Arhitektu komiteja ir paziņojusi, ka Ņujorkas jaunbūve One World Trade Center ir augstākā celtne ASV. Tās augstums ir 541 metrs, ziņo BBC.

Iepriekš šis tituls piederēja 442 metrus augstajai Willis Tower.

One World Trade Center augstumam pieskaitīta arī uz jumta esošā «adata» - antena, kas atzīta par pastāvīgu struktūru. Interesanti, ka bez antenas One World Trade Center, kuru plānots pabeigt 2014. gadā, ir krietni zemāka par Willis Tower.

Tomēr abas celtnes krietni atpaliek no pasaulē augstākās celtnes - 830 metrus augstās Burj Khalifa Dubaijā.

One World Trade Center tiek būvēta ikonisko Dvīņu Torņu vietā, kas tika iznīcināti teroristu uzbrukuma laikā 2001. gada 11. septembrī. Tolaik bojā gāja vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku.

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

2. aprīlī plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika dota iespēja ielūkoties One World Observatory, telpā, kas atrodas One World Trade Center (1 WTC) - saukta arī par Brīvības torni - 100. stāvā.

Tā ir galvenā būve jaunajā Pasaules Tirdzniecības centra kompleksā Ņujorkā.

No šīs telpas paveras 360 grādu panorāmas skats uz apkārtni. Telpa sabiedrībai un tūristiem tiks atvērta 2015. gadā.

Jāatgādina, ka Pasaules tirdzniecības centrs bija ēku komplekss Ņujorkā, kas tika iznīcināts 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumā ASV. Pašlaik tas tiek būvēts no jauna.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tirdzniecības centra Domina Shopping jaunā direktore Dina Bunce.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kā pati pirmā lieta noteikti jāmin tas, ka Domina Shopping ēka daļēji ir būvēta uz vēsturiskajiem leģendārās rūpnīcas VEF pamatiem, kas ir neatņemama Rīgas kultūrvēstures daļa. Tamdēļ jau no pirmsākumiem, kad tika projektēta tirdzniecības centra ēka, gan ārējā, bet jo īpaši iekšējā veidolā tika iekodēta urbāna, pilsētnieciska noskaņa.

Otrs interesantākais fakts par mūsu tirdzniecības centru arī ir saistīts ar būvniecību. Domina Shopping centrs ir būvēts vairākās kārtās. 2003.gadā, kad apmeklētājiem tika atklāta pirmā kārta, joprojām turpinājās aktīvi būvdarbi otrajā, kas tika atklāta gadu vēlāk. Zīmīgi ir arī tas, ka arī šobrīd esam svarīgā pārmaiņu procesā, jo ceturtdaļā no tirdzniecības centra platības notiek ievērojami rekonstrukcijas darbi, bet uzsākts darbs pie fasādes rekonstrukcijas. Visas šīs pārmaiņas noteikti ir uz labu, jo, runājot klasiķa vārdiem: «Pastāvēs, kas pārvērtīsies.»

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 25.maijā pasludinājusi SIA «Pasaules tirdzniecības centrs »Rīga«» maksātnespējas procesu un par uzņēmuma maksātnespējas procesa administratoru iecēlusi Andri Mucenieku, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Ar maksātnespējas procesa pieteikumu šī gada 17.aprīlī tiesā vērsās pats uzņēmums, kura galvenā darbība bija telpu iznomāšana biroju un konferenču kompleksā Elizabetes ielā 2, Rīgā. Uzņēmums pats šīs telpas gan nomāja.

Pēdējā iesniegtajā gada pārskatā par 2015.gadu sacīts, ka SIA «Pasaules tirdzniecības centrs »Rīga«» neveic saimniecisko darbību kopš 2014.gada 1.aprīļa, jo valsts AS «Valsts nekustamie īpašumi» paaugstināja nomas maksu, kā rezultātā uzņēmums vairāk nevarēja gūt peļņu no nomāto telpu iznomāšanas. Tādēļ vadība pieņēma lēmumu par saimnieciskās darbības neturpināšanu, un nepagarināja nomas līgumu ar VAS «Valsts nekustamie īpašumi».

Rīgas akustisko koncertzāli varētu būvēt Elizabetes ielā 2 esošās celtnes "Pasaules tirdzniecības centrs" vietā.

Pagājušā gada beigās attīstības projekts "Riga Port City" pauda vēlmi Latvijas valstij dāvināt zemes gabalu Andrejsalā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai. "Riga Port City" pārstāvis Juris Pētersons skaidroja, ka dāvinājumam paredzēti divi nosacījumi.

