Eiropas start-up konkursā «InnoStars Awards 2019» laureātu vidū ierindoti divi start-up uzņēmumi no Latvijas - «MedHydrogel» un «Vigo».

No kopskaitā 116 pretendentiem tika izvēlēti 15 uzvarētāji, kuri dalījās ar inovatīvajiem risinājumiem veselības aprūpē, katram balvā saņemot 25 000 eiro lielu finansējumu, apmācības un mentoru piesaisti. Latvijas start-up uzņēmēji izcēlās ar redzes aizsardzības tehnoloģiju pēc ķīmiskām acu traumām un rehabilitācijas rokasgrāmatu, kas izmanto mākslīgo intelektu. Konkursu organizē «EIT Health», kas ir viena no lielākajām Eiropas publiskā privātā sektora partnerībām veselības aprūpes inovāciju jomā.

Konkurss norisinājās jau trešo gadu, un tā uzvarētāji tika izvēlēti no 116 dalībniekiem, kuri pārstāvēja 13 valstis, kas iekļaujas «EIT Health» programmā «Reģionālā inovācijas shēma» (RIS). Kā šī gada uzvarētāji tika atzīti 15 start-up uzņēmumi no Centrālās, Austrumu un Dienvideiropas valstīm, kas joprojām turpina pilnveidoties veselības aprūpes inovāciju jomā. Ekspertu komisijas izvirzīto start-up uzņēmumu vidū bija pieci uzņēmumi no Portugāles, pa diviem no Latvijas, Polijas, Ungārijas, un pa vienam no Čehijas, Lietuvas, Itālijas un Rumānijas. Katram finālistam tika piešķirts finansējums 25 000 eiro apmērā, kā arī apmācības, individuālais mentorings četru mēnešu garumā un iespēja piedalīties divās apmācību programmās Eiropā.

Lai programmēšanas skolotāji varētu pasniegt augstākā līmeņa programmēšanu vidusskolēniem pēc Skola2030 izstrādātā vidusskolas pilnveides modeļa, 32 skolotāji mācībās papildināja savas zināšanas, vienā no darba uzdevumiem izstrādājot sarakstes lietotni jeb tiešsaistes čatu.

Mācības organizē nodibinājums IT Izglītības fonds Start(IT), kas ir izstrādājis bezmaksas materiālus datorikas un programmēšanas pamatu apguvei skolās. Mācību saturu sagatavo un pasniedz zinoši mentori un lektori no Skola2030, Accenture, MAK IT un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas.

Janvāra augstākā līmeņa programmēšanas mācības notika divos posmos. Pirmajā posmā skolotāji piedalījās vebinārā, kura laikā lektora vadībā sagatavoja darba vidi klātienes mācībām.

Vebinārs tika nodrošināts sadarbībā ar projektu Skola2030. Otrais mācību posms ietver tikšanos klātienē kopstrādes telpā TEIKUMS, kas atrodas Jaunajā Teikā un ir daļa no inovāciju kustības VEFRESH.

Lai Latvijas iedzīvotāji pilnveidotu savas zināšanas darbam ar tehnoloģijām un paplašinātu savas digitālās prasmes, no 6. maija ikvienam interesentam arī latviešu valodā ir iespēja apgūt tiešsaistes datorzinātņu mākslīgā intelekta (MI) kursu "Elements of AI".

Studiju kursa pildīšanai nav nepieciešamas priekšzināšanas par MI vai programmēšanas prasmes.

IT Izglītības fonds – Start(IT), kas ir oficiālais "Elements of AI" partneris Latvijā (kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU)), ir izvirzījis mērķi kursa apguvē iesaistīt vismaz 1% Latvijas sabiedrības.

"Elements of AI" ir pieejams bez maksas, tā autori ir tehnoloģiju uzņēmums "Reaktor" un Helsinku Universitāte. Kursu finansē Somijas valdība Somijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē 2019. gada ietvaros. Tulkojumu ES valodās nodrošina Eiropas Komisija.

