Situācija kreditēšanas tirgū nav kritiska, un pēc pirmā Covid-19 viļņa ierobežojumiem gan uzņēmumi, gan privātpersonas ir pielāgojušās situācijai. Uzņēmumi cer uz valsts atbalstu un ietur nogaidošu pozīciju, bet finansētāji kļuvuši piesardzīgāki, liecina finanšu salīdzināšanas interneta platformas Altero.lv statistika.

Sīkāk par tendencēm kreditēšanas tirgū šā gada laikā un nākotnes prognozēm Dienas Bizness pastāstīt aicināja Altero.lv finanšu salīdzināšanas platformas līdzdibinātāju Artūru Kostinu.

Kādi ir secinājumi pēc pirmā Covid-19 ierobežojumu laika no šā gada marta līdz jūnijam? Kā to pārdzīvoja mājsaimniecības un uzņēmumi? Vai mazinājās aizņēmumu apjoms kopumā? Kā uz krīzes situāciju reaģēja kreditētāji?

Altero.lv šī gada marts bija visu laiku rekorda mēnesis izsniegto kredītu apjoma ziņā. Brīdī, kad tika ieviesti ierobežojumi, ne tikai aizdevēji ātri pārskatīja savu kredīta politiku, bet arī daļa klientu atlika iepriekš plānotos tēriņus, jo acīmredzami valdīja neziņa par Covid-19 izraisīto situāciju kopumā. Klienti šobrīd ir piesardzīgāki pret lielākām summām un rūpīgāk apsver nepieciešamību aizņemties, kā arī nopietnāk izvērtē procentu likmes. Savukārt tiem, kam naudas trūka jau iepriekš, tagad trūkst vēl vairāk, un viņi vēl aktīvāk piesakās aizdevuma refinansēšanai ar mērķi ietaupīt. Arī uzņēmēju interese par finansējumu nemazinājās, pat pieauga, jo daļa uzņēmumu meklēja iespējas paplašināt savu darbību, piemēram, iegādājoties ražošanas iekārtas vai meklējot iespējas saņemt apgrozāmos līdzekļus, lai iepirktu izejvielas. Protams, bija arī uzņēmumi, kas meklēja iespējas pārdzīvot ārkārtas stāvokļa periodu, jo bija palikuši bez ieņēmumiem, savukārt izdevumi turpinājās, attiecīgi tika meklēta iespēja saņemt aizdevumu.

Tirgus mainās gan politiskā spiediena dēļ, gan patērētāju prasību un paradumu maiņas dēļ un tas rada savdabīgu problēmu - nauda ir, bet nav ko finansēt. Kā to ir iespējams atrisināt un ko jums būtu jāzina par notiekošo?

Žanete Hāka 25. februārī uz sarunu aicināja Altero.lv līdzdibinātāju Artūru Kostinu, Blue Orange valdes priekšsēdētāju Dmitriju Latiševu un West Kredit valdes priekšsēdētāju Sergeju Maļikovu.

Video fragmenti:

00:00:20 - Uzņēmumi pamet Latviju

00:04:40 - Kur uzņēmējiem dabūt finansējumu

00:07:01 - Altero pieredze mazo uzņēmumu finansēšanā

00:08:49 - Kāds ir tirgus stāvoklis Lietuvā un kā var palīdzēt valdība

00:12:34 - Kāpēc Latvijai ir augstākas kredītu likmes Baltijā

00:15:05 - Vai Moneyval rekomendāciju ieviešana uzlabos situāciju

00:17:20 - Altero pētījums par uzņēmēju kreditēšanu

70% uzņēmēju nav apmierināti ar finansējuma noformēšanas procesu, tādējādi aizdevējiem būtu jādomā, kā to padarīt vienkāršāku, tad arī pieprasījums varētu būt augstāks, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” sacīja SIA “Altero” līdzdibinātājs Artūrs Kostins.

54% uzņēmēju uzskata, ka finansējuma noformēšana ir laikietilpīga, 16% - sarežģīta, 14% - ātra, bet 16% uzskata, ka tā ir ērta.

