Politiķu vēlme sakārtot nebanku kreditēšanas tirgu, ierobežojot kredītu % likmes, nākotnē var novest pie patēriņa kredītu sadārdzināšanās, kā tas noticis Igaunijā. Pirmos secinājumus jau tuvākajos mēnešos par mārketinga investīciju neesamību no nebanku sektora varēs izdarīt mediji un mediju aģentūras. Nākamie, kas redzēs, kā kreditētāji pielāgos savus produktus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, būs kredītu salīdzināšanas platformas
Šādas prognozes izsaka kredītu salīdzināšanas platfomas Altero.lv līdzdibinātājs Artūrs Kostins, komentējot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājās spēkā 1. jūlijā un paredz divas būtiskas normas – kredītu procentu likmju ierobežošanu un kredītu reklamēšanas aizliegumu.
«Pirmie par saviem mīnusiem varēs pastāstīt mediji, nākamie secinājumus varēsim izdarīt mēs. Ja bankas sāks pielāgot savus produktus, Altero redzēs, kā kredīta procentu likmes griesti ir nostrādājuši, redzēsim, kas notiks ar zemākajām likmēm, – vai, samazinot augstākās, nepaaugstināsies zemākās. Pēc mēneša varēsim pirmos secinājumus izdarīt par vidējo patēriņa kredīta procentu likmi. Kopumā secinājumus par nebanku nozari varēs izdarīt, noslēdzoties gadam,» pauž A. Kostins.
Altero veicis pētījumu, lai secinātu, kādas ir uzņēmuma iespējas attīstīties ārpus Latvijas un Lietuvas, kur uzņēmums šobrīd jau darbojas. Altero pētījis Čehijas, Baltijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Polijas un Spānijas finanšu tirgu un novērojis, ka tik strikti reklāmas aizliegumi, kā šobrīd ir Latvijā, nav nevienā Eiropas valstī, izņemot Igauniju. «Aizliegumiem bija sekojošs efekts – kad Igaunijā šāds lēmums tika pieņemts, palielinājās patēriņa kredītu likmes. Kad Igaunijā ierobežoja kredītu reklāmas, bankās pieauga pieprasījums pēc patēriņa kredītiem, kas veicināja patēriņa kredītu procentu likmju pieaugumu. Tagad Igaunijā bankām ir augstākās patēriņa kredītu procentu likmes visā Eiropā!» norāda Altero.lv līdzdibinātājs.
Vērtējot Igaunijas tirgu, Altero secina, ka Latvijā ilgtermiņa patēriņa kredītiem nākamajā pusgadā procentu likme paaugstināsies nedaudz, bet 2020. gadā tā varētu augt jau būtiskāk.
Patērētāji no nebanku kreditētāja pāries uz bankām, samazināsies konkurence un klientiem samazināsies izvēles iespējas. Tas būs loģiski un ekonomiski pamatoti, jo, augot pieprasījumam, ierobežotas konkurences dēļ bankās augs pieprasījums pēc jauniem kredītiem un, pieaugot pieprasījumam, visticamāk, pieaugs arī cena.
Visu rakstu lasiet 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!