Turpinot biznesa attīstību, Ungārijas start-up uzņēmums un starptautiskā vizuālo prezentāciju platforma Prezi paplašina savu darbību, par sava jaunā biroja lokāciju izvēloties Rīgu, informē uzņēmumā.

Tuvākajos mēnešos notiks aktīvs darbs pie talantu piesaistes IT, biznesa un produktu attīstības, mārketinga un citās jomās. Pirms vairāk nekā gada Prezi oficiāli paziņoja par apvienošanos ar daļēji Latvijā bāzēto uzņēmumu «Infogr.am», kas ir viens no veiksmīgākajiem Latvijas Start-Up projektiem.

«Mēs redzam Rīgu kā stabili augošu centru inovatīvu tehnoloģiju un biznesa attīstībai. Latvija jau šobrīd var lepoties ar atsevišķiem starptautiski atpazīstamiem un ļoti veiksmīgiem Start-Up uzņēmumiem gan savu ambīciju, gan kompetenču un talantu dēļ, viens no kuriem ir mūsu kolēģu dibinātais «Infogr.am», taču ir arī vēl daudzi citi,» stāsta Tailers Millers (Tyler Miller), «Prezi» tehnoloģiju direktors. «Mēs turpinām paplašināt biznesu, ikdienā piedāvājot risinājumus, kas arvien sīvāk konkurē ar plaši zināmajiem prezentāciju risinājumiem un vēlamies piesaistīt talantus, kas spēs šo biznesu attīstīt vēl ātrāk.»

Latvijā ir radīta ļoti laba jaunuzņēmumu (start-up) ekosistēma, kas pēdējo gadu laikā ļāva būtiski piesaistīt zinošus, talantīgus speciālistus no ārzemēm, it īpaši no Krievijas, kas pēc Imigrācijas likuma grozījumiem, kuros noteikts apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu līdz 2023. gada 1. jūlijam, šo gudro cilvēku plūsmu, visticamāk, pārvirzīs uz citām valstīm.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Luksemburgā dibinātā investīciju fonda The Untitled Ventures direktors Konstantīns Sinjušins, kurš no Krievijas uz dzīvi Latvijā pārcēlās pirms dažiem gadiem, turklāt pirms tam vairākus gadus dzīvojot un strādājot Portugālē.

Viņaprāt, ļoti lielā steigā pieņemtās izmaiņas nedrīkstētu attiecināt uz start-up nepieciešamajiem, bet vēl nepiesaistītajiem un arī jau piesaistītajiem speciālistiem, kuriem kaut kad beigsies iepriekš izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņš.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Man kā cilvēkam, kurš lielāko sava mūža daļu ir dzīvojis Krievijā, nav pieņemama šīs valsts invāzija Ukrainā. Šāds pats viedoklis ir ļoti daudziem Krievijas iedzīvotājiem, jo viņi nevēlas karot un vēl jo vairāk būt par iebrucējiem. Protams, tikai neliela daļa savu pozīciju pauž publiski, jo savu uzskatu dēļ var saņemt ļoti bargu sodu. Tā kā šāda pilsoniskā pozīcija ir daudzu jomu zinātniekiem, IKT nozaru speciālistiem, jo īpaši programmētājiem, kuru darba valoda ir angļu, tad viņi meklē iespējas emigrēt no Krievijas.

Igaunijas sapulču telpu koplietošanas platforma "MySpotit" noslēgusi pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 000 eiro no start-up vidē sevi jau pierādījušiem investoriem un uzņēmējiem.

Noslēgtā investīciju raunda rezultātā "MySpotit" tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro.

Investīcijas tiks izmantotas pakalpojuma attīstībai un jaunu tirgu apgūšanai. "MySpotit" darbu Latvijā plāno sākt jau šomēnes.