Pirmkārt, ka uz dāvināta zemes gabala saprātīgā laika termiņā tiks uzbūvēta koncertzāle, otrkārt, ka tiks īstenots esošais detālplānojums, kas paredz, ka tiks "iztaisnota" Eksporta iela, proti, to novirzot tālāk no Daugavas, lai rastu vietu koncertzāles celtniecībai. Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka valstij nebūtu jāiesaistās privātpersonu piedāvātajā darījumā par koncertzāles būvniecību Andrejsalā.Pirmdien koalīciju veidojošo partiju sadarbības sanāksmē plānots pārrunāt Kultūras ministrijas priekšlikumu celt koncertzāli "Pasaules tirdzniecības centra" vietā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot uzņēmēju Pāvelu Topuzidi.

Raksta pirmajā daļā Diena jau analizēja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad vēl vairākas epizodes.

Kā liecina prakse, valsts rīcībā var būt pietiekoši būtiski argumenti, lai miljonāriem neļautu atslābināties un noturētu viņu tonusu. Tabak-Invest gadījumā skaļākie atgadījumi Baltkrievijā saistīti nevis ar Pāvelu Topuzidi, bet gan ar viņa brāli Vitāliju. 2006. gadā tiesībsargājošās iestādes turēja Vitāliju Topuzidi aizdomās par cigarešu kontrabandu, savukārt 2011. gadā Pāvela Topuzida brālis tika aizturēts saistībā ar mudinājumu dot kukuli ierēdņiem.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Šovasar durvis vērs SIA Veselības centrs 4 pretnovecošanās klīnika; Skanstes privātās slimnīcas investori sola beidzot izsludināt būvniecības konkursu.

SIA Veselības centrs 4 turpina investēt medicīnas infrastruktūrā – top jauns medicīnas centrs, kurā tiks apvienotas vairākas struktūrvienības, kas šobrīd ir izkaisītas pa visu pilsētu. To iecerēts būvēt blakus medicīnas iestādei, kas atrodas K. Barona ielā, Rīgā, un izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro. Jūlija sākumā SIA Veselības centrs 4 atklās pretnovecošanās klīniku Anti-Aging Institute, kas piedāvās multidisciplināru pieeju cīņai pret novecošanos. Arī šajā projektā uzņēmums ieguldījis prāvus līdzekļus.

Personalizēta pieeja

Jaunā veselības iestāde piedāvās individuālas programmas cilvēka fiziskās un garīgās veselības uzturēšanai ilgtermiņā, tādējādi cīnoties pret novecošanos. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds stāsta, ka tā būs pirmā šāda veida klīnika Latvijā.

Dānijas investoru grupai piederošais tirdzniecības centrs Galleria Riga oficiāli paziņojis par nozīmīgu telpu nomas līguma noslēgšanu ar Hennes & Mauritz (H&M) Group par pirmā COS (Collection of Style) veikala atvēršanu Baltijā un plaša H&M veikala izveidi. Abi veikali šā gada rudenī papildinās tirdzniecības centra 120 veikalu piedāvājumu.

Ar diviem jaunajiem veikaliem starptautiskā Zviedrijas mazumtirdzniecības grupa kļūst par nozīmīgāko tirdzniecības centra Galleria Riga nomnieku.

Tirdzniecības centra attīstības plāna ietvaros divkārt tiks palielināta arī Mango veikala platība, sasniedzot 500 kvadrātmetrus.

Galleria Riga cer piesaistīt ievērojami daļu H&M un COS klientu auditorijas gan Latvijā, gan arī ārvalstu viesu vidū.

Īstenojot Galleria Riga attīstības plānu, pēdējo sešu mēnešu laikā veikti 38 darījumi, lai radītu vietu jaunajiem nomniekiem un modernizētu tirdzniecības centra konceptu. Pārbūves darbu laikā tiks izveidota arī trīs līmeņu organiskā stikla paneļu fasāde, kas ieeju tirdzniecības centrā padarīs pārskatāmāku un atvērtāku.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tirdzniecības centra Rīga Plaza vadītāja Iveta Priedīte.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Tirdzniecības centri ir ļoti dinamiska, mainīga vide, man ļoti patīk pieņemt izaicinājumus, ko tā sagādā.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina tas, ka pēdējos gados Latvijai tic aizvien vairāk starptautisko investoru, tai skaitā plaši pazīstami mazumtirgotāji. Līdz ar to arī Rīga Plaza apmeklētāji spēj baudīt sev tīkamus zīmolus tādus kā Rituals, Swarovski, Intimissimi (atvērsies martā), H&M Home.

