Ar Brexit sākas ne tikai Eiropas Savienības, bet arī Latvijas jaunās valdības dienas kārtība, tomēr tā nav vienīgā ārlietu prioritāte
Nupat tapušās valdības ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība), kurš amatā sagaidījis jau ceturto premjeru, intervijā Dienas Biznesam solīja, ka viena no jaunās valdības prioritātēm būs vizītes Āzijā, Āfrikā un Līča valstīs kopā ar Latvijas uzņēmējiem.
Fragments no intervijas, kas publicēta 30. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:
29. marts ir Brexit datums. Ir iespaids, ka pagaidām nevienam nav skaidrs, kā tas beigsies, kādas būs valstu attiecības pēc tam. Vai Ārlietu ministrijai ir kādas prognozes?
Tā arī ir. Viss ir britu parlamenta rokās, un prognozēt kādus lēmumus, kurus tas varētu pieņemt tuvāko divu mēnešu laikā, ir grūti. Tas, kas ir būtiskākais no Latvijas viedokļa, – sagatavot nepieciešamo likumdošanas bāzi. Ministru kabinets skatīs informatīvo ziņojumu, kurā mēs ar visām nozaru ministrijām esam identificējuši konkrētus likumus. Ir otra lieta, tikai jāpiebilst, ka neziņas dēļ nebūsim ideāli sagatavoti. Tā ir gatavība muitas, Pārtikas veterinārā dienesta un citu dienestu jomā. Protams, informēsim uzņēmējus par sagaidāmajām izmaiņām. Vēl viena lieta ir mūsu valstspiederīgo tiesības Lielbritānijā pēc 29. marta. Mēs jau esam panākuši tādu politisko vienošanos, ka cilvēkiem, kuri uz to brīdi dzīvo un strādā Lielbritānijā, nekas nemainās. Ieceļotājiem būs jārēķinās ar citu kārtību.
Kādas ir Latvijas Brexit izmaksas? Ir veikti kādi aprēķini?
Dalīsim šo atbildi trijās daļās. Pirmā ir izmaksas, kas valsts budžetā rodas līdz ar Brexit, un te pat nav svarīgi, ka var būt dažādas Lielbritānijas izstāšanās versijas no Eiropas Savienības. Mēs rēķināmies, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES Latvijai izmaksās no trim līdz 4,9 miljoniem eiro. Te ir iekļauts papildu finansējums muitai, PVD, Augu aizsardzības dienestam, IT sistēmu pielāgošanai. Te ir paredzēta nauda datu apmaiņai un citām lietām. Summa ir samērā konkrēta, un no šīm izmaksām izvairīties nevarēs. Otrkārt, ja runa ir par smago Brexit, tad Lielbritānija jau aprīlī vairs neveic iemaksas Eiropas Savienības budžetā. Budžeta samazinājums ir 4–8%, un tas nozīmē, ka dažādos Eiropas Savienības fondos naudas būs mazāk.
Treškārt, protams, ir sagaidāma ietekme uz ekonomiku. Ir dažādi skaitļi un dažādi aprēķini. Ir dzirdētas prognozes, ka Latvijas IKP varētu samazināties pat par 0,2% līdz 0,4%, tomēr es negribētu prognozēt konkrētus zaudējumus. Mēs zinām, kādas nozares ir saistītas ar Lielbritāniju. Tā ir kokapstrāde, dažāda veida pakalpojumi. Piemēram, mūsu uzņēmumi Lielbritānijas lidostās nodarbojas ar tirdzniecību beznodokļu zonās. Uzņēmējdarbības jomu ir daudz, un kopējo iespaidu rēķināt ir diezgan sarežģīti.
Pērn esat piedalījies NATO samitā par drošību, ir kopēja nostāja un griba. Tajā pašā laikā Krieviju uzņēmēji vēl aizvien redz kā sadarbības partneri. Kas īsti šobrīd ir Krievija – sadarbības partneris vai bubulis?
Neatbildams jautājums, ja meklējam tiešu un viennozīmīgu atbildi, jo labi saprotam, ka pēdējo piecu gadu laikā līdz ar Krimu, līdz ar konfliktu Ukrainas austrumos un pēdējo krīzi Azovas jūrā Krievija ir izaicinājums starptautiskajai kārtībai, kādu mēs to redzam. Tajā pašā laikā mēs labi saprotam, ka ir rinda reģionu, kuros Krievijas Federācijai ir noteikta loma. Tā ir Sīrija, Afganistāna. Situācijas attīstība Tuvajos Austrumos, kas ietekmē arī mūsu drošību. Pēdējos mēnešos ir paaugstināta aktivitāte Lībijā. Redzam, ka ir rinda jautājumu, kuri ar Krieviju ir jārisina un jāmēģina mazināt spriedzes elementus. NATO Krievijas padome strādā, tā apspriež jautājumus par Ukrainu, par informācijas apmaiņu, par Afganistānu, par jautājumu loku, kas skar saspīlējuma mazināšanu, bet, kas attiecas uz ekonomisko sadarbības aspektu, – NATO nav tā organizācija, kas nosaka ekonomiskās sankcijas. Sankcijas nosaka Eiropas Savienības līmenī, kur tam ir nepieciešamie juridiskie un praktiskie instrumenti.
Mēs redzam, ka šobrīd dinamika nav pozitīva. Krievija nepilda Minskas vienošanos. Azovas jautājums visu vēl saasināja. Tādēļ ir jomas, kur mums kā kaimiņvalstīm sadarbība notiek labi, piemēram, pārrobežu sadarbība, dažādi ekonomiski risinājumi, bet ir vesela rinda principiālu un fundamentālu jautājumu, kur daudz kas ir atkarīgs no Krievijas uzvedības modeļa.
Ārlietu debatēs pagājušajā nedēļā Saeimā viens no atslēgas vārdiem bija arī Moneyval ziņojums. Uzņēmēji ir nobažījušies. Ko šajā jautājumā dara un var darīt Ārlietu ministrija?
Vispirms jau jāsaka, – Latviju Moneyval pārstāv FKTK, Kontroles dienests un Tieslietu ministrija. Ārlietu ministrijas sadaļa darbā ir saistīta ar sankciju likumiem un piemērošanas jautājumiem. Tas, kas, manuprāt, ir noticis: mēs savā ziņā nesaprotam vienu lietu – ne jau konkrēto ieteikumu tīri birokrātiskā statistika kaut ko šobrīd nozīmē. Svarīgākais nav par pieņemtu likumu dabūt ķeksīti. Svarīgākais, ko arī redzējām kā zināmu problēmu, ir tas, kā uzraugošās, kontrolējošās, izmeklējošās institūcijas šos likumus piemēro un ievieš. No tāda viedokļa raugoties, mums jākoncentrējas uz lietām, kas bija skaidras OECD iestāšanās procesa gaitā. Bija progress, bija pasākumi, kas tika ieviesti. Bija konkrētas soda sankcijas. Patlaban būtiskākais ir tas, kā tiks novērtēti praktiskie rezultāti. Valdība ir vienojusies par to, ka šis ir viens no jautājumiem, pie kā tiks strādāts. Jautājumu loks skar ne tikai likumu grozījumus, bet arī konkrētus rezultātus. Tas attiecas ne tikai uz Moneyval, bet arī uz citām jomām. Likumi Latvijā ir labi! Svarīga ir to īstenošana.
Visu interviju Emocijas pret faktiem lasiet 30. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!