"Janvāra vidū mēs atklāsim savu pakalpojumu Rīgā, un jau 2020. gada otrajā ceturksnī plānojam uzsākt darbu Kopenhāgenas tirgū. Papildus sapulču telpu starpniecībai, mēs arī attīstām pakalpojumu jaunā virzienā, lai nodrošinātu komandu vadītājiem rīku sapulču saturīgakai un efektīvākai plānošanai, " saka "MySpotit" dibinātājs Hardi Kinnas.

"Pirmā investīciju raunda kontekstā interesants ir fakts, ka papildus start-up pasaulē jau sevi pierādījušiem investoriem to pulkā ir arī vairāki labi pazīstami tradicionālo uzņēmumu vadītāji. Tā ir skaidra zīme, ka ir jāsatricina sanāksmju nozare," saka H. Kinnas.

Ir noskaidroti pieci jaunuzņēmumi, kuri šogad no Baltijas reģiona ir iekļuvuši finanšu tehnoloģiju atbalsta veicināšanas programmā «Lighthouse Development Program». No 33 dalībniekiem četri uzņēmumi no Latvijas turpinās dalību programmā, iegūstot četras no piecām iespējamām dalības vietām visā Baltijas reģionā.

No Baltijas reģiona izraudzīto uzņēmumu starpā ir «Nordigen», «BeStimulated», «Lahdes», «Globitex» un Igaunijas uzņēmums «Feelingstream». Visi šie uzņēmumi plāno sniegt vai jau sniedz jaunus pakalpojumus finanšu nozarē.

Programmu īsteno AS «SEB banka», «Mastercard» un riska kapitāla fonds «NFT Ventures». Programmas laikā uzņēmēji iegūs tiešo pieeju banku ekspertiem, investoriem un «Mastercard» pārstāvjiem, lai atrastu sadarbības iespējas ilgtermiņā. Programmas uzvarētājs iegūs iespēju uzstāties vienā no Eiropas nozīmīgākajām start-up un tehnoloģiju konferencēm «Slush», kas notiks šā gada 21. novembrī Helsinkos un kuru katru gadu apmeklē vairāk nekā 20 000 ekspertu. Labākais no «Slush» skatuves iegūs apmaksātu ielūgumu uz «Mastercard Start Path» programmas prezentāciju dienu Ņujorkā.

Pateicoties vairāk nekā 220 000 individuālo investoru ieguldījumiem aizdevumos, Latvijas finanšu tehnoloģiju start-up "Mintos" dubultojis aizdevumu ieguldījumu apjomu, gada izskaņā pārsniedzot 4 miljardu eiro atzīmi.

"Mintos" šogad pieredzējis straujāko investoru skaita un aizdevumos ieguldīto līdzekļu apjoma palielināšanos uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, šī gada sākumā aprīlī sasniedzot 2 miljardu eiro atzīmi un vēlāk augustā - 3 miljardu eiro aizdevumos ieguldīto līdzekļu apjomu. Tāpat uzņēmums šogad trīskāršojis savu darbinieku komandu, nodrošinot 180 darba vietas četros birojos Eiropā - Rīgā,Varšavā, Berlīnē un Viļņā, kā arī pārvācies uz jaunu galveno biroju Rīgā.

"Mintos" investori nāk no 85 dažādām valstīm, savukārt platforma ir pieejama jau septiņās dažādās valodās.

“Investori visā pasaulē arvien vairāk interesējas par vienkāršiem ieguldījumu veidiem,” komentē "Mintos" vadītājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte. “Pateicoties jaunajām tehnoloģijām, redzam, ka to paveikt kļūst par realitāti globālā mērogā,” piemetina M. Šulte.

