Latvijā līdz šim izveidotais nebanku aizdevēju sektora regulējums jau ir stingrs, un līdz šim ieviestie nosacījumi ir ne tikai iegrožojuši nozari, bet radījuši aizvien neizdevīgāku piedāvājumu patērētājiem. Plānotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) lielai iedzīvotāju daļai var nogriezt pieeju aizdevumiem vispār, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Salīdzinot Latvijas nebanku kreditētāju piedāvājumu ar citām Baltijas valstīm, var secināt, ka likmes ir līdzīgas, tādēļ nav saprotama vēlme mūsu valstī tos ierobežot vēl vairāk.
Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veikto analīzi var secināt, ka šobrīd spēkā esošās likmes trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas, situāciju tirgū raksturo LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Piemēram, salīdzinot Baltijas valstīs noteiktās maksimālās kredītu izmaksas, kas izteiktas ar procentiem dienā, var secināt, ka aizdevumam ar termiņu ilgākam par 30 dienām Latvijā un Lietuvā tās praktiski ir vienādas, attiecīgi 0,25% dienā un 0,245% dienā, bet salīdzinot ar Igauniju (šobrīd spēkā 0,164%), Latvijā izmaksas ir par 0.086 procentpunktiem augstākas.
Tajā pašā laikā Igaunijā, aizdevumiem ar atmaksas termiņu ilgāku par 30 dienām (ieskaitot pagarināšanas komisijas maksu) – kopējās kredītu izmaksas patērētājiem ir 0,484% dienā, kas ir pat par 0,234 procentpunktiem augstākas nekā Latvijā. Vienlaikus licences uzturēšanas izmaksas, kā arī valsts noteiktās nodevas Latvijā ir būtiski augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijā pamatkapitāla prasība ir Baltijas valstīs visaugstākā – 425 tūkstoši eiro. Arī maksa par licences izsniegšanu ir visaugstākā – 71 140 eiro. Savukārt ikgadējā uzraudzība maksa ir 14 225 eiro.
Lietuvā pamatkapitāla prasība ir tikai 2500 eiro, maksa par licences izsniegšanu, tas ir, par personas iekļaušanu Publiskajā patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju sarakstā ir tikai 149 eiro, savukārt ikgadējā uzraudzības maksa ir 0,0125% no ikgadējās vidējās izsniegto neatmaksāto patēriņa kredītu summas, salīdzina LAFPA vadītājs. Savukārt Igaunijā pamatkapitāla prasība nebanku kreditēšanas uzņēmumiem ir 50 tūkstoši eiro. Maksa par licences izsniegšanu ir 1000 eiro, savukārt uzraudzības maksa tiek noteikta katru gadu, likumā noteiktais intervāls ir no 0,01% – 1% no izsniegto neatmaksāto patēriņa kredītu summas. 2017.gadā uzraudzības maksa ir noteikta 0,01% no izsniegto neatmaksāto patēriņa kredītu summas.
Šā gada 6. septembrī Saeima 2.lasījuma atbalstīja grozījumus PTAL, ar kuriem plānots noteikt būtiski stingrāku normatīvo regulējumu nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem, kas izsniedz patēriņa aizdevumus. Grozījumu projekts paredz arī noteikt kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu 0,07% dienā. Gan LAFPA, gan nozares eksperti paredz, ka šāds ierobežojums iznīcinās nebanku patēriņa kreditēšanas nozari Latvijā, jo iedzīvotājiem būs liegta iespēja aizņemties nelielus aizdevumus uz īsu termiņu. «Tas nozīmē, ka pēc pusgada valsts varēs secināt, ka Latvijā patērētāju kreditēšanā ir iestājusies tirgus kļūda, un ir nepieciešama valsts atbalsta programma, lai nodrošinātu, ka tiek »atdzīvināts« patēriņa kreditēšanas tirgus,» saka G. Āboltiņš. Līdzīga situācija jau bija izveidojusies ar hipotekāro kreditēšanu, kur kreditēšana galvenokārt notiek pateicoties valsts atbalsta programmām. Otrs iespējamais scenārijs, pēc viņa domām, ir tāds, ka politiķi būs spiest grozīt PTAL, paaugstinot kredītu kopējās izmaksas dienā, jo pie esošā piedāvājuma no tirgus pazudīs aizdevumi līdz 500 eiro apmērā, kā arī kredīti, kas izsniegti uz īsiem termiņiem jeb līdz sešiem mēnešiem. Savukārt kā ieviešamu mehānismu tirgus uzraudzībai LAFPA vadītājs min stingrākus nosacījumus patērētāju maksātspējas izvērtēšanai.
Latvijas neilgā pieredze nebanku kreditētāju nozares regulēšanā liecina, ka, lai arī daļa ieviesto ierobežojumu ir ļāvuši sakārtot nozari, tomēr pieļautas arī kļūdas, uzsver eksperti. Ieviešot pārmērīgi striktus ierobežojumus, konkurence tirgū samazināsies, aizņēmēju izvēle tiks sašaurināta un galu galā cietīs patērētājs. «Tektoniskās aktivitātes nebanku aizdevēju sektorā Latvijā nav norimušas un nav pamata domāt, ka jau tuvākajā nākotnē, neatkarīgi no vēlēšanu tuvuma, neturpināsies dažādu iesaistīto vai ieinteresēto pušu dibināts vai izprovocēts spiediens uz noteiktām šī finanšu nozares sektora biznesa ienesīgumu ietekmējošām pozīcijām,» situāciju raksturo Banku augstskolas prorektors pētniecības un attīstības jautājumos Andris Nātriņš.
Vērtējot līdzšinējos grozījumus, augstskolas RISEBA studiju prorektors Ilmārs Kreituss piebilst - ja licencēšanas ieviešana 2011.gadā kopumā pozitīvi ietekmēja nebanku kreditētāju nozares sakārtošanu, diez vai pārdomāti Latvijā bija noteikt 50 reizes augstāku licences saņemšanas maksu nekā Lielbritānijā vai Īrijā, jo gala rezultātā par to nākas samaksāt patērētājam. Līdzīgi ir arī ar 2015.gadā pieņemtajiem ātro kredītu ierobežojumiem. Pozitīvi, ka tie kopumā patērētājiem nedaudz samazināja ātro kredītu izmaksas, bet tai pat laikā nebanku kreditētāji vairs nevarēja piedāvāt patērētājiem mazas kredītu summas uz īsiem termiņiem. Diez vai patērētāji tiek vairāk aizsargāti, ja ieviestās regulācijas dēļ tiem nākas ņemt lielākus kredītus, nekā būtu nepieciešams, saka eksperts.
Visu rakstu Jaunais nebanku regulējums var kaitēt patērētājam iespējams izlasīt trešdienas, 12.septembra, laikrakstā Dienas Bizness!
#1/2
#2/2
Andris Nātriņš