Līdz ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) tirdzniecības misijā uz ASV no šodienas līdz

Tik apjomīga uzņēmēju delegācija no Latvijas uz ASV ne reizi nav devusies. Viņš tic, ka vizītes laikā izdosies piesaistīt investīcijas vismaz viena miljarda eiro apmērā.

Savukārt LIAA klāsta, ka tirdzniecības misijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus ekonomisko attiecību attīstībai ar ASV, lai piecu gadu periodā dubultotu tirdzniecības attiecības ar ASV, sasniedzot 1,9 miljardus eiro apgrozījumu. Tāpat plānots, ka uzņēmumu, kas dodas vizītē uz ASV, tirdzniecības apgrozījums ar ASV gada laikā varētu pieaugt par 15%, bet investīciju jomā kā tiešais vizītes mērķis ir identificēt vismaz trīs jaunus investīciju projektus, kuru kopējais apjoms varētu sasniegt 150 miljonus eiro.

Tirdzniecības centra "Spice" prioritāte pašlaik ir interjera atjaunošana, promenādes izveide, kā arī Spice Home pārplānošana, kuras ietvaros tiks pārbūvēts austrumu spārns ar jauniem konceptiem un ieeju.

Savukārt veselības, medicīnas un labsajūtas kompleksa "Spice Wellness" projekta izveide "šobrīd tiek pārplānota atbilstoši tendencēm šodien un rīt", Dienas Biznesam atklāja t/c "Spice" vadītāja Kadrija Pudova.

Paplašināsies arī Spice - wellness kompleksā investēs vairāk nekā 7 miljonus eiro  

Tirdzniecības komplekss Spice plāno investēt vairāk nekā 7 miljonus eiro, radot unikālu...

Viņa atzīst, ka Covid-19 krīze likusi patērētājiem pārvērtēt savu ikdienu un mainīt paradumus. Tomēr, lai arī pandēmijas laikā pieaugusi tendence iepirkties interneta veikalos, tomēr tradicionālo tirdzniecības centru nozīme noteikti nav mazinājusies.

FOTO: Covid-19 otrajā vilnī Rīgu papildina jauns tirdzniecības centrs 

Covid-19 otrajā vilnī tirdzniecības centru segmentu Rīgā papildinājis atšķirīga koncepta iepirkšanās...

"Apskatot, kā Covid-19 laiks ietekmējis dažādu preču segmentu patēriņu, varam secināt, ka audzis mājas, sporta un juvelierizstrādājumu pieprasījums. Tas tieši atspoguļo šī laika patērētāju vēlmes – cilvēki aizvien vairāk uzmanības velta mājokļa iekārtošanai un aktīvam dzīvesveidam. Tā kā ceļošana dažādu ierobežojumu dēļ kļuvusi gandrīz neiespējama, cilvēki meklē citus veidus kā sevi palutināt un iepriecināt, piemēram, iegādājoties juvelierizstrādājumus. Covid-19 laiks tikai pastiprinājis jau iepriekš novērotu iezīmi – izklaide tirdzniecības centros klientiem vairs nav tik aktuāla kā tas bijis agrāk," teic K.Pudova.

Sekojot tendencēm un pielāgojoties situācijai, ir palielināts sporta preču piedāvājums, notiek darbs pie jaunu zīmolu veikalu atvēršanas, kā arī tiek strādāts arī pie jaunu ēdināšanas un gurmē veikalu atvēršanas. "Sekojot līdzi pasaules aktualitātēm un notikumiem, paredzam, ka noteikti “take away” jeb līdzņemšanas ēdiens kļūs arvien populārāks. Šī iemesla dēļ restorāni, izvērtējot atvēršanos tirdzniecības centros, ņems vērā piegādes reģionus, jo daudz virtuves, kas atrodas t/c gatavo ēdienu ne tikai klientiem uz vietas, bet arī piegādēm," komentē K.Pudova.

Viņa pastāstīja, ka pašlaik prioritāte ir tirdzniecības centra interjera atjaunošana, kā arī promenādes izveide (savienojums starp Spice un Spice Home ar kioskiem), kā arī Spice Home pārplānošana. "Arī nomnieku interese nav zudusi, taču zīmoli ļoti kritiski izvērtē, kur saskatāms labs potenciāls veikala atvēršanai un veiksmīgai darbībai. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ lēnāks kļuvis veikalu atvēršanas process, kā arī ilgāks laiks nepieciešams mēbeļu un apģērbu piegādei," atklāj K.Pudova.