Primostar, kas specializējas pazemes dzelzsbetona konstrukciju hidroizolācijā, ir lielākais spēlētājs Igaunijā savā jomā. Uzņēmums galvenokārt fokusējas uz to, kā hidroizolācijas materiālus izmantot gudri, lai tādējādi sasniegtu optimālu rezultātu, samazinātu materiālu patēriņu un vienlaikus būtu videi draudzīgi. Ar prieku dalāmies pieredzē ar citiem būvniecības tirgus dalībniekiem, organizējot konsultācijas un seminārus.

“Būvniecības nozarē pastāvīgs izaicinājums ir tas, kā īsākā laikā un ar zemākām izmaksām paveikt vairāk. Arī hidroizolācijas darbu gadījumā ir jāatrod veids, kā samazināt darba laiku un tā laikā panāktu maksimālu rezultātu, turklāt jāskatās uz vides ilgtspējību un darbaspēka izmaksu ietaupījumu,” mūsdienu būvniecības tirgus galvenās bažas min Primostar vadītājs Indreks Ūsalu (Indrek Uusalu).

Viņš norāda, ka virszemes vietas trūkuma dēļ arvien vairāk tiek celtas jaunas ēkas ar pazemes autostāvvietām. Ņemot to vērā, ir svarīgi izvēlēties optimālo hidroizolācijas risinājumu, kur būvniekam jārēķinās ar konstrukciju un ekspluatācijas mērķi un jāspēj apturēt materiālu pārtēriņu. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas būvniecības nozare no bitumena bāzes produktiem ir pārgājusi uz hidroizolācijas izmantošanu konstrukcijas iekšpusē, kas sastāv no īpašiem profiliem un kristāliskā betona piemaisījuma. Šāds risinājums ļauj ietaupīt gan laiku, gan naudu, kā arī ir videi draudzīgs, pateicoties betona piemaisījumam, kura pamatā ir dabīgas sastāvdaļas atšķirībā no mākslīgā materiāla uz naftas bāzes, piemēram, bitumena, kas vidē izdala daudzus toksiskus savienojumus.

Latvijas start-up uzņēmums SIA Padhat izstrādājis tehnoloģiju, kā bērniem, valkājot cepures ikdienas sadzīves apstākļos, ir iespēja samazināt risku gūt galvas traumas.

Uzņēmums jau ir izstrādājis pirmos cepuru modeļus ar iestrādātu aizsardzības tehnoloģiju un plāno tuvākajā laikā arī uzsākt eksportu, informē Padhat dibinātāja Kristīne Līpiņa.

"Ņemot vērā to, ka statistiska ir diezgan bēdīga un, kā Brain Injury Association of America (BIAA) statistiska liecina, tad ASV vien bērniem ir vairāk nekā pusmiljons galvas traumu gadā, bet vairāk nekā 10% no šiem bērniem pēc traumām nepieciešama hospitalizācija. Turklāt šī statistika ir augoša un tas ir satraucoši. Tāpēc šī cepure būs unikāls risinājums, kā samazināt risku bērniem gūt galvas traumas," teic K.Līpiņa

Padhat bērnu aizsargcepuru tehnoloģija ir izstrādāta no Latvijā radītas unikālās tehnoloģijas - BAT (Body adjust technology). Šī tehnoloģija dod iespēju aizsargam pieņemt galvas formu, tādā veidā nodrošinot gan ļoti augstu komforta līmeni, gan aizsardzību.

2024. gada 16. un 17. maijā Rīgā notiks Baltijā vērienīgākā zinātņietilpīgo tehnoloģiju nozares konference “Deep Tech Atelier 2024”, kas sestajā tās norises reizē izcels bio un kosmosa tehnoloģijas un inovatoriem būtiskus jautājumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā pasākumā jau trešo reizi iekļauta arī Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) diena, kas izcels uzņēmējdarbības un komercializācijas jautājumus.