Altero veiktais pētījums uzrāda, ka 61% uzņēmēju pēc finansējuma saņemšanas pirmajā reizē nav mainījuši finansējuma partneri, kaut arī dažkārt ik pa laikam, mainoties gan tirgum, gan konkrētā uzņēmuma finansiālajai situācijai, vajadzētu salīdzināt finansējuma veidus, vai nav pieejams lētāks finansējums. 14% mainījuši vienreiz, 10% - divas reizes, bet 13% - vairākas reizes.

58% uzņēmēju atbildējuši, ka neapzinās vajadzību vai nevēlas finansējumu. Tas ir interesanti, jo jautājums, vai bizness nespēj ģenerēt vairāk naudas vai arī tas ir pārāk sarežģīti un uzņēmumi nevēlas tērēt laiku, uzsvēra A. Kostins. 26% aptaujā atbildējuši, ka tuvākā gada laikā nebūs nepieciešams finansējums, 32% - nezina, vai būs nepieciešams. 19% būs nepieciešams finansējums, bet 23% visdrīzāk būs nepieciešams finansējums.

Finansējuma pieejamība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem mainās - aizvien lielāku lomu spēlē ārpusbanku spēlētāji un citi finanšu risinājumi, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” atzina eksperti.

Mazie un vidējie uzņēmumi, kaut arī izmērā ir salīdzinoši nelieli, veido lauvas tiesu no kopējā ekonomikas apjoma, tādēļ jāmeklē veidi, kā tiem attīstīties, ieguldīt inovācijās, lai veicinātu eksporta apjomus un dotu darbu vietējiem iedzīvotājiem. Nereti šie uzņēmumi sastopas ar finansējuma pieejamības grūtībām, un nezina, kur vērsties finansējuma nepieciešamības gadījumā, turklāt, kā atzina konferences dalībnieki, bieži vien, saņemot bankas atteikumu, uzņēmējs netiek novirzīts pie finansējuma avotiem, kurus varētu aizņemties, tādēļ paliek esošajā attīstības stadijā un citur aizdevumu nemeklē.

Konferences laikā eksperti atzina, ka banku aizdevuma saņemšana kļuvusi sarežģītāka - process ir ilgāks, pakalpojums - dārgāks, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un bremzē to attīstību.

2020. gada nozīmīgākie notikumi pārsvarā nozaru ir bijuši abi ārkārtas stāvokļi, kuri būtiski ietekmējuši uzņēmējdarbību.

Covid-19 krīze, saspīlējums, kas saistīts ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības – šie ir daži no faktoriem, kas ietekmēja 2020. gada finanšu datus Latvijai nozīmīgās tautsaimniecības nozarēs.

Lasi žurnāla #DienasBizness 22. decembra numurā:

Visa veida izejvielu un resursu straujais pieaugums atspoguļosies ne tikai ražotāju izmaksu kāpumā, bet arī produkcijas cenās veikalu plauktos, kā ietekmē samazināsies patēriņš, kas savukārt atkal ietekmēs vietējos gaļas produktu ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Cēsu gaļas kombināts valdes priekšsēdētāja Ieva Piteronoka-Krišāne.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5. aprīļa numurā lasi:

STATISTIKA. Darba samaksa Lietuvā Covid gados augusi ātrāk..

DB KONFERENCES

* “Nabadzīgajā” Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, “turīgajā” Latvijā – 21%.

* Atjaunojamo energoresursu loma nākotnē tikai pieaugs.

RAŽOŠANA

* Kara trīskāršā ietekme uz metālapstrādi Latvijā.

* Liepājas metalurgs – stratēģiskās industrijas karstais kartupelis.