Tirdzniecības kompleksa "Spice", kurā ietilpst tirdzniecības centri "Spice" un "Spice Home", apgrozījums pērn bija 173 miljoni eiro. Centra īpašnieks ir SIA "Tirdzniecības centrs Pleskodāle", kura 75% kapitāldaļu īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums "Kapitel", bet 25% pieder Igaunijas uzņēmumam "Tristafan".

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Dreiliņos topošajā dzīvesstila tirdzniecības centrā "Sāga" plānots izveidot pirmo veselības klasteri Latvijā, kas vienuviet apvienos dažādus ambulatoro, rehabilitācijas un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus.

"Šis tirdzniecības centrs būs daudzējādā ziņā unikāls un atšķirīgs no nekustamo īpašumu attīstītāju Latvijā ierastās prakses. Mēs veidojam daudzfunkcionālu sabiedrības centru ar plašām iespējām apvienot iepirkšanos ar ikdienas vajadzībām, tādā veidā nodrošinot ērtumu. Esam izpētījuši, ka pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem Latvijā ir augtsts, bet kvalitatīvu telpu piedāvājuma iespējas ierobežotas. Tādēļ, sekojot pasaules tendencēm, nolēmām izveidot pirmo veselības klasteri tirdzniecības centrā. Jāmin, ka vienlaikus attīstam arī citus konceptus, piemēram, sporta klasteri," informē SIA VPH Latvia direktors Juris Barkāns.

"Veselības klasteris tirdzniecības centrā ir tendence, kas paliek arvien populārāka pasaulē. Arī Latvijā redzam, ka nekustamo īpašumu tirgū nav atbilstoša piedāvājuma pieaugošajam telpu pieprasījumam ārstu privātpraksēm, tāpēc jau šobrīd prognozējam pietiekami lielu interesi no praktizējošo ārstu puses," norāda Ēriks Bergmans, "Colliers Baltics" partneris.

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Ekonomikas ministriju (EM) un tās pakļautībā esošās iestādes varētu pārcelt uz ēku Elizabetes ielā 2, Rīgā, kas pazīstama ar nosaukumu Pasaules tirdzniecības centrs Rīga, liecina EM sagatavotais konceptuālais ziņojums.

Patlaban EM un atsevišķas tās padotības iestādes - Konkurences padome (KP) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) - atrodas Brīvības ielā 55, Rīgā. Šis īpašums ir kritiskā stāvoklī, tāpēc EM sagatavojusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, piedāvājot risinājumus ēkas Brīvības ielā 55 turpmākai sakārtošanai, kā arī EM un tās padotības iestāžu, valsts kapitālsabiedrību atrašanās vietu nākotnē.

EM piedāvā trīs risinājumus. Pirmais paredz piešķirt EM papildu budžeta līdzekļus - kopumā 1,9 miljonu eiro apmērā - Brīvības ielas 55 nama būvprojekta izstrādei un ēkas fasādes atjaunošanai, tajā skaitā, balkonu, pārseguma nesošo konstrukciju remontdarbiem un pagrabstāva hidroizolācijas sakārtošanas darbiem kritiskās ēkas situācijas novēršanai.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Nekustamo īpašumu attīstītājs VPH agrākās Rīgas Piena kombināta teritorijā Rīgā, Valmieras ielā uzsācis attīstīt jaunu tirdzniecības parku, kura kopējās investīcijas veidos līdz pat 40 miljoniem eiro.

Projekta ietvaros tiks attīstītas ne tikai tirdzniecības platības, bet arī biroji, ēdināšanas sektors, bērnudārzs, sporta un veselības centrs un citi servisi.

Šī gada maijā ar Rietumu Bankas atbalstu tika iegādāta bijusī Rīgas Piena kombināta teritorija 4,7 ha platībā Valmieras ielā 2, kas atrodas starp divām no aktīvākajām Rīgas centra satiksmes artērijām – dzelzceļu un Valmieras ielu. Attīstītāju plānā ir pabeigt projektēšanu 2023. gada vidū, uzsākt būvniecību un jau 2024. gada otrajā pusē svinīgi atklāt jauno kompleksu.