Vairāk nekā 1000 dalībnieki divās konferences dienās piedalīsies dažādās starptautisku lektoru prezentācijās, diskusijās, klausīsies jaunuzņēmumu prezentācijas (Start-up Demo), dzirdēs ārvalstu investoru piedāvājumus un apgūs jaunas prasmes praktiskās darbnīcās. Būtiska konferences daļa atvēlēta B2B sesijām, jo jaunu kontaktu veidošana un tīklošanās ir svarīga jaunu sadarbību veidošanai, iesākto projektu attīstībai un ideju apmaiņai. Konferencei īpaši gatavojas arī Latvijas jaunuzņēmumi, kuriem būs pieejamas pitch jeb sevis prezentēšanas sesijas un virtuālais Expo.

Informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu programmēšanas uzņēmuma SIA "Codex" neto apgrozījums 2023. gadā bija 6,22 miljoni eiro, kas ir par 39% vairāk, nekā gadu iepriekš, kad uzņēmuma apgrozījums bija 4,48 miljoni eiro.

Savukārt kompānijas pārskata gada peļņa pēc nodokļu nomaksas 2023. gadā sasniedza 1,29 miljonus eiro, kas ir 41% pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 913 068 eiro.

“Viens no finanšu rādītāju izaugsmes faktoriem ir bijusi komandas prasme saglabāt elastību un spēju reaģēt uz dinamiskajām tirgus tendencēm. Nepārtraukta iekšējo procesu pilnveidošana un jaunāko tehnoloģiju ieviešana, ir ļāvusi pielāgot savus pakalpojumus klientu mainīgajām prasībām. Tā rezultātā ir izdevies gan noturēt sadarbību ar līdzšinējiem klientiem, gan arī piesaistīt jaunus,” uzņēmuma rezultātus komentē Uldis Semeiks, SIA “Codex” valdes priekšsēdētājs.

DigitalX konferences ietvaros Vācijas pilsētā Ķelnē norisinājies StartupCon organizēts balvu pasniegšanas pasākums. Novērtēti perspektīvākie jaunuzņēmumi dažādās kategorijās, tai skaitā ķīmijas, un Latvijā dibinātais Polylabs atzīts par Eiropas labāko ķīmijas jaunuznēmumu.

Tā ražotie bio polioli palīdz uzņēmumiem mazināt CO2 izmešu daudzumu un naftas produktu patēriņu.

StartupCon ietvaros tika organizēts Chem Start-up 2019, kurā Polylabs 12 finālistu konkurencē tika atzīs par labāko ķīmijas nozares jaunuzņēmumu Eiropā, informē uzņēmumā. Polylabs ražo bio poliolu, kas tiek sintezēts no videi draudzīgiem un atjaunojamiem resursiem – dažādām augu izcelsmes eļļām. Poliols ir viena no būtiskākajām sastāvdaļām poliuretāna ražošanā, kas visā pasaulē ir plaši pielietojams materiāls un tiek izmantots celtniecībā, autobūvē, mēbeļu ražošanā, apģērbu ražošanā, siltumizolācijā un neskaitāmās citās jomās.

Rīgā norisinājies inovāciju konkursa «EIT Jumpstarter» fināls, kurā apbalvoja labākos Eiropas jaunos inovatorus veselības aprūpes, pārtikas un izejmateriālu jomā.

Kopā 18 komandas no 10 valstīm dalījās ar saviem inovatīvajiem risinājumiem un cīnījās par naudas balvām €70 000 vērtībā.

Uzvarētāju laurus kategorijā «Veselība» plūca «iLoF» – risinājums, kas pārbauda Alcheimera pacientus, izmantojot mākslīgo intelektu un fotoniku, lai transformētu nepieciešamo medikamentu noteikšanu katram pacientam klīnisko pētījumu laikā. Pārtikas kategorijā uzvarēja «2BNanoFood», kas nodrošina biosabrūkošus risinājumus pārtikas rūpniecībā, savukārt izejmateriālu kategorijā uzvaru izcīnīja «UP Catalyst» ar savu novatorisko risinājumu sintētiskā grafēna ražošanai.

