Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Vienotība) paziņojums par to, ka Latvijas interesēs ir ekonomisko sakaru paplašināšana ar Latīņameriku un Karību valstīm, izpelnījies zināmu neizpratni uzņēmēju vidū. Reģions atrodas ļoti tālu, un izteikti lielākajai daļai eksporta preču transporta izmaksas nemaz neatmaksājas. Tikmēr pats ministrs laikrakstam Diena norāda, ka ir konkrētu jomu uzņēmumi, kuri šajā reģionā ir ieinteresēti, tāpēc būtu jārada iespēja tiem attīstīt biznesu.
Īpaši sarunās tiek izcelta Brazīlija, kur 2017.gadā paredzēts atklāt Latvijas vēstniecību. Līdz šim ekonomiskā sadarbība ar Brazīliju nav bijusi pārāk spoža. Ekonomikas ministrijas dati atklāj ainu tikai par 2013. un 2012.gadu. Statistika rāda, ka eksports krities teju par ceturto daļu, savukārt imports – par gandrīz 17%.
Visvairāk Latvija uz Brazīliju eksportē iekārtas balss un attēlu pārraidei, otro vietu ieņem kokizstrādājumi un raidaparatūra.
Roku Latīņamerikas tirgū ir ievingrinājis datu pārraides aparatūras ražotājs SAF tehnika. Runājot par Brazīliju, uzņēmuma vadītājs Normunds Bergs Dienai gan atzīst, ka kopumā nemaz tik viegli uzņēmumiem šeit nesokas un pēdējā laikā ejot kā pa kalniem. «Ja vienu brīdi Brazīlija likās ļoti perspektīva un strauji augoša, tad tagad tās izaugsme ir sabremzējusies. Tam ir dažādi iemesli. Iespējams, ekonomika bija pārkarsusi. Pērn pēdējā pusgadā ietekmi atstāja arī krītošās naftas un gāzes cenas, tāpat jāņem vērā arī publiskās pārvaldes nianses,» klāsta Bergs. Turklāt Brazīlija ir ļoti birokrātiska. «Tiem, kas raud par to, ka Latvija ir birokrātiska, es ieteiktu pamēģināt strādāt Brazīlijā, tad viņiem mūsu valsts liksies kā sapņu zeme. Lai nokārtotu tur vienu atļauju, vajag rēķināties ar apmēram pusgadu. Tam ir dažādi iemesli, sākot no sava tirgus protekcionisma, beidzot ar ierēdniecības vēlmi nodrošināt sev labas vecumdienas,» skaidro Bergs.
Neviens no uzņēmumiem, kas atrodas Latvijas Tirgotāju asociācijas biedru rindās, vēlmi eksportēt uz Latīņameriku izteicis neesot. Asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs Ārlietu ministrijas iniciatīvu vērtē skarbi. «Uzņēmumiem ir jāatrodas tur, kur tas ir nepieciešams pašiem uzņēmumiem. Tagad izskatās, ka pasūtījums tiek veidots nevis no tā, ko uzņēmējiem vajag, bet kur Ārlietu ministrija grib aizbraukt, deleģēt savus cilvēkus. Uzskatu, ka ministrijai vienreiz par visiem laikiem vajadzētu definēt, ko viņi var palīdzēt. Piemēram, mēs pirms jaunā gada palūdzām, lai vēstniecības mūsu partneriem izsūta apsveikumus Latvijas valsts vārdā par veiksmīgu sadarbību, un viņi tos nenosūtīja. Tad ir jautājums – ko viņi atbalsta?» sašutumu neslēpj Danusēvičs.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir citādās domās un norāda, ka interese par šo reģionu ir gan. Pagājušajā nedēļā notikusi kameras biedru tikšanās ar Latīņamerikas valstu vēstniekiem, un tajā piedalījušies teju 50 dažādu jomu uzņēmumu pārstāvji – sākot no informāciju tehnoloģijām, beidzot ar kosmētikas ražošanu un augstāko izglītību.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols Dienai atzīst, ka sadarbība ar Latīņameriku ir jāturpina, bet pagaidām tas ir Ārlietu ministrijas lauciņš. Viņš šobrīd neredz ekonomisko atdevi no LIAA pārstāvniecību atvēršanas šajās valstīs, kā arī nepieciešamību pēc citiem ieguldījumiem eksporta veicināšanai uz šo reģionu.
Plašāk lasiet rakstā Par Brazīlijas tirgu rauc pieri otrdienas,3. februāra, laikrakstā Diena (9. lpp.)!