Projekta koncepta izstrādei ir piesaistīti vieni no lielākajiem Eiropas arhitektiem “TP Bennett” no Lielbritānijas, kuriem ir plaša pieredze lielu komercplatību plānošanā un ar kuriem izveidojusies veiksmīga un cieša sadarbība tirdzniecības centra “Sāga” koncepta izstrādē. Valmieras ielā ir saglabājušās vairākas kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas, kuru šarms un vērtība tiek saglabāta un mijiedarbojas ar plānotajām jaunbūvēm.

Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” kopā ar jaunajiem nomniekiem “Apollo Group Baltics” un “Super Skypark”, kā arī būvkompāniju “Newcom Construction” atzīmējis jaunās izklaides zonas spāru svētkus.

Dominas izklaides zona būs lielākais iekštelpu izklaides parks Latvijā, kurā kopumā tiks ieguldīti vairāk nekā 9 miljoni eiro.

"Tirdzniecības centrs pircēju acīs ir vieta, kur vienuviet iespējams teju viss – iegādāties pārtiku, apģērbu, baudīt gardas maltītes, saņemt pakalpojumus, uzposties, sportot un izklaidēties. Tieši tāpēc Izklaides zonas būvniecība Dominā ir pavisam loģisks attīstības solis, lai mēs kļūtu multifunkcionāli un apmierinātu visas mūsu pircēju vēlmes. Lai gan kino ir arī citos tirdzniecības centros, tomēr tieši Dominas tuvākās apkārtnes mikrorajonos tāda nav, tādēļ esam priecīgi, ka jau pavisam drīz mūsu klientiem varēsim piedāvāt ļoti daudzveidīgas izklaides iespējas," stāsta Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Servisa centrs MTTC Latvija uzsācis servisa centru tīkla izveidi Latvijā. Nule kā durvis vēris jau trešais klientu apkalpošanas centrs, kas atrodas tirdzniecības parkā Alfa, bet līdz gada beigām jaunus salonus plānots atvērt arī citos lielākajos tirdzniecības centros Rīgā un citviet Latvijā, investējot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro, informē uzņēmumā.

Līdz šim MTTC Latvija bija zināms biznesa segmentā, apkalpojot mobilos operatorus un viņu klientu bojātās mobilās ierīces. Taču līdz ar jauno klientu apkalpošanas centru atvēršanu, savus bojātos telefonus cilvēki varēs nest labot pa tiešo uz MTTC saloniem. Turklāt šeit tiks veikti gan garantijas, gan negarantijas telefonu un planšetdatoru remonti.

«MTTC jaunie servisa centri, ko atveram, atrodas lielākajos tirdzniecības centros. Tā ir vieta, kur cilvēks ir pieradis saņemt virkni pakalpojumu vienuviet. Tagad šeit būs iespēja salabot arī telefonu,» skaidro MTTC vadītāja Latvijā Agnese Meija.

MTTC ir ražotāju autorizētais mobilo ierīču servisa centrs, kas veic gan garantijas, gan negarantijas ierīču diagnostiku un remontu pasaules vadošajiem viedierīču zīmoliem - Samsung, HTC, Sony, CAT, Microsoft un citiem. MTTC šobrīd darbojas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Nīderlande, Itālijā.

Uz Rīgas un Stopiņu novada robežas uzsākta jauna dzīvesstila tirdzniecības centra būvniecība ar līdz šim Latvijai unikālu konceptu – vietu, kas apvienos iepirkšanos ar atpūtu, sportu un biroju centru. Jaunā centra nosaukums būs «Sāga», un tas atradīsies iepretim IKEA tirdzniecības centram.

Jaunā centra attīstībā plānots ieguldīt aptuveni 68 miljonu eiro lielas investīcijas.

Šim tirdzniecības centram būs vairāki segmenti. Pirmkārt, veikali mājai ar galveno fokusu uz precēm interjeram, dizainam un sadzīvei. Otrkārt, viens no vadošajiem zīmolu pārtikas veikaliem ar ikdienas nepieciešamības produktiem un citas ikdienas preču tirdzniecības vietas. Treškārt, sporta klasteris ar fitnesa klubu un atpūtas zonu ap dīķi. Ceturtkārt, izklaides un bērnu segments, kas nodrošinās saturīgu laika pavadīšanu ģimenēm iepirkšanās centrā. Starp vietējiem iepirkšanās veikaliem tiks izveidota «Street food» koncepta iela ar restorāniem un kafejnīcām. Plānots izveidot arī mūsdienīgu biroju centru ar iznomājamām platībām no 200 kv.m līdz 2000 kv.m.