Konkursa programmu izstrādāja trīs sadarbības organizācijas – «EIT Health», «EIT Raw Materials» un «EIT Food», ko atbalsta Eiropas Inovāciju un Tehnoloģiju Institūts (EIT). Šīs programmas mērķis ir atrast un atbalstīt labākās studentu, zinātņu doktoru, tehnoloģiju entuziastu, kā arī citu speciālistu idejas.

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" ir radījusi konceptuālu vizuālo identitāti ar nosaukumu Born in Latvia, kas ir tapusi sadarbībā ar aģentūras "Nord ID Riga" dizaineru komandu.

"The Red Jackets" ir organizējusi domnīcas un darba grupas ar mērķi radīt vienotas Latvijas izcelsmes zīmi, ko eksportētāji varētu izmantot, ārzemju patērētājiem simbolizējot, ka nāk no Latvijas.

Viņuprāt, vienota Latvijas izcelsmes produktu un pakalpojumu izcelsmes zīme nodrošinās saskaņotu Latvijas eksportējošo zīmolu uztveri ārvalstu tirgos, kalpojot par efektīvu ilgtermiņa rīku pozitīva Latvijas ekonomiskā tēla veidošanā, kas ir īpaši svarīgi investīciju piesaistei un tūrisma veicināšanai. Kopējais jaunā zīmola mērķis ir mainīt globālo uztveri par mūsu valsti, stimulējot patērētāju izvēli par labu Latvijas precēm un pakalpojumiem, piemēram, izvēloties Latviju par starptautisku pasākumu norises vietu vai par mācību un ceļojumu galamērķi vai arī pat pastāvīgu dzīves vietu.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Pēc vairāk nekā divu gadu izstrādes darbiem un vairāk kā 300 000 eiro investīcijām, Latvijā darbu uzsāk jauna pūļa investīciju platforma CrowdedHero.

Risinājums sniedz jaunas iespējas uzņēmumiem piesaistīt izaugsmes kapitālu un ekspertīzi sava uzņēmuma attīstībai, kā arī ļauj ikvienam kļūt par investoru perspektīvu uzņēmumu kapitālā. Katra no investīcijām piedāvātajiem uzņēmumiem dzīvotspēju un izaugsmes perspektīvas rūpīgi izvērtē augstākā līmeņa finanšu un investīciju eksperti.

CrowdedHero izveidotāji norāda, ka līdz šim strauji augošiem uzņēmumiem Latvijā nav bijusi pieeja pūļu investoru kapitālam, kā arī investoriem slieksnis ieejai augošu kompāniju kapitālā ir bijis pārāk augsts. Jaunā platforma sniedz iespēju ieguldīt jau reāli funkcionējošos uzņēmumos un rūpīgi sekot līdzi savām investīcijām.

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Lietuviešu starptautisko naudas pārskaitījumu kompānijas TransferGo klientu skaits pārsniedzis pirmo miljonu

Nesen TransferGo noslēdza B līmeņa investīciju raundu, un līdz šim kopumā kompānija piesaistījusi aptuveni 44,4 milj. dolāru investīcijas no Revo Capital, Seventure Partners, Vostok Emerging Finance, Practica Capital, Hard Yaka, U-Start u.c., liecina TechCrunch apkopotā informācija. «Uzņēmumā ir ienākuši vērienīgi investīciju fondi, par ko esam priecīgi,» saka Daumants Dvilinsks (Daumantas Dvilinskas), TransferGo (UAB GoSystems) līdzdibinātājs. Šā gada beigās vai nākamā gada sākumā varētu sekot nākamais finanšu piesaistīšanas raunds. Pirms dažiem mēnešiem uzņēmums sasniedza miljons klientu robežu, turklāt izaugsme no pusmiljona līdz miljonam notikusi ļoti strauji – dažos mēnešos. D. Dvilinsks spriež, ka izdosies vēlreiz dubultot klientu skaitu mazāk nekā gada laikā. Dienā klientu skaits aug par aptuveni 3000, un kompānija apstrādā 2,5 miljonus transakciju gadā. Vidējā summa, ko cilvēki pārsūta, izmantojot TransferGo, ir 350 britu mārciņas.