AKTUĀLI

Šobrīd Latvijai ir jāizvēlas starp diviem nākotnes scenārijiem - turpināt tā, kā mēs esam attīstījušies, vai veikt izmaiņas turpmākajā attīstībā, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” sacīja Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Taču jāņem vērā nepatīkamas tendences - kopējā izaugsme un iedzīvotāju skaits samazinās, viņš uzsvēra, piebilstot, ka tādēļ ir jāskatās uz to, kā ekonomika mainīsies nākotnē un kas būtu jāmaina, kas būtu jādara citādāk, lai kardināli ko izmainītu.

Nākotnē Latviju sagaida neizbēgamais, viņš uzsvēra. Pirmkārt, dabspējīgo cilvēku skaits 2030.gadā būs zem viena miljona. Otrkārt, redzams, ka atalgojums 2030.gadā sasniegs 1800 eiro. Šajā gadījumā šis būs lielākais izaicinājums biznesam - kā sastrukturizēt to un nodrošināt finanšu rādītājus, ņemot šos faktorus.

Lai tiktu līdzi šai situācijai, būtisks ir eksports, kas ienes naudu valstī, ļaujot arī vietējā tirgū palielināt algas, kā arī investīciju veikšana.

Vidējais statistiskais uzņēmējs Latvijā ir cilvēks - orķestris. Tas saistīts ar to, ka Latvijā ir daudz mikrouzņēmumu un vienam cilvēkam ir jāmāk paveikt pēc iespējas daudz, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” sacīja augstskolas “Turība” Uzņēmējdarbības fakultātes prodekāne Ieva Bruksle.

Latvijā kopumā strādā 191 tūkstotis uzņēmumu un komersantu. Lielākā daļa uzņēmēju darbojas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, operācijās ar nekustamo īpašumu, apstrādes rūpniecībā, IKT, būvniecībā un citās nozarēs.

Secināts, ka 59% uzņēmumu ir mājaslapa. Lielākā daļa jeb 62,5% no viņiem izmanto domēnu “lv”, kas norāda uz digitālo patriotismu.

Veicot uzņēmēju pētījumu, izveidots Turības Biznesa indekss. Pētījumā aptaujāti 750 respondenti no visas Latvijas, un izlase veidota, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes, Lursoft un publiski pieejamās uzņēmumu datu bāzes. Tika mēģināts noskaidrot, kā Latvijas uzņēmumi saskata iespēju strādāt Latvijā, uzdodot jautājumus, un saņemot viņu vērtējumu par katru no šīm jomām no 100 līdz -100 punktiem. Tādējādi noteiktas jomas, kuras uzņēmēji novērtējuši vissliktāk.

Pēdējo gadu laikā ieviestās naudas atmazgāšanas novēršanas prasības un sankcijas ir padarījušas sarežģītāku uzņēmumu sadarbību ar bankām, izdevniecības “Dienas Bizness” un finanšu salīdzināšanas platformas Altero.lv rīkotajā finanšu nozares forumā “Finansējuma risinājumi maziem un vidējiem uzņēmumiem” sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle un politikas daļas vadītāja Katrīna Zariņa.

Kā liecina LTRK veiktā biedru aptauja, uzņēmumu sadarbība ar finanšu institūcijām prasa ilgāku laiku, procesa laikā tiek prasīts vairāk dokumentu un tas ir dārgāk, process ir palēninājies.

Investīciju lēmumi netiek pieņemti ātri, taču zināma ekspektācija, cik raiti vajadzētu notikt procesam, tomēr pastāv, uzsvēra K. Zariņa.

47% uzņēmēju izjūt, ka naudas atmāzgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību dēļ komercbankām ir jāsniedz plašāka un detalizētāka informācija par uzņēmuma komercdarbību un darījumiem. 24% atbildējuši, ka drīzāk piekrīt šim apgalvojumam, 11% - drīzāk nepiekrīt, bet 6% - nepiekrīt.

53% uzņēmumu pamanījuši, ka komercbanku pakalpojumi ir kļuvuši dārgāki, bet 29% - drīzāk piekrīt šim apgalvojumam. Tikai 3% cenu pieaugumu neizjūt, bet 5% drīzāk nepiekrīt, ka cenas augušas.