponsorēšanā vadošajiem darbiniekiem, kas noticis 2010. gadā un kas ietvēris prostitūtu apmeklējumu, vēsta thelocal.de.

Kompānija, kas līdz šim bija pazīstama ar konservatīvu attieksmi, šonedēļ apstiprinājusi, ka šāds incidents ir noticis un tas izmaksājis 200 tūkstošus eiro, kā arī informējusi, ka tā sauktie stimulējošie ceļojumi darbiniekiem vairs netiek nodrošināti. Seksa skandāls šobrīd tiekot izmeklēts un no darba atlaisti cilvēki.

Kompānija atzinusi, ka iegādājusies biļetes uz Brazīliju 51 darbiniekam un darbuzņēmējam, bet noliegusi, ka bordeļa apmeklējums bijusi oficiāla programmas daļa.

«Mēs neatbalstam, neorganizējam vai nefinansējam jebkādas aktivitātes, kas pārkāpj mūsu rīcības kodeksu,» teicis kompānijas runasvīrs.

Tā sakritis, ka vienlaikus, pērnā gada nogalē, jaunos biznesa dīķos iepeldēja divas reklāmas industrijas haizivis.

!Mooz radošais direktors Ēriks Stendzenieks kopā ar partneriem palaida sulas, kosmētikas un uztura bagātinātāju līniju, kas centrēta ap smiltsērkšķiem. Bet aģentūras Taivas Ogilvy līdzīpašnieks Andris Blaka autosalonā sabēra smiltis un atvēra savu pludmales sporta centru.

Ēriks saka, ka reklāmas biznesa pamatā ir «viena skumja patiesība — mēs radām to, ko cilvēks pēc definīcijas mēģina neredzēt. Tāpēc saņemt gandarījumu ir grūti». Viņš allaž esot gribējis radīt kaut ko, kam var pieskarties un ko parādīt mazbērniem. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, lēš nozares zinātāji. Vienlaikus reklāmā tāpat kā jebkurā citā nozarē patlaban ir grūtāk gūt adekvātu peļņu. Tomēr astoņus gadus no vietas (nerēķinot pērno gadu) reklāma ir bijusi rentabla nozare un iespējams, ka industrijas spēlētājiem ir brīvi līdzekļi, ko investēt citviet, rēķina Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ģirts Ozols. Turklāt reklāmistiem, salīdzinot ar citu nozaru darboņiem, ir vēl arī kāda priekšrocība ieiešanai jaunā biznesa nišā — viņi ir labi trenēti, lai saredzētu ideju, kas varētu aiziet. «Abas šīs investīcijas ir šaurās nišās. Tas apliecina, ka šis nav mirkļa vājums, bet pārdomāta ideja,» saka Ģ.Ozols.(Foto: Kristaps Kalns)

Eiropas Parlamenta deputāti ar balsojumu apstiprinājuši, ka Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri vēlas doties uz Brazīliju tūrisma vai uzņēmējdarbības nolūkā, nebūs vajadzīga īstermiņa uzturēšanās vīza, kas ļauj valstī atrasties līdz trīs mēnešiem.

Tas nozīme, ka Latvijas, Igaunijas, Maltas un Kipras pilsoņiem, kuriem līdz šim bija nepieciešama Brazīlijas vīza, tagad ir ļauts bez vīzas iebraukt īstermiņa uzturēšanās nolūkā.

Eiropas Parlamenta deputāti vienojās slēgt divus atsevišķus nolīgumus - vienu attiecībā uz parasto pasu turētājiem un otru attiecībā uz diplomātisko, oficiālo vai dienesta turētājiem.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, nolīgums attiecas uz 90 – 95% ieceļotāju, kas tiek pieskaitīti pie parasto pasu turētājiem.

Uz studentiem, zinātniekiem, māksliniekiem vai reliģiskās profesijas pārstāvjiem gan šis nolīgums neattiecas. Šai ceļotāju kategorijai tiek pielietots divpusējo vīzu atcelšanu nolīgums, kas noslēgts starp ES dalībvalstīm un Brazīliju.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Saldējuma ražotājs «Rūjienas saldējums» šogad ir paplašinājis zīmola «Rūjienas saldējums» produktu eksportu uz Bulgāriju un plāno sākt realizēt biezpiena desertus Polijā, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Igors Miezis.

Uzņēmums šogad ir paplašinājis savu standarta produktu - saldējuma vafeļu glāzītēs - eksportu uz Bulgāriju, kur piesaistījis vēl vienu jaunu klientu. Tāpat tuvāko divu mēnešu laikā plānots sākt realizēt «Rūjienas saldējums» ražotos biezpiena desertus Polijā. «Pagājušajā gada nogalē sākām ražot biezpiena masu saldējuma vafeļu konusā. Patlaban produkts ir pieejams »Rimi« veikalā, bet tuvāko divu mēnešu laikā uzsāksim tā eksportu uz Poliju,» sacīja Miezis.

Viņš piebilda, ka «Rūjienas saldējums» pērn noslēdza sadarbību ar ASV kompāniju «Minimelts Co» par saldējuma bumbiņu «Mini Melts» ražošanu un izplatīšanu Eiropā, un līdz šim uzņēmums Polijā realizēja tikai «Mini Melts» saldējuma bumbiņas, bet zīmola «Rūjienas saldējums» produkcija tur nebija pieejama. Zīmola «Rūjienas saldējums» produkti līdz šim pieejami tādos ārvalstu tirgos kā Igaunija, Bulgārija un ASV.

Turpinot apgūt jaunus noieta tirgus, viens no lielākajiem graudu pārstrādātajiem Latvijā AS Rīgas Dzirnavnieks paplašinājis eksportu uz Āfriku un nosūtījis pirmo produkcijas konteineru uz Keniju. Uz šo valsti tiek eksportētas auzu pārslas, informē uzņēmumā.

Kopš pērnā gada uzņēmums mērķtiecīgi paplašina eksportu, apgūstot jaunus produkcijas noieta tirgus. Šajā laikā uzsākts eksports uz Itāliju, Ķīnu, Apvienotajiem Arābu emirātiem un tagad arī uz Keniju.

«Neskaidrība ar Krievijas tirgu liek mums meklēt alternatīvus eksporta reģionus, un mums tas izdodas. Kenija ir pirmā valsts Āfrikā, uz kuru uzņēmums uzsācis eksportu. Mēs saskatām pietiekami lielu potenciālu mūsu produktiem šajā reģionā, kur kopumā ir ļoti augsts graudaugu un to produktu imports klimatisko apstākļu dēļ, kas nav piemēroti labības audzēšanai,» norāda AS Rīgas Dzirnavnieks valdes loceklis Žilvinas Pakeltis.