Pirmajā sieviešu hakatonā Latvijā 11 komandu konkurencē uzvarējusi "Share" izstrādātā nestandarta mantu nomas lietotne, informē pasākuma rīkotāji.

Hakatonā dalībniekiem bija iespēja pieteikt savu ideju vai arī pievienoties jau eksistējošai komandai un idejai. Kopā tika saņamti 136 dalības pieteikumi. No tiem tika atlasītas motivētākās dalībnieces un dalībnieki un divu dienu laikā īstenojamākās idejas.

Balvas tika piešķirtas četrām komandām:

- īpašā simpātiju balva tika piešķirta komandai "Berry Club", kas akcentēja 3D printēšanas tehnoloģiju risinājums pasākuma atmiņu veidošanai, kurā darbojās arī visjaunākā, divpadsmit gadīgā, hakatona dalībniece un tehnoloģiju entuziaste Sofija;

- trešās vietas ieguvēju "Science Hero" komandas mērķis bija izveidot online kvesta spēli, kas interaktīvā veidā iemācītu matemātiku, ķīmiju un fiziku bērniem un pusaudžiem. Viņiem būs iespēja saņemt konsultācijas no Riga TechGirls Mentoru programmas kompetentiem mentoriem trīs mēnešu laikā;

Latvijas finanšu pakalpojumu nozare vēsturiski bijusi ļoti spēcīga - augsti kvalificēts darbaspēks, izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums un augsti attīstīta digitālā infrastruktūra ir būtiski veicinājusi neseno IKT nozares izaugsmi.

Tā teikts "Swedbank Latvija" un Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas veiktajā 1.Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu vides pētījumā. Tas sniedz ieskatu nozares izaicinājumos un ieskicē nākotnes attīstības tendences.

Tāpēc aizvien lielāku lomu iegūst tieši finanšu tehnoloģiju start-up uzņēmumi. Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu kopumā veido ap 500 jaunuzņēmumu, no kuriem 91 uzņēmums strādā tieši ar produktiem un pakalpojumiem finanšu tehnoloģiju jomā.

"Latvijas finanšu tehnoloģiju ekosistēmai ir spēcīgas saknes mūsu izglītības sistēmā un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu izaugsmē. Lielākā daļa šodien zināmo pakalpojumu tika aizsākti vien 1990. gados, kad Latvija atguva neatkarību. Ņemot vērā, ka mēs sākām veidot savu digitālo infrastruktūru no nulles, mums bija iespēja attīstīt uzreiz tās tehnoloģijas, kuras bija atbilstošajam laikam modernākās. Šodien Latvija ir digitalizācijas pirmajās rindās - sākot no progresīviem maksājumu karšu pakalpojumiem līdz pat interneta pieejamībai diennakts banku darbībā. Ļoti īsā laikā Latvija ir izveidojusi lielu pasaules klases ekspertu un talantu kopumu gan finanšu, gan inovāciju jomā. Laika gaitā, kad tradicionālo nozaru robežas sašaurinājušās, šīs nozares ir spērušas soli tālāk un izveidojušas finanšu un tehnoloģiju uzņēmumus," stāsta Ģirts Bērziņš, "Swedbank" Digitālās stratēģijas un inovācijas jomas vadītājs. Pētījums apliecina, ka Latvijā ir labi priekšnosacījumi augstas pievienotas vērtības finanšu tehnoloģiju uzņēmumu veidošanai. Līdz Šim reģistrēts 91 finanšu nozares jaunuzņēmums, no tiem lielākā daļa darbojas B2B sektorā.

Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Swisscom" tuvāko trīs gadu laikā Latvijā investēs līdz 20 miljoniem eiro un nodarbinās aptuveni 300 augsti kvalificētu speciālistu.

Tā ceturtdien "Swisscom" tehnoloģiju centrs "DevOps Riga" atklāšanā biroju kompleksā "Z-Towers" sacīja "Swisscom" pārstāvis Džons de Keizers.

Lēmums par "DevOps Riga" izveidi saistīts ar uzņēmuma stratēģiju izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Rīgā atvērtais "DevOps" centrs ir otrais, ko uzņēmums atver ārpus Šveices. Centra atvēršana Rīgā saistīta ar "Swisscom" ilgtermiņa stratēģiju attīstīties arī ārpus Šveices, paredzot uzņēmuma pārraudzībā līdz 2025.gadam izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Atklāšanas pasākumā piedalījās Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), Šveices vēstnieks Latvijā Martēns Mišlē, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, kā arī citas prominentas personas un uzņēmuma darbinieki.

Tirdzniecības centra "Domina Shopping" energoefektivitātes uzlabošanā šogad tiks investēti 56 000 eiro, informē tirdzniecības centra pārstāvji.

Strauji pieaugot energoresursu izmaksām, "Domina Shopping" tiks ieviesti vairāki taupības pasākumi, tostarp visi gaismekļi, kas vēl nav nomainīti, tirdzniecības centra koplietošanas telpās tiks nomainīti uz LED gaismekļiem.

"Domina Shopping" direktore Dina Bunce norāda, ka pagaidām "Domina Shopping" darba laiks netiks mainīts un joprojām būs no plkst.10 līdz 21. Saglabāt esošās darba stundas ļauj arī iepriekšējos piecos gados veiktās investīcijas energoefektivitātes uzlabošanā vairāk nekā 360 000 eiro apmērā.

Šovasar tirdzniecības centrā ir veiktas vairākas elektroenerģijas patēriņa korekcija, tostarp samazināti apgaismojuma darbības laika intervāli gan iekštelpās, gan ārā, kas, pēc aprēķiniem, ietaupīs ne mazāk kā 2000 kilovatstundu dienā, kas ir aptuveni 62 000 kilovatstundu mēnesī. Tuvākajā laikā tiks būtiski pilnveidota apkures sistēma, uzstādot siltumizolāciju uz sūkņiem un regulējošo armatūru, kā arī potenciāli tiek plānota saules paneļu izvietošana uz tirdzniecības centra jumta.

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Accenture" apgrozījums Latvijā finanšu gadā (no 2018. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. augustam), bija 85,7 milj. eiro, savukārt uzņēmuma peļņa attiecīgajā posmā bija 6,5 milj. eiro, informē uzņēmumā.

2019.gadā uzņēmums turpināja strādāt ar lieliem, starptautiskiem projektiem dažādās nozarēs. Vienam no vadošajiem ķīmisko produktu ražotājiem pasaulē uzņēmums palīdzēja izraudzīties IT risinājumus, lai kompānija varētu izmantot digitālās vides iespējas. Tas ietvēra esošo sistēmu migrāciju, jaunu digitālo lietotņu un sistēmu izstrādi, ieviešanu, digitālo kompetenču paplašināšanu, kā arī atbilstošas IT infrastruktūras veidošanu, izmantojot mākoņskaitļošanas iespējas.

Mediju un sakaru jomā uzņēmums palīdzēja klientam ieviest pakalpojumus pēc pieprasījuma, finanšu un apdrošināšanas jomā tika realizēti projekti digitālo kanālu attīstības jomā, izstrādājot nepieciešamās lietotnes un sistēmas. Publiski minamo klientu lokā ir tādas kompānijas kā "BMW", "BBC", "Discovery Networks", "Henkel", "Novartis", "Roche", "Lindorff".